Pētījumā secināts, ka latvieši ir slikti pārdevēji
Latvietim neesot oportūnista gēns, tāpēc tikai maza daļiņa spēj kļūt par uzņēmējiem. Arī kā pārdevēji neesam izcili.
Bizness un ekonomika

Pētījumā secināts, ka latvieši ir slikti pārdevēji

Jauns.lv

Latvieši ir slikti pārdevēji, toties lieliski speciālisti, sava aroda meistari, žurnālistiem sacīja izpētes un stratēģiskās attīstības uzņēmuma "Academia Strategies" partneris Jānis Skrūzkalns.

Lai noteiktu Latvijas uzņēmēju gēnu, Mazo un vidējo uzņēmumu forums (MVU forums) un "Academia Strategies" veica aptauju, kurā piedalījās 1400 Latvijas iedzīvotāji.

Aptauja tika veikta vairākās kategorijās - topošie uzņēmēji, uzņēmēji, pašnodarbinātie, biznesa sācēji jeb "start-up", algoti darbinieki un studenti. Uzņēmēja gēna analīzes metode "BOSI" uzsver četrus uzņēmēja gēna pamata tipus - būvētāju, oportūnistu, speciālistu un inovatoru.

Skrūzkalns norādīja, ka divi vissvarīgākie veiksmīgu biznesu ietekmējošie faktori ir cilvēki, kurus piesaistām biznesam, un plāni, uz kuriem balstām tā attīstību. Pētījumi rāda, ka uzņēmēji, kuri abas šīs jomas optimizē atbilstoši savam uzņēmēja gēnam, gūst izcilus rezultātus.

"Pētījums apstiprina, ka esam slikti pārdevēji, jo Latvijas iedzīvotājiem lielākais deficīts ir tieši oportūnista gēns - tikai 9%. Oportūnista gēns visvairāk ir sastopams tieši uzņēmēju grupā - 10%, bet vismazāk - 8% algotu darbinieku un 8% studentu kategorijās. Oportūnista gēna uzņēmēji sastopami starp profesionāliem pārdevējiem, vērtspapīru tirgotājiem un riska kapitāla investoriem," skaidroja Skrūzkalns.

Tajā pašā laikā eksperts uzsvēra, ka pētījuma rezultāti pierāda, ka esam lieliski speciālisti, sava aroda meistari, piemēram, juristi, ārsti, frizieri, pavāri, zemnieku saimniecības u.c.

"Pretstatā nelielajam oportūnista gēna īpašnieku skaitam - visbiežāk sastopami ir speciālista gēna uzņēmēji (59%), tieši starp algotajiem darbiniekiem šis skaitlis veido 63%, taču arī starp uzņēmējiem skaitlis ir augsts - 62%. Speciālista gēna īpašniekus raksturo vēlme uzkrāt profesionālo pieredzi vienā konkrētā jomā un ilgā laika periodā," norādīja Skrūzkalns.

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis - maza valsts starp lielām valstīm, pie nozīmīgiem transporta ceļiem, kā arī ietekme, kuru atstāja padomju laika deficīta sistēma, - ir nozīmīgs faktors, kas ietekmējis mūsu spēju būt radošiem.

"21% Latvijas iedzīvotāju piemīt inovatora gēns. Īpaši augsts šis procents ir pašnodarbināto vidū - 35% un uzņēmējdarbību uzsākušajiem jeb "start-up" - 25%. Inovatori meklē jaunas iespējas, radošus risinājumus resursu izmantošanā savai uzņēmējdarbībai. Inovatori mīl darbu darīt paši un reti uztic darba veikšanu citiem," norādīja eksperts.

Pretstatā inovatoriem, būvētāji izvēlas uzdot darbus veikt citiem. Pētījums pierāda, ka būvētāja gēns piemīt 11% Latvijas iedzīvotāju, un visbiežāk tas sastopams studentu kategorijā - 25%, kam seko topošie uzņēmēji - 15%, bet viszemākais būvētāja gēns sastopams starp pašnodarbinātajiem - tikai 1%.

"Būvētāja gēna īpašniekiem Latvija ir izaicinājums mazā tirgus apjomu dēļ, taču Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir priekšrocība biznesu būvēšanai un attīstīšanai," uzsvēra Skrūzkalns.

Viņš norādīja, ka katram no ''BOSI'' gēniem ir gan savas stiprās, gan vājās puses. Ja uzņēmējs attīsta biznesu saskaņā ar savām stiprajām īpašībām, uzņēmums stabili aug, taču izaugsmi nodrošina tādu partneru un darbinieku piesaistīšana, kuri kompensē paša uzņēmēja vājās vietas.

Pētījums tika veikts MVU foruma Iniciatīvas "Atbalsti mazo biznesu" laikā. Iniciatīvu MVU forums rīko sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Rīgas domi un atbalstītājiem "Lursoft", "Latvijas Pastu", banku "Citadele" un informatīvajiem partneriem nacionālo ziņu aģentūru LETA, "Dienas Biznesu"', Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, "Inbox.lv", "Latvijas Avīzi", "Ir Nauda" un "Academia Strategies".

LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA