Uz Eirovīziju sūtīsim plaģiātu? Plaģiātisma rēgs Eirovīzijas dziesmās

„Mammu, re, kur Eirovīzijā skan „Vāģu” dziesma!” - tā esot saucis ne viens vien bērns, populārās multfilmas „Vāģi” fans, Eirodziesmas nacionālās atlases pirmajā pusfinālā dzirdot Paulas Dukures izpildīto dziesmu „Celebration”. Vēlāk internetā izvērtās plašas diskusijas par to, ka šī dziesma ir aizdomīgi līdzīga Šerilas Krovas gabalam „Real Gone”, piebilstot, ka arī grupa „PeR” esot grēkojusi, Eirovīzijā piedāvājot plaģiātu. Viņu atraktīvais diskogabals „Disco superfly” esot patapināts no „Scissor Sisters” dziesmas „Filthy Gorgeous”. Savukārt citi finālisti – otrā pusfināla žūrijas simpātijas  „Mad Show Boys” – pat neslēpj, ka ir mūzikas zagļi un plaģiatori. Savā dziesmā „Music Thief”, kurā dzirdami pasaulē populāru kompozīciju nosaukumi, mūzikā jūtamas citu dziesmu motīvi, bet uzstāšanās priekšnesumā grupa bija tērpusies slavenu grupu videoklipu tēlos, tā arī dzied: „Es esmu mūzikas zaglis, es zogu melodijas – visu to labāko no hitiem, visi grib dejot manos ritmos. Es zogu arī dziesmu teksts, es esmu plaģiators!”

Zīmīgi, ka tieši šīs trīs dziesmas ir galvenās pretendentes uz uzvaru Eirovīzijas nacionālajā atlasē!

To, vai Paulas Dukures izpildītā dziesma „Celebration”, kuras mūzikas autors ir Paulas tētis Edijs Dukurs, bet teksta autors – brālis Miks Dukurs, un „PeR” radītā dziesma „Disco superfly” patiešām ir līdzīgas jau iepriekš sacerētām kompozīcijām, kasjauns.lv lūdza izvērtēt mūzikas ekspertiem. Un vairums no viņiem atzina, ka nav dūmu bez uguns, tikai cieši piebilstot – plaģiāts gan tās neesot.

Piemēram, mūziķis Reinis Kazāks, kurš reiz bijis grupas „Finx” producents un dziesmu autors, kuram ir arī muzikālā izglītība, noklausoties „PeR” dziesmu „Disco superfly” un „Scissor Sisters” dziesmu „Filthy Gorgeous”, neuzskata, ka šajā gadījumā ir runa par plaģiātismu. „Varētu būt diskusija, kāpēc „PeR” tik ļoti iespaidojušies no „Scissor Sisters” dziesmas? Sajūta tāda, ka „PeR” visu mūžu klausījušies tikai „Scissor Sisters” un neko citu nav vispār dzirdējuši, un tad, kad „PeR” jāraksta pašiem sava dziesma, loģiski - sanāk tas pats „Scissor Sisters”, tikai mazliet citādāks,” spriež Reinis Kazāks, uzsverot, ka dziesma nav plaģiāts, tikai aizņemts vai kopēts ir dziesmas stils un noskaņa. „Plaģiāts ir motīvs, ko dzied „PeR” bakvokālistes. Tikai „Scissor Sisters” to spēlē ģitāra, un dēļ tā par plaģiātu visu dziesmu nav vērts saukt,” uzsver Reinis Kazāks.

Paši grupas „PeR” puiši gan neuzskata, ka, radot savu Eirovīzijas dziesmu, būtu no kā ietekmējušies. Taču viņi piekrīt, ka starp „Filthy Gorgeous” un „Disco Superfly” ir līdzība, tikai piebilstot, ka šī līdzība ir vien disko stils. Tāpat „PeR” uzsver, ka dziesmu „Filthy Gorgeous” dzirdējuši vien tad, kad sabiedrība pievērsa uzmanību par abu gabalu aizdomīgo līdzību.

Savukārt par Paulas Dukures izpildīto dziesmu „Celebration” Reinim Kazākam ir skarbāks viedoklis. „Tās autors ir gājis vēl tālāk. Līdzīgas uzbūves pants, ritms, taču nav plaģiēts. Bet, nonākot līdz piedziedājumam, šķiet, dzirdams Šerilas Krovas gabals visā krāšņumā. Jāuzsver gan, ka ar mūsdienu pop/rok mūzikas aranžējuma iespējām arī vienādu melodiju gadījumā var salikt aranžējumu tā, ka grūti būtu apgalvot, ka motīvs nozagts, bet nu šeit ir kārtīgs kopēšanas paraugs. Droši vien tiesvedībā Šerila zaudētu, jo nav nosperts viss kvadrāts 1:1. Ir melodijas nianšu atšķirības, bet neliekuļosim - šis ir tas pats piedziedājums kas Šerilai Krovai,” strikts ir Reinis Kāzāks.

Tikmēr dziesmas „Celebration” autors Edijs Dukurs noliedz visus pārmetumus ideju zagšanā. Viņš portālam kasjauns.lv atzīst, ka agrāk tādu Šerilas Krovas dziesmu pat nebija dzirdējis, tāpēc nevar būt ne runas, ka būtu no kā ietekmējies, sacerot šo Eirovīzjas dziesmu.

Tas būtu liels nesmukums, ja Eirovīzijā Latviju pārstāvētu dziesma, kas tiktu atzīta par plaģiātu. Bet, vai vispār šīs dziesmas ir plaģiāts? Tās taču Eirovīzijas nacionālās atlases pusfinālā iekļāva ekspertu padome, kuras sastāvā ir profesionāli mūziķi, mūzikas pazinēji, komponisti, kuri noteikti spēj atšķirt orģinālkompozīciju no pakaļdarinājuma!

Arī Eirovīzijas nacionālas atlases producents Aigars Dinsbergs neuzskata, ka būtu jāceļ brēka. „Es pat brīnītos, ja šāds „plaģiātu skandāls” šogad nebūtu. Jo tas Eirovīzijai ir tik tradicionāli, tā notiek gadu no gada. Arī šogad nelabvēļi nesnauž,” portālam kasjauns.lv teic Aigars Dinsbergs.

Viņš uzsver, ka lemt par to, vai dziesma ir plaģiāts, vai nē, var tikai tiesa, balstoties uz profesionālu ekspertu slēdzienu. Kā arī pats oriģināldziesmas autors. „Protams, esam informēti par aizdomām, ka finālā iekļuvušas dziesmas, kas līdzīgas citām kompozīcijām, taču tas nav manā kompetencē izlemt, ir vai nav plaģiāts. Un, kurš būs tas viedais, kurš to noteiks. Tā ir katra autora atbildība. Protams, pastāv risks, bet, kamēr nav izdarīts konkrēts spriedums, būtu nekorekti vērsties pret autoru un izpildītāju ar kādām sankcijām, diskvalificēt šo dziesmu no konkursa. Nevar taču tik kardināli rīkoties tikai tāpēc, ka kādam kaut kas nepatīk. Turklāt, atceramies, ka arī Marijas Naumovas gadījumā visi brēca, ka dziesma ir plaģiāts. Un kāds bija rezultāts? Uzvarējām Eirovīzijā!” nosaka Aigars Dinsbergs.

Šī nav pirmā reize, kad Eirovīzijas nacionālās atlases finālā iekļuvušo dziesmu autori tiek apvainoti plaģiātismā. Parasti tas beidzies tikai ar gudru runāšanu un skaļiem apvainojumiem, bet nav iztikts arī bez skandāliem.

Tā, piemēram, 2000. gadā Eirovīzijas nacionālās atlases finālā iekļuva Madaras Celmas dziesma „Close To You”. Toreiz tiesības pārstāvēt Latviju Eirovīzijā ieguva „Prāta vētra” ar dziesmu „My star”, bet Madaras Celmas dziesma tika atzīta par plaģiātu un tās iegūtās rezultāts tika anulēts. Vēlāk Madara Celma pati atklāja, ka viņa ir nokopējusi dziesmu „Close To You” no Amerikas mūziķa Kellija Karpentera dziesmas „Draw Me Close”, un šādi rīkojusies pašas muļķības un pieredzes trūkuma dēļ.

Nākamajā gadā nacionālajā atlasē uzvarēja Arnis Mednis ar dziesmu „Too Much”. Arī tad tika izteiktas aizdomas, ka Medņa dziesma, iespējams, esot plaģiāts, dziesmas īstenais autors ir grupa „Les Rita Mitsouko”, bet tās nosaukums – „Marcia Baila”. Turklāt baumoja, ka, pieķerts plaģiātismā, Mednis atteiksies no dalības Eirovīzijā. Tikmēr toreizējā Eirovīzijas dziesmu konkursa projekta vadītāja Latvijā Dita Torstere atzina, ka neuzskata Arņa Medņa dziesmu par plaģiātu, savukārt Mednis paziņoja, ka starp šīm dziesmām līdzības nav nekādas un ar grupas „Les Rita Mitsouko” daiļradi iepazinies vien tad, kad viņam paziņots par šo dziesmu līdzību. Rezultātā Arnis Mednis devās uz Eirovīzijas konkursa finālu Dānijā, kur viņa dziesma ieguva 18. vietu.

Kad 2002. gadā Eirovīzijas nacionālajā atlasē pārliecinoši uzvarēja Marija Naumova ar savu dziesmu „I Wonna”, tika skaļi saukts, ka šī dziesma ir visīstākais plaģiāts – Maria N to esot „aizņēmusies” no Rikija Mārtina dziesmas „She Bangs”. Daža prese rakstīja, ka Rikijs Mārtins pat esot iesūdzējis latviešu dziedātāju tiesā, savukārt pašmāju komponists Zigmars Liepiņš par Naumovas dziesmu sacerēja parodiju „Ai vanna”, ko izpildīja Fredis ar Ufo.

Lai tiktu skaidrībā, ir vai nav Naumovas dziesma plaģiāts, dziedātāja un viņas producents Arvīds Mūrnieks lūdza palīdzību ekspertiem. Latvijas komponisti (tostarp Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors komponists Juris Karlsons un komponists Māriņš Brauns), kā arī eksperti ar augstāko muzikālo izglītību secināja, ka „I Wonna” nav uzskatāms par plaģiātu. Turklāt viens no nacionālās atlases rīkotājiem Arvīds Babris norādīja, ka pēc Latvijas likumiem juridiski korekti noteikt kādas dziesmas plaģiātu var tikai tiesa ar pieaicinātu ekspertu palīdzību, savukārt tiesā prasību var iesniegt vai nu cietušais dziesmas autors, vai arī prokuratūra. Līdz ar to Naumova piedalījās Eirovīzijā un atnesa Latvijai vēsturisko uzvaru!

Nesmuks skandāliņš mūsu Eirodziesmas pīļu dīķītī izvērsās arī 2010. gadā. Tad oficiāli plaģiātismā tika apsūdzēts tikai Eirovīzijas fināla dziesmas „Rišti rašti” autors Raimonds Tiguls. Viņu zādzībā apvainoja grupas „Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte, kura esot saņēmusi sašutuma pilnu vēstuli no igauņu mācītāja Jāņa Leppika. Viņš rakstīja, ka Tiguls ir nokopējis viņa dziesmas „Mārjas zelts” melodijas otro daļu viens pret viens, izmantojot to savā dziesmā. Tiguls to noliedza, bet nesmukums ne tikai lībiešu aprindās palika.

Tai pašā gadā skatītāji saklausīja „nejaušas sakritības” nacionālajā finālā uzvarējušajā Jāņa Lūsēna sacerētajā un Aishas izpildītajā dziesmā „What for?” Daudziem šķita, ka tajā izmantota krievu grupas „Несчастный случай” 1988. gadā ierakstītā dziesma, kuras oriģināls ir brazīliešu barda Dorivala Kaimmi „Zvejnieku maršs”, kas sacerēta 1971. gada amerikāņu kinofilmai „The Sandpit Generals”. Tāpat Lūsēna dziesmā esot jūtama ietekme no citas slavenas krievu kinomūzikas - kara filmas „Большая жизнь” dziesmas „По полю танки грохотали”.

Domājat, ka Latvija ir vienīgā, kur notiek plaģiātisma medības Eirovīzijas dziesmās? Taču, nē! Vai katrā valstī, katru gadu ir savs skandāliņš.

Kaut vai, piemēram, pērn, kad vēl Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku nebija rimušās gaviles par šīs valsts dziedātāju Eldara Kasimova un Nigiaras Djamalas triumfu 2011. gada Eirovīzijā, kaimiņvalsts Krievijas žurnālisti uzskatīja, ka uzvarējusī dziesma ir plaģiāts. Viņi apgalvoja, ka Azerbaidžānas dueta dziesma „Running Scared” ir līdzīga ASV populārās popgrupas „One Republic” dziesmai „Secrets”. Bet 2010. gadā Bulgārijas mediji paziņoja, ka togad Eirovīzijā uzvarējusī Vācijas pārstāve Lena savu dziesmu „Satellite” esot nozagusi no bulgāru multfilmas „Leka nosht detsa” („Arlabunakti, bērni”).

2011. gadā daudzi zviedri uzsvēra, ka togad Eirovīzijā startējusī Dānijas grupas „Friend in Londodn” lieliskā dziesma „New Tomorrow” (tā ieguva augsto 5. vietu!) esot patapināta no 2006. gadā izpildītā zviedra Andreas Džonsona dziesmas „Sing For MeUn”.

Tikmēr gadu iepriekš skandāls notika Ukrainā, kad dziedātājas Aļošas dziesma „To Be Free”, kas Ukrainas nacionālajā atlasē ieguva tiesības doties uz Eirovīzijas finālu Oslo, tika atzīta par Eirovīzijas konkursam neatbilstošu un to nomainīja ar citu kompozīciju. Izrādās, ka gan sabiedrība, gan atsevišķi mūzikas eksperti bija sazīmējuši šīs dziesmas izteikto līdzību ar kompozīciju „Knock Me Out” no 1996. gada filmas „The Crow: City Of Angels”. Tāpēc Ukrainas nacionālās telekompānijas pārstāvju komisija pēc pārrunām ar Eirovīzijas konkursa direktora Svantesu Stokseliusu, izlēma, ka dziedātājai tiks dota iespēja startēt konkursā ar citu kompozīciju.

Arī mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem gadījās kas līdzīgs. Piemēram, 2002. gadā Igaunija vērsās pat pie Eirovīzijas rīkotājiem - Eiropas Raidsabiedrību savienības (European Broadcasting Union). Proti, Igaunijas sabiedrība un mediji izteica aizdomas, ka Igaunijas nacionālajā atlasē uzvarējusī dziesma „Runaway” ir ASV popmūziķa R.Kellija dziesmas „I Believe I Can Fly” plaģiāts. Tāpēc, lai gan neviens, arī R.Kellija pārstāvji, oficiālas apsūdzības plaģiātismā neizvirzīja, Igaunijas Eirovīzijas nacionālās atlases konkursa rīkotāji pārstāvji vērsās pie EBU pēc palīdzības. Un EBU eksperti, kas analizēja Igaunijas dziesmu, vienprātīgi atzina, ka Pēru Paulusa, Ilmāra Laisāra un Alara Kotkas dziesma nav pakaļdarinājums.

To, vai dziesmas patiešām ir tik līdzīgas, vērtējiet paši! Lūk, tās!

Paula Dukure ar dziesmu „Celebration”  „Eirodziesma 2012” pusfinālā

Šerila Krova - „Real Gone”

„Per” 2012. gada Eirovīzijas dziesma „Disco superfly”