Valsts augstskolām ir iespaidīgas kredītsaistības. Līdere - Rīgas Tehniskā universitāte
Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta "Latvijas Avīze".
Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.
Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.
1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.
RTU pie lielākās daļas parādsaistībām tika 2013.gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro "līdzfinansējuma refinansēšanai". Konkrētajā gadījuma līdzfinansēt bijis nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai, stāsta universitātes rektors Leonīds Ribickis.
Ribickis ir pārliecināts, ka kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām. "Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību," skaidro rektors. Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nelabprāt runājot par augstskolu kredītsaistībām.
Rektors arī neslēpj, ka tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.
Ribickis arī norāda, ka, vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 100 miljoniem eiro.
Tikmēr Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. Universitāte aizņēmās 6,5 miljonus eiro, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons eiro. Kredīta atmaksas termiņš gan ir ilgs - līdz pat 2040.gadam.
LU ir parādā aizdevējam teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Nauda jāatmaksā līdz 2019.gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, vēsta "Latvijas Avīze".
Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014.gadam aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Nu jau parāds ir sarucis līdz 3,36 miljoniem eiro.
Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.
Liepājas Universitāte 2010.gadā aizņēmās gandrīz 600 000 eiro, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.
ERAF projekta īstenošanai jau 2012.gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Tai vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.
Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 000 eiro.
Savukārt Vidzemes augstskola aizņēmusies 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro.
"Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai," saka augstskolas rektors Gatis Krūmiņš "Turklāt mums ir arī uzkrājumi - apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi," viņš norāda.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece norāda, ka bažām par augstskolu finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. "Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu," teic Laipniece.
