Dvēseles aicinājuma koučs: kāpēc Jaunā gada apņemšanās bieži paliek tikai ieceres
Gada noslēgums daudziem kļūst par dabisku apstāšanās brīdi – laiku, kad tiek pārvērtēts aizvadītais gads, pieņemtie lēmumi un tas, ko vairs negribas nest līdzi nākamajā dzīves posmā. Šajā laikā bieži rodas arī Jaunā gada apņemšanās – vēlme mainīt darbu, uzlabot attiecības, dzīvot veselīgāk, kustēties vairāk vai vienkārši atrast sev vairāk iekšējā miera. Tomēr nereti šīs ieceres jau pēc dažiem mēnešiem zaudē spēku.
Dvēseles aicinājuma koučs sievietēm Ilona Viļuma skaidro – tas, ka Jaunā gada apņemšanās neizdodas, ne vienmēr liecina par gribas vai disciplīnas trūkumu. Biežāk problēma slēpjas tajā, kā šie nodomi tiek radīti. Ja pārmaiņu vēlme paliek tikai prāta līmenī – bez dziļākas iekšējas iesaistes –, tā reti spēj kļūt par ilgtermiņa izmaiņām ikdienas dzīvē.
Pēc kouča teiktā, lai nodoms patiesi iesakņotos, tam nepieciešams vairāk nekā vienkāršs saraksts ar mērķiem. Nepieciešama apzināta telpa, klātbūtne un laiks sev, kurā iespējams godīgi atbildēt uz jautājumu – kas man šobrīd patiesībā ir vajadzīgs? Tieši šeit savu nozīmi iegūst rituāls kā apzināta darbība, kas palīdz noslēgt vienu posmu un ielikt pamatus nākamajam.
Ilona Viļuma uzsver, ka rituāls nav mistiska prakse vai sarežģītu zināšanu kopums. Tā pamatā ir iekšējā sajūta un pārliecība, nevis mehāniska darbību atkārtošana. Rituāls uzrunā cilvēka neapzināto daļu – to, kas nosaka mūsu ieradumus, automātiskās reakcijas un ikdienas izvēles. Tieši šajā līmenī rodas noturīgas pārmaiņas, kuras nav iespējams panākt tikai ar loģiskiem argumentiem vai “saņemšanos”.
Svarīga rituāla sastāvdaļa ir vide jeb telpa, kas signalizē nervu sistēmai – šis brīdis ir atšķirīgs no ikdienas. Tā nav jābūt perfektai vai estētiski izsmalcinātai. Pietiek ar drošības un miera sajūtu, ko var radīt, piemēram, klusināta gaisma, iedegta svece vai iespēja būt vienatnē bez traucēkļiem. Telpa palīdz atslābināties un ļaut sev būt patiesam – arī ar emocijām, kas ikdienā tiek apspiestas.
Rituāla sirds ir nodoms – tas nosaka virzienu, kurā cilvēks ir gatavs doties. Nodoms var būt pavisam vienkāršs, piemēram, vēlme saprast, kas nākamajā gadā ir būtiskākais, vai apņemšanās atlaist to, kas vairs nedarbojas. Jo skaidrāks un vienkāršāks nodoms, jo lielāka iespēja, ka tas kļūs par reālu pamatu pārmaiņām.
Ne mazāk būtiska ir klātbūtne. Rituāls prasa pilnīgu uzmanību – bez telefona, steigas un paralēlām domām par ikdienas pienākumiem. Tam nav nepieciešami sertifikāti vai “pareiza” garīgā pieredze, bet gan godīga būšana ar sevi šeit un tagad.
Pārmaiņu procesā nozīmīga ir arī atvadīšanās no aizvadītā. Tas var nozīmēt gada notikumu pārskatīšanu, pierakstīšanu, atziņu formulēšanu vai simbolisku atbrīvošanos no ieradumiem un modeļiem, kas vairs nekalpo. Tikai tad, kad vecajam ir dota vieta aiziet, rodas telpa jaunajam – idejām, virzieniem un sajūtām, kas grib ienākt nākamajā dzīves posmā.
Noslēgumā koučs atgādina – svarīgi ir arī apzināti noslēgt šo procesu, lai atgrieztos ikdienā ar mieru un skaidrību. Pārmaiņām nav jānotiek steigā. Tās sākas klusumā, uzmanībā un godīgā sarunā ar sevi. Tieši šāda pieeja var kļūt par pamatu tam, lai nākamais gads būtu ne tikai ar apņemšanām, bet arī ar reālām izmaiņām.
