Krievijas miljonāri Berģos grib celt lielveikalu - drošības dienesti brīdina par riskiem
Kamēr Latvija visos līmeņos norobežojas no agresorvalsts ietekmes, Pierīgas apkaimē Berģos pieteikta apjomīga apbūve. To virza Latvijas uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” atklāj, ka aiz ieceres būvēt tirdzniecības centru un dzīvojamās ēkas stāv Krievijas miljonāri, kuru bizness saistīts ar zelta ieguvi Gruzijā un veikalu tīkliem Krievijā.
Valsts drošības iestādes aicina pašvaldību kritiski izvērtēt gan šī projekta reputācijas, gan nacionālās drošības riskus.
Par plānotajām izmaiņām zemes vienībā “Andrēni” vietējie iedzīvotāji uzzināja no paziņojuma par lokālplānojuma grozījumiem. Projekts paredz ne tikai savrupmājas, bet arī trīsstāvu ēkas un tirdzniecības centru, ar kuru plānots sākt visu attīstību.
Berģu iedzīvotājs Jēkabs Jurjāns pauž neizpratni par ieceres mērogu: “Tur būs tirdzniecības centrs ar 1400 kvadrātmetru apbūvi un autostāvvietu ar aptuveni 60 vietām. Tiktu izbūvēti divi jauni krustojumi uz Berģu ielas. Un šeit krustojums vienkārši traucē normālai satiksmes plūsmai. Visbeidzot, es sāku uztraukties, ievērojot, ka zemes īpašnieks ir Krievijas pilsonis. Tas vienkārši radīja jautājumus un neizpratni – kāpēc tas notiek?”
Sabiedriskās apspriešanas laikā attīstītāji neatklāja, kura veikalu ķēde tur darbosies, minot vienīgi, ka tā būšot “Latvijas veikalu ķēde”.
Īpašnieku pārstāve, advokāte Gita Avotiņa iedzīvotājus aicināja jautājumu “nepolitizēt”, sakot, ka nav likuma, kas liegtu Krievijas pilsonim šeit attīstīt īpašumu, ja viņš nav sankciju sarakstā.
Projektu virza Latvijas uzņēmums “Bergi Rich”. Tā vēsture sākās 2013. gadā (tobrīd ar nosaukumu “Hortus MD”) kā bankas “Citadele” meitasuzņēmumam, ko izmantoja ķīlu pārņemšanai. Zeme iegūta izsolē no bankas parādnieka. 2017. gadā firmu ar visu zemi nopirka vietējais nekustamo īpašumu attīstītājs, pārdēvējot to par “Bergi Rich”. 2021. gadā kompānija nonāca Krievijas uzņēmēju rokās.
Pēc pilna mēroga kara sākuma par uzņēmuma vadītāju iecelts Spānijas pilsonis, taču patiesie labuma guvēji aiz Kiprā reģistrētās kompānijas “PBJ Holding Limited” ir Krievijas miljonāri Dmitrijs Korževs un Dmitrijs Troickis.
“Ja īpašnieks un attīstītājs ir Krievijas Federācijas pilsonis ar labuma guvēja uzņēmumu Kiprā, tad man rodas pamatotas aizdomas, ka tā ir asiņaina nauda. Un es nevaru samierināties ar tādu situāciju, ka manas mājas priekšā notiks šāda darbība, kas ir pretrunā ar visas Latvijas valsts kopējo virzību,” sacīja vietējā iedzīvotāja, māksliniece Kristīne Jurjāne.
Korževs un Troickis gadiem ir Krievijas bagātāko uzņēmēju sarakstos.
Kapitālu abi kursabiedri uzaudzējuši deviņdesmitajos gados, izveidojot sulu ražotāju “Multon”, ko par pusmiljardu dolāru pārdeva korporācijai “Coca-Cola”. Naudu viņi investēja Krievijas lielveikalu tīklā “O’Key”, banku sektorā un auto tirdzniecībā.
Kopš 2012. gada viņu uzņēmums “Rich Metals Group” Gruzijā iegūst zeltu un varu, 2023. gadā apgrozot kopumā 260 miljonus eiro. Viņu biznesa pēdas ved arī uz dārgmetālu atradnēm Armēnijā. Gruzijā viņu rīcība izraisīja skandālu. Lai paplašinātu zelta ieguvi, tika uzspridzināts unikāls arheoloģijas piemineklis – piecus tūkstošus gadu senās Sakdrisi raktuves.
2022. gadā Ukraina rosināja abus pakļaut sankcijām, uzskatot viņu biznesu par Krievijas ietekmes instrumentu Gruzijā. “Es pieļauju, ka viņu līdzdalība šajā stratēģiski svarīgajā nozarē Gruzijā varētu būt arguments sankciju ieviešanai pret viņiem. Kā mēs zinām, kad krievi ienāk kādā valstī, viņi parasti pārņem stratēģiskos sektorus. To parasti dēvē par „korozīvo kapitālu”, kad valsts caur naudu un investīcijām pakļauj savai kontrolei stratēģiskos ekonomikas sektorus, lai pēc tam ar šiem instrumentiem ietekmētu valsts politisko stāvokli,” komentēja Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes politikas un interešu aizstāvības direktors Romans Stebļivskis. Sankcijām tomēr abi uzņēmēji netika pakļauti.
Ropažu novada pašvaldība par īpašniekiem uzzināja no “de facto”.
“Mums noteikti nav komfortabla situācija, ja mēs runājam par Krievijas naudu Latvijas teritorijā.
Mums kā valstij, kā pašvaldībai ir ļoti precīza un skaidra nostāja,” sacīja Ropažu novada domes priekšsēdētāja Signe Grūbe (“Progresīvie”). Pašvaldības izpilddirektors Jānis Belkovskis atzīst, ka pašvaldības pienākumos neietilpst patieso labuma guvēju pārbaude. Taču pašvaldība vēlas konsultēties ar drošības iestādēm.
Militārās izlūkošanas un drošības dienests tiešus riskus valsts aizsardzības sistēmai un tās infrastruktūrai saistībā ar īpašumu “Andrēni” nesaskata. Taču dienests uzsvēra, ka “Ropažu novada pašvaldības lēmumi attiecībā uz SIA “Bergi Rich” nodomiem ir jāvērtē no reputācijas risku skatupunkta, tostarp arī valstiskā līmenī”.
Arī Valsts drošības dienests konkrētajam gadījumam ir pievērsis uzmanību un aicina pašvaldības kritiski vērtēt sadarbību ar uzņēmējiem, kas var radīt riskus nacionālās drošības interesēm.
“VDD ieskatā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievijas specdienestiem ir pastiprināta interese iegūt izlūkinformāciju par NATO dalībvalstīm, tostarp kritiskās infrastruktūras objektiem, nav atbalstāma sadarbība ar uzņēmējiem, kuriem ir saistība ar agresorvalsts Krieviju,” komentēja Valsts drošības dienests.
Uzņēmumam “Bergi Rich” Latvijā nav ne telefona, ne mājaslapas, un tā pēdējo gadu apgrozījums ir nulle eiro. Advokāte Gita Avotiņa, kas pārstāvēja attīstītāju publiskajā apspriešanā, komentārus sniegt atsakās.
Pēc “Lursoft” datiem Krievijas tiešie ieguldījumi pamatkapitālā Latvijas uzņēmumos sarūk jau desmito gadu. Kā pastāstīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Liede, pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kopējais Krievijas investīciju atlikums Latvijā bija aptuveni 1,8 miljardi eiro, bet šobrīd tas ir samazinājies par aptuveni miljardu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka kara laikā nacionālā drošība ir prioritāte, tādēļ Latvijai, līdzīgi kā Somijai, būtu rūpīgi jāizvērtē, vai Krievijas pilsoņu investīcijas neapdraud valsts intereses.
“Sadarboties ar Krieviju laikā, kad Krievija karo ar Ukrainu, nudien nav Latvijas interesēs. Tas nav ne tikai ētiski, tas ekonomiski arī mazliet tā kā šizofrēniski. Mēs atbalstām Ukrainu tās karā par neatkarību, kas pēc būtības sargā arī mūs. Tajā pašā laikā, sadarbojoties ar Krieviju, mēs Krievijai dodam iespēju,” uzsvēra Mārtiņš Kazāks.
