Koalīcijas partijas neredz pamatu Siliņas demisijas pieprasījumam par krievu valodu sabiedriskajā medijā

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, vaicāts, kā vērtējams opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) rosinājums izteikt neuzticību Siliņai, aģentūrai LETA sacīja, ka demisijas pieprasījums ir nepamatots un neatbilst faktiem, kā arī adresēts nepareizajām institūcijām, jo valdība demokrātiskā valstī neiejaucas sabiedrisko mediju redakcionālajos lēmumos.

Viņš uzsvēra, ka par sabiedrisko mediju attīstību, redakcionālajām vadlīnijām un drošības koncepciju atbild Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), nevis Ministru kabinets.

Jurēvics prognozēja, ka šogad gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā opozīcija regulāri nāks klajā ar formāliem demisijas pieprasījumiem, taču "Jaunā vienotība" tos neatbalsta.

Viņš arī atgādināja, ka no 1. janvāra ir stājusies spēkā sabiedrisko mediju reforma, kas stiprina latviešu valodas lomu, vienlaikus paredzot vietu arī citām mazākumtautību valodām.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA sacīja, ka "Progresīvie" neatbalstīs demisijas pieprasījumu. "Uzticamies sabiedriskajam medijam attiecībā uz nacionālās drošības koncepcijas īstenošanu atbilstošajā jomā," paskaidroja Šuvajevs.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, vaicāts, vai ZZS apmierina premjeres darbs, aģentūrai LETA sacīja, ka budžeta izstrāde bija spraiga, papildu ZZS politiskajām prioritātēm, kuras izdevās iekļaut šī gada budžetā, bijuši arī kompromisi un iniciatīvas, kuras neizdevās īstenot.

"Nevar teikt, ka mūs viss apmierina," uzsvēra Rokpelnis. Vienlaikus viņš norādīja, ka finansējums sabiedriskā medija saturam krievu valodā nebija ZZS prioritāšu sarakstā, taču šis nav pietiekams iemesls, lai atbalstītu premjeres demisiju.

ZZS demisijas pieprasījumu noraidīs, uzsvēra Rokpelnis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka NA atsaucas uz 2023. gada Nacionālās drošības koncepciju, kurā ieteikts, ka "no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt."

NA ieskatā, Ministru kabinets turpina piešķirt finansējumu sabiedriskajam medijam saturam krievu valodā, kas esot pretrunā ar mērķi veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai.

"Uzskatām, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā minētais saturs mazākumtautību valodās nav jāveido tikai krievu valodā un minētās tiesību normas nav pretrunā ar Nacionālajā drošības koncepcijā noteikto," pauž NA.

Opozicionāru sagatavotais lēmuma projekts iekļauts nākamās ceturtdienas, 15. janvāra, Saeimas sēdes darba kārtībā.

Latvijas valdība sastāv no Ministru prezidentes Siliņas un 14 ministriem no partijām "Progresīvie", "Jaunā vienotība" un ZZS.

Kā ziņots, Saeimas opozīcijas partijas Siliņas demisiju pērn bija pieprasījušas četras reizes, tomēr visus parlamenta uzticības balsojumus premjere izturēja.

Pēdējo uzticības balsojumu Siliņa izturēja pērnā gada oktobrī. Tolaik pret demisiju balsoja 46 deputāti, par - 38, bet balsojumā atturējās viens deputāts - Uldis Augulis (ZZS). Savukārt Andrejs Ceļapīters, kurš tolaik bija pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet tagad pievienojies ZZS frakcijai, izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.