Lauksaimniecības nozare piedzīvo trešo sarežģīto gadu pēc kārtas

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēris, ka šobrīd situācija Latvijas lauksaimniecībā nav vis traģiska, bet katastrofāla. Viņš norāda, ka lauksaimniekiem pat nākas piemaksāt par novākto ražu, kas liecina par situācijas nopietnību. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra norādījis, ka 85-90% no šogad novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē. Ja graudus izžāvētu, pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40%. Lauksaimniecības nozarei, pēc viņa aplēsēm, būs nepieciešami līdz pieciem gadiem, lai atgūtos no šīs krīzes.

Situācija ir ļoti sarežģīta

Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane atzīmē, ka šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimnieki piedzīvo sarežģītus apstākļus. Jau iepriekšējie divi gadi bija nelabvēlīgi – 2023. gadā lauksaimniekus ietekmēja pavasara salnas un sausums, bet 2024. gadā – pavasara salnas un lietavas jūlijā, turklāt Krievijas izraisītais karš radīja satricinājumu pasaules tirgos kā rezultātā pieauga ražošanas resursu cenas. Tāpēc daudzi lauksaimnieki lika cerības uz šo gadu, bet šogad lauksaimniekus ietekmēja ne tikai pavasara salnas, bet arī pārmērīgās lietavas un mitrums, kas daudziem neļāva ne laukus apsēt, ne apstrādāt un radīja grūtības ražas novākšanas periodā. 

Dace Freimane Jauns.lv uzsvēra, ka lauksaimnieki tiek aicināti ziņot Lauku atbalsta dienesta Elektroniskā pieteikšanās sistēmā vai mobilajā lietotnē par nelabvēlīgos klimatiskos apstākļos cietušajām platībām. Šīs sistēma jau kopš š.g. 3. jūnija darbojas nepārtraukti un būs atvērta arī turpmāk, lai lauksaimnieki varētu ziņot par radušajām grūtībām. Šī informācija palīdz valstij novērtēt situācijas nopietnību, uzraudzīt situācijas attīstību un turklāt, noziņotie dati ir kā pamats ministrijai vērsties pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu piešķirt papildus finanšu līdzekļus no ES resursiem, lai palīdzētu lauksaimniekiem šīs radušās grūtības pārvarēt. Jāņem vērā, ka šāda finanšu piešķīruma pamatā ir reāli dati. 

“Pēc jaunākajām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas speciālistu veiktajām prognozēm redzams, ka vasaras kviešu un ziemas miežu platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušās par vairāk nekā 30%. Kopraža – samazinājusies attiecīgi par 23% un 12%. Līdzīgi arī griķiem – gan platībām, gan kopražai tiek prognozēts samazinājums. Lauki daudzviet pavasarī nebija apstrādājami – tie bija applūduši, tehnika netika uz lauka, vietām sēja nemaz netika sākta un lauki palika neapstrādāti. Daļa vasarāju nesadīga vai gāja bojā. Ziemājiem nebija iespējams veikt nepieciešamās kopšanas darbības, lai iegūtu labu ražu,” situāciju vērtē Dace Freimane.

Atbalsts un apdrošināšana - kas pieejams?

Eiropas Komisija jau septembrī piešķīra ārkārtas atbalstu Latvijai 4,2 miljoni eiro, lai palīdzētu visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem. Šobrīd ministrijai kopā ar nozaru nevalstiskām organizācijām notiek diskusija par atbalsta izmaksas principiem. Dace Freimane arī norāda, ka pēdējos gados palielinās krīžu un dažādu ārkārtas gadījumu, īpaši nelabvēlīgo klimatisko apstākļu, biežums un intensitāte, tādējādi ļoti nozīmīgs instruments ir apdrošināšana.

Ministrija īsteno ES un valsts atbalsta programmu, kas paredz veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos risku mazināšanā.  Atbalsta intensitāte ir līdz 50% no apdrošināšanas polises par attiecināmajiem riskiem. Pēdējos gados interese par apdrošināšanu ir ievērojami pieaugusi, un šobrīd vairāk nekā puse no visām graudkopības platībām ir apdrošinātas.

Tāpat ir pieejami dažādi preventīvi pasākumi, īpaši augļkopības nozarē, ka augļkopības nozarē nepieciešami ieguldījumi preventīvos pasākumos, piemēram, pretsalnu aizsardzības sistēmas (laistīšana), pret krusas aizsardzības pasākumi (aizsargtīkli, agrotīkli).

Graudkopības nozares izaicinājumi

Graudkopības nozarē situācija šobrīd ir īpaši sarežģīta, ko veido vairāku faktoru kopums – ne tikai lietavas kopš maija mēneša, bet arī ražošanas resursu augstās cenas, kas joprojām saglabājas ievērojami augstākas nekā pirmskrīzes periodā (2020.-2021.gadā), piemēram, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī ražošanas resursu cenu līmenis ir vidēji par 44% augstāks nekā tas bija pirmskrīzes gados, kas būtiski ietekmē lauksaimniecības uzņēmumu izmaksu struktūru un rentabilitāti. Tomēr graudu cenas ir samazinājušās par 12% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Šobrīd (8. oktobrī) pārtikas kviešu cena ir aptuveni 158 eiro par tonnu, kas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar piecu gadu vidējo cenu, kas pārsniedza 220 eiro. Šāda situācija veido “šķēri”, kur ražošanas resursi kļūst dārgāki, bet ieņēmumi krīt.

Attiecībā uz graudkopības nozari jānorāda, ka tā ir viena no būtiskajām Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksporta nozarēm, pagājušā gadā veidojot 16 % no šo nozaru kopējā eksporta. Šī nozare spēj konkurētspējīgi eksportēt uz tālajiem tirgiem.

Latvijas augļkopības un dārzeņkopības attīstība un konkurence ar importu

Latvijā vietējiem augļkopjiem ir grūtības konkurēt ar importētajiem augļiem. Ārvalstu uzņēmumiem ir vieglāk nodrošināt stabilus piegādes apjomus un kvalitāti, bet vietējiem audzētājiem tas ir izaicinājums gan dēļ sezonalitātes, gan neprognozējamiem laikapstākļiem.

Kā tikt galā?

Risku vadība ir svarīgs saimniecības darbības pamats un arī zināmām mērā pašiem lauksaimniekiem ir jāuzņemas atbildība par to īstenošanu savā saimniecībā.

Lauksaimniekiem, izvēloties apdrošināšanas polisi, rūpīgi jāiepazīstas ar apdrošināšanas polises nosacījumiem, turklāt jāizvēlas tāda polise, kas aptver viņai audzētai kultūrai vai dzīvniekiem specifiskus riskus. Risku pārvaldīšanā apdrošināšanas pakalpojums ir tikai kā viens no rīkiem zaudējumu mazināšanai, jo apdrošināšana galvenokārt ir paredzēta tādiem riskiem, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles. Lauksaimniekiem ir vairāk jāapzinās risku vadības sistēmas nozīmīgums un jāstrādā pie atbilstošas risku pārvaldības izveides saimniecībā, sākot ar risku identificēšanu, to novērtēšanu un pasākumu izstrādi un ieviešanu saimniecībā, lai maksimāli nodrošinātos pret to iestāšanos. Tāpat jāveic ieguldījumi preventīvos pasākumos, lai samazinātu ražas zaudējumus.

Lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē, ir noteiktas atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem saglabājas tiesības uz atbalstu.

Latvijas Lauksaimnieku konsultatīvās asociācijas vadītājs Rolands Feldmanis uzskata, ka atbalsts šobrīd ir nepietiekams. Lai gan Eiropas Savienība piešķīrusi 4,2 miljonus eiro, tas ir krietni par maz, lai nodrošinātu lauksaimnieku dzīvotspēju ilgtermiņā. Šī summa tiek uzskatīta par mazu. Sadalot to pa kopējām apsaimniekotajām platībām, it īpaši intensīvas ražošanas lauksaimniecībā, uz hektāru tā veido tikai dažus desmitus eiro, kas ir nepietiekami, ņemot vērā, ka ieņēmumiem no hektāra vajadzētu būt vismaz virs 100 eiro. Pēc lauksaimnieku nevalstisko organizāciju aplēsēm lauksaimniecības kopējie zaudējumi šogad pārsniedz 100 miljonus eiro. Graudkopības nozarē izmaksas ir augstas, bet ieņēmumi krītas, un tas rada lielas problēmas. Rolands Feldmanis sarunā ar Jauns.lv uzsver, ka ir nepieciešams papildu atbalsts, jo pašreizējā situācija apdraud nozares ilgtspējību.

Pēdējo gadu laikā situācija lauksaimniecībā ir kļuvusi arvien sarežģītāka. Lai atjaunotu nozari, nepieciešams gan lielāks valsts atbalsts, gan stabils un ilgtspējīgs tirgus, kas nodrošinātu vietējo produkciju un konkurētspēju, uzsver Rolands Feldmanis.

Papildus ZM interneta vietnē ir pieejama visa aktuālā informācija par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā: https://www.zm.gov.lv/lv/arkartas-situacija-lauksaimnieciba.