Atskats daudzu bērnībā: Latvijā ražotie koka zirdziņi top jau vairāk nekā pusgadsimtu
Reti kuram no mums mazotnē viena no rotaļlietām nebija koka šūpuļzirdziņš. Tas vēl arvien ir ierindā, nosvinējis jau pusgadsimta jubileju un turpina priecēt bērnus.
Sākums šim stāstam rodams 1972. gadā, kad kādreizējais saplākšņa rūpnīcas radio futrāļu cehs sāka ražot jaunu produkciju – koka šūpuļzirdziņu. Mēbeļu konstruktoru biroja dizaineri, kas izstrādāja tā vizuālo veidolu, tolaik diez vai iedomājās, ka rada ikonisku produktu, ko bez būtiskām izmaiņām ražos vairāk nekā pusgadsimtu. Bijušais cehs jau sen ir kļuvis par uzņēmumu “Troja”, kas specializējas dažādu finiera izstrādājumu ražošanā, taču vēl arvien turpina izgatavot arī vecos labos šūpuļzirdziņus.
No X paaudzes līdz Z paaudzei
Nav jau gluži tā, ka šūpuļzirdziņu būtu izgudrojuši latvieši – līdzīgas rotaļlietas ir pastāvējušas jau kopš 17. gadsimta. Taču Latvijā izstrādātais varētu būt ievērojams ar to, ka dizains bez īpašām izmaiņām ir saglabājies nemainīgs jau vairāk nekā pusgadsimtu. To patiešām var saukt par klasisku un laika gaitā pārbaudītu, jo tas ir derējis visām paaudzēm – X paaudzei, mileniāļiem un arī to pēctečiem, Z paaudzi ieskaitot.
Padomju laikā Latvijā tapušos zirdziņus tirgoja visā PSRS un eksportēja arī uz ārzemēm, piemēram, Franciju un pat ASV. Tagad ražošanas apjomi, protams, ir mazāki, un lielākā daļa “Trojā” izgatavoto zirdziņu savus mazos jātniekus atrod tepat Latvijā vai netālajā Igaunijā. Uz tālākām valstīm eksportē tikai nelielu daļu šo rotaļlietu.
Vācietis no Latvijas koka
Pamatā tiek ražots tas pats vecais klasiskā dizaina zirdziņš, taču, sekojot laikmeta garam, tam pievienojušies arī vairāki jauni modeļi, kas būtībā atšķiras tikai ar galvas noformējumu. Piemēram, zirdziņam, vārdā Ojārs, ir kuplas krēpes, kamēr Ludvigs noformēts tādā kā modernisma stilā.
Interesanti, ka Ojāra dizains tapis jau 1985. gadā, balstoties uz skicēm, ko izstrādājis pasūtītājs Vācijā. Tādēļ laikam var teikt, ka Ojārs ir pa pusei vācietis, kaut gan darināts tiek no Latvijas koka un pēc vecās piegrieztnes. Ir arī modeļi, kuriem zirdziņa galva atstāta neizkrāsota, lai īpašnieks pats varētu ļaut vaļu fantāzijai un izkrāsot pēc savas gaumes.
“Patlaban mēs zirdziņus ražojam ne pārāk daudz – atbilstoši tirgus pieprasījumam,” saka “Trojas” vadītājs Jānis Biķis. “Taču, ja atskatītos uz visu uzņēmuma pastāvēšanas laiku, tad kopā varētu būt ap miljonu.” Tas arī varētu būt uzņēmuma pazīstamākais produkts, jo šūpuļzirdziņu atceras dažādu paaudžu cilvēki – gan paši uz tāda bērnībā ir šūpojušies, gan saviem bērniem pirkuši.
Plašs klāsts
Šūpuļzirdziņi ne tuvu nav vienīgais SIA “Troja” ražojums. Tie veido tikai pavisam nelielu daļu produkcijas, jo pamatā uzņēmums nodarbojas ar saplākšņa apstrādi un piezāģēšanu un saplākšņa produktu ražošanu. Tā izmantojums ir visdažādākais: sākot no kuģubūves un ātrvilcienu apdares, beidzot ar celtniecību, telpu apdari un mēbeļu ražošanu.
Kopš 2015. gada “Troja” ražo koka akustiskos paneļus, kas domāti koncertzāļu akustikas uzlabošanai un skaņas slāpēšanai. Būtiski ir, ka visu produktu ražošanā izmantoti tepat Latvijā auguši kokmateriāli.
Pat koka ceļa zīmes
Produkcijas sortimentā bez saplākšņa, zirdziņiem un biroja mēbelēm ir arī ceļa zīmes. Ierasts, ka tās izgatavotas no metāla, taču “Troja” piedāvā arī videi draudzīgas koka ceļa zīmes; pareizāk sakot, to pamatnes, uz kurām tad var uzlīmēt atstarojošos elementus ar nepieciešamajām ceļa norādēm. Garantijas laiks šādām ceļa zīmēm ir pieci gadi.
Lielāko daļu šādu ceļa zīmju sagatavju realizē tepat Latvijā, taču vēl viens noieta tirgus tām ir Ungārija. Vēl viens darbības virziens ir sporta aprīkojuma ražošana, piemēram, skrituļošanas rampas. Tepat top arī bērnu mēbeļu komplekti ar iebūvētām mantu kastēm.
Darbojas uzņēmums ar vērienu, jo eksportē savu produkciju uz 32 valstīm – apmēram ceturto daļu uz Turciju, nākamais lielākais noieta tirgus ir Vācija, bet attiecīgi četri un divi procenti aizceļo uz tik tālām valstīm kā Kanāda un ASV. Pavisam “Troja” eksportē apmēram 98% no visas savas produkcijas. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 35 miljonus eiro, un patlaban tajā strādā vairāk nekā pusotrs simts darbinieku.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda finaransējuma atbalstu.
