Protests pret vistu turēšanu sprostos
Ceturtdien pie Saeimas pulcējās ap 60 cilvēku, aicinot deputātus atkārtoti iesniegt un virzīt likumprojektu par aizliegumu turēt dējējvistas industriālajos sprostos ...
Vai olas kļūtu dārgākas? Jauna analīze apgāž bažas par sprostu aizliegumu
Vai sprostu aizliegums nozīmētu dārgākas olas veikalu plauktos un satricinājumu nozarei? Jauna ekonomiskā analīze rāda, ka ietekme varētu būt krietni mazāka, nekā līdz šim bažījušies daļa nozares pārstāvju.
Analīzē norādīts, ka Latvija ir olu un olu produktu neto eksportētāja ar augstu pašpietiekamību un 2024. gadā ieņēma otro vietu pasaulē pēc olu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Nozarē jau notiek strauja pāreja uz bezsprostu ražošanu - lielākie ražotāji, tostarp "Balticovo" un "Alūksnes putnu ferma", īsteno apjomīgas investīcijas un plāno pilnībā vai gandrīz pilnībā atteikties no sprostu sistēmām vēl pirms aizlieguma spēkā stāšanās.
Saskaņā ar analīzi sprostu aizliegums tieši ietekmētu aptuveni 6% no kopējās dējējvistu kapacitātes Latvijā, galvenokārt dažas mazākas saimniecības. Šo novietņu transformācijas izmaksas lēstas 10-12 miljonu eiro apmērā, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekš publiskajā telpā minētās aplēses.
Dokumentā uzsvērts, ka faktiskā cenu starpība starp sprostos un kūtīs dētām olām Latvijas veikalos ir neliela - ap 0,5 centiem par olu, bet cenu atšķirības galvenokārt nosaka mazumtirgotāju uzcenojumi, nevis vistu turēšanas metode. Zemas pieprasījuma cenu elastības dēļ nav sagaidāms būtisks olu patēriņa kritums vai negatīva fiskālā ietekme.
Analīzē arī secināts, ka lielākā daļa mazumtirdzniecības un pārtikas uzņēmumu Latvijā jau ir apņēmušies atteikties no sprostu olām līdz 2026. gadam, savukārt zemas labturības standartu olu imports, tostarp no Ukrainas, rada konkurences un drošības riskus, pret kuriem valstij būtu aktīvāk jāaizstāvas.
Ziņojuma autori secina, ka sprostu aizliegums ar pietiekamu pārejas periodu nostiprinātu jau notiekošās tirgus pārmaiņas, neradot nozares sabrukuma risku, un vienlaikus varētu veicināt Latvijas olu ražotāju konkurētspēju un eksportu Eiropas tirgū.
Ziņojums tapis saistībā ar Saeimā izskatīto likumprojektu par sprostu aizliegumu, kura sākotnējā anotācija, pēc atbildīgās komisijas vērtējuma, nesniedza pietiekamu ekonomisko pamatojumu iecerētā regulējuma samērīgumam. Analīzes autori norāda, ka bija nepieciešams objektīvs izvērtējums par to, kā aizliegums ietekmētu olu ražošanas nozari, patēriņa cenas, uzņēmumu investīcijas, nodokļu ieņēmumus un Latvijas konkurētspēju.
Ziņojumu izstrādājuši ekonomikas analītiķi Gatis Eglītis un Artūrs Kaņepājs. Analīzē izmantoti mikroekonomiskie aprēķini, nozares finanšu dati, cenu un pieprasījuma elastības novērtējumi, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta un Eiropas Savienības institūciju dati.
