Zīmolu lamatas jeb - esiet uzmanīgi, veikalā izvēloties Latvijas preci
Kopš Krievijas pārtikas embargo aizvien vairāk tiek sludināta vietējo ražotāju atbalstīšana, taču pircēji, kas, patriotisku apsvērumu vadīti, izvēlas preci, uz kuras nepārprotami iespiests latvisks vēstījums, varētu būt pārsteigti, izlasot etiķetes aizmugurē, ka iemīļotais Mājas saldējums patiesībā ir no Lietuvas vai „Spilvas” marinētie gurķīši lasīti Turcijas laukos. Mūsu valstī gan likums neliedz ražotājiem šādi rīkoties.
Pēdējā mēneša laikā vairāk nekā citkārt tiek runāts par vietējo ražotāju atbalstīšanu. Izveidota pat vesela kampaņa – „Latvijas labums”, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces. Jo vairāk – Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu „Latvijas labums”. Kamēr akcijas uzlīmes vēl nerotā visas Latvijas preces, nākas vien uzticēties un latvisko produktu izvēlēties pēc etiķetes. Taču ar to ne vienmēr ir līdzēts, jo, kā novēroja Kasjauns.lv, pat produkti ar izteikti latvisku vēstījumu, nemaz nav ražoti mūsu valstī.
Staigājot gar lielveikala plauktiem un grozā liekot kārtējo Latvijas ražojumu, vien retais pievērsīs uzmanību sīkajiem burtiņiem, kuri etiķetes aizmugurē vēsta par produkta izcelsmes valsti. Protams, ir virkne produktu, par kuriem bez liekas pētīšanas ir skaidrs – tā nav Latvijas prece. Taču ir daļa tādu produktu, uz kuru etiķetēm lasāms īsteni latvisks vēstījums, neliekot šaubīties, ka produkts ir no Latvijas. Patiesība gan atklājas vēlāk, kad tiek izpētīta etiķete, uz kuras sīkiem burtiem teikts – Lietuva, Polija, Igaunija vai pat tādas tālas zemes kā Turcija.
„Ar pieredzi no Bauskas” - patiesībā no Polijas
Ir virkne produktu, kuriem uzlikta Latvijas tirgum pielāgota etiķete, „spēlējot” uz pircēja patriotisma jūtām. Piemēram, Mājas saldējums, uz kura iepakojuma nepārprotami vēstīts „Latvijas leģendas”, patiesībā ražots Lietuvā, vien retais, pērkot saldējumu, aizdomāsies izlasīt etiķetes aizmuguri, un, pērkot „Latvijas leģendas”, būs 100% pārliecināts, ka atbalstījis vietējo ražotāju. Līdzīgi arī ar firmas „Kronis” piedāvātajiem zaļajiem zirnīšiem. Uz tiem lasāms vēstījums – „Ar pieredzi no Bauskas”, taču patiesībā pieredze nāk no Polijas – tieši tāda ir produkta ražotājvalsts.
Arī Latvijas pārtikas ražotāja „Spilva” produkcija ne visos gadījumos augusi pašu dārzos. Piemēram, marinētie gurķīši, uz kuru etiķetes vēstīts – „No rūpīgi audzētiem dārzeņiem”, patiesībā rūpīgi izloloti Turcijā. Marinēto tomātu izcelsmes valsts ir Polija. Šeit gan jāpiebilst, ka Spilva piedāvā arī Latvijas ražojumu, piemēram, marinētos Latvijas lauku gurķus, kuru izcelsme nepārprotami ir Latvija, vai neskaitāmos ievārījumus un ogu kompotus.
Tā varētu uzskaitīt vēl daudzus piemērus. Arī „Annele” produkti nāk no Lietuvas, bet, piemēram, marinētie gurķīši „Ome” un „Saimes gurķi” ražoti Eiropas Savienībā pēc Latvijas ražotāju pasūtījuma. Tātad atliek vien zīlēt, kuru no Eiropas Savienības 28 valstīm sanācis atbalstīt, nopērkot šos gurķīšus.
Produkti ar vienu zīmolu no 10 dažādām valstīm
Neviennozīmīgi jāvērtē veselas produktu līnijas, kur nāksies papētīt katru produktu atsevišķi, neizdarot secinājumus par to, ka visa līnija ražota vienā valstī. Izteikts piemērs ir Rimi produkti. Piemēram, Rimi zīmola biezpiens vai jogurts patiesi ražots tepat Latvijā, vēsta produktu etiķetes, uz kurām norādīts – ražots Latvijā pēc speciāla Rimi pasūtījuma. Taču daudzu iecienītais Rimi piens nāk no Igaunijas, Rimi konservētie dārzeņi ražoti Turcijā, šokolādes krēms Beļģijā, bet tēja Nīderlandē. Jāteic, Rimi necenšas slēpties aiz latviskiem vēstījumiem, un uzņēmums vairākkārt publiski norādījis, ka Rimi līnijas produkti kopumā tiek ražoti vairāk nekā 10 Eiropas Savienības valstīs un citviet. Taču gandrīz visi svaigās pārtikas produkti tomēr tiek ražoti uz vietas – Latvijā.
Arī daļa Latvijas alus darītavas „Aldaris” piedāvātās produkcijas ir no Igaunijas un Lietuvas. „Aldaris” gan vairākkārt norādījis, ka kaimiņvalstīs top lētākā cenu segmenta alus šķirnes, bet Rīgā brūvē tikai augstas pievienotās vērtības alus šķirnes.
Zīmolu eksperts: „Maldināt var tikai tos, kuri paši to vēlas”
Tendenci, kad preču zīmes paustais solījums un vēstījums ir nesaistīts ar produkta reālo saturu, ievērojis arī zīmolu eksperts, portāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš, atzīstot, ka zināmā mērā tā ir patērētāju maldināšana.
„Bet maldināt jau var tikai tos, kuri paši vēlas tikt maldināti. Pircējam ir jābūt slīpētam un jāņem vērā, ka mārketings ir pavedināšana, kura mērķis – likt iekārot, un tāpēc tikai dabiski, ka mārketings parastu produktu cenšas padarīt unikālu, īpašu un tādu, no kura atteikties nav iespējams,” teic Papiņš.
Viņš atzīst, ka cilvēkiem nevajadzētu paļauties uz ilūzijām un maldinājumiem, bet apzināties, ka mārketings ir pavedināšana un pašiem jātur acis vaļā, un jācenšas redzēt lietas tādas, kādas tās ir – jāuzticas, bet jāpārbauda.
„Es domāju, ka, piemēram, ievārījumam „Omes receptes” (imaginārs produkts) varētu arī nebūt nekāda sakara ar omi, turklāt neviena ome nekad, visticamākais, nav likusi pie ievārījuma konservantus un citas biedējošas sastāvdaļas. Tāpat alus ražotājs cenšas allaž ģenerēt fantastiskus stāstus par to no kurienes viņiem recepte un cik par to ir samaksāts. Lai gan jebkurš pārtikas tehnologs, kurš ir studējis alus brūvēšanu pateiks, ka šādi stāsti ir vienkārši blēņas,” stāsta Papiņš.
Viņš atzīst, ka zīmola uzdevums ir radīt nostalģiski patriotisku sajūtu: „Par spīti tam, ka visi zina, ka Latvijā nekādu cukuru vairs neražo, vienalga cilvēki izvēlas šo dāņu produktu ar Jelgavas marķējumu, jo tas ir emocionāli pievilcīgāks un izskatās uzticamāks – apmierina cilvēka emocionālās vajadzības pēc vietējās preces. Taču faktiski - vietējie ražotāji paši ir vainīgi, ka nemāk pozicionēties kā vietējie. Līdz ar to šī niša paliek brīva un to ieņem lietuvieši.”
Saeimas deputāts: šāda ražotāja rīcība nav atbalstāma
Arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš atzīst, ka šāda rīcība ir tieša patērētāja maldināšana, un tas nav korekti. „Iepakojuma vēstījumam ir jāsaskan ar ražotāja valsti. Šādi gadījumi atsevišķi jāvērtē atbildīgajiem dienestiem, un jāceļ ārā tie uzņēmēji, kuri uz šā brīža situāciju cenšas nopelnīt.”
Ozoliņš stāsta, ka Lietuvas saldējums var tikt ražots no Latvijas piena, kurš ir iepirkts no mūsu zemniekiem, taču norādēm jāatspoguļojas arī uz etiķetes. Tāpat viņš aicina Latvijas iedzīvotājus atbalstīt vietējos ražotājus, bet atbildīgos dienestus - pastiprināti kontrolēt citu valstu ražotājus, kuri var spekulēt ar iedzīvotāju patriotisma jūtām, piedāvājot savus ražojumus ar latvisku vēstījumu.
Kasjauns.lv/ Foto: Agnese Gulbe/LETA
