Banku kontos "guļ" ap desmit miljardiem eiro, kas nenes nekādu peļņu
Lai gan 65 % Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošana jau kļuvusi par paradumu, apmēram trešdaļa jeb 35 % to aizvien nedara, savukārt banku kontos kopumā “guļ” ap desmit miljardiem eiro – tā ir izniekota iespēja pelnīt un kompensēt inflāciju.
Edgars Surgofts, “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs, uzsver, ka daudzi cilvēki dzīvo no algas līdz algai un nespēj veikt uzkrājumus. Viņš norāda: “Redzams, ka daudzi dzīvo no algas līdz algai un atlikt naudu nemaz nespēj.” Tomēr viņš arī piebilst, ka cilvēkiem būtu vērts vismaz reizi ceturksnī veikt sava budžeta auditu, lai saprastu, kur paliek iztērētā nauda.
Viņš aicina pārskatīt tēriņus un rast iespēju pat nelielu summu atlikt ik mēnesi. “Es aicinu cilvēkus pārskatīt tēriņus un rast iespēju ik mēnesi atlikt kaut dažus desmitus eiro – arī, ja atalgojums ir mazs,” saka Surgofts. Tāpat viņš norāda, ka ir svarīgi izvēlēties piemērotu noguldījuma veidu, atkarībā no uzkrāto līdzekļu izmantošanas mērķa. “Klienti, kuri veido drošības spilvenu vai krāj naudu kādam noteiktam mērķim, piemēram, pirmajai iemaksai mājoklim vai auto līzingam, visbiežāk lemj par labu krājkonta izveidei,” stāsta Surgofts.
Viņš arī uzsver, ka šādi noguldījumi ir ļoti pieejami un nodrošina vieglu piekļuvi naudas līdzekļiem. “Bigbank gadījumā tā norēķinu kontā nonāk trīs bankas darba dienu laikā,” piebilst viņš. Savukārt termiņdepozīts ir piemērots tiem, kuriem jau ir drošības spilvens, bet nav skaidrs, ko darīt ar uzkrāto naudu. “Ja tev ir brīvi līdzekļi un zini, ka tuvākajā laikā tos nevajadzēs, manuprāt, gads ir visai paredzams termiņš,” viņš paskaidro.
Tāpat viņš piemin arī aktuālo banku statistiku, kas liecina, ka privātpersonu kontos guļ milzu nauda, kas bieži vien nenes nekādu peļņu. “Labākajā gadījumā par šo naudu banka maksā pavisam niecīgus procentus, taču bieži – nemaksā nemaz,” uzsver Surgofts. Viņš atgādina, ka naudas uzkrāšana termiņdepozītā vai krājkontā ir drošs veids, kā saglabāt naudas vērtību un gūt papildu ienākumus.
Kā skaidro “Bigbank” vadītājs, arī noguldījumu likmes tiek ietekmētas no Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem. “Kad ‘Bigbank’ nosakām likmes, visa pamatā ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums,” viņš norāda. Pēdējā laikā ECB likmes ir strauji pieaugušas, kas veicināja lielāku pieprasījumu pēc noguldījumiem. Tomēr Surgofts brīdina, ka pēdējā laikā ECB likmes ir samazinājušās un noguldījumu likmes ir kļuvušas zemākas. “Paredzams, ka šāda tendence turpināsies,” viņš saka.
