Bordo un Zaļā karotīte - ko pircējam nozīmē Latvijas pārtikas kvalitātes zīmes, un kādas ir prasības ražotājam
Tiem, kuri uzmanīgi izvērtē, kurus pārtikas produktus to sastāva dēļ likt un kurus nelikt iepirkumu grozā, plašā veikalu sortimenta dēļ ne vienmēr ir viegli noorientēties. Tad talkā nāk tā saucamā nacionālā pārtikas kvalitātes shēma (NPKS). Ražotāji pēc tās tiecas, bet patērētājiem noteikti der zināt, ko tās pastāsta par produktu.
Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, ko sabiedrībā pazīst ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, ir valsts atzīta un uzraudzīta sistēma, kas apliecina produktu paaugstinātu kvalitāti.
“Tās nav vienkāršas mārketinga etiķetes, bet valsts piešķirtas kvalitātes zīmes, kuras var iegūt tikai pēc stingras sertifikācijas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), un tās apliecina par paaugstinātu kvalitāti. Atbilstība tiek regulāri pārbaudīta, sertifikāts tiek piešķirts bez termiņa, bet ražotājs jebkurā laikā var pārtraukt dalību NPKS,” “Jauns.lv” stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Kur tad ir tā atšķirība?
Lai tiktu pie Zaļās karotītes uz produkta iepakojuma, ir jāizpilda paaugstinātas kvalitātes prasības, produktam jābūt ražotam Latvijā, kā arī vismaz 75 % izejvielu jābūt vietējas izcelsmes.
Arī uz Bordo karotītes produktiem attiecas paaugstinātas kvalitātes prasības, to pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā, bet parasti ir lielāks to izejvielu apjoms, kas Latvijā nav pieejamas, piemēram, kakao pupiņas vai eksotiski augļi, kādus šeit izaudzēt nevaram. Tomēr visa produkta izstrāde, kontrole un kvalitātes nodrošināšana tiek veikta tepat.
“NPKS noteiktās kvalitātes prasības ir augstākas nekā vispārpieņemtie Latvijas un ES standarti, tostarp stingri sāls un cukura ierobežojumi un aizliegums izmantot sintētiskās krāsvielas, ĢMO,” paskaidro LPUF padomes priekšsēdētāja.
Abas šīs zīmes ražotājiem sniedz vairākus nozīmīgus ieguvumus. Pirmkārt, tas ir kvalitātes apliecinājums, ka ražotājs ievēro paaugstinātas kvalitātes prasības, ko valsts arī regulāri uzrauga.
Ražotāji ļoti novērtē arī konkurētspējas priekšrocības publiskajos iepirkumos – produkti ar Zaļo vai Bordo karotīti saņem papildu punktus valsts un pašvaldību pārtikas iepirkumos, kas ir būtiski izglītības, veselības un sociālajā sektorā. Šis ir arī viens no galvenajiem motivatoriem, kāpēc “karotīšu” ražotāju pulks pieaug. No šīs tendences ieguvēji ir visi.
“Ja raugāmies ES tirgus kontekstā, arī Eiropas patērētāji un tirgotāji arvien vairāk novērtē caurskatāmu izcelsmi un stingru kvalitātes uzraudzību, līdz ar to arī šī mūsu vietējā kvalitātes zīme savā ziņā palīdz sasniegt stiprāku pozicionējumu ES tirgū. Šāda veida atzinumi un speciāls apzīmējums var būt arī citās ES valstīs. Piemēram, Zviedrijā tās nav karotītes, bet tur valsts piešķirtais kvalitātes simbols pārtikai ir atslēgas caurums,” saka Ināra Šure.
Ko iegūst patērētājs?
LPUF pārstāve norāda, ka Zaļā karotīte un Bordo karotīte ir kvalitātes zīmes, kuras patērētāji Latvijā atpazīst vislabāk.
“Ne jau velti Zaļā karotīte nākamgad atzīmēs 25. jubileju! Patērētājiem tas ir ātrs un uzticams orientieris kvalitatīvu vietējo produktu atrašanai veikalu plauktos. Karotītes marķējums uz iepakojuma nozīmē, ka produkts ir ražots Latvijā. Tie ir produkti ar caurskatāmu izsekojamību, piemēram, miltu pakai var noskaidrot, no kuras zemnieku saimniecības un kura lauka graudiem milti ražoti. Šie produkti nesatur ĢMO, sintētiskās krāsvielas un liekus garšas pastiprinātājus, atbilst stingrākiem sāls un cukura ierobežojumiem un tiek regulāri kontrolēti, lai atbilstu visaugstākajiem kvalitātes standartiem,” paskaidro Ināra Šure.
Izvēloties “karotīti”, patērētājs ne tikai izvēlas kvalitatīvāku produktu, bet arī atbalsta Latvijas pārtikas uzņēmumus, lauksaimniekus, biškopjus un mājražotājus, kas ir investējuši, lai savu produkciju marķētu ar Zaļo vai Bordo karotīti.
Kā tikt pie “karotītes”?
To, ka iegūt un uzturēt šādu kvalitātes zīmi nebūt nav viegli, var apliecināt Ogres novada mājražotājs Jānis Lapsa, kuram pieder zīmols “Lapsu Mājas siers”.
“Lapsu Mājas siers” šobrīd piedāvā trīs dažādu veidu sierus: mājās ražotu nenogatavinātu sieru ar samazinātu sāls daudzumu, kura sastāvā ir gotiņas piens, skābs krējums un olas; pirmo Latvijā ražoto bezlaktozes mājas sieru no gotiņas piena; Jāņu sieru.
“Esam vieni no deviņiem īstā Jāņu siera sējējiem Latvijā [sertifikāta Nr. 7-80-GTI],” saka ražotāji. Jāņu siers, kā zināms, ir iekļauts ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.
Vēl 2019. gada vasarā Jānis izlēma, ka parastā piena sieriem ir nepieciešams iegūt Zaļās karotītes sertifikāciju. “Sazinājāmies ar Pārtikas un veterinārā dienesta Ogres nodaļas atbildīgo inspektori, kura tad bija tālākā ceļvede un mentore ceļā uz Zaļo karotīti. PVD inspektore ļoti detalizēti visu izstāstīja. Sieri tika sagatavoti un nodoti uz analīzēm. Tā kā “Lapsu Mājas sieri” jau darbojās ar PVD atļauju, liela dokumentācijas aizpildīšana vairs nebija nepieciešama – lielākā daļa dokumentu jau bija sakārtota. Izmaksas – par analīzēm laboratorijā un par PVD sertifikācijas pārbaudi uz vietas mūsu ražotnē (šīs pārbaudes laikā tiek sekots līdzi produkta pagatavošanai). Daudz laika nav nepieciešams – ja atmiņa neviļ, šo visu var izdarīt, maksimums, divos mēnešos. Galvenais ir tikai gribēšana darboties!”
Taču, lai ilgtermiņā uzturētu kāroto kvalitātes zīmi, regulāri vienu reizi gadā (ja viss ir kārtībā) tiek veikta PVD pārbaude ražotnē uz vietas. Tāpat reizi gadā ir jānodod analīzes gan uz pašu produktu – baktērijām, sensoro vērtēšanu utt. –, gan arī uz papildu rādītājiem
“Un loģiski, ka notiek intensīvs darbs ar cilvēkiem tirdziņos un dažādos pasākumos, popularizējot gan mūsu sierus, gan tiem piešķirto Zaļo karotīti,” norāda ražotājs. Lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu ražošanu un pārstrādi, nodrošinot produktu nonākšanu tirdzniecībā, katru gadu ražotājiem tiek izmaksāts Eiropas Savienības atbalsts par dalību pārtikas kvalitātes shēmā Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna pasākuma intervencē “Pārtikas kvalitātes shēmas”.
