Attālinātā darba jautājums pēdējā laikā ir kā "karsts kartupelis" - citi uzskata, ka tas ir efektivitātes kalngals: kas par to jāzina?

Tieši pretēji: hibrīddarbs, proti, strādāšana daļēji klātienē, daļēji attālināti kļūst par jauno biroju darba normu, taču gan uzņēmējiem, gan strādājošajiem joprojām ir daudz jautājumu par efektīvu darba organizēšanu. 

"Latvijā ir aizvien vairāk piemēru gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kas apliecina, ka prasmīgi uzturēts attālinātā darba modelis var sniegt būtiskus ieguvumus. Taču tādu izveidot nav vienkārši, jo attālinātajam darbam ir daudz dažādu, tostarp negatīvu aspektu, kurus nedrīkst neņemt vērā. Tādēļ vēlamies dalīties ar veiksmīgiem piemēriem un rosināt uzņēmējus padomāt par to, kurus hibrīddarba elementus būtu racionāli ieviest un kā uzlabot strādājošo labbūtību," skaidro Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. 

LDDK rīkotajā bezmaksas vebinārā "Digitālā pēcpusdiena. Attālinātais darbs – priekšrocības un izaicinājumi" 26. septembrī no pulksten 13.00 līdz 15.00 eksperti stāstīs plašāk par to, kas ir efektīva attālinātā darba modeļa pamatā, kādi procesi un normatīvie dokumenti ir būtiski, kādas tehnoloģijas izmantot, tāpat vairāku uzņēmumu pārstāvji dalīsies ar savu pieredzi attālinātā darba organizēšanā. Reģistrācija joprojām ir atvērta konfederācijas tīmekļa vietnē lddk.lv. Taču vēl pirms tam daži tā lektori dalās būtiskās atziņās, par kurām vairāk tiks runāts vebinārā.

Covid-19 pandēmija veicināja normatīvo aktu sakārtošanu

"2020. gadā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ tika pieņemti pārvietošanās ierobežojumi, attālinātais darbs jau bija kļuvis tik aktuāls, ka tā regulēšanai bija nepieciešami valsts līmeņa normatīvie akti. Šajā laikā Valsts darba inspekcija (VDI) saņēma ļoti daudz zvanu un pieprasījumu pēc konsultācijām gan par attālinātā darba jēdzienu, gan par izdevumu segšanu, strādājot attālināti, gan par tiesībām prasīt darba devējam pielāgotu darba laiku ģimenes apstākļu dēļ," atminas VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vecākā eksperte Liene Bundzinska.

Kopš 2020. gada 1. jūlija attālinātā darba definīcija ir noteikta Darba aizsardzības likuma 1. panta 20. punktā: "[Tas ir] tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas."

"Jāņem vērā, ka piegāde, pārvadājumi, izbraukumi pie klientiem šā likuma izpratnē netiek uzskatīti par attālināto darbu," uzsver Bundzinska.  Tāpat normatīvajos aktos ir aprakstīti darba devēju un strādājošo pienākumi, veicot darbu attālināti. Darba devējs jebkurā gadījumā ir atbildīgs par savu darbinieku drošību un veselību darbā, par nepieciešamajām mācībām un instruktāžu. Proti, arī strādājot attālināti, ir jāievēro darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības u.c. noteikumi. 

Praksē tas nozīmē, ka cilvēkam ir jāsadarbojas ar savu darba devēju un regulāri jāinformē par tiem attālinātās darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību. Lielākoties tiek prasīts nosūtīt “mājas biroja” un izmantotās tehnikas foto, video vai arī aizpildīt pašnovērtējuma anketu. 

Ergonomika mājas birojā: atbildība lielākoties uzticēta pašam cilvēkam

Viens no vebināra lektoriem, drošas datu glabāšanas platformas "Failiem.lv" vadītājs Jānis Viklis atzīst, ka pamatā darbinieki, strādājot mājās, paši rūpējas par ergonomiskiem risinājumiem. "Katram ir savi sadzīves apstākļi, tādēļ vienotu risinājumu piedāvāt ir praktiski neiespējami. Uzņēmums nodrošina tehnoloģijas, kas nepieciešamas darbam digitālajā vidē – datorus, monitorus, datorpeles, viedtālruņus, programmatūru, tostarp VPN pieslēgumus piekļūšanai serveriem, kā arī uztur pašu digitālo vidi," tā Viklis.  

Digitālā vide – tie ir rīki datu glabāšanai un apmaiņai, video sapulcēm, dokumentu vadības sistēma ar integrētu elektroniskā paraksta iespēju, datorlaika uzskaites sistēma u.c. Proti, visas tehnoloģijas, kas nepieciešamas produktīvam darbam. Izmantotie risinājumi var būt dažādi, sākot ar rīkiem, kurus piedāvā tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, "Failiem.lv" vai "Microsoft", līdz pat specializētām sistēmām, kas veidotas atbilstoši konkrēta uzņēmuma vajadzībām. 

Ne mazāk svarīgas ir darbinieku prasmes izmantot elektroniskos rīkus un plānot savu laiku. "Ja organizācija akceptē hibrīddarbu, tad darbiniekiem ir labi jāpārvalda tehnoloģijas. Mēs ļoti daudz trenējam IT rīku lietošanu. Regulāri rīkojam mācības, lai palīdzētu apgūt prasmīgu darba un laika plānošanu," stāsta Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietniece Gundega Šulca. 

Veidojot savu hibrīddarba sistēmu, CFLA vadība izmantojusi vairākus publiskā sektora vajadzībām tapušus dokumentus (vadlīnijas, rīkojumus, ziņojumus) modernas darba vides veidošanai, savukārt tehnoloģijām nepieciešamie finanšu resursi atrasti, par aptuveni 35% samazinot biroja telpu platību. 

Veiksmīgam hibrīddarba modelim ir ļoti būtiski, kā darbiniekiem tiek nodoti uzdevumi, kontrolēta to izpilde un organizēta ikdienas dzīve. Piemēram, elastīgā darba laika ietvaros iekšējās kārtības noteikumos aģentūra noteikusi darba laiku, kad darbiniekiem ir jābūt pilnībā pieejamiem, lai varētu plānot kopējas sapulces, kopēju darbu. Protams, te svarīgas vadītāju prasmes plānot darbu un regulāri analizēt sasniedzamos rezultātus. 

"Dodot darba uzdevumus digitālajā vidē, vadītājiem nākas vairāk domāt par aprakstiem, darba formulējumiem. Tas ir tādēļ, lai darbinieki precīzi uztvertu kontekstu un mazinātos riski kaut ko pārprast, īpaši tad, ja pie viena uzdevuma strādā vairāki cilvēki," piebilst "Failiem.lv" vadītājs.  

Lielākais ieguvums – iespēja piesaistīt kvalificētus darbiniekus no reģioniem 

"Tikai aptuveni puse (45%) no CFLA Rīgas birojā nodarbinātajiem ir rīdzinieki, 27% strādājošo dzīvo reģionos. Ja nebūtu iespējas strādāt hibrīdā režīmā, reģionos mītošus speciālistus darbam Rīgā mēs piesaistīt nevarētu. Tagad, piemēram, Rēzeknē dzīvojošs jurists var veidot labu karjeru, nepārceļoties uz galvaspilsētu. Manuprāt, te redzami arī valstiski ieguvumi, jo attālinātā nodarbinātība uzlabo ekonomisko situāciju reģionos, savukārt mēs neizjūtam kvalificētu speciālistu trūkumu," stāsta Šulca. 

CFLA, kurā strādā vairāk nekā 400 darbinieku, ir ne tikai birojs Rīgā, bet arī četras reģionu nodaļas Rēzeknē, Kuldīgā, Cēsīs un Jelgavā. Aģentūras skatījumā īpaši būtiska ir darbinieku piesaiste Rīgai. Tiesa, tas nenozīmē, ka šie cilvēki nekad neparādās birojā. CFLA spēkā esošie attālināta darba noteikumi šādas nodarbinātības gadījumā paredz obligātu kopā strādāšanu birojā vismaz reizi mēnesī, kad ir jāierodas visiem. Tas ļauj ne tikai sastapt cilvēkus, kuri ikdienā redzami datora ekrānā, bet arī uzturēt dzīvu organizācijas kultūru. 

Hibrīddarba modelis, teorētiski, paredz arī iespēju strādāt no ārvalstīm, taču šāda iespēja uzņēmumos parasti ir jāpiesaka, tai tiek noteikti laika un pienākumu ierobežojumi. Piemēram, ir jāpielāgojas mūsu laika joslai, tehniskā palīdzība ir pieejama tikai Latvijas biroja darba laikā. Bieži vien, strādājot ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, drošības apsvērumu dēļ ir aizliegts pieslēgties kādām datu bāzēm. 

Visbūtiskākais – uzticēšanās un sadarbība starp darba devēju un darbiniekiem 

Visi eksperti, kuri arī piedalīsies LDDK vebinārā, ir vienisprātis, ka attālinātais darbs būs veiksmīgs tikai tad, ja starp darba devēju un darbiniekiem būs uzticēšanās un sadarbība. Turklāt vadītājiem ir jādomā ne tikai par precīzu darba uzdevumu formulēšanu, bet arī par savas komandas saliedēšanu, plānojot papildu motivācijas pasākumus klātienē, piemēram, kopīgas pusdienas.  

"Vadītājam ir jāpazīst savi darbinieki, jāspēj uzticēties viņu spējām un prasmēm. Ir jābūt pārliecībai, ka konkrētais cilvēks spēj kvalitatīvi strādāt attālināti. Mēs izmantojam "četru acu" principu, līdz ar to problēmas var ieraudzīt salīdzinoši ātri. Reizēm cilvēks pats atzīst, ka mājās ir grūti koncentrēties, tādēļ vienojamies par turpmāku strādāšanu birojā. Ja kādu māc privātas raizes, tad, protams, to ātrāk var pamanīt klātienē, kaut vai nejauši satiekoties pie biroja ūdens aparāta. Attālināti strādājot, to "noķert" ir grūtāk," saka CFLA direktora vietniece. 

Savukārt RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš mudina pievērst lielāku uzmanību attālināti strādājošu darbinieku emocionālai veselībai un labsajūtai. Iepriekšējos gados veiktie pētījumi atklāj, ka attālinātā darba izolētība var radīt paaugstinātu trauksmi, bezmiegu, vientulības sajūtu, u.c. Tas var būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki labprātāk atgriežas darbā birojā. 

Bezmaksas vebināri, kurus LDDK rīko sadarbībā ar "BusinessEurope", notiks līdz pat novembrim – katra mēneša ceturtajā ceturtdienā, turklāt novembrī būs papildu vebinārs. Katru reizi ir divas sesijas – "Zaļie rīti" no pulksten 10.00 līdz 12.00 ir veltīti klimata un ilgtspējīgas zaļās pārejas tematiem, "Digitālās pēcpusdienas" no pulksten 13.00 līdz 15.00 – tematiem, kas saistīti ar digitālo transformāciju.

Lai pieteiktos bezmaksas vebināriem, LDDK biedriem jāseko informācijai LDDK tīmekļa vietnē lddk.lv. Tos varēs vērot LDDK "Facebook" kontā tiešsaistē. Reģistrējoties dalībnieks saņem piekļuvi tiešsaistes saitei un var izmantot iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus lektoriem. Šā un citu vebināru ierakstus var noskatīties LDDK kontā vietnē "YouTube". 

Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta "Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai" (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē, kā arī – komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit. 

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir "BusinessEurope". Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 98 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 60 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem. 

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.