Vai valsts un pašvaldības traucē lauku tūrisma uzņēmējiem?

Pašvaldības un valsts institūcijas izmitināšanas jomā Latvijā līdzdarbojas dažādos veidos, sākot no tūristu uzņemšanas izglītības iestāžu dienesta viesnīcās un beidzot ar tieši šim nolūkam veidotiem objektiem.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam publiska persona, tas ir, valsts vai pašvaldība, savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā uzņēmumā, ja īstenojas vismaz viens no trim nosacījumiem - tiek novērsta tirgus nepilnība, tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai drošībai, kā arī gadījumos, ja tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai drošībai. Uzņēmēji nebeidz uzdot jautājumus, vai un cik lielā mērā šie nosacījumi attiecas uz tūristu izmitināšanu? Kā arī - vai tirgus nepilnības nerodas tieši tādēļ, ka tajā vairs neatliek vietas privātajiem uzņēmējiem?

Uzņēmēji redz negodīgu konkurenci

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnate Ziemele intervijā aģentūrai LETA atzina, ka patlaban nevar nosaukt nevienu reģionu Latgalē, kurā nepastāvētu negodīga konkurence starp pašvaldībām, valsti un privātajiem uzņēmējiem viesmīlības jomā. Šādas problēmas iespējams novērot arī citviet Latvijā.

"Savulaik, pirms pieciem gadiem, ar Valsts kontroli braucām uz konferencēm un mēģinājām stāstīt, kas tad ir konkurence un kāpēc pašvaldībām nevajag konkurēt ar biznesu, bet nesaprot! Latgalē tādēļ pietrūkst iniciatīvas uzņēmējdarbībai. Negribu būt kritiska, bet neko labu nevaru pateikt," teica Ziemele.

Taujāta par iespējamiem risinājumiem, Ziemele sacīja, ka publiskajam sektoram, pirmkārt, vajadzētu "nebāzties" biznesā, nedarīt to, ko var izdarīt privātais, un, otrkārt, palīdzēt biznesam, lai tam veiktos labāk. "Ir labi, ja pašvaldības vadība ar šādu attieksmi pilda savus pienākumus, bet, ja ir tikai doma, kā savā krēslā kaut ko nopelnīt, tad uzņēmējiem, kas blakus cīnās, ir smagi," uzsvēra "Lauku ceļotāja" vadītāja.

Tāpat viņa atzina, ka lielai daļai uzņēmēju ir bail sūdzēties par negodīgiem konkurences apstākļiem, jo šie cilvēki dzīvo konkrētajā administratīvajā teritorijā, kur dažkārt vēl kāds radinieks strādā pašvaldības iestādē. "Viņi nesūdzas, jo saprot, ka daļa no ģimenes ir atkarīga no pašvaldības. Tas ir briesmīgi," pauda Ziemele, atzīmējot, ka, ja publiskais sektors nesaprot, ka uzņēmēji ir tie, kas uztur pašvaldību, tad agrāk vai vēlāk uzņēmējs no turienes aizies.

Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš aģentūrai LETA sacīja, ka publiskā un privātā sektora konkurences nelīdzsvarotība, kas ir izveidojusies izmitināšanas jomā, var negatīvi ietekmēt gan mazo un vidējo uzņēmumu dzīvotspēju, gan arī tūrisma nozares attīstību kopumā. "Ir būtiski veikt padziļinātu tirgus un konkurences analīzi, kas palīdzētu labāk saprast publiskā sektora piedāvājuma ietekmi uz tirgu un identificēt galvenos netaisnīgas konkurences avotus," skaidroja Kalniņš, piebilstot, ka līdz šim LVRA, tiekoties ar publiskā sektora pārstāvjiem, uzsvērusi šo problēmu un aicinājusi tai pievērst uzmanību.

KP brīdina par iespējamiem pārkāpumiem

Šā gada sākumā Konkurences padome (KP) nāca klajā ar ziņojumu par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcu pakalpojumus trešajām personām, proti, tiem, kuri nemācās attiecīgajā izglītības iestādē vai nav tās darbinieki.

KP periodā no 2019. līdz 2022. gadam analizēja kopumā 118 izglītības iestāžu dienesta viesnīcas, no kurām 62 pārvalda Latvijas pašvaldības, 44 - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), astoņas - Zemkopības ministrija (ZM), bet vēl četras - Kultūras ministrija (KM). Apkopotā informācija liecina, ka pašvaldību struktūras četros gados no trešo personu izmitināšanas skolu dienesta viesnīcās guvušas 888,7 tūkstošu eiro ieņēmumus. IZM pārvaldīto iestāžu ieņēmumi no trešo personu izmitināšanas četros gados bija 2,4 miljoni eiro, ZM - 102,9 tūkstoši eiro, bet KM - 2,5 tūkstoši eiro.

KP ziņojumā atzīmē, ka KM pārziņā esošo izglītības iestāžu dienesta viesnīcu pakalpojumus galvenokārt izmantojušas mācību procesā iesaistītās personas, kamēr citur spektrs ir visai raibs. Mācību iestāžu dienesta viesnīcās mitinājušies gan tūristi, gan nometņu un citu pasākumu dalībnieki, gan strādnieki, gan to pakalpojumus izmantojušas dažādas juridiskās personas.

Arī dienesta viesnīcu prasītās cenas ir salīdzinoši zemas - 74 dienesta viesnīcās cena par gultasvietu vai numuriņu diennaktī bija robežās no 3 līdz 10 eiro, 34 - no 10 līdz 20 eiro, bet 8 - cena pārsniedza 20 eiro. Vienlaikus KP atzīmē, ka atsevišķos gadījumos izglītības iestāžu dienesta viesnīcās tiek piedāvāti arī paaugstināta komforta numuri, to cenai sasniedzot 100 eiro.

KP norāda, ka maksas pakalpojumu cenām ir jābūt noteiktām atbilstoši tirgus principiem, tas ir, ietverot arī peļņu. Tādēļ KP ieskatā ir jāvērtē nepieciešamība noteikt, ka publiskām personām, kas veic saimniecisko darbību, maksa par pakalpojumu ir jānosaka atbilstoši tirgus cenai, nepiemērojot līdzšinējo principu, ka maksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojumu saistītās izmaksas.

KP arī aicināja izvērtēt, vai dienesta viesnīcas nebūtu jānodod nomā privātiem komersantiem, paredzot, ka izglītības iestādes līgumos ar tiem paredz tikai to, kādas cenas ir apmācāmajiem un darbiniekiem.

Ne tikai dienesta viesnīcas

Līdztekus dienesta viesnīcām izglītības sistēma uztur arī citas izmitināšanas vietas. Piemēram, Latvijas Universitātei (LU) pieder vasaras hostelis "Kaija" Jūrmalā un atpūtas un konferenču komplekss "Ratnieki" Cēsu novadā, savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārziņā ir kempings "Ronīši" Klapkalnciemā. Savus izmitināšanas pakalpojumus piedāvā arī Smiltenes tehnikums, kas mācību viesnīcu tīmekļvietnē reklamē kā trīszvaigžņu viesnīcu, kurā uzņem viesus no visas pasaules jau 25 gadus.

LU Nekustamo īpašumu ieņēmumu nodaļā aģentūrai LETA paskaidroja, ka universitātes nekustamo īpašumu portfeli veido vairākas nekustamo īpašumu grupas un viena no tām ir "Ienākumu centri". Tie ir īpašumi, kas tiek izmantoti ieņēmumu ģenerēšanai, no kuriem tiek maksātas stipendijas un veikti uzkrājumi ieguldījumu veikšanai pamatdarbības īpašumos. Šajā grupā ietilpst "Kaija" un "Ratnieki".

Universitātē norādīja, ka LU nesaskata pamatu pārmetumiem par iespējamiem konkurences pārkāpumiem. Pakalpojumu cenas ir noteiktas, balstoties uz ļoti daudzām komponentēm, tostarp nekustamā īpašuma uzturēšanas un pārvaldīšanas izmaksām, minimālo peļņas normu, tirgus salīdzināšanas metodēm u.c. Universitātē uzsvēra, ka cenas ir atbilstošas tirgus situācijai katrā no nekustamā īpašuma segmentiem. Kādus ienākumus LU gūst no abiem objektiem, LU nekomentēja.

Kā vienu no interesantākajiem gadījumiem KP savā atzinumā minēja Smiltenes tehnikuma mācību viesnīcu "Kalna ligzda". KP ieskatā, IZM būtu nepieciešams veikt izvērtējumu par viesnīcas saimniecisko darbību, vērtējot, vai komercdarbības apjoms nepārsniedz mācību procesam nepieciešamo apjomu un vai mācību mērķus nav iespējams sasniegt citādāk. Turklāt apstāklis, ka attiecīgā viesnīca ir saņēmusi trīs zvaigznes, KP ieskatā, var sniegt priekšrocības konkurencē ar privātiem pakalpojuma sniedzējiem, jo Smiltenē un tās apkārtnē tikai vēl vienai no naktsmītnēm ir trīs zvaigznes.

Smiltenes tehnikuma direktors Rolands Aģis aģentūrai LETA skaidroja, ka mācību viesnīcā darbs tiek organizēts kā ierastā viesnīcā, bet ieņēmumi tiek izlietoti darbinieku atalgojumam un izdevumu segšanai. Mācību viesnīca "Kalna ligzda" nestrādā ar peļņu.

Vienlaikus tehnikuma direktors norādīja, ka mācību viesnīcā tiek organizētas gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības atbilstoši tūrisma nozares izglītības programmām. "Mācību viesnīca nepieciešama, lai izglītības procesa ietvaros būtu iespēja darboties un apgūt zināšanas un prasmes reālā darba vidē, kā arī lai saimnieciski, ekonomiski pamatoti un racionāli rūpētos par valdījumā nodotajiem nekustamajiem īpašumiem," sacīja Aģis.

Taujāts par konkurenci ar privāto sektoru, Aģis pauda, ka mācību viesnīcas darbību neuzskata par konkurēšanu ar privātajiem uzņēmējiem, jo aktīvajā tūrisma sezonā ir pat problēmas ar viesu izmitināšanu. Tāpat viņš atzīmēja, ka "Kalnu ligzdas" cenas tiek iesniegtas IZM un tās saskaņo Ministru kabinets.

Saskaņā ar "Kalnu ligzdas" tīmekļvietnē pieejamo informāciju cenas viesnīcā ir no 30 līdz 82 eiro, kamēr otrā Smiltenes trīszvaigžņu viesnīcā - "Parka viesnīca "Brūzis"" - cenas ir no 40 eiro līdz 90 eiro.

IZM aģentūrai LETA norādīja, ka Augstskolu likums nosaka augstskolu autonomiju un augstskolām ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu un finanšu resursiem to satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

Savukārt plašāku komentāru par Smiltenes tehnikuma mācību viesnīcu IZM nesniedza. Ministrijā gan atzīmēja, ka IZM izvērtēs izteiktos KP priekšlikumus, bet jāņem vērā, ka daļa no tiem ir saistīta ar grozījumiem normatīvos, kas skar visu valsts un pašvaldību iestāžu cenrāžu veidošanu.

Tikmēr RTU aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja.

Cīņā par tūristiem - arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības

Vēl viens veids, kā publiskais sektors izmitināšanas jomā konkurē ar privāto, ir caur valsts un pašvaldību dibinātiem uzņēmumiem. Cita starpā valsts AS "Latvijas valsts meži" (LVM) piedāvā tūristus izmitināt atpūtas centrā "Spāre" Talsu novadā, atpūtas centrā "Ezernieki" Madonas novadā, kā arī LVM glempingā Tērvetes dabas parka teritorijā. Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" pārvalda kempingu Ventspilī, Rēzeknes pašvaldībai caur SIA "Olimpiskais centrs Rēzekne" pieder viesnīca "Restart", bet SIA "Valmieras olimpiskais centrs" (VOC), kuras lielākā īpašniece ir Valmieras novada pašvaldība, ir īpašnieks divām naktsmājām - "Sports Hotel" un "Stadium Hotel". Līdztekus minētajiem uzņēmumiem tūristus izmitināt piedāvā arī citu pašvaldību sporta centri, kultūras nami un pakalpojumu sniedzēji.

LVM sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Kalna aģentūrai LETA skaidroja, ka LVM piedāvā minētos pakalpojumus teritorijās, kurām kā galvenais apsaimniekošanas veids ir noteikta rekreācija. Turklāt visas šīs darbības tiek veiktas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Konkurences likumu un LVM stratēģiju. Kalna sacīja, ka LVM 2023.gadā no viesu izmitināšanas guva 393 000 eiro ienākumus.

Taujāta par apkalpotajiem viesiem, Kalna minēja, ka "Ezernieku" mērķauditorija ir pasākumu organizētāji, ģimenes, kā arī mednieki. Tikmēr atpūtas centrā "Spāre" galvenokārt tiek apkalpotas ģimenes, draugu kompānijas un uzņēmumi, viesi kā apmeklējuma mērķi visbiežāk min atpūtu, kas ietver izbraucienus ar laivu, ūdensvelosipēdu vai SUP dēļus. Glempingā Tērvetē galvenokārt apmetas tūristi, kuru mērķis ir vairāku dienu dabas parka apmeklējums vai makšķerēšana Tērvetes ūdenskrātuvē. Aptuveni 40% glempinga apmeklētāju ir no Lietuvas.

Vaicāta, vai LVM darbība neapdraud privātos uzņēmējus, Kalna šādu iespējamību noliedza. "Nē, gluži otrādi. Latvijas tūrisma un atpūtas nozares būtiskākā problēma ir tā, ka iespēju kvalitatīvi un aktīvi atpūsties Latvijā ir par maz, nevis par daudz," teica Kalna, piebilstot, ka Latvijai būtu jāattīsta un jāpalielina kvalitatīvas atpūtas piedāvājums tūrismam ārpus lielajām pilsētām.

Tāpat LVM secinājusi, ka privātajam pakalpojumu sniedzējiem ir ļoti daudz neizmantotu iespēju radīt jaunus tūrisma pakalpojumus, piemēram, nodrošināt gidus dabas takās, piedāvāt laivu nomu un attīstīt dažādus tūrisma produktus.

Valmieras novada pašvaldībā aģentūra LETA apgalvoja, ka VOC sniegtie izmitināšanas pakalpojumi vērtējami tikai kopsakarā ar sporta infrastruktūras sniegtajiem pakalpojumiem, proti, viesnīcas izmanto sporta veidu federācijas, sporta klubu komandas sacensību un treniņu nometņu laikā. Pašvaldībā uzsver, ka turklāt privātie izmitinātāji nespēj vienlaicīgi uzņemt liela mēroga pasākumu viesus.

Valmieras novada pašvaldībā arī norādīja, ka VOC viesnīcu infrastruktūra būvēta par kapitālsabiedrības, valsts un pašvaldības līdzekļiem kā sporta infrastruktūras sastāvdaļa, lai nodrošinātu sporta komandām pilna servisa pakalpojumus. Turklāt VOC ievērojot prasību pakalpojumu cenas noteikt, balstoties uz tirgus izmaksām, un tās regulāri pārskata, tostarp tiekoties ar privātajiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Arī Valmierā norāda, ka izmitināšanas nozarē pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums un Valmieras novadā izmitināšanas pakalpojumu piedāvājums joprojām ir nepietiekams.

"Ventspils labiekārtošanas kombinātā" aģentūrai LETA arī norādīja, ka kapitālsabiedrība darbību tūrisma jomā sāka, pašvaldībai konstatējot tirgus nepilnību. Piejūras kempings pašvaldībai pieder kopš 2001.gada.

"Vērtējot tirgus situāciju šodien, tūrisma pakalpojumu un izmitināšanas pakalpojumu piedāvājums Ventspilī ir kļuvis plašāks, līdz ar ko "Ventspils labiekārtošanas kombināts" darbības paplašināšanos šajā jomā neplāno," pauda uzņēmumā. Turklāt patlaban tiek vērtēta iespēja Ventspils Piejūras kempinga apsaimniekošanu nodot privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Jau pašlaik privātie uzņēmēji nodrošina velosipēdu nomas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu kempingā.

Kempinga pakalpojumu cenas, kā apgalvoja uzņēmumā, tiek noteiktas brīvas konkurences apstākļos, ņemot vērā pilno pašizmaksas aprēķinu, ietverot visas tiešās un netiešās izmaksas un atbilstošu nozares peļņas normu.

Rēzeknē pat spa

Rēzekne ir vienīgā pašvaldība, kurai pieder pašai sava trīs zvaigžņu viesnīca - "Restart", kas ietilpst Rēzeknes olimpiskā centra kompleksā. Turklāt pagājušā gada nogalē noslēdzās būvdarbi pie Rēzeknes rekreācijas centra jeb spa būvniecības.

Uz aģentūras LETA jautājumiem Rēzeknes pašvaldībā neatbildēja.

Saskaņā ar viesnīcas "Restart" pārvaldītāja SIA "Olimpiskais centrs Rēzekne" (OCR) vadības ziņojumā teikto 2023. gadā viesnīcā tika apkalpotas 6587 personas.

Pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka "Restart" bez viesnīcas numuriņiem ir pieejama arī konferenču zāle, iekšējais un āra baseins, sauna, infrasarkanā kabīne, divas burbuļvannas, bērnu zona, kā arī kafejnīca ar vasaras terasi. Viesnīcas numuru cenas ir no 45 līdz 70 eiro par diennakti.

Viesnīca "Restart" tika izbūvēta OCR izveides projekta otrajā kārtā. Tās pirmajā daļā no 2015. gada līdz 2016. gadam tika izbūvēta pati viesnīca, kas pašvaldības tīmekļvietnē dēvēta par "daudzfunkcionālu ēku", savukārt otrajā daļā no 2016. gada līdz 2017. gadam notika atklātā peldbaseina kompleksa būvniecība. Tajā ir arī spa. Otrās kārtas pirmās daļas būvniecības procesa izmaksas bija 2,645 miljoni eiro, tostarp no valsts budžeta mērķdotācijas saņemti 700 000 eiro, savukārt otrās kārtas otrās daļas būvniecības izmaksas bija 1,075 miljoni eiro, tajā skaitā 952 000 eiro no valsts budžeta mērķdotācijas.

Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka kopējais valsts atbalsts 2017.-2020.gadā OCR bija 4,4 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 25% no kopējām projekta īstenošanas izmaksām. 2015.gadā Rēzeknes pašvaldība projektam pieteica arī 1,4 miljonu eiro kredītu Valsts kasē. Tiesa, lielākā daļa līdzekļu novirzīti paša sporta centra būvniecībai.

Savukārt Rēzeknes rekreācijas kompleksa būvniecība tika sākta 2020.gadā, kad pašvaldība noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības fondu projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" īstenošanu. Projekta mērķis ir teritoriju revitalizācija, reģenerējot Rēzeknes pilsētas degradētās teritorijas, nodrošinot videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu.

Rekreācijas centra projekta kopējie izdevumi ir 11,2 miljoni eiro. No tiem kopējie attiecināmie izdevumi ir 7,2 miljoni eiro, kuros lielāko daļu - 5,03 miljonus eiro - veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. 2024.gadā projektam no pašvaldības budžeta atvēlēti 1,2 miljoni eiro, kas ir viens no lielākajiem pašvaldības atbalstāmajiem projektiem šogad.

Saskaņā ar Rēzeknes pašvaldības publiskoto informāciju rekreācijas centra kompleksā ietilpst trīs stāvu ēka, kurā apmeklētājiem būs pieejams ūdens masāžas aprīkojums, džakuzi, saunas, tvaika pirtis. Tāpat arī apmeklētājiem būs pieejamas trenažieru un fitnesa zāles, augšstāvos izvietotas spa procedūru telpas - kopumā 16 speciāli aprīkoti un iekārtoti kabineti dažāda veida masāžas, fizioterapijas un kosmētisko procedūru veikšanai.

Atšķirībā no viesnīcas "Restart" rekreācijas centru plānots iznomāt privātajam komersantam, taču nomas tiesībām atbilstošs pretendents nav atrasts jau vairākas izsoles pēc kārtas. Jaunākā izsole paredzēta 12.aprīlī, un tajā tiek piedāvāts slēgt nomas līgumu uz 30 gadiem, sākotnējo nomas maksu mēnesī paredzot 4960 eiro. Vēl izsoles uzvarētājam jāinvestē pamatlīdzekļos ne mazāk kā 500 000 eiro un jāizveido ne mazāk kā 15 jaunas darba vietas.

Iepriekš nomas tiesību izsolēs bija paredzēts, ka nomniekam nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos jāinvestē ne mazāk kā pieci miljoni eiro, un tām neviens nepieteicās.

Tagad investīcijas sadalītas pa projekta aktivitātēm - investīcijas rekreācijas centra ēkā Brīvības ielā 23A - 500 000 eiro, investīcijas viesnīcas kompleksa būvniecībā Brīvības ielā 23, kas vēl nav sākta, - 4,5 miljoni eiro.

Pērn oktobrī izsludinātās izsoles nosacījumi paredzēja, ka Brīvības ielā 23 uzvarētājam būs jābūvē viesnīcas komplekss, bet šai izsolei neviens nepieteicās. Saskaņā ar viesnīcas tehnisko specifikāciju tai jāatbilst četru zvaigžņu standartiem, jābūt 100 istabām, kā arī jānodrošina ēdināšanas pakalpojumi un jāparedz iespējas semināru un konferenču rīkošanai.

Nakšņošana kultūras pieminekļos

Tukuma novada pašvaldībai pieder SIA "Šlokenbekas pils" un SIA "Jaunpils pils". Abu uzņēmumu pamatnodarbošanās ir viesmīlības pakalpojumu nodrošināšana. Šlokenbekas muižas ansamblim un Jaunpils pilij ir piešķirts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

SIA "Jaunpils pils" 2022. gadā strādāja ar 488,6 tūkstošu eiro apgrozījumu un 13 000 eiro peļņu. Informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnē liecina, ka "Jaunpils pils" 3.aprīlī bija nodokļu parāds 22,4 tūkstošu eiro apmērā. Tikmēr "Šlokenbekas pils" 2022.gadā strādāja ar 223,2 tūkstošu eiro apgrozījumu un 584 eiro peļņu.

Tukuma novada Audita un kontroles nodaļas vadītāja Inese Valtere aģentūrai LETA skaidroja, ka Šlokenbekas muižas ansamblī un Jaunpils pilī pirms šo darbību nodošanas pašvaldības kapitālsabiedrībām darbojās privātie uzņēmēji, bet tie nav nodrošinājuši veiksmīgu komercdarbību, sadarbību ar pašvaldību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Valtere arī uzvēra, ka vēsturiskajās ēkās iespējas sniegt komercpakalpojumus ir ierobežotas. Tādēļ, lai gan tiek sniegti viesnīcas pakalpojumi, pašvaldību kapitālsabiedrību pakalpojumi atšķiras no privāto tūrisma uzņēmēju piedāvājuma. "Secīgi, atšķiras arī klientu apmeklējuma mērķis, tādēļ tie nav pilnībā salīdzināmi un aizvietojami," skaidroja Valtere.

Taujāta par muižu apsaimniekotāju peļņu, Valtere sacīja, ka uzņēmumos gūtā peļņa tiek novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai tiek investēta kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanā, piemēram, atjaunojot grīdas segumu. Tikmēr izmitināšanas pakalpojumu cenas saskaņā ar pašvaldībā pausto tiek aprēķinātas un noteiktas, ņemot vērā izdevumus, kas kapitālsabiedrībai radušies, sniedzot konkrētu pakalpojumu. Izcenojuma projektu sagatavo un iesniedz saskaņošanai Tukuma novada pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim.

Šlokenbekas muižas tīmekļvietnē norādīts, ka viesnīca atrodas muižas kādreizējā spirta brūža ēkā. Cenas Šlokenbekas muižā ir no 15 eiro par gultas vietu ekonomiskās klases numuriņā, kurā ir astoņas divstāvu gultas, līdz 70 eiro par "deluxe" klases numuriņu. Līdztekus muižā pieejama banketu, semināru un konferenču telpa līdz 300 personām, piknika un telšu vietas, piedāvājumi jaunlaulātajiem, ekskursijas muižas teritorijā un Latvijas Ceļu muzejs.

Tikmēr Jaunpils pils tīmekļvietnē publiskotā informācija liecina, ka naktsmājas maksā no 20 eiro personai ekonomiskajā numuriņā līdz 125 eiro "Barona istabā". Līdztekus pilī ir vairākas svinību un semināru zāles, vairāku veidu ekskursiju piedāvājums un krogs.

Situācija līdzīga lielākajā daļā Latvijas pašvaldību

Kā, analizējot pašvaldību tūrisma lapās pieejamo informāciju, apkopoja aģentūra LETA, pašvaldības vai izglītības sistēmā ietilpstošas viesnīcas, kas piedāvā tūristu izmitināšanu, atrodamas 29 no 42 aplūkotajām pilsētu un novadu pašvaldībām. Rīga analizēta netika. Vienlaikus 15 pašvaldību tīmekļvietnēs dienesta viesnīcas vai citu izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājums, kas saistīts ar publisko sektoru, reklamēts netika.

KP veiktajā tirgus uzraudzībā secināts, ka, lai arī dienesta viesnīcas tūrisma nolūkos lielākoties netiek reklamētas, atsevišķos gadījumos informācija ir pieejama ar tūrismu saistītās mājaslapās, kā arī tūrisma informācijas centros un to mājaslapās, un sociālajos tīklos, attiecīgo pašvaldību un izglītības iestāžu mājaslapās. Cita starpā daļa dienesta viesnīcu pieejamas arī starptautiskajā rezervēšanas platformā "booking.com".

Aģentūra LETA uzrunāja arī virkni uzņēmēju, aicinot paust viedokli par privātā un publiskā sektora konkurences apstākļiem izmitināšanas jomā Latvijā, taču visi aptaujātie no komentāra sniegšanas atteicās. Kā biežākais atteikuma iemesls tika minēts attiecību pasliktināšanās ar attiecīgo pašvaldību un tās ierēdņiem.