Iniciatīvu pret virsstundu piemaksu samazināšanu virza tālāk Saeimā

Biznesa nodaļa

Jauns.lv/LETA

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma, ka Latvijas pilsoņu parakstītai kolektīvais iesniegums ar aicinājumu apturēt grozījumus, ar kuriem paredzēts samazināt piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās nododams Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Iesniegums platformā "manabalss.lv" līdz šim savācis vairāk nekā 23 000 parakstu. Tā autori prasa saglabāt esošās piemaksu garantijas, stiprināt tiesisko paļāvību un nepieļaut strādājošo ienākumu samazināšanos augstas inflācijas apstākļos.

Uz komisijas sēdi uzaicināti bija iniciatīvas pārstāve Inga Vējiņa, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka pie grozījumiem vēl tikai tiek strādāts, tāpēc gala lēmuma šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Labklājības ministrijas pārstāvis norādīja, ka iniciatīva būtu nododama Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, jo tā ir komisija, kura pašlaik ar šo jautājumu nodarbojas.

Gorkšs savukārt aicināja šo iniciatīvu "tālāk vēl nevirzīt", jo vēl tikai notiekot aktīvs darbs un visu iespējams vēl mainīt atkarībā no diskusiju rezultāta. Gorkšs arī kritizēja iniciatīvas noformējumu, "jo tur esot puspatiesības", kā arī izmantoti saukļi, kas neatbilst patiesībai.

Savukārt Baldzēns akcentēja, ka strīdēties par datiem var vienmēr, taču ir daudz un dažādi veidi, kā tiek samaksāts cilvēkiem, lai izvairītos no virsstundu samaksas, to uzrādīšanas. Viņš arī norādīja, ka virsstundas uzņēmumos tiek strādātas visai bieži. Baldzēns norādīja uz dažādām nozarēm, kurās par virsstundām tiek maksāts - piemēram, mazumtirdzniecībā, transporta nozarē un citur.

Baldzēns arī norādīja, ka, "ja algas mums būtu kārtīgas," tad arī neviens neiebilstu pret virsstundu piemaksu samazinājumu.

Komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja iniciatīvas nodošanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, gala lēmums par šo jautājumu vēl jādod Saeimas deputātiem.

LDDK iepriekš norādījusi uz nepieciešamību mainīt regulējumu, tostarp nosakot 50% piemaksu par virsstundu darbu, izslēdzot arodbiedrības piekrišanas prasību darba līguma uzteikumam tās biedram un neparedzot darba koplīguma nosacījumu spēkā esamību pēc tā termiņa beigām. Konfederācija arī atbalstījusi ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā.

Savukārt LBAS uzstāj, ka virsstundu darba piemaksai jāsaglabājas 100% apmērā, brīdinot, ka iecerētās izmaiņas nozīmētu ienākumu pārdali uz darbinieku rēķina. Pēc LBAS aplēsēm, darbinieki 2026. gadā šādu izmaiņu dēļ zaudētu darba samaksu 146,3 miljonu eiro apmērā, savukārt valsts un pašvaldību budžetos nodokļos netiktu iekasēti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Pret grozījumiem iebildušas arī vairākas nozares arodbiedrības un paustas bažas Eiropas Arodbiedrību konfederācijā.

Demonstranti iestājas pret grozījumiem Darba likumā, kas draud samazināt virsstundu un svētku piemaksas un sniegt darba devējiem tiesības vieglāk atlaist no amata arodbiedrības biedrus.

Protests pret izmaiņām Darba likumā

Ceturtdien, 19. martā, aktīvisti pie Saeimas protestēja pret iecerētajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz izmaiņas virsstundu un svētku piemaksām un ...