Latvijas zemes resursi un ainava: Kā zinātnieki palīdz saprast izaicinājumus un atrast labākos risinājumus zemes resursu izmantošanā un ainavu pārvaldībā?
Latvijas bagātība ir ne vien tās cilvēki un kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī zeme un tās resursi, ainavas, kas ir unikālas tikai mūsu zemei. Kas notiek, kad plānojam brīvdienas draugu vai ģimenes lokā? Mēs dodamies dabā un meklējam skaistākās takas, laivošanas maršrutus un dabas skatus. Kas notiek, kad ciemos ierodas ārvalstu radi, draugi vai biznesa partneri? Mēs gribam parādīt Baltijas jūru, Gaujas senieleju, apmeklēt vecpilsētas un citas vietas, kas mums pašiem ir mīļas un raksturo Latviju. Kas notiek, ja dzirdam par grūtībām, kuras zemes apsaimniekošanā rada mainīgie laika apstākļi, invazīvās sugas un dzīvnieki? Mēs, pat pārliecinātākie pilsētnieki, līdzpārdzīvojam un ceram, ka tiks rasts risinājums, kā pasargāt Latvijas zemi.
Latvijas dabas unikālo skaistumu aprakstījuši daudzi latviešu literatūras dižgari, piemēram, Rainis, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Andrejs Upītis, Anna Brigadere un citi. Jūsmu par Latvijas ainavām var izteikt ne vien vārdos. Pietiek tikai aplūkot izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša gleznas, lai caur viņa prizmu ieraudzītu to neatkārtojamo skaistumu, kāds piemīt tikai Latvijas zemei. Ar savām ainavām mākslinieks ir iemūžinājis Latvijas dabu ainavās, kas iet rokrokā ar katra latvieša identitāti. Ikviena pļava, ikkatrs upju loks, ikkatra āre un katrs purvs nes līdzi savu stāstu par mūsu tautas vēsturi, kultūru un cilvēka ciešo saikni ar dabu.
Latvijas ainavas ir ietekmējušas ne vien mākslu, literatūru un mūziku, bet ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienas dzīvi. Neviens rudens nav iedomājams bez neatkārtojami skaisto ainavu baudīšanas Siguldā un citviet Latvijā. Neaizmirstamos skatus steidz baudīt ne vien latvieši, bet arī ārvalstu tūristi. Jā, Latvijas daba ir kas vairāk nekā tikai skati, tā ir mūsu identitātes sastāvdaļa.
Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka viens no valsts dotajiem uzdevumiem Latvijas Zinātnes padomes administrētajā Valsts Pētījumu programmas (VPP) projekta “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi” pētniekiem bija – novērtēt to, kādi zemes resursi mums ir pieejami un kā tos ilgtspējīgi izmantot, analizēt un atrast labākos izmantošanas modeļus. Bet otrs uzdevums – novērtēt Latvijas ainavas, saprast, kuras mums ir īpaši būtiskas un saudzējamas, kā arī sagatavot rekomendācijas, kā šīs ainavas uzturēt un apsaimniekot.
Lai arī pētnieku darbu krietni apgrūtināja Covid-19 pandēmija un pēcāk arī ietekmēja karadarbība Ukrainā, pētījums tika sekmīgi paveiktsnepilnu trīs gadu laikā. Tik apjomīgā projektā arī citu izaicinājumu netrūka, taču sarežģījumi nav nekas pret sasniegto. Ieguvēji no projekta rezultātiem ir visi – ne vien akadēmiskais sektors, politikas veidotāji un attiecīgo nozaru pārstāvji, bet arī visa sabiedrība kopumā.
Pētījums tika sadalīts divās galvenajās daļās, proti, zemes resursu efektīvas izmantošanas izpētē un ainavu pārvaldības uzlabošanā.
Zemes resursu apsaimniekošana jeb LANDUP
Pirmā daļa īpaši nozīmīga ir valsts un novadu zemes izmantošanas politikas plānotājiem, jo sniedz detalizētu un datos balstītu ieskatu katra reģiona zemes resursu stāvoklī un analizē dažādās iespējas, kā šos resursus var izmantot. Pirmo reizi Latvijā ir veikts visaptverošs zemes resursu izmantošanas efektivitātes novērtējums un izstrādāti alternatīvi zemes izmantošanas scenāriji. Ieguvēji esam mēs visi – radītais modelis un dati raksturo zemes resursus, analizē apsaimniekošanas alternatīvas un iesaka risinājumus, lai ne vien saglabātu šo resursu, bet pilnveidotu.
Ilgtspējīga un efektīva zemes apsaimniekošana ir būtiska sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, jo zemes resursi ir tie, kas mūs apgādā ar nepieciešamo pārtiku, resursiem dzīvei un darbam, biznesa, atpūtas un veselības iespējām un vēl ar virkni citiem faktoriem. Lai novērtētu optimizācijas iespējas šo vajadzību apmierināšanai, pētījumā tika izmantots un pilnveidots Latvijā izstrādātais LANDUP modelis, kas ļauj novērtēt piecas zemes funkcijas (ekonomiskās, sociālās, klimata politikas, bioloģiskās daudzveidības un rekreācijas), palīdzot pieņemt lēmumus par optimālu zemes izmantošanu, balstoties uz reģiona īpatnībām.
Šajā pētniecības daļā zinātnieki no pieciem zinātniskajiem institūtiem vērtēja zemes kā valsts resursa nākotnes izaicinājumus. Pētnieki identificēja galvenos faktorus, kas ietekmē zemes izmantošanu, tostarp ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, izmantoja modelēšanu un izveidoja datubāzi, lai optimizētu esošos resursus un nodrošinātu maksimālu produktivitāti zemes resursu izmantošanai.
Galvenie akcenti šajā projekta daļā ir zemes izmantošanas efektivitātes novērtējums, alternatīvu scenāriju izveide un analīze, kā arī dinamisko modeļu izstrāde. Tāpat sniegti labās prakses piemēri nozaru profesionāļiem un pētniekiem. Pētījums sniedz jaunas zināšanas un risinājumus, kas nepieciešami, lai attīstītu līdzsvarotu zemes resursu izmantošanu un ilgtspējīgu ainavu apsaimniekošanu Latvijā.
Latvijas ainavas
Ja pētījuma pirmā daļa vairāk paredzēta valsts politikas rekomendācijām saistībā ar zemes resursiem, tad otrajā daļā jau ir lielāka sabiedrības iesaiste. Šeit pētnieku uzmanība tika pievērsta ainavu pārvaldībai, apkopojot informāciju par nacionālās nozīmes ainaviski vērtīgām teritorijām un sagatavojot ainavu pārvaldības rekomendācijas.
Šī pētījuma daļa īpaši koncentrējas uz nacionālās nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldību Latvijā, kas izstrādātas, lai palīdzētu saglabāt, atjaunot un attīstīt Latvijas unikālo dabas un kultūras mantojumu. Un rezultāti ir vērā ņemami, ne velti Ainavu atlants 2023. gada izskaņā apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atzinības rakstu Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā “Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā 2023. gadā”.
Dr. geogr. Pēteris Lakovskis, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošais pētnieks, Bioekonomikas nodaļa vadītājs un šī zinātniskā projekta vadītājs stāsta: “Ja ASV lepojas ar lielo kanjonu, Norvēģija ar fjordiem, bet Francija ar vīnogu laukiem kalnu nogāzēs, tad - kas ir tas īpašais Latvijā? Raksturojot un kartējot Latvijas ainavu vērtības, kā arī iesaistot sabiedrību, pētījumu rezultātā noteicām 18 nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgākās teritorijas, lai katrai no tām sagatavotu integrētas vadlīnijas to attīstībai un plānošanai.”
Šīs teritorijas ir:
- Gaujas senieleja
- Abavas senieleja
- Daugavas loki
- Daugava pie Kokneses
- Teiču purvs
- Ķemeru tīrelis
- Salacas ieleja un Burtnieks
- Pededzes ieleja
- Vidzemes pauguraine Piebalgā un Vestienā
- Latgales ezeraine Rāznas un Rušona apkārtnē
- Zemgales līdzenums pie Rundāles un Bauskas
- Veclaicenes pauguraine
- Talsu pauguraine
- Piejūra un Lībiešu krasts
- Sēlija pie Saukas ezera
- Kuldīgas vecpilsēta un Ventas ieleja
- Ložmetējkalns Tīreļpurvā
- Rīgas vēsturiskais centrs un Mežaparks
Tās ir arī integrētas Latvijas digitālajā ainavu atlantā. Un tas, savukārt, ir pētījuma taustāmākais rezultāts ainavu sadaļā. Digitālais ainavu atlants tagad kalpo ne vien kā izglītojošs un pārvaldes rīks, bet veicina arī sabiedrības līdzdalību un izpratni. Ainavu atlantā apskatāma informācija par ainaviskajām vērtībām Latvijas upju ielejās, ezerainēs, mežos, pļavās un tīrumos, paugurainēs, līdzenumos, kā arī piekrastē.
Latvijas digitālais ainavu atlants publicēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā - Ainavu atlants (arcgis.com) - un tika izstrādāts ar mērķi radīt elektronisku platformu, kas sniedz detalizētu informāciju par Latvijas ainavām un to vērtību. Līdz ar to šī platforma ir noderīga ne tikai speciālistiem, piemēram, plānotājiem un ekspertiem, dažādām nozarēm, piemēram, tūrismam, aktīvai atpūtai, bet arī plašai sabiedrībai, veicinot izpratni par ainavu nozīmi un veicinot to pārvaldību.
Atlants sastāv no četrām galvenajām sadaļām. Pirmajā sadaļā “Iepazīsti ainavas” ir sniegta informācija par ainavu teoriju, kultūrvēsturisko nozīmi un dabas daudzveidību, kā arī Latvijas ainavu klasifikācija. Otrā sadaļa “Ainavas kartēs” ietver kartogrāfisko informāciju par ainavām, balstoties uz trīs telpiskajiem līmeņiem - ainavzemēm, ainavu apvidiem un ainavu areāliem, kā arī izceļ 18 nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas. Trešā sadaļa “Ainavu stāsti” primāri vērsta uz sabiedrības iesaisti, piedāvājot piemērus un platformu, kurā ikviens var dalīties ar stāstiem un fotogrāfijām par ainavām, savukārt ceturtā sadaļa “Ainavu pārvaldība” sniedz informāciju par normatīvajiem aktiem un ainavu saglabāšanas politiku.
Digitālais ainavu atlants ne tikai atbalsta kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu, bet ir arī analītisks rīks valsts politikas veidošanai saistībā ar zemes resursiem. Viedās administrācijas un reģionālas attīstības ministrijā atzīst, ka īstenotais valsts pētījums ir ilgi gaidīts, datos bāzēts pamats, lai mērķtiecīgi, atbildīgi un ilglaicīgi veidotu valsts politiku ainavu apsaimniekošanā. Ikdienā šos datus izmanto Ainavu pārvaldības koordinācijas padome, kurā ar ainavu jomu saistīti eksperti analizē konkrētus ainavu problēmjautājumus un, izmantojot datus, meklē tiem risinājumus. Šobrīd fokusā ir lielo vēja parku un citu atjaunojamās enerģijas iegūšanas veidu ietekme uz ainavu, kā arī ir nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgu teritoriju noteikšana. Ainavu pārvaldības koordinācijas padomes darbam var sekot līdzi VARAM mājas lapā - https://www.varam.gov.lv/lv/ainavu-parvaldibas-koordinacijas-padome
Pašvaldību pārstāvju interesentiem varētu būt aktuāli apmeklēt 11. oktobrī plānoto tiešsaistes semināru par Digitālā ainavu atlanta lietošanu dažādiem nolūkiem un tā piedāvātajiem rīkiem un informāciju. Detalizētāku informāciju meklējiet šeit - Jaunumi | Ainavu atlants (arcgis.com)
Valsts Pētījumu programmas (VPP) projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi” fokusējas uz zinātnisku pieeju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Projekta mērķis ir novērtēt zemes izmantošanas efektivitāti, noteikt ietekmējošos faktorus un izstrādāt metodoloģiskus risinājumus ainavu kartēšanai un apsaimniekošanai.
Pie projekta strādāja piecas zinātniskās institūcijas - Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI “Silava”), Vidzemes Augstskola (ViA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).
Kopumā šī projekta laikā paveiktais sniedz jaunas zināšanas, kas nepieciešamas ilgtspējīgas zemes resursu izmantošanas un ainavu apsaimniekošanas attīstībai Latvijā. Projektā laikā iegūtās zināšanas kalpos par pamatu rekomendācijām politikas veidotājiem stratēģiskajā un telpiskajā plānošanā, lauksaimniecības politikā un dabas aizsardzībā. Projekts ne tikai veicina zinātnes attīstību, bet arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā un aktīvā iesaistē ainavu pārvaldībā, palīdzot saglabāt Latvijas unikālo dabas un kultūras mantojumu.
