Kā Trampa noteiktie tarifi jau šobrīd ietekmē amerikāņus?
Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ASV ir ieviesusi virkni jaunu muitas tarifu, sasniedzot augstāko vidējo tarifu līmeni gandrīz simts gadu laikā. Šīs politikas mērķis ir samazināt tirdzniecības deficītu un aizsargāt vietējo ražošanu. Tomēr Kongresa budžeta birojs brīdina, ka, lai gan tarifi īstermiņā samazina valsts parādu, tie ilgtermiņā var palēnināt ekonomikas izaugsmi.
Patlaban Trampa administrācijas noteiktie tarifi ir ievērojami palielinājuši ASV ieņēmumus – 2025. gada jūnijā tie sasniedza 28 miljardus dolāru, kas ir trīs reizes vairāk, salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tomēr, lai gan viens no Trampa mērķiem, ieviešot tarifus, ir bijis mazināt ASV tirdzniecības deficītu, faktiskie rezultāti ir pretrunīgi.
Uzņēmumi, baidoties no tarifu kāpuma, ir steigušies iepirkt preces pirms tarifu stāšanās spēkā, tādējādi palielinot importu. Savukārt eksporta pieaugums ir bijis tikai mērens. Rezultātā tirdzniecības deficīts ASV martā sasniedza rekordaugstu līmeni – 162 miljardus dolāru, pirms jūnijā saruka līdz 86 miljardiem.
Tirdzniecība ar Ķīnu
Viens no Trampa tarifu galvenajiem mērķiem ir bijusi Ķīna. Lai gan tarifi ir samazināti no sākotnējiem 145% līdz 30%, Ķīnas eksports uz ASV ir samazinājies par 11%. Tikmēr tās tirdzniecība ar Indiju, ES un ASEAN [Dienvidaustrumāzijas] valstīm aug.
Ķīna tradicionāli ir bijusi nozīmīga sojas pupiņu importētāja no ASV - minēto produktu valsts izmanto kā lopbarību cūkām. Tomēr nu Ķīna aizvien vairāk sojas pupiņu sākusi iepirkt no Brazīlijas, nevis ASV, radot spiedienu uz amerikāņu lauksaimniekiem. 2025. gada jūnijā Ķīna no Brazīlijas importēja 10,6 miljonus tonnu sojas pupiņu, bet no ASV tikai 1,6 miljonus tonnu.
Jāpiemin, ka jau iepriekšējās Donalda Trampa prezidentūras laikā Ķīna noteica ASV atbildes tarifus sojas pupiņu importam, līdz ar to Baltā nama saimnieka administrācija bija spiesta lauksaimniekiem piešķirt subsīdijas.
Tāpat Ķīnai ir monopols retzemju metālu ieguvē un kā atbildes reakciju ASV tarifiem, Ķīna aprīlī sāka noteikt ierobežojumus septiņu retzemju minerālu eksportam, kas ir vitāli nepieciešami aizsardzības nozarei.
Daudzas valstis meklē alternatīvus tirdzniecības ceļus
Kamēr ASV nosaka jaunus tarifus, citas valstis izvēlas veidot jaunus tirdzniecības līgumus, lai izvairītos no atkarības no ASV tirgus. Piemēram, Lielbritānija un Indija ir noslēgušas ilgi gaidīto tirdzniecības līgumu, kura parakstīšanai bija nepieciešami trīs gadi.
Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina ir paplašinājušas sadarbību ar Latīņamerikas valstīm. Bet Eiropas Savienība virza uz priekšu jaunu tirdzniecības līgumu ar Indonēziju. Kanāda sākusi pastiprināti pievērsties brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Dienvidaustrumāzijas valstīm. Un arī Ķīnas eksports uz tādām Dienvidaustrumāzijas valstīm kā Vjetnama, Taizeme, Indonēzija un Malaizija, ir pieaudzis par 13%. Šīs izmaiņas liecina par globālās tirdzniecības pārbīdi un par to, ka valstis meklē jaunas iespējas ASV protekcionisma ēnā.
ASV aug patēriņa cenas
Tāpat ekonomisti brīdina, ka tarifi galu galā sadārdzinās preces ASV patērētājiem. ASV inflācija jūnijā pieauga līdz 2,7%, un daudzi norāda, ka tieši Trampa tarifi sāk ietekmēt patēriņa cenas.
Uzkrājumu veidošana gada sākumā ir palīdzējusi daudziem mazumtirgotājiem pagaidām tik asi vēl neizjust tarifu ietekmi, tomēr ekonomisti jaunākajās ekonomiskajās prognozēs norāda, ka tarifi jau šobrīd sāk ietekmēt ASV patērētāju cenas. Atsevišķu importēto preču, piemēram, sadzīves tehnikas, datoru, sporta aprīkojuma, grāmatu un rotaļlietu cenas jūnijā ASV ievērojami pieauga.
ASV ekonomikas prognozes ir samazinājušās
Jau ziņots, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps pirmajās 100 prezidentūras dienās centās veikt fundamentālu ASV un pasaules ekonomikas pārveidi, uzstājot, ka var atgriezt ASV tā saukto "Zelta laikmetu", ko ASV piedzīvoja 19. gadsimta beigās. Tomēr pēc 100 dienām amatā solītais devis pretējus rezultātus — Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis ASV izaugsmes prognozes, patērētāju noskaņojuma indekss ASV sasniedzis ceturto zemāko līmeni kopš 1952. gada, bet akciju tirgi ekonomisko svārstību dēļ cietuši vairāku triljonu dolāru lielus zaudējumus.
Daudzi ekonomisti iedzīvotāju noskaņojuma indeksu uzskata par ekonomikas termometru - tas atspoguļo iedzīvotāju finansiālās situācijas vērtējumu, redzējumu par valsts ekonomisko stāvokli un bezdarba līmeņa gaidām. Kā liecina medija "CNN" veiktā aptauja, aprīlī ASV minētais indekss noslīdēja līdz ceturtajam zemākajam līmenim kopš 1952. gada, daudzos radot raizes par iespējamo ASV ekonomikas slīdēšanu uz recesiju.
Uzticību ASV ekonomikai mazina arī Trampa vērstā kritika pret ASV Federālo rezervju priekšsēdētāju Džeromu Pauelu. 21. aprīlī ASV prezidents brīdināja, ka "ASV ekonomika varētu palēlināties, ja "Misters Pārāk Vēlu" [Džerems Pauels] nepazeminās Centrālās bankas procentu likmes, jau šajā brīdī". Pauels pēc šīs kritikas paskaidroja, ka procentu likmju pazemināšana šajā brīdī varētu veicināt inflāciju ASV, bet likmju paaugstināšana paātrinātu jau esošo ekonomikas palēnināšanos un samazinātu nodarbinātību. Tāpēc tiek saglabāts esošais stāvoklis.
