"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidro biroja pārcelšanu uz Tallinu un norāda riskus straujam kreditēšanas pieaugumam

Kā vērtējat no šī gada ieviestās solidaritātes iemaksas bankām? Kāda var būt to ietekme uz banku sektoru?

Nodoklis nav instruments, ar kuru izmanīt bankas stratēģiju. "SEB bankai" ir sava riska apetīte, sava ilgtermiņa stratēģija - vienmēr esam skatījušies, kā šajā reģionā strādāt un augt ilgtermiņā. Nodoklis ir noteikts uz trīs gadiem, kas ir īstermiņš. Mēs savus lēmumus pieņemsim, balstoties uz mūsu biznesa plānu un stratēģiju, nevis to, ka īstermiņā bankas tiek apliktas ar papildu nodokli. Absurdākais šajā likumā ir mēģināšana apvienot motivāciju kreditēt un papildus uzlikt nodokli ienākumiem. Es kā lielas un reģionā ietekmīgas bankas vadītāja nevaru atļauties mainīt bankas riska apetīti un kreditēšanas uzstādījumus tikai tāpēc, lai iegūtu atlaidi nodoklim, jo tas ir īstermiņā, bet kreditēšana un ekonomika tiek veicināta ilgtermiņā.

Reizēm īstermiņa risinājumi kļūst par pastāvīgām lietām.

Es nevaru atļauties tā domāt, ka kreditēsim vairāk, lai dabūtu atlaidi nodoklim. Banka izmanto akcionāru, noguldītāju naudu, līdz ar to banka kreditē tā, lai naudu pēc tam var arī atgūt un ilgtermiņā nezaudēt, nevis tāpēc, lai samazinātu nodokļu maksājumu. Tas ir absurdi, ka, katru jaunu kredītu izsniedzot, es jau paredzu, ka nopelnīšu par 60% mazāk, jo banka tiek aplikta ar nodokli pie katra jauna izsniegta kredīta. Likuma mērķis ir veicināt kredītu izsniegšanu, bet bankas par katru jaunu kredītu tiek sodītas. No katra eiro, ko banka saņems no izsniegtā kredīta, 60 centi tiks samaksāti valstij nodoklī. Pareiza ir vēlme motivēt kreditēšanu un veicināt ekonomiku, taču izpildījums šobrīd, manuprāt, nav veiksmīgs.

Tas nozīmē, ka mērķis panākt kreditēšanas pieaugumu netiks sasniegts?

Kā jau minēju, nodoklis ir īstermiņā, taču katra banka nāk ar savu ilgtermiņa stratēģiju, līdz ar to mēs nevaram sagaidīt, ka šādas nodokļu izmaiņas veicinās kreditēšanu. Ir mānīgi domāt, ka tādu kreditēšanas pieauguma tempu, kāds ir paredzēts likumā, lai saņemtu atlaidi, bankas varēs sasniegt, jo tas ir 10-15% pieaugums kredītportfelim. Šāds pieaugums ir bijis tikai pirms ekonomiskās krīzes 2006.-2007. gadā. Tas nozīmē, ka mēs praktiski dzenam ekonomiku krīzes situācijā, jo tik straujš kreditēšanas pieaugums būtiski pārsniedz IKP izaugsmi. Tādējādi paaugstināsim inflāciju un radīsim mākslīgu burbuli. Normālai ekonomikas izaugsmei tas nav veselīgi.

"SEB bankas" kredītportfelis šobrīd ir 3,5 miljardi eiro. Lai kredītportfeli pieaudzētu par 10%, mums vienā gadā būtu jāizsniedz apmēram 1,5 miljardi eiro jaunos kredītos, jo izsniegtie kredīti visu laiku tiek atmaksāti. Tas nav izdarāms. Ja katra no lielajām bankām to censtos izdarīt, mēs ekonomiku dzītu strupceļā.

Vai solidaritātes iemaksu ieviešana nav viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ SEB banka būs reģistrēta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā atstājot tikai filiāles? Vai par centrālā biroja atrašanās vietu tika izvēlēta Tallina tādēļ, ka arī Lietuvā jāmaksā banku virspeļņas nodoklis?

Galvenais iemesls, kādēļ "SEB banka" veic juridiskās struktūras vienkāršošanu un pārmaiņas, ir, lai mēs kopā kļūtu spēcīgāki Baltijā, jo šajā reģionā gribam augt un attīstīties. Apvienojot visas trīs bankas vienā bankā, mēs iegūstam banku ar lielāko kapitālu Baltijas reģionā, kas ļauj mums būt spēcīgākiem klientu finansēšanā.

Lielāki par "Swedbank"?

Jā, jo "Swedbank" ir atsevišķas bankas. Pēc apvienošanās būsim ar lielāko kapitālu, kas ļaus uzņemties lielāku kredītu risku. Tas dos labu atspēriena punktu, lai mēs varētu finansēt, jo redzam, ka arī mūsu klienti aug un aug arī prasības lielākiem un sarežģītākiem darījumiem. Pārmaiņas dos arī iespēju vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajam darbam, būs mazāk atskaišu un ziņošanu kā trīs atsevišķām bankām. Tajā pašā laikā turpināsim maksāt nodokļus tajā valstī, kurā mēs darbojamies. Ja peļņa būs Latvijā, tad turpināsim maksāt ienākuma nodokli, un arī attiecībā uz dividendēm politika mūsu mātesuzņēmumam nemainīsies - skatīsimies, cik pret mūsu kapitālu varam atļauties izmaksāt. Pēdējos gadus "SEB banka" dividendēs ir izmaksājusi pusi no pelņas, un otru pusi mēs paturam savam kapitālam un izaugsmei Baltijas reģionā. Tas nemainīsies.

Protams, ka tajā brīdī, kad tika izvēlēts, kurā no Baltijas valstīm būs apvienotā juridiskā vienība un kur savu galveno biroju reģistrēsim, bija ļoti daudzi aspekti, kurus SEB grupa izvērtēja. Piemēram, katras valsts stabilitāte un ekonomikas izaugsme, kredītreitings un tas, kā tas pēdējos gados ir mainījies, kā arī - cik dārga vai lēta ir banku uzraudzība katrā no valstīm. Jāsaka, ka pēdējos divos rādītājos Igaunija ir mums labu soli priekšā. Vērtētas tika ilgtermiņa tendences, ne pēdējais pusotrs gads. Lēmums, kurā vietā būs galvenais birojs, bija akcionāru stratēģisks un rūpīgi izsvērts lēmums. Tas nebija uz karstām oglēm pieņemts lēmums - tiklīdz izsludināja solidaritātes nodokli, tā mēs ejam prom. Mūsu akcionārs nekad tā nerīkotos, jo vienmēr esam bijuši te ilgtermiņā un lēmumi ir labi pārdomāti.

Protams, pēdējie nodokļi - gan hipotekāro kredītu nodeva, gan solidaritātes nodoklis - noteikti kādu "pilienu" klāt šim lēmumam pielika. Tas rada zināmu viedokli par uzņēmējdarbības vides paredzamību un attīstību valstī, dod priekšstatu, cik ļoti investori šeit ir gaidīti un cik lielā mērā var ilgtermiņā paļauties uz politiķiem.

Investori šeit nav pasargāti no politiķu īstermiņa nodokļu risinājumiem.

Pareizi to formulējāt. Piemērs par banku uzraudzību. Latvijā tika izdarīta laba lieta, apvienojot Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ar domu kļūt efektīvākām un lētākiem. Redzot 2023. gada pārskatus - Latvijas Bankā strādā 530 darbinieki, Igaunijas centrālajā bankā - 230. Igaunijā gan banku uzraugs ir atsevišķi, bet vienalga šīs atšķirības nav pamatotas. Latvijā visu uzraudzību sedz pašas bankas, bet Lietuvā un Igaunijā uzraudzības izmaksas tiek segtas gan no bankām, gan valsts budžeta. Rēķinot visus šos parametrus kopā, lēmums tomēr bija par labu Igaunijai.

Kā notiek gatavošanās Latvijas "SEB bankas" pārtapšanai par filiāli? Vai būs izmaiņas darbinieku skaitā, un vai tas atstās kādu ietekmi uz klientiem?

Kā jau minēju, mūsu mērķis ir augt un būt stiprākiem. Paredzam, ka varēsim vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajiem procesiem, tādēļ ceram, ka klientiem būs tikai pozitīvi ieguvumi, varēsim nodrošināt ātrāku produktu attīstību, lielāku kapitālu, lielāku un labāku finansējumu un vairāk koncentrēties uz klientu apkalpošanu.

Savukārt attiecībā uz darbiniekiem, tā kā mēs paredzam augt, tad neredzam nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu, iespējams, kaut kādās jomās darbinieku skaits pat pieaugs. Protams, varētu mainīties struktūra - administratīvajā jomā, uzraudzībā būs nepieciešams mazāk darba roku, savukārt vairāk darbinieku būs vajadzīgi biznesa attīstībā.

Jāsaprot, ka šīs izmaiņas būs ilgāks process. Tas, ka esam to paziņojuši, ir tikai sākums arī mums. Paziņojām to tādēļ, lai viss process būtu caurskatāms un pārskatāms, lai nebūtu nekādu aizdomu vai baumu. Vispirms sagatavosim juridisko apvienošanas plānu, to iesniegsim uzraugam, uzraugs droši vien prasīs papildu informāciju, apstiprinās plānu un tikai tad sāksies ieviešana. Tas noteikti vēl būs pagarš process, līdz fiziski sāksim paši ieviest šo plānu.

"SEB banka" vienīgā Satversmes tiesā apstrīdēja hipotekāro kredītņēmēju atbalsta maksājumus. Vai nav plāns apstrīdēt arī solidaritātes iemaksas?

Vēršoties Satversmes tiesā par hipotekāro kredītu nodevu, mūsu galvenais mērķis bija iestāties par paredzamu uzņēmējdarbības vidi - par to, lai valsts un politiķi neiejaucas uzņēmējdarbībā ar cenu regulēšanu, ar likumiem, kuri ierobežo brīva tirgus apstākļus. Tas bija galvenais iemesls. Jebkura šāda iejaukšanās rada neparedzamas sekas.

Ja runājam par solidaritātes iemaksām, tad ļoti labi saprotu valsts situāciju un vajadzību pēc līdzekļiem aizsardzībai un citiem lieliem projektiem. Valstij ir tiesības prasīt peļņas nodokli tādā apmērā, kādā nacionāli tas ir nepieciešams. Vienlaikus es noteikti nevaru atbalstīt, ka saucam to par solidaritātes nodokli, bet piemērojam tikai vienai nozarei. Tas man nav pieņemams un noteikti pret to iestātos, bet saprotu, ka šajos budžeta apstākļos ir vajadzīgs papildu finansējums un valstij ir tiesības prasīt lielāku peļņas nodokli. Līdz ar to šajā gadījumā mēs nevērsīsimies Satversmes tiesā, taču tas nenozīmē, ka mēs pilnībā piekrītam tam, ka ir izvēlēta viena nozare, kurai no peļņas ir jāmaksā vairāk. Mēs jau redzam, ka likmju krituma dēļ mūsu peļņa mazinās un vismaz par 20% mazināsies arī paredzamie procentienākumi.

Vai jau šobrīd var aplēst, kāda ir bijusi hipotekāro kredītņēmēju atbalsta nodevas ietekme uz tirgu?

Jebkuru situāciju ietekmē vairāki faktori - ietekmē šāda veida regulējums, ietekmē konkurence un arī pieprasījums. Saliekot kopā visus šos faktorus, redzam, ka hipotekārā kreditēšana bija ļoti nobremzējusies tajā brīdī, kad notika sarunas par un ap nodevu, jo cilvēki saprata, ka ir ļoti liela nenoteiktība. 2023. un 2024.gadā mēs būtu varējuši izdarīt vairāk - ja būtu brīvi attīstījušies un brīvi kreditējuši, iespējams, Latvijas ekonomika būtu labākās pozīcijās, iesākot 2025.gadu.

Tagad hipotekārā kreditēšana uzrāda labāku tempu. Tas ir labi, bet katrs šāds "iekritiens" mūs nobremzē, jo atkal sākam no zemākas bāzes. Kopumā domāju, ka tikai tagad mēs atgūsimies pa īstam, jo hipotekārā nodeva, iespējams, neļāva cilvēkiem brīvi domāt par pārkreditēšanos jeb bankas maiņu, jo katra maiņa nozīmē, ka tas ir jauns kredīts, uz kuru neattiecas atlaide. Tirgus vēl nav sakustējies un sapratis, kā tad rīkoties tagad, kad nodeva ir beigusies. Attīstību mēs vēl redzēsim nedaudz vēlāk.

Minējāt pārkreditēšanu, vai ir jau jūtama interese par to?

Interese par likmes pārskatīšanu ir bijusi visu laiku. Nevarētu teikt, ka tagad pēkšņi vērojams straujš pieaugums.

Tagad kredīta ņēmējiem vairs nav jābaidās, ka zaudēs atbalstu. Var drošāk doties pie citām bankām.

Savā bankā mainīt noteikumus varēja arī līdz šim, un to arī darījām. Arī EURIBOR ir krities, līdz ar to slogs iedzīvotājiem ir mazāks un interese nav tik akūta. Mēs noteikti atbalstām, ka vajag runāt, vajag pārskatīt līguma noteikumus, jo katra banka ir ieinteresēta savus klientus saglabāt, pārskatot likmes, termiņus, grafikus utt.

Tātad pēc jaunā gada visi neskrien pie bankām, lai pārkreditētos?

Nē, tā nav. Redziet, ja mēs mākslīgi radīsim šādu bumu, ko Latvijas Banka arī šobrīd dara, - vēlas sildīt pārkreditēšanos un likmes pārskatīšanu -, tā atkal savā ziņā ir mākslīga iejaukšanās. Darba rokas bankai ir tik, cik ir - tad mēs visi pārskatīsim likmes, bet neizsniegsim jaunos kredītus. Tādējādi tiem, kas nāk pēc jauniem kredītiem, būs jāgaida ilgāk, jo bankas strādās ar likmes pārskatīšanas un pārkreditēšanas jautājumiem.

Kāda ir hipotekārās normas apstrīdēšanas lietas virzība Satversmes tiesā? Kad būs lēmums?

Ir pieņemts lēmums, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā un tiesas sēdes ir nozīmētas, sākot no 18.februāra. Tas liek domāt, ka lieta tiks izskatīta ātrā tempā un, iespējams, tuvākajos mēnešos jau varētu būt rezultāti.

"SEB banka" gatavojas pārcelties uz Satekles biznesa centru. Sākotnēji tika minēts, ka šī vieta izvēlēta kā Baltijas centrs, viegli sasniedzams no Tallinas un Viļņas. Vai pēc pārtapšanas par filiāli būs nepieciešams līdzšinējais plānotais telpu apjoms, vai to ir plāns samazināt?

Noteikti, nē. Mēs ar milzīgu nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim ievākties jaunajā birojā, būsim Rīgas centrā un mūsu birojs būs ar vienu no augstākajiem ilgtspējīgas būvniecības novērtējumiem Baltijā. Ikdienā mūsu bankas birojā Rīgas centrā būs 500-600 darbinieki, kas noteikti būs pienesums, lai galvaspilsētas centrs būtu "dzīvīgāks".

Tas, ka Tallinā būs mūsu jaunā juridiskā adrese, nemainīs situāciju, ka Rīga joprojām būs ģeogrāfiskais centrs, kur no visām Baltijas valstīm vieglāk satikties. Mēs jau šobrīd strādājam kā Baltijas banka, mēs neplānojam samazināt darbinieku skaitu Latvijā, drīzāk pretēji - esam vienojušies ar attīstītāju, ka vajadzēs papildu telpas, jo esam izauguši un ir nepieciešams vairāk vietas, nekā bijām plānojuši pirms diviem gadiem. Mums ir visas iespējas biroju aktīvi izmantot visas Baltijas vajadzībām, jo atbraukt uz Rīgu no Tallinas un Viļņas ir ērtāk, nekā visiem aizbraukt uz Tallinu.

"SEB banka" būs galvenais nomnieks?

Biroja centrs sastāv no trīs atsevišķām ēkām, lielākajā ēkā mēs būsim vienīgais nomnieks, kā arī nomājam daļu no otras ēkas, jo esam paplašinājušies. Pārējās telpās būs citi nomnieki. Esam pamatnomnieks visam biznesa centram. Plānojam, ka uz jauno biroju pārcelsimies šā gada rudenī.

Kāda ietekme gaidāma no Latvijas Bankas Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumiem, lai nodrošinātu banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos? Vai nāksies atjaunot kādu slēgto filiāli mazākās pilsētās, uzstādīt bankomātus?

"SEB bankai" šobrīd ir 18 filiāles visā Latvijā, kurās apkalpojam klientus. Septiņas filiāles ir Rīgā, 11 ārpus Rīgas. Mēs reģionos, manuprāt, esam ļoti pieejami, salīdzinot ar mūsu konkurentiem.

Savukārt attiecībā uz bankomātiem pēdējo 10 gadu laikā mēs neesam būtiski mainījuši bankomātu skaitu - tie ir vairāk nekā 200 bankomāti visā Latvijā. Esam šo bankomātu tīklu uzturējuši un, mūsuprāt, esam nodrošinājuši pietiekami labu pieejamību. Tāpat mums ir 240 vietas, kur veikalos, maksājot par pirkumu, var izņemt skaidru naudu. Ja to visu saskaita kopā, tad bankas pakalpojumu pieejamība ir diezgan plaši nodrošināta. No otras puses - pēdējo piecu gadu laikā par 80% ir samazinājies pieprasījums pēc filiāles apmeklējuma. Ir būtiski mainījusies klientu uzvedība. Protams, mēs labi saprotam mūsu vecākus, vecvecākus un to, ka ne visi iedzīvotāji var sekot straujajam digitālajam izrāvienam, kas pēdējā laikā ir noticis, arī pateicoties Covid-19 laikam. Visi mūsu bankas pakalpojumi klientam ir pieejami attālināti, ja ir elektroniskais paraksts. Vienlaikus mēs respektējam to, ka ne visiem ir iespēja darboties attālināti, tāpat kā visiem nav arī viedierīču. Tāpēc, mūsuprāt, labāk un ērtāk ir tad, ja mēs reaģējam uz klientu vajadzībām individuāli, nevis ar likumu nodrošinām to, ka bankai ir jābūt fiziski atvērtai konkrētas stundas dienā pilsētas centrā. Tiem klientiem, kuriem ir, piemēram, kustību traucējumi, grūtības atbraukt, nav digitālā paraksta, viņiem pat mūsu fiziskā atrašanās pilsētas centrā ne vienmēr palīdz, jo cilvēks nevar uz turieni tikt. Mēs vienmēr esam atsaucīgi un cenšamies lietas sakārtot dažādos veidos - esam pieejami telefoniski, ir arī dažādi izbraukumi. Individuāla pieeja ir daudz efektīvāka un dod daudz vairāk vērtības nekā likumā regulētas stundas un adreses, kur mums ir jābūt.

Bet likumā tagad tas būs noteikts.

Jā, un, protams, mēs to darīsim. Latvijas Banka vēl precizē noteikumus, jo likums ir ļoti vispārīgs. Latvijas Banka veic aprēķinus, precizē aktīvo klientu skaitu, kilometru attālumu starp pilsētām utt. Mēs esam sarunu procesā ar Latvijas Banku un noteikti izpildīsim noteikumus, kas uz mums attieksies.

Būs jādomā arī par kooperāciju ar pārējām lielajām bankām, vienā mazā pilsētā jau nevērs visas četras bankas katra savu filiāli?

Latvijas Banka runā ar katru no lielajām bankām individuāli, un katrai bankai tiks aprēķināts savs plāns. Cik saprotu, tad Latvijas Banka kā neatkarīgs vērtētājs noteiks to, kura banka kurā vietā ir nepieciešama. Es drīzāk skatītos uz sadarbību ar pašvaldībām, vienotajiem klientu apkalpošanas centriem - jāmēģina rast šāda veida sadarbības risinājumi. Visbiežāk klientiem fiziska banka ir nepieciešama, ja nav elektroniskā paraksta, ja ir pazudusi karte, kas jāatjauno, jāsaņem nauda, bet visvairāk ir nepieciešama palīdzība "Smart ID" uzstādīšanai jaunās viedierīcēs, ko bieži klienti paši neprot izdarīt. Tam ne vienmēr jābūt bankas cilvēkam, kas palīdz to izdarīt. To varētu izdarīt arī kāds cits speciālists, konsultants, kas ir uz vietas, jo "Smart ID" uzstādīšana nav pat saistīta ar banku. "Smart ID" ir vienots identificēšanas rīks, kas pēc tam tiek izmantots gan bankām, gan valsts iestādēm un citviet. Ir jāmēģina soli pa solim rast sadarbības risinājumi, kā mēs varam klientiem palīdzēt tur, kur tas nepieciešams. Mēs esam neliela valsts un neesam blīvi apdzīvota. Mēs nevaram atļauties, ka visi kopā kā sabiedrība visur uzturam banku filiāles, pasta nodaļas, sociālos apkalpošanas centrus, Valsts ieņēmumu dienesta centrus utt. Ja šos visus pakalpojumus varētu nodrošināt sadarbības modelī ar pašvaldībām, tad tas noteikti iedzīvotājiem būtu lētāk.

Kā vērtējams lēmums uz trīs gadiem par vienu procentpunktu samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2.līmenī?

Par šo jautājumu tik daudz runāts, ka liekas, ko vēl te pieminēt. Tas, kas man visvairāk radīja satraukumu, bija veids, kā par to tika runāts, un, manuprāt, sabiedrība tika maldināta. Politiķi vairākkārt atkārtoja, ka pensionāriem nekas nemainās un ka līdzekļus tikai pārceļam no otrā līmeņa uz pirmo. Tā nav patiesa informācija. Ja šodien mēs pārceļam iemaksas no otrā līmeņa uz pirmo, tad mēs neietekmējam šodienas pensionārus, bet ietekmējam tos cilvēkus, kuri šodien maksā nodokļus. Mēs ietekmējam šo iedzīvotāju nākotni pēc desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem. To politiķi teica nelabprāt, uzsvars bija uz to, ka šodienas pensionārus tas nekādi neietekmē. Šāda maldināšana ir ļoti nepareiza, un tas var veicināt sabiedrības neuzticēšanās pieaugumu.

Iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī vērtēju negatīvi, bet, protams, atkal saprotu, ka tas ir īstermiņa risinājums, lai sabalansētu valsts budžetu. Ilgtermiņā tas ir ļoti nepareizi, īpaši runājot par jaunākiem cilvēkiem, kuri pensijā ies pēc trīsdesmit gadiem. Ja šobrīd šis jaunais cilvēks algā saņem 2000 eiro, tad, pārliekot 1% uz pirmo pensiju līmeni, 20 eiro katru mēnesi no viņa uzkrājuma tiek noņemts. 20 eiro mēnesī ir 240 eiro gadā, 10 gados - 2400 eiro. Ja ņem vērā, ka šie 2400 eiro visu šo laiku varētu pelnīt finanšu tirgos, tad 10 gados tie varētu būt jau 4000 eiro. Tie jaunie cilvēki, kuri šobrīd maksā nodokļus, savai nākotnes pensijai šo trīs gadu laikā pazaudēs ļoti būtisku summu. Kā mēs aizstāsim šo summu pirmajā līmenī, kad iemaksas atkal vajadzēs palielināt otrajā pensiju līmenī? Tam nesadzirdam risinājumu. Esam rēķinājuši, ka valsts budžetā tam būs nepieciešami apmēram 1,5-2 miljardi eiro, lai to varētu kompensēt. Mēs jau varam runāt par milzīgu ekonomikas izaugsmi un papildu viesstrādniekiem, jo demogrāfija iet pretējā līknē, bet vai mēs šeit gribam 400 000 viesstrādnieku? Arī šis ir jautājums par uzņēmējdarbības vidi un tās paredzamību, jo politiķi nav pateikuši, kāds būs ilgtermiņa risinājums.

Vai tas var atstāt ietekmi uz iedzīvotāju uzticēšanos pensiju sistēmai, kā arī krāšanas paradumiem vispār? Ieguldīšanu trešajā pensiju līmenī?

Uzkrāšana prasa ļoti lielu disciplīnu, bet cilvēks pēc savas būtības ir slinks. Ja cilvēks var atlikt uzkrājumu veidošanu, tad droši vien atradīs visus iemeslus, lai atliktu. Otrais pensiju līmenis tādā ziņā ir ļoti labs, jo uzkrāšanu nevar atlikt, tas notiek bez cilvēka paša piepūles. Savukārt trešajam līmenim ir vajadzīga disciplīna. Šī disciplīna rodas tikai tad, ja to veidojam ilgā termiņā. Šobrīd iedzīvotāji to sāk darīt un sāk veidoties uzkrājuma pieradums. "SEB bankā" ieguldījumu portfelis, ko iedzīvotāji paši uzkrāj, ir audzis par 26%. Uzkrājumu apjoms, kas tiek ieguldīts jau sarežģītākos instrumentos, piemēram, biržā tirgotajos ieguldījumu fondos (ETF), gada laikā ir pieaudzis par 79%. "SEB bankā" klientu ieguldījumi ārpus bankas dažādos instrumentos ir 3,9 miljardi eiro, kā arī noguldījumi bankas kontos pagājušajā gadā ir pieauguši par 8%.

Kā prognozējat kreditēšanas attīstību šogad Latvijā kopumā un "SEB bankā" - gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem?

Tas ir jāvērtē saistīti ar kopējo ekonomikas izaugsmi, jo kreditēšana ir pakārtota ekonomikas izaugsmei. Ja IKP aug, uzņēmumi ir gatavi ieguldīt, investēt, celt jaunas ražotnes, attīstīties jaunos pārdošanas tirgos, tad arī ir pieprasījums pēc kredītiem. Ekonomikas izaugsmi mēs joprojām prognozējam diezgan mērenu. Mūsu ekonomikai nepalīdz tas, ka eksporta tirgi, piemēram, Vācija, ir ar lēzenu ekonomikas tempu. Priecē tas, ka Ziemeļvalstīs tiek prognozēta izaugsme, līdz ar to tie uzņēmumi, kas skatās uz šiem tirgiem, ir ar optimistiskāku nākotnes redzējumu. Ir jāskatās, kā attīstās mūsu galvenie eksporta tirgi - Lietuva, Vācija, Skandināvija. Šajos tirgos situācija ir dažāda. Arī ASV izvērstā tarifu politika ietekmēs ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Latvijas ekonomiku varētu veicināt "Rail Baltica", ja mēs to sakārtotu un ļautu būvniekiem celt un darboties. Tas varētu veicināt Latvijas izaugsmi. Dzirdam arī, ka tiek runāts par LMT un "Tet" uzņēmumu akcionāru struktūras maiņu. Mans privātais viedoklis - ja process notiktu, arī tas varētu veicināt kaut kādu vilkmi un izaugsmi. Mums kā valstij būtu svarīgi, lai ienāk jauni investori. Piemēram, "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, kas ir apmēram 2% no kopējā meža apjoma Latvijā. Šis ir tas brīdis, kad vajadzētu veicināt to, lai mežus nopirktu vai nu mūsu pašu uzņēmēji, vai ārvalstu uzņēmēji, lai par Latvijas drošību un Latvijas nākotni rūpētos arī vēl kāds cits, kam šī zeme pieder. Lai nebūtu tā, ka valsts izpērk šos mežus un tikai Latvijas valsts par to rūpējas. Tas vēl nozīmē, ka valsts iegulda ļoti lielā ilgtermiņā, kur naudas atdeve nebūs uzreiz nekavējoties. Meža zemju iegāde un apsaimniekošana ir ilga termiņa ieguldījums, kur atdevi mēs varēsim redzēt gadu desmitos, ne gados. Vai šajā brīdī valstij naudas plūsmu nevajadzētu ar straujāku apriti? Jebkurš ārvalstu investors, kurš šeit ienāk, tad arī rūpēsies par drošību mūsu valstī, nopērkot zemes, veidojot jaunas ražotnes, viņam uzreiz būs piesaiste pie šīs zemes un šīs zemes drošības. Mans aicinājums būtu vairāk domāt par ārvalstu investoru piesaisti un aktīvāk rīkoties. Jo vairāk ārvalstu investoru šeit būs, jo būs drošāk un tas veicinās arī ekonomikas izaugsmi.

Kā šogad varētu mainīties banku likme kredītiem un piedāvātie procenti noguldījumiem?

Eiropas Centrālā banka ir devusi signālus, ka likmes tiks mazinātas, ekonomisti prognozē, ka gada laikā likmes samazināsies vēl par 1-1,5%. Tas ir ļoti daudz un strauji. Sākumā tika domāts, ka likmes samazināšana būs lēzenāka, bet tagad prognozēts, ka tas notiks strauji līdz gada vidum. Tas noteikti veicinās ekonomiku - jo lētāka nauda, jo drosmīgāk to varēsim aizņemties un ieguldīt. Mēs ļoti ceram, ka tas veicinās aktīvāku kreditēšanu.

Kāda ir konkurence banku sektorā pēc "Indexo" ienākšanas? Kādas ir prognozes, cik lielu tirgus daļu kredītos/noguldījumos "Indexo" banka varētu būt sasniegusi pēc pieciem gadiem?

Skatoties kopumā uz banku tirgu Latvijā, nevar noliegt, ka lielākais klientu skaits ir koncentrējies četrās lielākajās bankās, tajā pašā laikā tirgū spēlētāju ir daudz - kopā 14 bankas. "Indexo" ir ienācis ar ļoti ambicioziem mērķiem, par ko ir prieks. Risks saistās ar faktu, ka no četrām lielākajām bankām divas meklē stratēģiskos investorus.

Ļoti ilgi jau meklē.

Tieši tā. Jo ilgāk šīs bankas meklē stratēģiskos investorus, jo mazāk mēs varam uzticēties, ka to ilgtermiņa stratēģija nemainās un ir pastāvīga. Tas banku tirgu neveicina ilgtermiņā, jo, meklējot stratēģisko investoru, var izmantota dažādas īstermiņa taktikas, lai piesaistītu labāko investoru - vai nu audzēt tirgu un mēģināt pārdot par labāku cenu, jo ir lielāks apjoms, vai pretēji - piebremzēt, nekreditēt, lai dabūtu labāko cenu tam, kas tev jau ir. Stratēģijas var būt ļoti dažādas. Ja divi no četriem lielajiem spēlētājiem ir procesā, kad tiek meklēts investors, tas nenāk par labu caurskatāmai, saprotamai un veselīgai konkurencei. Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai būtu jāatbalsta, jāpalīdz un jāveicina tas, lai nostabilizētu četru lielo banku spēles laukumu, kā arī jāveicina jaunu banku ienākšana, kas tirgum ir ļoti vajadzīgi un veselīgi. Jebkura konkurence veicina attīstību, vai tā būtu cenu samazināšana, produktu attīstība, jaunu risinājumu ieviešana. Tādēļ arī uz "Indexo" daudzi skatās ar lielām gaidām - kas būs tas jaunais un pievilcīgais, ko šī banka piedāvās un kā piesaistīs klientus.

Kā vērtējat Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu?

Neatkarīgi no tā, kurš tiks izvēlēts par Latvijas Bankas vadītāju, svarīgi ir atcerēties, kādi ir Latvijas Bankas uzdevumi. Pirmkārt, Latvijas Bankas vadītājam ir jābūt politiski pilnīgi neatkarīgam. Otrkārt, Latvijas Banka atbild par monetāro politiku, nevis par fiskālo politiku, kā arī atbild par to, lai Latvijas valstī būtu finanšu stabilitāte, ne tikai nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību, par ko atbild citas institūcijas. Tāpat Latvijas Banka atbild par labu un pietiekamu banku uzraudzību. Finanšu stabilitāte, monetārā politika un uzraudzība - ja šīs trīs lietas tiek labi nodrošinātas no neatkarīgas institūcijas puses, kas ir labs padomdevējs valsts vadītājiem un valdībai, bet ir neatkarīgs, tad tas ir labs risinājums.

Bet kā vērtējat pašu izraudzīšanās procesu - politiskās cīņas, neizlēmība, muļļāšanās?

Mēs esam aizmirsuši pamatnosacījumus, ko meklējam. Esam aizmirsuši, ka nemeklējam iespēju ietekmēt banku sektoru, fiskālo politiku vai ekonomikas izaugsmi, jo Latvijas Bankai nav šāda uzdevuma. Viņi var dot padomus, lai mūsu valdība un politiķi rīkotos un ietekmētu fiskālo politiku, bet tagad sajūta ir tāda, ka politiķi sagaida, ka Latvijas Banka to izdarīs.

Kādas inovācijas var gaidīt banku pakalpojumos - kā banku pakalpojumi mainīsies tuvākajā desmitgadē?

Mums noteikti iztrūkst kapitāla tirgus attīstības, par ko esam daudz runājuši, bet nekur tālu uz priekšu neesam tikuši. Sarunās un medijos ir dzirdams, ka notiek gatavošanās, īpaši Rīgas pašvaldības uzņēmumiem - "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", arī VAS "Latvijas Ceļu uzturētājs". Tas ir labi, bet, iespējams, vēlēšanu tuvums nobremzē straujāku rīcību, tomēr vismaz gatavošanās un izpēte notiek. Tas ir ļoti labi, un tādā veidā mēs varētu panākt vismaz kustību kapitāla tirgus attīstības virzienā. Tas veicinās iedzīvotāju vēlmi uzkrāt un izpratni par akciju pirkšanu, jo vietējo uzņēmumu būšanu kapitāla tirgū ir vieglāk izprast, ja ikdienā redzi šo uzņēmumu, pakalpojumu un saproti, ko esi nopircis. Arī uzņēmumiem tā ir disciplīna attiecībā uz atskaitēm, caurskatāmību, par visiem lēmumiem jāinformē akcionāri, kas ir iedzīvotāji. Tā ir laba kombinācija, ka attīstās ne tikai kapitāla tirgus un uzņēmumi, bet arī iedzīvotāju sapratne par akciju tirgu un investēšanu.

Savukārt attiecībā uz banku pakalpojumiem, viss, kas ir par ātrumu un pieejamību, būs pieprasīts. "Zib" maksājumi no šī gada ir obligāti visiem, jo iepriekš sistēmai vēl nebija pievienojušies visi tirgus dalībnieki.

Vai, piemēram, nav plānots piedāvāt virtuālās kartes vienam darījumam, kāda ir "Revolut" un "Indexo"?

Mēs to noteikti varam darīt, bet ir arī jādomā, lai tas nekļūtu sarežģīti - visas kartes Latvijā ir piesaistītas divām shēmām - "Visa" vai "Mastercard". Tas, par ko banku sektors varētu domāt - nodrošināt pakalpojumus, kas nav jāpiesaista šīm karšu shēmām, lai maksājums ietu no konta uz kontu. Tiklīdz tiek piesaistītas karšu shēmas, mēs dalāmies peļņā un ne tikai mēs, bet arī iedzīvotāji. Protams, karšu shēma nodrošina arī uzticību, jo "Visa" un "Mastercard" prasības ir ļoti augstas, maksājumi ir izsekojami un apdrošināti. Maksājumos no konta uz kontu būtu jāpiemēro citi risinājumi, bet tas savukārt dotu lielāku neatkarību no Amerikā bāzētajiem karšu shēmu nodrošinātājiem. Ne velti Eiropas Centrālā banka aktīvi runā par digitālo eiro, kam nebūtu nepieciešams izmantot šīs divas karšu shēmas. Digitālais eiro nodrošinātu neatkarīgāku Eiropas maksājumu sistēmu, kas būtu bāzēta tieši Eiropā.

Vai ir redzamas kādas jaunas tendences, ar kurām jārēķinās krāpšanas mēģinājumos?

Kopumā jāsaka, ka politiskais spiediens un kritiskā attieksme pret bankām gan no politiķiem, gan centrālās bankas, gan arī sabiedrības kopumā rada tikai vēl lielāku cilvēku neuzticēšanos - labāk neuzticēties nekam. Tādā situācijā, kad faktiski esam kara apstākļos, notiek hibrīdkarš, agresors ir tepat blakus, mēs nevaram atļauties veicināt savstarpēju neuzticēšanos. Ir jābeidz vienam otru kritizēt un vairāk jādomā par sadarbību un uzticību kopumā. Centrālais jautājums ir savstarpējā uzticēšanās. Mēs to esam degradējuši. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad zvana krāpnieks un cilvēkam saka, ka tavā bankā notiek nelikumības un tavu naudu šobrīd zog bankas darbinieks, tad mūsu iedzīvotājam paļāvība uz banku pazūd un viņš atdod savus datus, savu bankas karti ar visiem PIN kodiem pilnīgi svešam cilvēkam. Pēkšņi uzticēšanās svešam cilvēkam ir lielāka nekā bankai, kurā cilvēks naudu glabājis 20 gadus. Tas ir fenomens, ko ir grūti izskaidrot. Krāpnieki ļoti labi saprot cilvēku psihi, viņu spēju vai nespēju kritiski izvērtēt situāciju. Redzam, ka krāpnieku starpā ir arī sava veida sadarbība, jo klienti tiek pakļauti šim riskam atkārtoti, vairākas reizes pēc kārtas kļūst par krāpnieku upuriem. Tas ir satraucoši. Bieži ir situācijas, ka krāpšanu atklājam priekšlaicīgi, klientu brīdinām, ka nevajag uzticēties, jo tā ir krāpniecība, taču klientu ir ļoti grūti par to pārliecināt, jo viņš ir tik "apvārdots", ka nespējam salauzt šo neuzticēšanās sienu.

Pagājušā gada nogalē esam ieviesuši jaunus pretkrāpniecības rīkus un jau redzam, ka šie risinājumi ir spējuši strauji samazināt mūsu klientiem izkrāpto naudas apjomu. Protams, ka krāpnieki vienmēr ir nedaudz soli priekšā, jo tas ir viņu uzdevums un viņi izmanto visas iespējas - parādās mākslīgais intelekts, dziļviltojumi, kas vēl pārliecinošāk var "apstrādāt upurus". Šobrīd krāpnieki mazāk izmanto īsziņas un e-pastus, jo tos iedzīvotāji jau diezgan labi atpazīst, bet krāpnieku zvani joprojām ir aktuāli.