Kokrūpniecība krīzes priekšā: eksporta kritums un būvniecības apstāšanās apdraud nozares nākotni
Kokrūpniecības nozarei šis ir izdzīvošanas, nevis attīstības gads, pauda Latvijas kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Viņš norādīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos balstītā ārējās tirdzniecības bilance rāda, ka 2024. gada pirmajā pusgadā lielākos eksporta ienākumus ienesuši zāģmateriāli, bet mazāki ienākumi ir no kokskaidu plātņu, taras un mēbeļu eksporta. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī kokrūpniecībā 2024. gada pirmā pusgada kopējie eksporta rādītāji bija negatīvi. Latvijas koksnes produktu eksporta vērtība sešos mēnešos sarukusi par 3,4% un veidoja 1,73 miljardus eiro.
Bukonts atzīmēja, ka Latvijas koksnes produktu patēriņš globālajos tirgos ir saistīts ar būvniecības sektora aktivitāti - tomēr arī tur prognozes nav pozitīvas, piemēram, pētniecības organizācija "Euroconstruct" prognozē, ka Eiropā 2024. gadā ekspluatācijā nodoto dzīvojamo ēku apjoms samazināsies par 8,5%, un turpmākajos gados kritums varētu turpināties.
Tāpat viņš minēja, ka bērza produkcijas ražotājiem 2023. gadā bija ļoti labi peļņas rādītāji, bet skujkoku pārstrādes segmentā tie bija sliktāki. Viņš minēja, ja lielajām kokzāģētavām peļņas aprēķinā neieskaita dividendes, ko zāģētavas guvušas meitas uzņēmumos, kas nenodarbojas ar zāģēšanu, šķērssubsīdijas grupā, kā arī ienākumus no finanšu ieguldījumiem un citus ar zāģēšanas biznesu nesaistītas peļņas avotus, 2023. gads lielajām zāģētavām bija ļoti slikts, ko var salīdzināt pat ar 2008. gada krīzes situāciju. No 12 zāģētavām pozitīvus rezultātus no pamatdarbības uzrādīja tikai divas, bet ar zaudējumiem strādāja desmit un kopējā zaudējumu kopsumma pārsniedza 30 miljonus eiro.
Tomēr Bukonts akcentēja, ka 2021. gadā un 2022. gadā bija rekordaugsti ienākumi, kas laicīgi investēti, un tāpēc patlaban iespējams īstenot dažādus projektus, piebilstot, ka tirgum atdzīvojoties, meža nozare būs spēcīgāka nekā iepriekš. Liela daļa no jaunajiem projektiem saistīti ar koksnes tālāko apstrādi.
Viņš sacīja, ka šobrīd tirgos ir maz pozitīvu signālu, prognozējot, ka 2024. gada nogalē un 2025. gadā nozarei pieaugs izaicinājumi Eiropas un ASV būvniecības sektoru stagnācijas dēļ. Tomēr Bukonts izteica cerības, ka starp Eiropā esošajiem ražotājiem varētu izlīdzināties konkurētspēja. Ja pērn zviedriem bija iespēja pat par 40% lētāk iepirkt zāģbaļķus no saviem meža īpašniekiem un Vācija varēja konkurētspēju balstīt uz lēto mizgraužu bojāto koksni, tad patlaban skujkoku zāģbaļķu cenas visā Eiropā ir diezgan līdzīgas.
LKF izpilddirektors skaidroja, ja visi tirgus dalībnieki izjūt problēmu līdzīgi, tad ātrāk gaidāms kāds loģisks risinājums. Ekonomika ir cikliska, un mūžīgi šī situācija neturpināsies - tiklīdz atgūsies būvniecības sektors, kokrūpniecība turpinās attīstīties. Ja patlaban attīstībā galvenokārt investē uzņēmumi, kas strādā ar bērzu, tad netālā nākotnē investīcijas veiks arī skujkoka un citu sugu koksnes pārstrādātāji.
LKF pārstāv mežsaimniecisko darbu un koksnes produktu ražošanas nozari. Federācija iekļauj kokrūpniecības nozares biedrības, kurās apvienojušies dažādi mežsaimniecības, pirmapstrādes, tālākapstrādes, koka māju un mēbeļu ražotāji.
