3. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1971. gadā Roberts Strīpnieks - VAS "Latvijas Valsts meži" valdes priekšsēdētājs.

1959. gadā Juris Zvirbulis - Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents.

1957. gadā Teiksma Jansone-Henkuzene - koklētāja, koklētāju ansambļa "Teiksma" mākslinieciskā vadītāja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente.

1952. gadā Mihails Abalmasovs - hokejists.

1943. gadā Agris Redovičs - kinozinātnieks, kritiķis.

1943. gadā Uldis Dumpis - Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Alīsia Vikandere - zviedru aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

1984. gadā Ešlija Simpsone - amerikāņu dziedātāja.

1981. gadā Andreass Isaksons - zviedru futbolists.

1981. gadā Zlatans Ibrahimovičs - zviedru futbolists.

1978. gadā Klaudio Pikaro - Peru futbolists.

1977. gadā Džeiks Šīrss - amerikāņu dziedātājs ("Scissor Sisters").

1976. gadā Šons Viljams Skots - amerikāņu aktieris.

1975. gadā Indija Ārija - amerikāņu dziedātāja.

1973. gadā Nīva Kempbela - kanādiešu aktrise.

1972. gadā Tariks Troters jeb "Black Thought" - amerikāņu reperis ("The Roots").

1971. gadā Kevins Ričardsons - amerikāņu dziedātājs ("Backstreet Boys").

1969. gadā Gvena Stefani - amerikāņu dziedātāja ("No Doubt").

1965. gadā Jans Ūve Valdners - zviedru galda tenisa spēlētājs.

1964. gadā Klaivs Ouens - britu aktieris.

1962. gadā Tomijs Lī - amerikāņu mūziķis, ("Mötley Crüe").

1954. gadā Stīvijs Rejs Vons - leģendārs amerikāņu ģitārists (miris 1990.gadā).

1949. gadā Lindsijs Bakingems - amerikāņu mūziķis ("Fleetwood Mac").

1936. gadā Stīvs Reihs - amerikāņu komponists.

1935. gadā Čārlzs Djūks - amerikāņu astronauts, viens no 12 cilvēkiem, kas staigājis pa Mēness virsmu.

1925. gadā Gors Vidāls - amerikāņu rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis (miris 2012.gadā).

1919. gadā Džeimss Bjūkenans - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1904. gadā Čārlzs Pedersens - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1989.gadā).

1897. gadā Luijs Aragons - franču dzejnieks un rakstnieks (miris 1982.gadā).

1889. gadā Karls fon Osīckis - vācu pacifists, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1938.gadā).

1797. gadā Leopolds II - Svētās Romas inperators un Toskānas lielhercogs (miris 1870.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā 99,5 FM frekvencē sāk raidīt jauna radiostacija "Fit FM".

2005. gadā svinīgi atklāj jaunās Vācijas un Dānijas kuģniecības kompānijas "Scandlines" prāmju līnijas no Ventspils uz Rostoku Vācijā un Karlshamnu Zviedrijā.

2002. gadā atklāj jauno Tiesu namu Rīgā, Abrenes ielā 3, kurā izvietotas vairākas Rīgas tiesas.

2001. gadā atklāj rekonstruēto Igates pili.

2000. gadā paziņo, ka līdzšinējie "Baltcom GSM" īpašnieki vienojušies uzņēmumu par 277 miljoniem ASV dolāru pārdot "Tele2 AB".

1998. gadā vienlaikus notiek 7.Saeimas vēlēšanas un referendums par Pilsonības likuma grozījumiem. Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvar Tautas partija, savienība "Latvijas ceļš", apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Jaunā partija, Latvijas Sociāldemokrātu apvienība un Tautas saskaņas partija. Tautas nobalsošanā vēlētāju vairākums atbalsta Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz piešķirt pilsonību bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, nepieprasot latviešu valodas prasmi, kā arī atbalsta naturalizācijas logu atcelšanu.

1931. gadā notiek 4.Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās 103 kandidātu saraksti. mandātus ieguva 57 saraksti. 4.Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus. 4.Saeimas priekšsēdētājs bija Pauls Kalniņš.

1934.gada 15.maijā valsts apvērsuma rezultātā 4.Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets.

1925. gadā notiek 2.Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās 141 kandidātu saraksts. Mandātus ieguva 48 saraksti. No 100 ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 - vidējā un 15 - zemāka izglītība. 2.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 335 likumprojektus. 2.Saeimas priekšsēdētājs bija Pauls Kalniņš.

Notikumi pasaulē

2013. gadā, nogrimstot imigrantu kuģim, netālu no Itālijas salas Lampedūzas dzīvību zaudē vairāk nekā 360 cilvēku.

2007. gadā mirst īru uzņēmējs Tonijs Raiens, kurš dibināja Eiropas lielāko zemo cenu aviokompāniju "Ryanair"

2003. gadā pēc divus gadus ilgām diskusijām ANO dalībvalstis vienojas par starptautisku līgumu korupcijas apkarošanai. Konvencija pret korupciju tiek apstiprināta oktobra beigās.

2002. gadā Turcijas valsts drošības tiesa oficiāli atceļ kurdu nemiernieku līderim Abdullaham Odžalanam piespriesto nāves sodu.

1997. gadā Japānas magnētiskās levitācijas vilciens sasniedz ātrumu 451 kilometrs stundā, pārspējot vilcienu ātruma rekordu.

1995. gadā ASV tiesa attaisno sievas un viņas mīļākā slepkavībā apsūdzēto bijušo amerikāņu futbola zvaigzni O.Dž.Simpsonu. Divus gadus vēlāk civilprāvā viņu atzīst par vainīgu.

1993. gadā, amerikāņiem mēģinot sagūstīt Somālijas kaujinieku vadoņa Mohameda Farraha Aidida amatpersonas, smagā kaujā tiek nogalināti 18 amerikāņu karavīri un apmēram tūkstotis somāliešu.

1990. gadā pusnaktī oficiāli apvienojas Austrumvācija un Rietumvācija, izbeidzot 45 gadus ilgo sadalījumu.

1985. gadā pirmajā lidojumā dodas vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Atlantis".

1981. gadā pēc septiņiem mēnešiem un desmit nāves gadījumiem Belfāstas cietumā ieslodzītie Īru Republikāņu Armijas kaujinieki beidz badastreiku.

1977. gadā bijusī Indijas premjerministre Indira Gandija tiek arestēta saistībā ar apsūdzībām korupcijā.

1975. gadā amerikāņu bokseris Muhammads Ali uzvar Džo Freizeru, atgūstot pasaules čempiona boksā titulu smagajā svarā.

1960. gadā Nigēra iegūst neatkarību no Francijas.

1953. gadā Brazīlijas valdība izveido naftas kompāniju "Petrobras".

1952. gadā Lielbritānija veic pirmo veiksmīgo kodolizmēģinājumu.

1949. gadā padomju spēku ieņemtajā Austrumvācijā izveido Vācijas Demokrātisko Republiku.

1942. gadā no starta laukuma Vācijā veiksmīgi palaiž ballistisko raķeti A4 - pirmo cilvēku radīto objektu, kas sasniedzis kosmosu.

1939. gadā Lielbritānija un Francija piesaka karu nacistiskajai Vācijai.

1932. gadā Irāka iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1929. gadā serbu, horvātu un slovēņu karalisti oficiāli pārdēvē par Dienvidslāviju.

1918. gadā par Bulgārijas karali kļūst Boriss III.

1908. gadā Ļevs Trockis, Ādolfs Joffe, Matvejs Skobeļevs un citi krievu trimdinieki Vīnē dibina laikrakstu "Pravda".

1906. gadā Berlīnes radiokonferencē panākta vienošanās par SOS kā starptautisku trauksmes signālu.

1863. gadā ASV prezidents Abrahams Linkolns par Pateicības dienu pasludina novembra ceturto ceturtdienu.

1849. gadā amerikāņu rakstnieks Edgars Alans Po tiek atrasts Baltimoras ielās garīgi nestabilā stāvoklī, ģērbies svešā apģērbā un nespējīgs paskaidrot, kas ar viņu noticis. Po tiek nogādāts slimnīcā, kur viņš 7.oktobrī nomira.

1795. gadā ģenerālis Napoleons Bonaparts pirmo reizi izpelnās nacionāla mēroga ievērību, kad viņš tiek aicināts aizstāvēt Francijas Nacionālo konventu pret kontrrevolucionāru nemierniekiem, kas apdraud trīs gadus veco revolucionāro valdību.

1789. gadā ASV prezidents Džordžs Vašingtons pasludina pirmo Pateicības dienu.

1778. gadā britu kapteinis Džeimss Kuks sasniedz Aļasku.

1739. gadā Osmaņu impērija un Krievija paraksta Nisas miera līgumu, izbeidzot trīs gadus ilgušo krievu-turku karu.

42. gadā p.m.ē. notiek pirmā Filipu kauja, kurā triumvirāta locekļi Marks Antonijs un Oktaviāns pie Filipu pilsētas Maķedonijā uzsāk kauju pret Gaja Jūlija Cēzara slepkavām Brutu un Kasiju.

2333. gadā p.m.ē. nodibina Korejas karalisti.