Latvijā būtiski samazinājies brīvo darbvietu skaits - kritums gandrīz par sesto daļu

Privātajā sektorā bija 10,7 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 9,4 tūkstoši. No visām Latvijā pieejamām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,2 %, bet privātajā – 1,7 %.

Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, brīvo darbvietu skaits ir samazinājies par 3,8 tūkst. jeb 15,9 %. Privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājies par 2,1 tūkst. jeb 16,3 %, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 1,7 tūkst. jeb 15,4 %.

2025. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 891,4 tūkst. aizņemto darbvietu. Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, palielinājies par 1,6 tūkst. jeb 0,2 %. Privātajā sektorā tas palielinājies par 2,9 tūkst. jeb 0,5 %, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1,3 tūkst. jeb 0,5 %.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,0 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7 % un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,3 %.

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,8 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 2,9 %, ka arī administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē – 2,9 % un apstrādes rūpniecībā – 2,4 %.

Reģionos 2025. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,0 % jeb 14,5 tūkst., viszemākais – Latgalē (1,0 % jeb 0,7 tūkst.). Vidzemē brīvas bija 1,3 % jeb 1,1 tūkst., Zemgalē – 1,3 % jeb 0,9 tūkst. darbvietu, bet Kurzemē – 1,2 % jeb 1,0 tūkst.