VID vairs nevadīs valstij piekritīgās mantas realizāciju, ietaupot 297 670 eiro

FM skaidro, ka patlaban VID veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju - uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajai kompetencei.

Savukārt, izvērtējot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pamatdarbības jomas un kompetenci, FM ieskatā VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus. VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgo nekustamo īpašumu pārņemšanā no VID.

Vienlaikus, vērtējot VNĪ kapacitāti uzņemties jaunu valsts pārvaldes deleģētu funkciju pilnā apjomā, kā arī tās realizēšanai un administrēšanai nepieciešamos finanšu un cilvēku resursus, vērtējot arī paredzamos izdevumus, FM priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no VID pilnā apmērā tiktu realizēta no 2027.gada 1.janvāra, lai pārejas periodā izvērtētu iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.

FM piedāvātais risinājums paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tostarp valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus.

Savukārt VID turpinās īstenot tai normatīvos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.

VNĪ darbības ar minēto valstij piekritīgo mantu veiks, izmaksas sedzot no ieņēmumiem, kas gūti realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu un bezķermeniskas lietas, skaidro FM. Savukārt līdzekļi no valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisko lietu realizēšanas, pēc procesa administrēšanas izdevumu segšanas, paliks VNĪ rīcībā un tiks izlietoti VNĪ deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izmaksu segšanai.

Savukārt VID samazināsies valsts budžeta izdevumi par 297 670 eiro, kas VID budžetā plānoti valstij piekritīgās mantas funkcijas administrēšanai.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 26.augustā, pēc FM informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas, atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Šogad 13.maijā MK noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.