Pārtikas cenas Eiropā: vai Latvija ir rekordiste?
Vērtējot situāciju ar pārtikas groza izmaksām dažādās Eiropas valstīs, eksperti aicina ņemt vērā nevis produktu nominālās cenas, bet gan daļu no ģimenes budžeta, ko tērē pārtikai. Pārtika ir viens no lielākajiem mājsaimniecību izdevumu posteņiem Eiropā: vidēji tā veido ap 11,9 % izdevumu visā Eiropas Savienībā (ES), bet tādās valstīs kā Rumānija šis rādītājs sasniedz 20 %.
Pārtikas cenas dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras. Cenu līmeņa indekss, ko aprēķina Eurostat, ir noderīgs instruments salīdzināšanai. Ja vidējās pārtikas groza izmaksas ES ir 100 eiro, indekss ļauj noteikt, cik maksās tas pats grozs konkrētajā valstī.
Cenu līmenis virs 100 nozīmē, ka valsts ir dārgāka nekā Eiropas vidējais rādītājs, bet rādītājs zem 100 — lētāka.
Saskaņā ar Eurostat datiem 2024. gadā Ziemeļmaķedonija bija lētākā pārtikas preču valsts starp 36 Eiropas valstīm. Tur standarta pārtikas grozs maksāja 73 eiro, kas ir par 27 % lētāk nekā vidēji ES.
Dārgākā valsts ir Šveice, kur pārtikas cenas ir par 61,1 % augstākas nekā vidēji ES, un pārtikas grozs tur maksās 161,1 eiro.
Ziemeļmaķedonija ir ES kandidātvalsts — tā vēl nav pilntiesīga dalībvalsts, bet tai ir aktīvi tirdzniecības līgumi, savukārt Šveice nav Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībniece un balstās uz divpusējo līgumu tīklu ar ES.
ES zemākais pārtikas cenu līmenis ir Rumānijā (74,6 eiro), bet augstākais — Luksemburgā (125,7 eiro). Salīdzinot ar ES vidējo, pārtika Rumānijā ir par 25,4 % lētāka, bet Luksemburgā — par 25,7 % dārgāka.
Aiz Šveices trešo vietu ierindo vēl divas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstis: Islande (146,3 eiro) un Norvēģija (130,6 eiro).
EFTA valstis ir valstis, kas nav ES dalībvalstis, bet sadarbojas ar bloku galvenokārt tirdzniecības un piekļuves tirgiem jomā, saglabājot lielāku nacionālo kontroli pār likumiem, robežām un politiku.
Pārtikas cenas vismaz par 10 % pārsniedz ES vidējo arī Dānijā (119,3 eiro), Īrijā (111,9 eiro), Francijā (111,5 eiro), Austrijā (110,9 eiro) un Maltā (110,9 eiro).
Dienvidaustrumu Eiropā un Rietumbalkānos pārtikas cenas kopumā ir zemākās. Papildus Ziemeļmaķedonijai un Rumānijai, cenas Turcijā (75,7 eiro), Bosnijā un Hercegovinā (82,5 eiro), Melnkalnē (82,6 eiro) un Bulgārijā (87,1 eiro) ir ievērojami zemākas par ES vidējo.
Serbija (95,7 eiro) un Albānija (98,7 eiro) arī ir lētākas nekā ES vidēji.
No "lielā četrinieka" valstīm pārtikas cenas augstākas par ES vidējo ir Itālijā (104 eiro) un Vācijā (102,9 eiro), bet Spānija (94,6 eiro) ir par 5,4 % lētāka nekā vidēji ES.
Lielākajā daļā Centrālās un dažās Austrumeiropas valstīs cenas joprojām ir zemākas vai tuvas ES vidējam līmenim, tostarp Slovākijā, Polijā, Čehijā un Ungārijā.
Rietumeiropā pārtikas cenas parasti ir augstākas, un Skandināvijas valstis ir vienas no dārgākajām Eiropā.
Pārtikas grozs Latvijā izmaksā 103 eiro.
Cenu atšķirības nozīme mājsaimniecībām
Itālijas Universitātes docente Ilarija Benedeti norādīja, ka atšķirībās galveno lomu spēlē strukturāli faktori, piemēram, ražošanas izmaksas, piegādes ķēžu integrācija un uzņēmumu pakļautība globālajiem satricinājumiem.
"Mazās un ļoti atvērtās ekonomikas, kuru valūtas bieži piedzīvo straujākas svārstības, īpaši izjuta energoresursu un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu pandēmijas laikā un Krievijas–Ukrainas konflikta dēļ," viņa sacīja intervijā "Euronews".
Benedeti uzsvēra, ka šīs cenu atšķirības ir būtiskas, jo to ietekme ir atkarīga no tā, cik lielu daļu mājsaimniecības budžeta jānovirza pārtikai.
Dažās Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs pārtikai jānovirza vairāk nekā 20 % izdevumu, kamēr valstīs ar augstākiem ienākumiem šī daļa ir mazāka par 12 %. "Rezultātā vienāds cenu kāpums noved pie daudz smagākām sekām tur, kur ienākumi ir zemāki," piebilda eksperte.
Darba izmaksas un algas
"Visbūtiskākais iemesls ir atšķirības ienākumos un algās," intervijā "Euronews Business" sacīja Dublinas koledžas profesors Alans Metjūzs.
Valstīs ar augstāku vidējo algu, piemēram, Dānijā un Šveicē, pārtikas cenas parasti ir augstākas, jo darba izmaksas lauksaimniecībā, pārstrādē un mazumtirdzniecībā tiek pārliktas uz patērētājiem.
“Atšķirības nodokļu sistēmās, īpaši PVN pārtikas precēm, arī daļēji izskaidro cenu atšķirības," viņš piebilda. Dažās valstīs pārtikai piemēro zemāku vai pat nulles PVN likmi, piemēram, Īrijā, savukārt citās valstīs, piemēram, Dānijā, pārtika tiek aplikta ar standarta PVN likmi.
Metjūzs norādīja, ka pārtikas cenu līmeni ietekmēs arī patērētāju preferences. Piemēram, patērētāji Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs biežāk izvēlas bioloģiskos produktus un premium klases preces.
