Milzīgas problēmas lauksaimniecībā: lauki applūduši un ražu nav iespējams novākt
Šīs vasaras ārkārtējie laikapstākļi ir radījuši milzīgas problēmas Latvijas lauksaimniecībā.
SIA "Dotnuva Seeds" vadītājs Mihails Vilcāns norāda, ka liels nokrišņu daudzums ir radījis nestandarta situāciju, īpaši vairākos novados, kur lauki ir applūduši un ražu nav iespējams novākt. Šī situācija ir novērtēta kā zaudējums lauksaimniekiem, taču tai ir arī pozitīvi aspekti, kas izgaismo problēmas, kas nākotnē jārisina. “Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā,” viņš saka. “Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējumus lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.”
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē ražas kvalitāti, ir slimību uzliesmojumi, piemēram, vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums un septorioze. "Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem," piebilst Vilcāns. Fuzarioze ir bīstama graudaugu slimība, kas samazina ražu un graudu kvalitāti, veidojot mikotoksīnus. Šī slimība parādās galvenokārt mitros un siltos laikapstākļos, kas šajā gadā ir bijuši ļoti izteikti.
Baltvārpainība ir vēl viena problēma, kas rada zaudējumus lauksaimniekiem. Šī parādība nozīmē, ka vārpa kļūst balta, kamēr pārējais augs vēl ir zaļš, un graudi šajās vārpās parasti ir slikti attīstīti vai tukši. Šādi bojāti graudi ietekmē nākamos sējumus un ir uzņēmīgāki pret citām slimībām, piemēram, sodrējuma pelējumu. “Baltvārpainība nozīmē, ka vārpa kļūst balta, kamēr pārējais augs vēl ir zaļš. Graudi šajās vārpās parasti ir slikti attīstīti vai vispār tukši,” norāda Vilcāns.
Svarīga loma ir arī sēklas materiāla kvalitātei. Vilcāns uzsver, ka lētas sēklas bieži vien nav pienācīgi attīrītas, kas palielina slimību un patogēnu izplatīšanās risku. "Izvēloties sējas materiālu, ir vērts pārdomāt – vai lētās sēklas ir pienācīgi attīrītas, vai tās tiek šķirotas pēc blīvuma un svara, izmantojot gravitācijas galdu?" Viņš arī min, ka "Dotnuva Seeds" ir izveidojusi īpašu laboratoriju, kur pieredzējuši fitopatologi palīdz noteikt riskus un nodrošināt augstas kvalitātes sēklas materiālu.
Augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas plānošana arī ir būtisks faktors. Šajā gadā sākās problēmas ar miltrasu un septoriozi, ko apgrūtināja mainīgais laika apstākļu raksturs. “Lauksaimniecībā kopumā šobrīd ir daudz un dažādi izaicinājumi, turklāt, tie sākās jau pavasarī, kad bija mitruma deficīts,” norāda Vilcāns. Viņš arī piebilst, ka “arī ar septoriozi ir grūti cīnīties, jo tā attīstās lēni – pirmie simptomi parādās tikai divas nedēļas pēc inficēšanās.”
Lauksaimniekiem ir jādomā arī par resursiem, ko tie izmanto, lai izvairītos no nākotnes zaudējumiem. Piemēram, saimniecības, kas ieguldīja vairāk augu aizsardzībā, ir ieguvēji, bet tās, kas cenšas ietaupīt, samazinot fungicīdu devas, piedzīvo lielākus zaudējumus. “Šķietami ietaupot 10 līdz 20 eiro, rezultātā var nākties zaudēt pat 300 vai 400 eiro uz ražas kvalitātes un apjoma rēķina,” skaidro Vilcāns.
Vilcāns arī uzsver, ka, lai samazinātu riskus, lauksaimniekiem jādomā par dažādām stratēģijām un jābūt gataviem pielāgoties. Viņš norāda, ka svarīgi ir ne tikai labāk izmantot esošos resursus, bet arī veidot stabilāku un daudzveidīgāku saimniecību. “Lauksaimniecības nozarei nebija drošības spilvena, tāpēc šī brīža atbalsts visticamāk nozīmē, ka kaut kas tiks atņems citām nozarēm,” saka Vilcāns.
Pieredze šajā gadā spilgti parāda, ka lauksaimniecībā nav vietas sīkumiem, jo ikviens solis, sākot no sēklas materiāla kvalitātes līdz pat savlaicīgai augu aizsardzības pasākumu izvēlei, ir būtisks ražas rezultāta un saimniecību dzīvotspējas saglabāšanā.
