Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) noma - tirgus, kas mainās 2026 gadā

Zeme Latvijā vienmēr bijusi vairāk nekā tikai īpašums — tā ir devusi identitātes un piederības sajūtu dzimtajai vietai, nodrošinājusi ģimenēm iztiku un radījusi gandarījumu par ainavu, par dabu mums apkārt. Šodien lauksaimniecības zeme ir arī stratēģiski nozīmīgs resurss. Latvija ieņem 2. vietu Eiropas Savienībā pēc lauksaimniecības zemes uz vienu iedzīvotāju, un tas, kā šo resursu izmantojam, lielā mērā noteiks mūsu laukos notiekošo nākamajās desmitgadēs.

Saskaņā ar CSP datiem lauksaimniecības zeme aizņem 35% Latvijas teritorijas. Ekonomiski aktīvo saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies vairāk nekā divas reizes. Taču vienlaikus par 8% ir palielinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība — skaidrs signāls, ka zemnieki aktīvi meklē iespēju iekopt aizaugušās, neapsaimniekotās platības un  paplašināt savas saimniecības.

Brīvas, neapgrūtinātas lauksaimniecības zemes Latvijā ir maz. Pretēja situācija ir ar aizaugušām, nekoptām, bet ar apsaimniekošanas perspektīvu esošām lauksaimniecības zemēm. Tāpēc zemes noma kļuvusi par vienu no galvenajiem instrumentiem, pateicoties kuram, zeme pārstāj degradēties, īpašnieks sāk gūt ienākumus un pārstāj pārmaksāt nodokļus. Savukārt, ražotājiem ir iespēja attīstīties un palielināt savas apsaimniekojamās platības. No visiem darījumiem ar pieejamo zemi aptuveni 25% veido tieši nomas līgumi, kamēr tikai 3–4% ir pirkšanas–pārdošanas darījumi.

Zemes noma – tirgus, kurā ilgi valdījusi neskaidrība

Ja darījumiem ar lauksaimniecības zemi ir salīdzinoši viegli sekot līdzi, ir pieejami statistikas dati par cenu dinamiskajām tendencēm konkrētos reģionos, tad nomas tirgū situācija ir ievērojami sarežģītāka. Speciālisti gadiem norādījuši, ka reālās nomas maksas būtiski atšķiras no oficiāli publiskotās informācijas — atšķirības var sasniegt līdz pat 90%. Jo vēsturiski nomas līgumi bieži tika slēgti mutiski, par simbolisku samaksu vai pielīdzinot maksu nekustamā īpašuma nodokļa apmēram. Šādas prakses rezultātā tirgus stagnēja.

Kāds sekas izraisa zema nomas maksa: zemes īpašniekam nav skaidrība par patieso savas zemes nomas vērtību, zemes īpašniekam zūd motivācija iznomāt, zeme paliek neapsaimniekota, tādējādi zeme degradējas un vērtība krītas;
samazinās pieejamās nomas platības un zemniekam sākt trūkt resurs uz kā ražot un attīstīties, nomas tirgus kļūst neinteresants zemes īpašniekam, jo nevar gūt ienākumus.

Taču pēdējos gados nomas maksas Latvijā ir augusi par 2–15% gadā (atkarībā no reģiona) un nomas tirgus ir kļuvis aktīvāks. Augstākas nomas maksas veicina sakoptāku vidi, lielāku ieguldījumu zemē un godīgākas attiecības starp īpašnieku un nomnieku.

Reģionālās nomas cenas – zemesnoma.lv apkopojums

Zemesnoma.lv praktiskie dati par 2023.–2025.gadā noslēgtajiem nomas līgumiem, kā orientieris nomas maksas noteikšanai:

Rietumvidzeme: 120–160 EUR/ha
Austrumvidzeme: 100-120 EUR/ha
Vidusdaugava: 120–150 EUR/ha
Ziemeļlatgale: 85–110 EUR/ha
Dienvidlatgale: 100–130 EUR/ha
Zemgale: 160–250 EUR/ha
Ziemeļkurzeme: 130–150 EUR/ha
Dienvidkurzeme: 140–200 EUR/ha

(!) Svarīgi saprast, jo lielāks reģions ar dažādākiem pagastiem, jo iespējama lielāka nomas cenu svārstība. Kā arī nomas cenai jābūt samērīgai attiecībai pret zemes ražīgumu - jo lielāka ražība, jo lielāka nomas maksa. 

Lēmums – turēt, apsaimniekot vai iznomāt?

Katram zemes īpašniekam, kuram pieder kaut 1ha zemes, būtu jāuzdod sev šis jautājums: apsaimniekot vai iznomāt? Jo katrs zemes hektārs var radīt pienesumu tagad vai nākotnē, bet ir jāzina kā.

Ja zemes īpašnieks pats neplāno iesaistīties ražošanā vai, piemēram, pašam apsaimniekot nav iespējams, jo dzīvo vienā Latvijas galā, bet īpašums ir citā Latvijas pusē, tad noma bieži ir pragmatiski labākais risinājums. 

Tas ko nevajadzētu darīt - ir atstāt īpašumu “bezdarbībā” . Bezmērķīgi turēt! Jo īpašuma galā pārtop par nevienam nevajadzīgu apgrūtinājumu.
Attīstīsim Latvijas laukus kopā!

Vairāk informācijas par zemes nomu, tirgus tendencēm un atbalstu zemes īpašniekiem: www.zemesnoma.lv.