ASV noteiktie tarifi var būt izaicinājums Latvijas eksportētājiem uz Zviedriju, pauž ekonomisti
Viens no izaicinājumiem, kas varētu būt barjera Latvijas eksportētājiem uz Zviedriju, ir ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie tarifi, norāda Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Liede un Matīss Mirošņikovs.
Tarifiem kaitējot Zviedrijas ekonomikai, Zviedrijā samazināsies pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, tajā skaitā no Latvijas, kas būs tarifu ietekmes otrās kārtas efekts, raksta ekonomisti. Ņemot vērā Latvijas integrāciju Zviedrijas eksporta ķēdēs, netiešā ietekme uz Latviju arī būs vērā ņemama, uzskata Latvijas Bankas ekonomisti.
Viņi secinājuši, ka 35-40% no Latvijas pievienotās vērtības tiek izmantota Zviedrijas tālākā eksportā, kas nozīmē, ka Latvijas preces un pakalpojumi tiek iekļauti Zviedrijas produkcijā, ko eksportē, vai tie vienkārši tiek reeksportēti. Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka integrācija Zviedrijas eksporta ķēdēs rada gan iespējas, piemēram, plašākus noieta tirgus, gan izaicinājumus.
ASV 2024.gadā bija trešā lielākā tirdzniecības partnervalsts Zviedrijas preču eksportā, veidojot 9% no kopējā preču eksporta, un lielākā tirdzniecības partnervalsts Zviedrijas pakalpojumu eksportā, veidojot 13% no pakalpojumu eksporta. Lai gan Zviedrijas tirdzniecība ar ASV pēdējos gados ir augusi, pēc "Sveriges Riksbank" publicētā, lielāko ietekmi rada augstā nenoteiktība, kas attur privāto patēriņu un investīcijas.
Tas novērojams arī izaugsmes prognožu samazinājumā - Zviedrijas Finanšu ministrija maija sākumā samazināja 2025. un 2026.gada iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu uz attiecīgi 1,8% un 2,3%, to pamatojot ar tarifiem un augsto nenoteiktību, informē Latvijas Bankas ekonomisti. Tarifi un augstā nenoteiktība atspoguļojušies arī Zviedrijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājos, kur 2025.gads iesācies ar kritumu, apturot kopš 2024.gada sākuma vērojamo pozitīvo tendenci.
Vienlaikus Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka Zviedrijas tautsaimniecība šobrīd, un kopš 2024.gada sākuma, atrodas augšupejas fāzē. Tas norāda, ka pašreizējā tarifu un nenoteiktības ietekme nav novirzījusi Zviedriju no izaugsmes takas, kas nozīmē pieprasījuma pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem iespējamu palielināšanos.
Latvijas Bankas ekonomisti uzsver, ka Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, to apsteidz tikai Lietuva, Igaunija un Vācija. Šobrīd līdzīgi kā citas Eiropas valstis arī Zviedrija atkopjas no lēnas izaugsmes un augstas inflācijas perioda. 2023.gadā Zviedrijas tautsaimniecība saruka par 0,2%, bet 2024.gadā uzrādīja pieaugumu par tikai 1%.
Toties inflācija 2023.gadā sasniedza gandrīz divciparu skaitli (9,7%), šobrīd gan inflācija jau ir krietni zemāka, kas ļāvis Zviedrijas centrālajai bankai samazināt procentu likmes. Līdz ar to arī prognozes par 2025.gadu ir daudz pozitīvākas, paverot iespējas arī Latvijas eksportētājiem.
Latvijas preču eksports uz Zviedriju 2024.gadā bija 1,04 miljardu eiro vērtībā jeb 5,5% no kopējā Latvijas preču eksporta, kas ierindoja Zviedriju ceturtajā vietā Latvijas preču eksportā pa valstīm, informē ekonomisti. Preču grupu dalījumā priekšgalā ir koks un koka izstrādājumi, kas veido aptuveni 38% no kopējā preču eksporta, tam seko dzelzs un tērauds, elektroierīces, mehāniskās iekārtas, mēbeles, lauksaimniecība un pārtika, transportlīdzekļi un cements.
Pakalpojumu eksports uz Zviedriju 2024.gadā veidoja 520 miljonus eiro jeb 5,5% no visa pakalpojumu eksporta un ierindojas ceturtajā vietā Latvijas pakalpojumu eksportā pa valstīm. Lielākās grupas pakalpojumu eksportā ir būvniecība, kā arī būvniecības preču eksports, transports, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumi un braucieni.
Ekonomisti norāda, ka tūristu plūsma vēl nav atkopusies no Covid-19, kam noteikti nepalīdz arī tas, ka Rīgai vairs nav prāmja savienojuma ar Stokholmu. Arī būvniecības pakalpojumi sarukuši 2025.gada pirmajā ceturksnī, iespējams, nedaudz sezonalitātes dēļ, bet, iespējams, novērojamas strukturālas pārmaiņas.
Tāpat Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka kopš 2010.gada Zviedrijas preču un pakalpojumu nominālais imports audzis par vidēji 4,8% gadā, līdzīgi kā vidēji Eiropas Savienībā (5% gadā). Tātad Zviedrijas tirgus izaugsme un lielums bijuši pievilcīgi, tāpēc loģiski, ka liela daļa Latvijas eksporta dodas uz šo tirgu. Latvijas eksports uz Zviedriju pat apsteidzis Zviedrijas importa pieaugumu.
Tomēr ekonomisti vērš uzmanību, ka Latvijas eksports uz daudzām citām valstīm audzis straujāk nekā uz Zviedriju. Daļējs šīs tendences skaidrojums ekonomistu ieskatā ir tas, ka eksportētājiem, kuri pēc 2014.gada pārorientējās no Krievijas uz citiem tirgiem, Zviedrija kā galamērķis, visticamāk, nav bijusi aktuāla.
Prognozējot, kas nākotnē varētu ļaut Latvijas eksportētājiem ieņemt lielāku Zviedrijas tirgus daļu, Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka šobrīd diezgan izteikta koncentrācija ir koksnes izstrādājumu un būvniecības sektorā, kur nācies ciest no cikliski zemāka pieprasījuma. Ekonomisti sagaida, ka šajos sektoros pieprasījums tik strauji neatkopsies - būvniecības aktivitāte Zviedrijā bija sasaistīta ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas varētu sabremzēties līdz ar striktāku imigrācijas politiku.
Tāpat ekonomisti vērš uzmanību, ka Lietuvas un Igaunijas eksportā uz Zviedriju ir mazāks koksnes īpatsvars, lielāks dažādu mehānismu, elektronikas, arī mēbeļu īpatsvars, proti, tiek eksportētas augstākas pievienotās vērtības preces un ir diversifikācija pa sektoriem, kas ļauj mazināt cikliskās pieprasījuma svārstības noteiktās preču grupās. Tas pats attiecas uz pakalpojumiem - patlaban Zviedrijā straujāk aug pieprasījums pēc dažādiem IKT un profesionālajiem pakalpojumiem, bet Latvijas eksportā uz Zviedriju pašlaik vēl dominē ar būvniecību un transportu saistītie pakalpojumi.
Latvijas Bankas ekonomistu ieskatā Latvijas IKT un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem patlaban ir labas iespējas izmantot augošo pieprasījumu un attīstīt savu pakalpojumu eksportu uz Zviedriju.
