Cik tāliem braucieniem patiesībā elektroauto ir domāts?
Pēdējos gados arī Latvijā lēnām, bet pastāvīgi pieaug satiksmē izmantojamo elektrisko automobiļu skaits. Neraugoties uz to, joprojām netrūkst kritisku viedokļu par elektroauto lietošanu ikdienā. Lielākoties tie balstās aizspriedumos un mītos, kuriem mūsdienās vairs nav nekāda reāla pamata, lai gan kādreiz situācija bija savādāka. Piemēram, pirms pieciem – sešiem gadiem, kad arī Latvijā parādījās pirmais vērā ņemamais uzlādes tīkls, ar vienu akumulatora uzlādi tās varēja veikt tikai 150 – 250 kilometrus. Mūsdienu elektroauto, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, spēj nobraukt daudz lielākus attālumus nekā sākotnējie modeļi. Taču cilvēku domāšanai piemīt zināma inerce, tādēļ vēl joprojām izskan kritiski viedokļi un skepse. Daudzi aizvien šaubās, vai spēs ar elektroauto nokļūt tur, kur vēlas, un kādā brīdī bezpalīdzīgi nepaliks uz ceļa. It sevišķi tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri ikdienā nepārvietojas tikai pa pilsētām, bet veic arī lielākus attālumus un dažreiz mīl aizbraukt kādā ceļojumā. Tādēļ vēl joprojām liela daļa vadītāju dod priekšroku pārbaudītām vērtībām – automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Taču elektroauto īpašnieki, kuri devušies tālākos ceļojumos, aktīvi dalās ar savu pozitīvo pieredzi un iedrošina arī citus. Viņu pieredze parāda elektroauto priekšrocības un apliecina, uz ko šie spēkrati ir spējīgi. Šādi piemēri kalpo kā pierādījumi tam, ka īstenībā lietas ir savādākas, nekā mēs domājām, tāpēc laiks aizspriedumus un stereotipus par elektroauto atstāt pagātnē.
Izdevīgi ikdienā un arī ceļojumos
Lai uzzinātu objektīvu viedokli par elektroauto izmantošanu, vispirms noteikti jāpainteresējas, ko saka esošie elektrisko automašīnu īpašnieki. Nav noslēpums, ka daļa cilvēku, kuri devuši priekšroku elektriskajam auto, to darījuši, sekojot aicinājumam dzīvot zaļi un cenšoties samazināt oglekļa dioksīda izmešus atmosfērā. Citu rīcību vadījuši tīri praktiski ieguvumi. Piemēram, Kristīne Taube – Janaite stāsta, ka viņu ģimenē sākotnējais elektroauto iegādes mērķis bija braukšanas izmaksu samazināšana: „Mūsu rīcībā elektroauto ir kopš 2021. gada, kad nopirkām BMW i3s ar 120 ampērstundu (120 Ah) ietilpības akumulatoru, kas spēj uzglabāt līdz 42 kW elektroenerģijas. Šo automašīnu iegādājāmies ne tik ļoti zaļā dzīvesveida, kā ekonomisku apsvērumu dēļ. Pirms tam vīram bija lielā „Volvo” automašīna, kas patērēja daudz degvielas. Viņam darbs ir Rīgā, un, ar tādu mašīnu braucot pilsētas satiksmē, sanāk ievērojami lielākas izmaksas nekā ar elektroauto. Tagad, kad mums ir elektroauto, gadā varam ievērojami ietaupīt. Mūsu dzīvoklis atrodas vienā no galvaspilsētas jaunā projekta ēkām, un apsaimniekotājs autostāvvietā uzlicis rozeti ar parastās jaudas pieslēgumu, līdz ar to varam mašīnu nakts laikā bez problēmām uzlādēt. Turklāt lielākoties to pietiek izdarīt reizi nedēļā, jo vienkāršā darba dienā vīrs nemaz tik daudz nenobrauc. Dažreiz mēdzam izmantot arī publiskās uzlādes stacijas.”
Runājot par konkrētiem finansiāliem ieguvumiem, ko devusi elektroauto lietošana, Kristīne Taube – Janaite piesauc divus tālākus ceļojumus uz Eiropu: „2022. gadā mēs aizbraucām uz Itāliju un atpakaļ tikai par 134 eiro, lai gan kopējais veiktā ceļa garums bija ap 4000 kilometru. Gadu vēlāk, dodoties ceļojumā uz Franciju, mašīnā veicām jau apmēram 5500 km, un ceļa izmaksas bija tikai 314 eiro. Mēs parēķinājām – ja ceļotu ar parasto mašīnu, tad izdevumi par degvielu būtu ap 800 eiro.”
Daudzus cilvēkus noteikti uztrauc arī neskaidrība par iespējām uzlādēt elektroauto citās valstīs. Kristīne Taube – Janaite atceras vienu epizodi, kas sākotnēji radīja apgrūtinājumu, bet tomēr tapa veiksmīgi atrisināta: „Braucot uz Itāliju, pa ceļam nebija nekādu problēmu ar auto uzlādi, bet pašā Itālijā vairs neizdevās pieslēgties pie uzlādes stacijām. Visu ko izmēģinājām, pat paspējām sazināties ar Itālijas vēstniecību, lai varētu uztaisīt viņu PVN maksātāja numuru. Taču mums palīdzēja viens vietējais, kas pateica pareizo aplikāciju, kuru vajag instalēt, un pēc tam praktiski vairs nebija nekādu problēmu. Savukārt nākamajā gadā, kad ceļojām uz Franciju, mēs pasūtījām „charge map” karti, ar kuru varēja autorizēties faktiski jebkurā uzlādes stacijā, līdz ar to atkrita vajadzība ielādēt aplikācijas. Varbūt tas maksāja dažus centus dārgāk, nekā ar oriģinālo lietotni, bet vairs nebija jātērē laiks, lai to ielādētu un reģistrētos.”
Runājot par kopējo elektroauto izmantošanas pieredzi, Kristīne Taube – Janaite atzīst, ka ģimene ir apmierināta ar savu izvēli. Triju gadu laikā, kopš viņu rīcībā ir esošais modelis, nav bijušas nekādas nopietnas tehniskas problēmas. Vienīgā ķibele gadījās, kad reiz kļūdaini nostrādāja drošības spilvena sensors uz stūres. Taču servisa centrā šo problēmu izdevās atrisināt, remonts kopā izmaksāja ap 130 eiro, bet nekādu citu tehnisku defektu radītu neplānotu izdevumu šo gadu laikā nav bijis.
„Cik man zināms, arī kaimiņi un daži draugi ir sākuši interesēties par elektroauto iegādi, bet vēl nav to izdarījuši,” Kristīne Taube – Janaite saka. „Šobrīd vienkārši tirgus ir kļuvis daudz apjomīgāks, un viņiem ir arī lielākas ģimenes. Mēs ar vīru esam divi cilvēki, un mums šis elektromobilis perfekti der. Nesen viens pāris arī uzdeva dažādus jautājumus saistībā ar elektroauto ekspluatāciju un citām saistītām lietām. Viens no draugiem jau briest pirkumam, tikai tirgū tagad dažādu modeļu ir tik daudz, ka vajag laiku, lai orientētos šajā piedāvājumā un izdarītu pareizo izvēli.”
Vairums ļaužu ziņo par pozitīvu pieredzi
Mēģinājām sociālajos tīklos noskaidrot arī citu elektroauto īpašnieku viedokļus. Lūk, daži no tiem:
Artis Daugins: Brauciens ar visām tusēšanām – Berlīne, Parīze, Madride, Seviļa, Kasablanka, Marakeša – kopā sanāca deviņas dienas. Katrā pilsētā pavadījām no četrām stundām līdz divām dienām.
Roberts Eihmanis: Esmu vairākas reizes braucis uz Varšavu, nekad nav bijušas problēmas. Auto ar pilnu bateriju spēj nobraukt aptuveni 350 km. Uzlādes infrastruktūra ir sakārtota.
Arnis Namajuns: Regulāri ceļojam ar ģimeni pa Skandināviju (Zviedrija, Norvēģija). Katrs brauciens stiepjas 4500 līdz 5500 km garumā. Esam to darījuši kādas piecas reizes. Nemaz neredzu vajadzību braukt ar ICE jeb iekšdedzes dzinēju aprīkotu auto.
Jeļena Ogorodova: Ar Teslu kopumā no 2016. gada izbraukāti kādi 350 tūkstoši km. Pēdējais brauciens bija pavisam nesen, pirms nedēļas, maršrutā Rīga – Herzeg Novi (Melnkalne). Runājot par valstīm, daudzas izbraukātas šķērsām: Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Vācija, Slovākija, Horvātija, Itālija u.c. Turklāt visādos gada laikos un pat ar suni.
Martins Belte: Ik pa laikam braucu ar savu elektroauto uz Horvātiju un atpakaļ. Ceļa garums, atkarībā no maršruta, ko izvēlos, sastāda ap 2000-2500 km vienā virzienā. Aizbraucu visnotaļ optimāli, bez sajūtas, ka būtu patērējis baigi vairāk laika.
Uzlādes tīkls nepārtraukti paplašinās
Daudzos autovadītājos nedrošību izraisa jautājums par iespējamu palikšanu uz ceļa ar tukšu bateriju. Cilvēki nereti domā, ka var rasties problēmas ar piekļuvi elektroauto barošanas tīkliem gan Latvijā, gan citur Eiropā. Taču šīs bažas kliedē „Eleport” uzlādes tīkla Latvijā vadītājs Kārlis Mendziņš: „Braukt pa Latviju ir salīdzinoši vienkārši, jo mums ik pēc 30 – 40 km ir ātrā uzlādes stacija. Vienīgās bažas var radīt fakts, ka šīs vietas ir aizņemtas vai nestrādā. Jāsaprot, ka tās ir salīdzinoši vecas, jo darbojas jau astoņus gadus. Taču tagad sāk parādītie arī privātie uzlādes tīkli, kuriem, atšķirībā no valsts, ir ļoti svarīgi, lai visas stacijas būtu kārtībā. Manuprāt, Latvijā eksistē labs pārklājums, īpaši blīvāk apdzīvotās vietās. Rīgā izveidots teicams uzlādes tīkls, aizvien labāk sāk attīstīties arī Liepāja un Ventspils. Tūlīt šīm pilsētām sekos arī Jelgava, Cēsis un Saulkrasti. Galvenais ir laicīgi noskaidrot vietas, kurās atrodas esošās stacijas, jo tās nav tik uzkrītošas kā benzīntanki vai lielas reklāmas ceļa malā. Tādēļ pirms tālākas braukšanas svarīgi visu izpētīt kartē. Parasti jau pašā mašīnā ir iebūvēta navigācijas sistēma ar visām aktuālajām uzlādes vietām. Ja tādas iespējas konkrētajā modelī tomēr nav, ļoti labi noder interneta platforma vai arī lietotne PlugShare, kas uzrāda 99% no visām pieejamajām uzlādes stacijām.”
Tādas problēmas, kad elektroauto paliek bez enerģijas uz ceļa un nespēj tikt tālāk, gadās ļoti reti. Protams, ja vien pats braucējs nav gājis uz apzinātu risku, mēģinot ar pēdējiem elektroenerģijas atlikumiem sasniegt mērķi. Kā stāsta Kārlis Mendziņš, viņam šādā situācijā sanācis nonākt divreiz, turklāt tepat, Latvijā, ceļā uz mājām: „Es riskēju un zaudēju. Taču arī brīdī, kad mašīna apstājas, ir dažādi veidi, kā situāciju risināt. Viens no tiem ir mazliet pagaidīt. Pagājušajā reizē, kad man tā gadījās, es desmit minūtes pasēdēju, neko nedarot, šajā laikā mašīna automātiski sabalansēja bateriju, tā nedaudz uzlādējās, un varēju turpināt ceļu. Tāda situācija iespējama tādēļ, ka mašīnas atslēgšanās iemesls ir sprieguma zudums kādā atsevišķā šūnā. Otrajā gadījumā man tomēr nācās saukt palīgā evakuatoru, jo distance bija pārāk liela. Bet ārzemēs man nav bijušas nekādas problēmas. Piemēram, es regulāri braucu uz Tallinu, un zinu, ka pa ceļam no Rīgas man Pērnavā vajag „zaļo pauzi”. Tur es izmantoju kādu no savām iecienītākajām uzlādes vietām un mierīgi tieku tālāk uz Tallinu.”
Turklāt bieži vien pauzi vajag nevis mašīnai, bet pašam autovadītājam. „Ceļš uz Tallinu bez apstājas ir veicams aptuveni četrarpus stundu laikā, bet Pērnava atrodas apmēram divu stundu brauciena attālumā,” turpina Kārlis Mendziņš. „Tieši pēc šāda laika man vajag pašam savu atpūtas brīdi. Mašīna mierīgi varētu tikt līdz Tallinai bez papildu uzlādes, un vēl tad tā nebūtu tukša, bet man vajag to pauzi ātrāk nekā auto. Tādēļ es to visu apvienoju, lai mazāk laika uzlādei būtu jāpatērē Tallinā. Mūsdienās elektroauto attīstījušies jau tik tālu, ka var veikt lielus ceļa gabalus bez baterijas enerģijas krājumu papildināšanas. Piemēram, ja agrāk mēs runājām, ka ceļā no Rīgas uz Liepāju vajag vismaz reizi apstāties mašīnas dēļ, tad tagad mēs uzsveram, ka plānotā apstāšanās vairāk vajadzīga man nekā automobilim.”
Pēc eksperta domām, arī Eiropā ar elektroauto ceļot var pilnīgi droši. „Nesen biju Nīderlandē, paņēmu elektrisko nomas mašīnu, izbraukāju visus ceļus krustu šķērsu no Amsterdamas uz ziemeļiem un atpakaļ,” ar savu pieredzi dalās Kārlis Mendziņš. „Pilnīgi nekādu problēmu. Gar visām šosejām ir norādes par uzlādes stacijām, tās redzamas arī navigācijā. Tiesa, es jau iepriekš biju veicis nelielu mājas darbu, jo man profesionālu iemeslu dēļ gribējās apskatīties labākās uzlādes vietas. Bet var teikt – ja ceļotājs kaut vai piecas minūtes palūkosies tajā pašā PlugShare, lai noskaidrotu, kur atrodas tuvākās stacijas, viņš būs gatavs ceļam. Tagad jau praktiski visā Eiropā šie uzlādes tīkli ir labi attīstīti. Vienīgi Balkānu pusē, pieļauju, varētu būt vērojama neliela atpalicība, bet principā Eiropa ir mierīgi izbraukājama.
Jāsaprot, ka elektroautomašīnas attīstās, tās kļūst arvien spējīgākas, veic garākus ceļa gabalus un patērē arvien mazāk elektrības, savukārt baterijas enerģiju uzņem ātrāk un jaudīgāk. Tas pats attiecas uz uzlādes tīklu. Raugoties tikai Latvijas perspektīvā, jāteic, ka 2016. gadā mūsu pārklājums bija tuvu nullei, bet 2017. gadā mums stacijas bija jau ik pēc 60-70 km. Tagad, ja elektroauto paliek bez enerģijas, būtībā jau ir paša šofera vaina, jo viņš nav ne klausījies mašīnas brīdinājumos, ne paskatījies kartē.”
Elektroauto apdrošināšana ietver papildu aizsardzību
Dažreiz nācies dzirdēt viedokli, ka elektriskās automašīnas nav iespējams pienācīgi vai pat vispār apdrošināt. „Tas viss ir tikai mīts,” paskaidro „If Apdrošināšana” transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš. „If Apdrošināšana, sekojot līdzi aktuālajām tendencēm un pieprasījumam Latvijas auto tirgū, jau kopš pagājušā gada papildus If KASKO piedāvā atsevišķu produktu – If elektroauto KASKO apdrošināšanu. Tā līdzinās iekšdedzes dzinēju automašīnu apdrošināšanai. Ar elektroauto var droši doties arī ceļojumos, jo, tāpat kā automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, tā arī elektroauto apdrošināšanas segums pilnā mērā darbojas gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām – atbilstoši KASKO polisē norādītajai teritorijai. Piemēram, tiek segti zaudējumi, kas rodas, ja notiek sadursme ar citu transportlīdzekli vai dzīvnieku, tāpat tādi, kas saistīti ar iebraukšanu bedrēs, akmens iesitumiem stiklā, kā arī, ja auto virsbūvi sabojā krusa vai lūstoši koku zari. Savukārt papildu elektroauto izstrādātā aizsardzība paredz, ka atlīdzināsim izdevumus līdz 2000 eiro apmērā, ja tiks nozagts vai bojāts elektroauto uzlādes kabelis vai nodarīti bojājumi publiskai uzlādes stacijai. Tāpat apdrošināšanā ir iekļauta arī 24/7 palīdzība uz ceļa, piemēram, akumulatora izlādes situācijā tiek nodrošināta elektroauto transportēšana līdz tuvākajai uzlādes stacijai”.
Moderna norēķinu sistēma atvieglo ceļošanu
Elektroauto daudzviet Eiropā ir pieejami arī auto nomas punktos. Latvijā šādus pakalpojumus piedāvā SIA „Transporent”, kas reizē ir SIXT franšīzes turētājs Baltijā un Somijā. Kā stāsta SIA „Transporent” vadītājs Baltijā un Somijā Arnis Jaudzems, ikdienā autoparku atjaunošanā uzņēmums izmanto banku finansējumu, bet ES fondu naudu šim nolūkam nelieto. Arī Arnis Jaudzems piekrīt, ka ar elektroauto var veikt garus ceļa gabalus, tikai viss attiecīgi jāplāno: „Šajā lietā ir divas noteicošās komponentes, pirmā no kurām ir elektriskās automašīnas baterijas ietilpība. Tā nosaka, cik lielu attālumu var veikt ar vienu uzlādi. Protams, jāplāno rezerve. Savukārt, braucot ziemā, jārēķinās, ka attālums samazināsies, jo aukstā laikā baterija ātrāk izlādējas. To nosaka lielāks enerģijas patēriņš visas automašīnas, tostarp pašas baterijas, sildīšanai. Savukārt vasarā situācija vairāk atbilst ražotāja sniegtajiem datiem.
Otrais svarīgais aspekts, kas tieši ietekmē pārvietošanos ar elektroauto, ir uzlādes tīkls. Pirms plānotās ceļošanas būtu jāiepazīstas, cik daudz staciju eksistē iecerētajos šosejas posmos un cik lieli ir attālumi starp tām. No tīkla parametriem ir atkarīgs arī tāds būtisks apstāklis kā auto uzlādes laiks, tāpēc jāņem vērā arī šis faktors. Pie mums, Baltijā, ar elektroauto var droši ceļot gan uz Viļņu un Tallinu, gan citām pilsētām.
Runājot tieši par SIXT piedāvātajām iespējām, jau šobrīd SIXT aplikācijā faktiski ir pieejama viena unikāla lieta – iespēja norēķināties vienuviet par dažādu auto uzlādes operatoru pakalpojumiem. Respektīvi, eksistē dažādi auto uzlādes pakalpojumu sniedzēji, un elektroauto vadītāji par saņemto elektroenerģiju ar viņiem var norēķināties caur vienu aplikāciju. Tas ir ļoti ērti, jo nav jāinstalē dažādas lietotnes un var plānot brauciena maršrutu vienuviet. Tas būtiski atvieglo braukšanas pieredzi auto vadītājiem. Jāatzīst, ka visi esošie elektrouzlādes operatori pagaidām vēl nav pievienoti, bet attīstības process turpinās. Šī iespēja darbojas arī citās Eiropas valstīs.
Jebkurā gadījumā – norēķini ar vienas aplikācijas palīdzību dažādās valstīs ne tikai atvieglo pārvietošanos Rīgas vai Latvijas robežās, bet ļauj brīvāk doties arī tālākos ceļojumos ar elektroautomašīnām. Es pats vismaz Baltijas ietvaros esmu brīvi pārvietojies ar elektroauto, nesastopoties ar nopietniem sarežģījumiem.”
