Dombrovskis: Eiropas Savienības konkurētspējas veicināšanā - inovācijas, zaļais kurss un ekonomiskā drošība

Eiropa ir gatava tam, ka ASV prezidents Donalds Tramps var izdot vēl rīkojumus par jaunu tarifu piemērošanu?

Pirmkārt, jāuzsver, ka ES un ASV ir stratēģiskie partneri, līdz ar to no ES puses ir uzstādījums turpināt konstruktīvi sadarboties ar ASV prezidenta administrāciju. Īpaši svarīgi tas ir šajā ģeopolitiskajā situācijā kontekstā ar Krievijas agresiju Ukrainā, lai līdzīgi domājušas demokrātiskās valstis strādātu kopā un meklētu risinājumus jautājumiem, kas pašreiz ir aktuāli. Par tālāko pašreiz ir grūti spekulēt. Ja būs kādi soļi no Trampa administrācijas, tad mēs, protams, skatīsimies, kādā veidā uz tiem reaģēt.

Daži analītiķi ir teikuši, ka tas pirmais signāls, uz ko jābūt gatavai Eiropai, bija Trampa teiktais par Grenlandi.

Par šo jautājumu Dānija skaidri ir paudusi savu viedokli, un no ES puses ir pilns atbalsts Dānijai.

Viens no jūsu tiešajiem uzdevumiem jaunajā komisāra amatā ir birokrātijas mazināšana. Ko ir paredzēts darīt, jo nereti tieši ES prasības tiek uzlūkotas kā viena no galvenajām ļaunuma saknēm birokrātijai?

Birokrātijas administratīvā sloga samazināšana ir viens no pasākumiem, ko mēs īstenojam ES konkurētspējas uzlabošanai, un uz to pirmām kārtām ir jāskatās šajā plašākajā kontekstā, kur ES ir pietiekami daudz izaicinājumu gan īstermiņā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un tās negatīvo ekonomisko ietekmi, gan arī strukturāli izaicinājumi, piemēram, produktivitātes pieaugums ES jau vairākas desmitgades ir lēnāks nekā citās lielajās ekonomikas, kā ASV un Ķīnā. Attiecīgi konkurētspējas stiprināšana ir noteikta kā viena no galvenajām ES prioritātēm šiem pieciem gadiem. Nesen Eiropas Komisija publicēja arī konkurētspējas kompasu, iezīmējot galvenos darba virzienus konkurētspējas uzlabošanai. Birokrātijas administratīvā sloga mazināšana ir viens no šiem darba virzieniem. Šonedēļ arī tiek paziņots, kādā veidā mēs strādāsim pie birokrātijas un administratīvā sloga samazināšanas. Tuvāko nedēļu laikā būs arī pirmie konkrētie normatīvo aktu priekšlikumi birokrātijas mazināšanai ilgtspējas jomā. Līdz ar to darbs jau notiek.

Esam noteikuši arī kvantitatīvu mērķi - kopumā administratīvā sloga samazināšana par 25% un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par 35%.

Vai zināmu bažu nav par to, kas notiek dalībvalstīs? Piemēram, Latvijā ļoti daudzas prasības nereti tiek aizbildinātas ar argumentu, ka to prasa Eiropa, bet, kad pēta tuvāk, izrādās, Eiropa nemaz visu no minētā nav prasījusi un tā ir vietējo iestāžu ideja, ka jāpajautā uzņēmējiem vēl tāds un tāds dokuments.

Daudzas prasības tiešām nāk no ES puses. Līdz ar to tas, kas mums ir jādara Eiropas līmenī, ir jāizvērtē visas prasības un tās attiecīgi arī jāmazina. Bet pastāv arī šis fenomens, ka dalībvalstis nereti papildus Eiropas prasībām liek vēl papildu dažādas prasības. Mēs aicinām dalībvalstis to vērtēt un bez vajadzības šādas papildu prasības neizvirzīt, jo tas birokrātisko slogu palielina vēl vairāk.

Vai jau ir skaidrs, uz kā rēķina birokrātisko slogu varētu mazināt?

Uzstādījums ir, ka mēs pārskatīsim visu ES normatīvo bāzi un, balstoties uz secinājumiem, virzīsimies ar konkrētiem priekšlikumiem dažādās jomās. Kā es jau minēju, ilgtspējas jomā pirmie priekšlikumi ir plānoti jau tuvāko nedēļu laikā. Esam jau iezīmējuši arī darbu plānu šim gadam ES normatīvās bāzes vienkāršošanai.

Jāuzsver, ka šis administratīvā sloga mazināšana ir visas Eiropas Komisijas darbs, katrs Eiropas komisārs atbild par birokrātijas mazināšanu savā jomā. Mans uzdevums ir visu šo darbu Eiropas Komisijā koordinēt.

Vai tas pamatā attieksies uz prasībām, kas ir saistītas ar dalību ES fondu projektos?

Tostarp, bet tas var attiekties uz visām jomām, kurās ir ES reglamentējošie normatīvi, jo, kā es jau minēju, mērķis ir pārskatīt visu normatīvo bāzi un katram komisāram to izvērtēt savas kompetences ietvaros un nākt ar priekšlikumiem administratīvā sloga mazināšanai. Tādēļ, protams, tas var attiekties uz ES fondiem, bet arī uz daudzām citām jomām, kurās ir noteiktas prasības uzņēmumiem.

Cik ilgā laikā jūs gribat sasniegt mērķi mazināt administratīvo slogu par 25%?

Mēs esam veikuši novērtējumu, cik liels administratīvais slogs ES kopumā ir, un novērtējums ir, ka ikgadējās administratīvās izmaksas veido ap 300 miljardiem eiro. Samazinājums par 25% nozīmē samazinājumu par 37,5 miljardiem eiro. Šo mērķi mēs gribam sasniegt esošajā Eiropas Komisijas mandāta laikā jeb piecos gados.

Viena no šīs Eiropas Komisijas prioritātēm ir konkurētspējas veicināšana. Pēdējais Pasaules ekonomikas foruma pētījums nerāda spožu ainu, jo Eiropai tiek prognozēta visai kusla ekonomikas attīstība, kur visai liela loma ir konkurētspējai ar ASV, Āzijas valstīm. Ko ir iecerēts darīt?

Es jau pieminēju konkurētspējas kompasu, ko Eiropas Komisija ir publicējusi, un tur ir iezīmēti galvenie darba virzieni. Ir trīs galvenās jomas.

Pirmā ir tā saucamās inovāciju plaisas mazināšana. Tas nozīmē, ka zinātnē un inovācijās ieguldījumi ES ir mazāki nekā ASV un, rēķinot pret ekonomiku, mazāki arī nekā, piemēram, Ķīnā, līdz ar to ir nepieciešams kāpināt finansējumu zinātnei un inovācijām. 21.gadsimtā tehnoloģiju attīstība ir ļoti ātra, un ES ir jāspēj tikt līdzi šai tehnoloģiju attīstībai. Otrs jautājums ir, kā inovācijas tālāk nonāk līdz reālajai ekonomikai. ES veidojas pietiekami daudz jaunuzņēmumu, bet, ja mēs skatāmies, kas ar tiem ir noticis piecus gadus pēc izveides, tad daudzi no šiem uzņēmumiem vairs nepastāv, bet tie, kuri kāpina savu darbību, nereti izvēlas pārcelties uz ASV vai Ķīnu, tostarp tāpēc, ka tur ir labākas finansējuma piesaistes iespējas. Tādēļ tas ir jautājums arī par finansējuma pieejamību inovatīvajiem jaunuzņēmumiem.

Otrs būtisks jautājumu bloks ir par dekarbonizāciju un konkurētspēju. Mēs neatsakāmies no Eiropas zaļā kursa mērķiem, tostarp par klimata neitralitāti 2050.gadā, bet ir skaidrs, ka sadarbībā ar uzņēmējiem ir jāizvērtē, kādā veidā šis mērķis tiek sasniegts un vai to var izdarīt ar mazākām izmaksām un mazāku slogu Eiropas ekonomikai. Vēl viens svarīgs darba virziens ir enerģijas cenas, kuras ES vidēji ir augstākas nekā ASV vai Ķīnā. Tādēļ nopietni jāstrādā arī pie šī jautājuma.

Trešais lielais jautājumu bloks skar ES ekonomisko drošību un tostarp izvairīšanos no pārmērīgām atkarībām resursu un izejmateriālu jomā. Pirms pāris gadiem mums bija jārisina problēmas, kas bija izveidojušās, jo bija liela atkarība no Krievijas energoresursu, konkrēti dabasgāzes, piegādēm. Tagad, virzoties uz zaļo un digitālo ekonomiku, ir svarīgi neizvietot jaunas atkarības, jo mēs zinām, ka daudzu kritisko izejvielu jomā dominējošā pozīcija pasaulē ir Ķīnai, kas nodrošina 80-90% no globālajām piegādēm. Līdz ar to svarīgi ir diversificēt šos riskus. Ir nepieciešams arī kopumā domāt par tehnoloģiju attīstību kopā ar ekonomiskās drošības jautājumu. Tostarp par to, kādā veidā nodrošināt, lai ES radītās inovācijas nenonāk Eiropai nedraudzīgu režīmu, piemēram, Krievijas rokās.

Tāpat svarīga ir ES vienotā tirgus potenciāla izmantošana, noņemot barjeras un ļaujot Eiropas ekonomikai labāk attīstīties. Es uzsvērtu arī darbaspēka prasmju atbilstību tirgus prasībām, kas arī ir svarīgs darba virziens, it īpaši virzoties uz zināšanu ekonomiku.

Kā ir iecerēts mazināt inovāciju plaisu? Piemēram, Latvijā teju gadu desmitiem jau ir redzama problēma, ka finansējums pētniecībai un inovācijām pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir vienkārši nožēlojams.

Es iepriekš runāju par situāciju ES kopumā, bet taisnība, ka, ja mēs skatāmies uz Latviju, tad Latvijai savukārt ir viens no zemākajiem zinātnes, inovāciju un pētniecības finansēšanas rādītājiem ES. Arī eksakto jeb STEM zinātņu absolventu īpatsvars ir mazāks nekā ES kopumā. Līdz ar to Latvijai te ir sevišķi daudz darāmā. Jāsaka, ka arī no Eiropas Komisijas puses ne reizi vien ir norādīts uz nepieciešamību Latvijai kāpināt zinātnes un inovāciju finansējumu. Būtībā tas ir jautājums par budžeta izdevumu prioritātēm. Ja Latvija vēlas sekmīgāk iekļauties inovatīvajā ekonomikā un globālajās vērtību ķēdēs, tad šis finansējums ir ļoti nepieciešams.

Kā ES kopumā ir iecerēts mazināt inovāciju plaisu, salīdzinot ar citām attīstītajām ekonomikām? Ir iecerēts Konkurētspējas fonds. Tiks izmantots tas?

Tostarp. Eiropā jau ir pētniecības un inovāciju programmas, piemēram, "Horizon Europe" programma.

Bet, jā, domājot par ES nākamo daudzgadu budžetu, tiek veidots ES Konkurētspējas fonds, no kura ir paredzēts atbalsts nozarēm, kas ir stratēģiski svarīgas ES attīstībai, un arī apjomīgiem projektiem, kas ir ar nozīmi ES līmenī.

Kuras būs šīs nozares?

Nozaru loks ir pietiekami plašs. Tas ietver informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ieskaitot arī mākslīgo intelektu, tāpat var pieminēt biotehnoloģijas, var pieminēt aizsardzības tehnoloģijas. Loks ir pietiekami plašs, un runa ir par stratēģiskām, inovatīvām jomām.

Kad šis fonds varētu būt gatavs darbam?

Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka nav jau tā, ka arī pašreiz nekas nenotiek, ir pieejams finansējums gan esošajā daudzgadu budžetā, gan "Horizon Europe" programmā. Bet par Konkurētspējas fondu runa būs kontekstā ar ES daudzgadu budžetu pēc 2027.gada.

Jau minējāt, ka Eiropas Komisija neatsakās no zaļā kursa mērķiem, bet ir jādomā, lai tas nav pārāk liels slogs ekonomikai. Kā tiks meklēts šis vidusceļš?

Tas tiks meklēts dažādās nozarēs sadarbībā ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem. Piemēram, jau ir uzsākts stratēģiskais dialogs par ES autoražošanas sektora nākotni. No vienas puses, ir dekarbonizācijas prasības, kas pēc būtības ir virzība uz elektromobilitāti, no otras puses, ir ļoti asa konkurence no Ķīnas un tur ražoto elektromobiļu pieplūdums. Rezultātā Eiropas autoražošanas sektors saskaras ar ļoti būtiskiem izaicinājumiem. Tādēļ sadarbībā ar nozari ir uzsāktas stratēģiskās diskusijas, kādā veidā šos jautājumus risināt. Līdzīgi jau pagājušajā gadā tika uzsāktas stratēģiskās diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Skaidrs, ka tur ir daudz jautājumu arī par to, kas attiecas uz zaļo kursu un lauksaimniecības nākotni, bet tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt pārtikas pieejamību par pieņemamām cenām un ir svarīgi nodrošināt ES lauksaimniekiem pieņemamus darba apstākļus. Tādēļ runa ir par sektorālu pieeju dažādās jomās.

Jūs jau minējāt, ka tie jaunuzņēmumi, kuri izdzīvo, kļūst sekmīgi un attīstās, ļoti bieži pārceļas uz ASV, jo tur finansējums ir pieejamāks. Vai tas arī nesasaucas ar to, ka Eiropa joprojām mokās ar vienotā kapitāla tirgus savienības izveidi?

Tieši tā. Tādēļ tā arī ir viena no prioritātēm, un arī bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi ziņojums rāda, kāds investīciju apjoms ES papildus ir nepieciešams. Jāatzīst, ka lielākajam investīciju apjomam jānāk no privātā sektora, un tieši tāpēc svarīgi ir strādāt pie ietaupījumu un investīciju savienības izveides. Ietaupījumu un investīciju savienība apvieno to darbu, kas jau iepriekš ir veikts banku savienības un kapitāla tirgus savienības izveides jomā. Šajā jomā pēdējos gados ir pietiekami daudz izdarīts.

Ja mēs skatāmies uz kapitāla tirgu īpatsvaru ES ekonomikas finansēšanā, tad tas tomēr nav pieaudzis, tādēļ ir skaidrs, ka jādara ir vairāk. Potenciāls attīstībai ir, jo ES kopumā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem ir apjomīgi ietaupījumi, tādēļ ir jautājums, kādā veidā šos ietaupījumus novirzīt Eiropas ekonomikas atbalstam un nodrošināt finansējuma pieejamību Eiropas uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem. Piemēram, ASV šie jautājumi tiek sekmīgi risināti un finansējums kapitāla tirgū ir pieejams. Tas ir tas mērķis, uz kuru mēs virzāmies arī ES.

Bet kā to panākt? Arī Dragi ziņojumā ir norādīts, ka nauda Eiropai ir, bet tā nenonāk līdz uzņēmumiem. Tas, kas darīts līdz šim, acīmredzot nav nostrādājis.

Ja runājam par normatīvās bāzes sakārtošanu ES, tad tur tiešām ir daudz izdarīts, bet finansējuma plūsmās tas līdz galam nav atspoguļojies. Tie droši vien ir vairāki aspekti, piemēram, tas, ka ES iztrūkst tādas ieguldījumu kultūras uzņēmumu akcijās un obligācijās, kāda ir ASV. Tas nav ieguldījumu veids, uz kuru skatās iedzīvotāji ar ietaupījumiem, kā arī pensiju fondu darbība ir mazāk aktīva.

Pašreiz mēs strādājam pie ES ietaupījumu un investīciju savienības rīcības plāna izstrādes, kuru šī sasaukuma laikā arī īstenosim.

Ja pievēršamies ģeopolitiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem, tad kā salāgot augošos izdevumus aizsardzībai ar fiskālās disciplīnas prasībām un budžeta deficītu griestiem?

Pie šiem jautājumiem mēs pašreiz strādājam, un tos arī Polijas prezidentūra ir izvirzījusi kā prioritāros. No vienas puses, jau esošajā ES fiskālajā ietvarā, kas nesen arī tika reformēts, ir paredzēta zināma elastība aizsardzības izdevumu palielināšanai. Dalībvalstīm šādas iespējas ir. Šobrīd mēs vērtējam, ko vēl papildus šajā jomā varētu izdarīt, jo skaidrs, ka aizsardzības izdevumi ir jākāpina ļoti būtiski. Tā ir ģeopolitiskā realitāte, kurā mēs pašreiz esam, līdz ar to mēs strādājam kopā ar Polijas prezidentūru, lai šos jautājumus risinātu.

Šobrīd visi cer, ka sāksies miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu, kas arī ir viena no ASV prezidenta prioritātēm. Ja tiek sasniegts labākais rezultāts un pamiers tiek noslēgts, vai tajā brīdī nebūs tā, ka Eiropā daudzi laimīgi nopūtīsies un teiks, ka aizsardzībā mēs vairs neieguldīsim?

Tas būs jautājums, kas jāuztur ES dienaskārtībā, un svarīga loma būs tieši tām valstīm, kas ar Krievijas draudiem saskaras vistiešāk - Baltijas valstis, Polija, Somija -, uzsverot aizsardzības finansējuma nepieciešamību un to, ka ārējā drošība un aizsardzība ir jāsaglabā kā prioritātes arī ES līmenī, jo mēs zinām, ka Krievija atklāti runā arī par iebrukumiem citās valstīs. Ja mēs runājam par miera procesu Ukrainā, tad ļoti svarīgi, lai miers, kas tiek noslēgts, ir godīgs un ilgstošs, nevis tas dod laiku Krievijai pārgrupēties un tad jau ar jauniem spēkiem turpināt iebrukt Ukrainā vai citās valstīs. Svarīgs jautājums būs arī par to, kādas ir drošības garantijas Ukrainai un kādā veidā tiek aizsargātas ES dalībvalstis, kurām ir robeža ar Krieviju.

Cik liels svars būs Baltijai, Somijai, šim reģionam, iepretim Francijai, Spānijai, kur, taisnību sakot, nekādas lielās intereses par finansējuma palielināšanu aizsardzībai nav?

Es tā gluži neteiktu. Kopumā mēs redzam, ka aizsardzība ir akceptēta kā prioritāte, līdz ar to gatavība palielināt finansējumu, arī ES finansējumu, ir visā Eiropā. Bet, protams, ka jautājuma aktualitāte un apdraudējuma sajūta Baltijas valstīm un, piemēram, Spānijai, atšķiras.

Kur ņemt finansējumu aizsardzībai? Latvijā partija "Progresīvie", piemēram, runā par aizņemšanos. Cik tas ir salāgojami ar ilgtspējīgu valsts finanšu politiku?

Skaidrs, ka finansējums aizsardzībai ir jāatrod, tā neapšaubāmi šobrīd ir prioritāte, jo tāda diemžēl ir realitāte, dzīvojot blakus agresorvalstij. Ja runājam par aizņemšanās iespējām, tad Latvija jau šobrīd vidēja termiņa plānā balansē uz 3% no IKP robežas. Pašreiz arī ES kopumā tiek vērtēts, ko tad vēl papildus varētu darīt, lai veicinātu aizsardzības finansējumu dalībvalstīs, bet, protams, arī katrai dalībvalstij pašai ir jāvērtē savi izdevumi, un Latvijas gadījumā aizsardzība neapšaubāmi ir prioritāte.

Tad jūs pieļaujat, ka var arī aizņemties?

Latvija jau aizņemas un šobrīd balansē uz budžeta deficīta 3% robežas lielā mērā tieši tāpēc, ka visu laiku ir jākāpina finansējums aizsardzībai.

Kā vērtēt ES fondu līdzekļu izmantošanas lietderību Latvijā līdz šim? Finanšu ministrija pagājušajā gadā sita trauksmes zvanus par nepietiekamu fondu naudas apgūšanu?

Arī Eiropas Komisija ir zvanījusi trauksmes zvanus. Ja runājam par Kohēzijas fondu un struktūrfondu apguvi, tad tā notiek samērā lēni un ir nepieciešams paātrināt apguves tempus. Pašreiz ir jāfokusējas arī uz Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Tur apguves tempi ir labāki - Latvija jau ir saņēmusi vairāk nekā 40% no kopējā gandrīz divu miljardu eiro finansējuma, kas Latvijai ir pieejams šī plāna ietvaros. Bet ieviešanas termiņš Atveseļošanas un noturības mehānismam ir nākamā gada augusts, līdz ar to nav sevišķi daudz laika vairs atlicis. Arī šajā jomā ir ļoti intensīvi jāstrādā, lai līdzekļus sekmīgi un lietderīgi apgūtu, un paralēli, protams, jāpaātrina ES klasisko fondu apguve.

Kā to vērtēt, ja Latvijā vienmēr žēlojas, ka trūkst naudas investīcijām, bet te ir Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms, līdz fonda apguves noslēgumam atlicis nedaudz vairāk par gadu, bet tikai 40% ir apgūti?

Latvija īpaši neatpaliek no kopējā ES apguves rādītāja. Ja runājam par Atveseļošanas un noturības mehānismu, tad tā arī bija paredzēts, ka lielākā šī fonda apguve notiks tieši šogad un nākamgad. Manevra iespējas attiecībā uz apguves atlikšanu vai kavēšanos nav, tādēļ šogad un nākamgad ir ļoti nopietni uz to jākoncentrējas.

Arī Kohēzijas fonda apguvē ir zināmas problēmas?

Jā, ir ļoti lēni sākta ES klasisko fondu - Kohēzijas un struktūrfondu - apguve. Nav arī pieņemti visi nepieciešamie normatīvie dokumenti un Ministru kabineta noteikumi, lai šos līdzekļus varētu uzsākt apgūt. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka pagājušajā gadā Latvijas ekonomika stagnēja, arī šogad ir sagaidāma lēna izaugsme, kas ir zem Eiropas vidējā izaugsmes tempa. Tas ir saprotami, ņemot vērā visus ģeopolitiskos riskus, bet te ir līdzeklis, ko var izmantot ekonomikas stimulēšanai tieši šādai situācijai, un tas ir jāizmanto.

Ir izskanējušas idejas, ka, ja neizdodas izmantot visus līdzekļus tiem mērķiem, kas bija sākotnēji paredzēti, tad daļu fondu naudas varētu novirzīt arī aizsardzībai. Vai no Eiropas Komisijas puses tas būtu atbalstāmi?

Jāsaprot, ka pašreiz ES fondu līdzekļi ir sadalīti un ir noteikti izlietojuma mērķi, līdz ar to uzsākt kaut kādu pārskatīšanu, nozīmētu vēl vairāk palēnināt fondu apguves tempus. Ja runājam par aizsardzības jomu, tad ir izveidots Eiropas Aizsardzības fonds, no kura arī Latvija jau ir piesaistījusi līdzekļus vairākiem projektiem, tostarp modulāro lādiņu ražotnes izveidei Latvijā. Skaidrs, ka nākamajā daudzgadu budžetā gan Eiropas Aizsardzības fonda, gan kopumā aizsardzības finansējuma apjoms būs būtiski lielāks, līdz ar to ir jāgatavojas sekmīgi izmantot šos līdzekļus, kas aizsardzībai būs pieejami. Latvijai un Krievijas robežvalstīm tas ir īpaši svarīgs jautājums. Attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu tomēr būtu svarīgi fokusēties uz plānu īstenošanu, jo visi šī fonda līdzekļi jau ir sadalīti, tādēļ ir jāvirzās uz priekšu ar konkrētiem projektiem un to īstenošanu.

Ja, piemēram, Latvija redz, ka tuvojas naudas apguves termiņš, bet saprot, ka paredzētajam mērķim to nespēs izmantot, vai pastāv iespēja, ka naudu var pārvirzīt citam mērķim?

Tas ir pietiekami sarežģīti. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms tika izveidots kā vienreizējs instruments, reaģējot uz pandēmijas radītajām ekonomiskajām sekām. Vēlāk tas tika papildināts ar "REPower EU" sadaļu, palīdzot risināt enerģētikas problēmas pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Plāna mērķi un termiņi ir iezīmēti. Ņemot vērā, ka šis instruments tiek finansēts, ES kopīgi aizņemoties finanšu tirgos, tad jautājumi par apguves termiņiem vai mērķu maiņām prasa arī dalībvalstu vienprātību un parlamentārās procedūras praktiski visās dalībvalstīs. Pašreiz neizskatās, ka tas būtu reālistisks scenārijs. Līdz ar to vēstījums no Eiropas Komisijas puses dalībvalstīm ir tomēr fokusēties uz to, lai līdzekļi tiktu apgūti esošo termiņu ietvaros.

Baltijas valstīm aktuāls jautājums un "sāpe" ir "Rail Baltica" projekts - izmaksas ir kāpušas būtiski, bet ne Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums. Vai šim projektam varētu būt kāds papildu finansējums pieejams?

Galveno dilemmu jūs jau minējāt - attiecībā uz "Rail Baltica" projektu galvenā problēma ir tā, ka izmaksas, salīdzinot ar sākotnējām, ir daudzkārt pieaugušas, bet tas nenozīmē, ka ir pieaudzis pieejamais finansējums. Tik, cik šim projektam no daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam ir paredzēts, tik tas finansējums arī ir.

Pašreiz pēdējā projekta uzsaukuma kārtā kaut kādus līdzekļus vēl varēs dabūt, bet tas šajā daudzgadu budžetā arī ir viss. Šie līdzekļi būs izsmelti. Līdz ar to Latvijai darbs ir vairākos virzienos. Pirmkārt, ir tomēr jāizvērtē šī projekta izmaksu daudzkārtējs pieaugums, kas ir cēloņi un kādā veidā izmaksas tomēr iespējams samazināt. Darbs šajā virzienā notiek.

Otrkārt, ir jāvērtē arī citi finansējuma avoti. Piemēram, ir veiktas arī pārdales no Atveseļošanas un noturības mehānisma, novirzot šo finansējumu noteiktiem "Rail Baltica" projektiem. Ir iespējas piesaistīt arī Kohēzijas un struktūrfondu līdzekļus. Svarīgs būs jautājums arī par nākamo daudzgadu budžetu pēc 2027.gada, kur Latvijai, Baltijas valstīm un pārējām valstīm, kas iesaistītas šajā projektā, ir jāuzstāj, lai finansējums "Rail Baltica" pabeigšanai būtu, vērtējot arī objektīvo izmaksu pieaugumu. No vienas puses, izmaksu pieaugums ir nesamērīgs, bet, no otras puses, ir arī objektīvi faktori, jo pirms gada diviem ES bija ļoti augstas inflācijas periods, kas arī ietekmēja šī projekta izmaksas. Šāda veida faktori ir jāņem vērā.

Cik cerīgi, ka nākamajā plānošanas periodā Baltijas valstis varētu saņemt papildu finansējumu, jo "Rail Baltica" jau nav vienīgais lielais transporta projekts Eiropā?

"Rail Baltica" ir viens no stratēģiskajiem Eiropas projektiem, un izpratne par šī projekta svarīgumu ir, bet, protams, no Latvijas un reģiona valstu puses šis jautājums ir jāuztur dienaskārtībā, jo ir arī citi projekti un konkurence par Eiropas finansējumu ir liela. Eiropa saprot, ka šo projektu ir svarīgi virzīt uz priekšu un pabeigt, bet attiecībā uz izmaksu pieaugumu un projekta vērienu, ar kādu tas iecerēts, "Rail Baltica" projektā ir zināmas lietas, kas ir pārvērtējamas.

Tad lielākās cerības būtībā ir uz nākamo budžeta periodu?

Principā jā, jo tagad pēdējā uzsaukumā esošā CEF ietvaros atlikušais līdzekļu apjoms nav milzīgs. Kaut kādas iespējas piesaistīt līdzekļus būs, bet tas šajā periodā arī viss.