FOTO: “Latvenergo” uzsāk darbu pie jaudīga vēja parka izbūves Lietuvā

Būvēšanai sagatavoto projektu AS “Latvenergo” vēl gada sākumā iegādājās no “Utilitas Wind”. “Telšiai” parka kopējā jauda būs 124 megavati (MW). To panāks, uzstādot 20 "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas.

Vienkāršākā valodā – viens šāds vēja parks spēs ikgadējam patēriņam ar elektroenerģiju nodrošināt vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību. Kopējās parka būvniecības izmaksas varētu būt ap 200 miljoniem eiro.

AS “Latvenergo” meitasuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” izpilddirektors Jānis Urtāns pirms kapsulas iemūrēšanas ceremonijas pauda prieku par to, ka šis faktiski ir kopējs Baltijas valstu solis pretī zaļākai enerģijai un enerģētiskajai neatkarībai: “Tas ir kopējs Baltijas projekts – tā īpašnieks ir Latvija un projektu vada Igaunija ar Lietuvas ekspertu palīdzību.”

Kapsulas iemūrēšanā piedalījās arī Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). “Esmu lepns šodien būs šeit. Ir vien dažas jomas, kurās baltieši tik cieši sadarbojas. Man prieks, ka ceļu pretī zaļākai, stabilākai enerģijai, stabilākam tirgum un sevis nodrošināšanai. Šādi mēs kopīgi veidojam labāku nākotni gan sev, gan saviem bērniem. Personīgi man ļoti patīk ainava, kuru redzu – tā simbolizē to, ka valsts dodas pretī nākotnei. Strādāsim arī pie tā, lai šādas ainavas būtu biežāk sastopamas Latvijā!” pauda ministrs.

Klātienē runu lietuviešu valodā teica arī Telšu mērs Toms Katkus. “Liels priekš, ka šis projekts, kurš kopumā vairo drošības sajūtu, vienlaikus tiek realizēts, izmantojot Lietuvas kompānijas, speciālistus. Pie darba iespējām tiek vietējie iedzīvotāji. Saku paldies investoriem par šo iespēju,” pauda mērs.

Sarunā ar Jauns.lv AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste norādīja, ka drīz arī Latvijā darbu sāks apjomīgs vēja parks – Jelgavas novadā esošajā Kaigu purvā, kur līdz šim iegūta kūdra. “Laflora” parks saražos ap 5% no Latvijas kopējā gada elektroenerģijas patēriņa.

“Lietuvā darbs pie vēja parkiem sākās ātrāk, jo enerģijas deficīts kaimiņvalstī ir ievērojams un, kopš atomelektrostacijas aizvēršanas, stimuls aizvietot ražošanu ir bijis daudz spēcīgāks. Vēl ap 2020. un 2021. gadu gāze bija ļoti lēta. Mums bija TEC, HES un paši spējām nodrošināt sevi ar elektrību un nebija komerciāla pamatojuma apsvērt vēja parkus un saules parkus. Tolaik tie bija nekomerciāli un nebija vēlmes tos subsidēt. Tagad kad redzam, cik aktuāli ir kļuvuši saules parki, vēja parki sekos. Tehniski gan šādu parku izbūve, protams, ir sarežģītāka, ja salīdzina ar saules parkiem. Ja runājam par Telšiem – Latvijas pašvaldībām šis varētu būt labs piemērs. Telšu pašvaldība gadā no šī vēja parka iegūs 400 000 eiro. Eiropa ir pieņēmusi, ka vēja turbīnu nākotnē būs arvien vairāk un tas būs stabils enerģijas ieguves veids. Domāju, ka arī mums ir laiks to pieņemt,” pauda Čakste.

Plānots, ka AS "Latvenergo" Lietuvā esošā vēja projekts "Telšiai" atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot 2026. gadā. "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 2,034 miljardus eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,9 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu.  "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.