Šogad algas augs straujāk par cenām, prognozē ekonomists
foto: (Foto: LETA)
Ekonomists prognozē, ka šogad algas pieaugs straujāk par cenām.

Šogad algas augs straujāk par cenām, prognozē ekonomists

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

0

Banka "Citadele", izvērtējot jaunākos ASV, Ķīnas, eirozonas un Baltijas valstu makroekonomiskos rādītājus, ir atjauninājusi savas ekonomiskās prognozes. Jaunākie dati liecina, ka 2025. gadā Baltijas valstis piedzīvos izaugsmi, un Latvijas ekonomika izkļūs no stagnācijas.

Latvijas ekonomika 2025. gadā augs par 2,2 %

Saskaņā ar "Citadeles" aplēsēm, 2024. gadā Latvijas IKP pieauga par aptuveni 0,3 %, taču jau 2025. gadā ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,2. Savukārt Lietuva piedzīvos straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā.

Lai gan ekonomiskā aktivitāte Latvijā pagaidām saglabājas salīdzinoši vāja, vairākos sektoros vērojamas pozitīvas tendences. Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarē sāk parādīties pieauguma pazīmes, bet apstrādes rūpniecībā aktivitāte būtiski palielinās – decembrī rūpniecības izlaide pieauga par 3,2 %, salīdzinot ar 2023. gada decembri.

Zemākas likmes veicinās ekonomisko izaugsmi

Viens no būtiskākajiem izaugsmes katalizatoriem būs turpmākais procentu likmju samazinājums. Eiropas Centrālā banka (ECB) 2025. gada janvārī turpināja pazemināt likmes, un sagaidāms, ka šogad tās tiks samazinātas vēl trīs reizes. Tas nozīmē, ka ECB noguldījumu likme varētu nokrist līdz 2 %, kas ietekmēs arī Euribor procentu likmes un padarīs aizņēmumus pieejamākus.

Algu pieaugums pārsniegs inflāciju

Latvijas iedzīvotāju pirktspēja 2025. gadā turpinās uzlaboties. Bankas "Citadele" prognozes liecina, ka vidējā alga Latvijā pieaugs par 7 %, savukārt inflācija būs 2,2 %, kas nozīmē, ka reālās algas kāps.

Tas pozitīvi ietekmēs iekšzemes pieprasījumu, kas kopā ar eksportējošajām nozarēm, īpaši apstrādes rūpniecību, veicinās ekonomikas izaugsmi. Tomēr atšķirībā no 2024. gada starpība starp algu pieaugumu un inflāciju būs mazāka, daļēji energoresursu cenu kāpuma dēļ.

Energoresursu cenas rada jaunus izaicinājumus

Viens no galvenajiem inflācijas riskiem ir energoresursu cenu pieaugums Eiropā. Dabasgāzes cena ES šobrīd ir 57 EUR/MWh, kas ir 2,2 reizes augstāka nekā pirms gada (25 EUR/MWh). Augstākas enerģijas cenas var veicināt inflācijas pieaugumu un vājināt ES rūpniecības izaugsmi, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta nozares.

Ekonomiskie riski: globālā situācija var mainīt prognozes

Lai gan "Citadele" prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanos 2025. gadā, pastāv vairāki riski, kas var ietekmēt attīstības tempu.

  1. Vājāka eirozonas un pasaules ekonomikas izaugsme – ja Eiropas un globālā ekonomika attīstīsies lēnāk, tas var ietekmēt Latvijas eksportu.
  2. Augstas enerģijas cenas ES – kā jau minēts, dārga enerģija var bremzēt rūpniecības izaugsmi.
  3. ASV importa tarifi un globālās tirdzniecības traucējumi – iespējamie ASV un Ķīnas ekonomikas satricinājumi var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta iespējas uz Vāciju.
  4. Būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas ASV – ja procentu likmes ASV saglabāsies augstas, būvniecības un ražošanas sektori var piedzīvot stagnāciju.
  5. Ķīnas ekonomikas vājums – ja Ķīnas ekonomika turpinās bremzēties, tas var ietekmēt pasaules tirdzniecības plūsmas, kas netieši skartu arī Latviju.

Kopumā Latvijas ekonomika 2025. gadā atgriezīsies pie izaugsmes, un prognozes ir pozitīvas, taču globālās tendences un energoresursu cenu pieaugums joprojām ir būtiski faktori, kas var ietekmēt attīstības tempu. Patērētājiem gan ir laba ziņa – algas augs straujāk par cenām, kas dos papildu stimulu iekšzemes patēriņam.

Ja ekonomiskā vide saglabāsies stabila, Latvija varētu nostiprināt savas pozīcijas reģionā un turpināt attīstību.