Ekonomisti: mazumtirdzniecībai 2025. gads solās būt labāks gads
Mazumtirdzniecības atkopšanās būs lēna, un straujāka izaugsme varētu būt 2025.gadā, vēsta banku ekonomisti.
"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka mazumtirdzniecība maijā turpināja atgūties, taču iepriekšējie mēneši liecina, ka atkopšanās gaidāma varen līkumota. Maijā mazumtirdzniecība pieauga par 0,3%, salīdzinot ar aprīli (sezonāli koriģēti dati). Toties salīdzinājumā ar maiju pērn pārdotā apjomi bija par 1% augstāki (kalendāri koriģēti dati). Gada izteiksmē pārtikas preču mazumtirdzniecība nedaudz saruka (par 0,5%), kamēr nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 0,8% un autodegvielas - palielinājās par 4,5%.
Starp nepārtikas preču kategorijām būtiskākais pieaugums maijā, salīdzinot ar maiju pērn, arvien bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iekārtu (pieaugums par 26%) un apģērbu, apavu (par 12,3%) mazumtirdzniecībā. Turpretim saruka pārdotā apjomi nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 25,1%) un mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 11,2%).
Zemā inflācija un arvien straujais algu kāpums stiprina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kura jau vasaras laikā, visticamāk, atgriezīsies 2021.gada līmenī, prognozē Mālnieks. Mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās šogad atsācis augt un maijā bija par 3,2% lielāks nekā gadu iepriekš. Lai arī patērētāju noskaņojums jūnijā nedaudz pasliktinājās, tas kopumā ir krietni mazāk pesimistisks nekā tas bija 2022. un 2023.gadā un nav tālu no ilgtermiņa vidējā.
Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojuma aptaujas dati neliecina par optimisma atgriešanos, atzīst Mālnieks. Pērnā gada otrajā pusē mazumtirdzniecībā darbojošos uzņēmumu noskaņojums turējās vien mazliet zem ilgtermiņa vidējā rādītāja, bet šogad tas pārsvarā ir bijis uz lejupvērstas trajektorijas. Ieskatoties nozares uzņēmumu aptauju datos rūpīgāk, var novērot, ka gan gaidas par nākamajiem trīs mēnešiem, gan novērtējums par aktivitāti iepriekšējos trīs mēnešos ir pasliktinājies.
Dažādie signāli norāda, ka tuvākajos mēnešos attīstība mazumtirdzniecībā varētu būt nevienmērīga. Ekonomikai pamazām sasilstot, sasils arī mazumtirdzniecība, kurai 2025. gads solās būt labāks gads, uzskata Mālnieks.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērš uzmanību, ka pēc vairāk nekā divus gadus ilgušas stagnācijas situācija Latvijas tirdzniecībā sāk nedaudz uzlaboties - maijā mazumtirdzniecībā atkal ir fiksēts neliels pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, pieauga par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt apgrozījums faktiskajās cenās pieauga par 4,7%.
Lai arī uzlabojumi mazumtirdzniecībā nenotiek tik strauji, kā gaidīts, tomēr mājsaimniecību finanšu situācija uzlabojas. Vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī pieauga par 11% un inflācija maijā Latvijā bija 0%. Tāpat maijā mājsaimniecību noguldījumi un tekošo kontu naudas atlikumi Latvijas komercbankās pieauga par 3,2% salīdzinājumā iepriekšējo gadu. Āboliņš informē, ka tas ir straujākais noguldījumu pieaugums Latvijas komercbankās kopš 2023.gada sākuma, un kopš šī janvāra iedzīvotāju uzkrājumi bankās ir pieauguši par gandrīz 250 miljoniem eiro.
Vienlaikus eirozonā beidzot ir sācies procentu likmju samazināšanas cikls - Eiropas Centrālā banka (ECB) 2024.gada jūnijā spēra pirmo soli, samazinot procentu likmes par 0,25%. Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm, līdz šī gada beigām ECB šogad varētu vēl vienu vai divas reizes samazināt procentu likmes, un EURIBOR gada nogalē varētu būt jau tuvu 3%, kas noteikti būtu papildu pozitīvs impulss patēriņa pieaugumam, uzskata Āboliņš.
Lai arī algas Latvijā strauji aug un inflācija ir zema, tomēr algu kāpums vēl pilnībā nav noķēris pēdējos gados notikušo cenu pieaugumu, norāda ekonomists. Kopš 2021.gada sākuma vidējā darba alga Latvijā ir augusi par 33%, savukārt cenas augušas par 35%, tāpēc patēriņa pieaugumam līdz šim nav bijis pamata, un šobrīd mājsaimniecības drīzāk par prioritāti ir izvirzījušas sava finansiālā stāvokļa uzlabošanu.
Šīs tendences šogad ir ļoti labi redzamas arī valsts budžetā, kur darbaspēka nodokļu ieņēmumi ir auguši par aptuveni 16%, savukārt patēriņa nodokļu - samazinājušies par vairāk nekā 8%. No visām trim Baltijas valstīm tikai Lietuvā algu pieaugums pēdējos trīs gados ir pārsniedzis cenu pieaugumu, tādēļ mazumtirdzniecības apgrozījums Lietuvā aug jau kopš pērnā gada nogales, informē Āboliņš.
Līdz ar finanšu situācijas stabilizēšanos, martā un aprīlī Latvijā bija vērojama arī patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, taču jūnijā patērētāju noskaņojums Latvijā atkal ir jūtami pasliktinājies. Āboliņš skaidro, ka lielā mērā tas ir noticis inflācijas gaidu pieauguma dēļ, ko, visticamāk, izraisīja spekulācijas par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa vai citu patēriņa nodokļu palielināšanu. Iedzīvotāju finanšu situācija Latvijā joprojām ir gana grūta un šāda veida spekulācijas par iespējamu nodokļu celšanu tiek uztvertas ļoti jūtīgi, un tam var būt negatīva ietekme arī uz ekonomikas rādītājiem.
Vienlaikus gan maksājumu karšu dati par pirmajām jūnijā nedēļām ir gana pozitīvi un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums jūnijā varētu kļūt straujāks, norāda ekonomists.
Pēc Āboliņa prognozēm mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad varētu pieaugt par aptuveni 2%, tomēr cerēt uz ļoti strauju izaugsmi, visticamāk, nav pamats, jo risku ekonomikā joprojām ir daudz un pēdējos mēnešos uzlabojumi eirozonas ekonomikā ir bijuši nepārliecinoši, un arī ASV ekonomikā ir parādījušās vājuma pazīmes.
