Atklājot ģimenes biznesa noslēpumus

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Baltijas valstīs vēl nav oficiālas statistikas par ģimenes uzņēmumu skaitu, pētījumi šajā jomā tikai sākas. Iemesls tam ir vēsturiskais konteksts. Ģimenes uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sāka parādīties pirms nedaudz vairāk nekā 30 gadiem, kad šīs valstis atguva neatkarību un atgriezās pie tirgus ekonomikas. Tieši tagad daudzie ģimenes uzņēmumu dibinātāji sasniedz pensijas vecumu un viņiem ir jāpieņem svarīgs lēmums: kam un kā nodot uzņēmumu tālāk. Ja Rietumeiropas valstīs ģimenes uzņēmumos jau ir nomainījušās daudzas paaudzes, tad Latvijā tas notiek pirmo reizi.

“Mēs saskaramies ar to, ka vietējiem uzņēmējiem nav ne jausmas, kādas grūtības var rasties. Viņi ir pieraduši vienkārši dzīvot, izdzīvot un tikt galā ar ikdienas uzdevumiem. Viņi vēršas pie juristiem un konsultāciju firmām, bet tās ne vienmēr var palīdzēt. Pagaidām specifiskas zināšanas par to, kā risināt ģimenes biznesa jautājumus, Latvijā nav plaši pieejamas,” skaidro Valērija Kozlova, ”Lielākā problēma ir tā, ka tā ģimenes daļa, kas nav iesaistīta biznesā, pēc dibinātāja aiziešanas nezina, ko darīt ar uzņēmumu”.

Ko uzskata par ģimenes uzņēmumu? Ir divas galvenās pazīmes. Pirmkārt, vienas ģimenes locekļiem pieder vairāk nekā 50% uzņēmuma daļu, kas dod tiesības pieņemt galvenos lēmumus. Attiecībā uz lieliem publiski tirgojamiem uzņēmumiem 25% akciju vienas ģimenes rokās tiek uzskatīti par pietiekamu skaitu, lai tos uzskatītu par ģimenes biznesu. Otrkārt, vismaz viens ģimenes loceklis ir iesaistīts uzņēmuma vadībā. Praksē uzņēmumi var arī paši sevi identificēt. “Baltijas valstīs pētnieki ir saskārušies ar dažiem uzņēmumiem, kuri atbilst kritērijiem, bet apgalvo, ka neuzskata sevi par ģimenes biznesu. Un ir piemēri, kur cilvēks ir izveidojis nelielu uzņēmumu laukos, sieva viņam palīdz grāmatvedībā, vasarā palīdz dēls, un viņš to uzskata par ģimenes biznesu,” teica Valērija.

Ģimenes uzņēmumi saskaras ar unikālām problēmām un izaicinājumiem, jo ģimenes un uzņēmuma dalībnieku lomas pārklājas. Šo sarežģītību vislabāk raksturo Hārvarda Biznesa skolas pētnieku 1982. gadā izstrādātais Trīs apļu modelis (sk. attēlu). Ģimenes uzņēmumā ir trīs galvenās iesaistīto personu grupas: ģimenes locekļi, īpašnieki un darbinieki. Un šīs grupas un to intereses var pārklāties dažādos veidos.

Vecāki parasti sapņo par biznesa nodošanu saviem bērniem, jo īpaši, ja bizness ir balstīts uz gadu desmitiem krātu zinātību (“know-how”). Taču bērni ne vienmēr vēlas pārņemt šo lomu. Kā norāda Valērija, ir arī pretējas situācijas: “Zinu gadījumu, kad vīrietis 17 gadus nostrādāja tēva uzņēmumā, no vienkārša strādnieka izauga līdz augstākā līmeņa vadītājam. Taču tēvs tā arī nepieņēma lēmumu, ka dēls ir gatavs pārņemt vadību.” Tas ir parasti galvenais jautājums - par uzņēmuma nodošanu. Citi specifiski jautājumi, kas raksturīgi ģimenes biznesam, ir šādi:

• Kā nepārnest konfliktus no ģimenes uz uzņēmumu un atpakaļ.
• Kā vienoties par ārējām investīcijām, jo uzņēmuma dibinātāju paaudze tās bieži uzskata par draudu un ir konservatīva šajā ziņā.
• Kā sadalīt uzņēmuma daļas. Vēlams izvairīties no bieži sastopamās kļūdas, kad daļas tiek sadalītas 50% un 50%, un var tikt bloķēts biznesam svarīgs lēmums, ja īpašniekiem ir pretējs viedoklis.
• Kā savlaicīgi izstrādāt ģimenes uzņēmuma statūtus, kuros būs atspoguļoti visi procesi, procedūras un konfliktu risināšanas mehānismi.
• Kā izvairīties no situācijām, kad nepotisms - nevienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem, pamatojoties uz ģimenes saitēm, - kaitē uzņēmumam.

TSI ir viena no pirmajām augstskolām Baltijas valstīs, kas ieviesa nodarbības par ģimenes biznesu augstākās izglītības programmā. Bakalaura programmas “Uzņēmējdarbība un vadība” studenti šīs zināšanas iegūs kursa “Uzņēmējdarbības pamati” ietvaros. Programma tika papildināta sadarbībā ar “Baltijas Ģimenes firmu institūtu” (“Baltic Family Firm Institute”), kas dibināts 2022. gadā, lai atbalstītu ģimenes uzņēmumus. Pēc V. Kozlovas, kas ir šīs programmas direktore, teiktā, ir vairākas studentu kategorijas, kurām tas būs īpaši noderīgi. Pirmkārt, zināšanas būs noderīgas tiem jauniešiem, kuri gatavojas pārņemt ģimenes uzņēmuma vadību no saviem vecākiem. Otrkārt, tās palīdzēs pieņemt apzinātu lēmumu tiem cilvēkiem, kuri apsver, vai pievienoties ģimenes uzņēmumam darbinieka lomā. Visbeidzot, daži TSI studenti studiju laikā vai arī pēc absolvēšanas dibina savus uzņēmumus. Dažreiz viņi to dara kopā ar saviem laulātajiem vai brāļiem un māsām, tādējādi izveidojot ģimenes uzņēmumu. Jāņem vērā arī tāda iespēja, ka pašu izveidotais bizness kļūs tik veiksmīgs un ilgtspējīgs, ka pēc gadu desmitiem būs jāizlemj par to, kas būs tā mantinieki.

“Esam ļoti priecīgi un lepni, ka TSI esam vieni no pirmajiem, kas ar studentiem sāk apspriest tik svarīgu tēmu. Ģimenes biznesā ir daudz sarežģījumu. Savukārt, zināšanas par tiem sniedz drošību, stabilāku pozīciju. Mēs vēlamies to dot saviem studentiem. Nodarbībās mēs izskatīsim visus svarīgas un specifiskus ģimenes uzņēmumu vadības aspektus un problēmas, kuras varētu rasties uzņēmuma darbībā. TSI studenti varēs izlemt, vai viņi vēlas kļūt par ģimenes uzņēmuma daļu un, ja jā, tad kā to kompetenti vadīt,” secina Valērija Kozlova.

TSI jauno studentu uzņemšana vēl turpinās. Augstskola piedāvā 16 bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju programmas, ieskaitot trīs dubultā diploma programmas, kas tiek īstenotas sadarbībā ar Lielbritānijas universitāti UWE Bristol. Pieteikties studijām var tiešsaistē. Vairāk informācijas meklējiet vietnē www.tsi.lv