Vai šobrīd Latvijā piedzīvojam ekonomisko krīzi? Un kādas ir nākotnes prognozes?
Luminor bankas aptaujā 82% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka, pēc viņu domām, šobrīd piedzīvojam ekonomisko krīzi. Vai šī brīža situāciju varam saukt par ekonomisko krīzi un kādas ir nākotnes prognozes, skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Jautāti, vai šobrīd Latvijā piedzīvojam ekonomisko krīzi, ievērojams vairākums iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši – 38% tam pilnībā piekrīt un 44% drīzāk piekrīt. Tikmēr tikai 12% norādīja, ka drīzāk nepiekrīt šim apgalvojumam, bet tikai 1% nemaz nepiekrīt, ka šobrīd Latvijā ir ekonomiskā krīze.
Vislielākais īpatsvars cilvēku, kas pilnībā piekrīt krīzes esamībai, ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem un ar mazākiem ienākumiem. Tikmēr cilvēki ar ienākumiem virs 1500 eiro, rīdzinieki un trīsdesmitgadnieki biežāk atbildēja, ka neuzskata šī brīža situāciju par ekonomisko krīzi.
Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka ekonomiku veido norises dažādās nozarēs, kuru sekmes jebkurā brīdī var būt ļoti atšķirīgas – kādā no tām var būt krīze, bet kādai klāties ļoti labi.
“Aizvadīto gadu noteikti nevar saukt par visaptverošu krīzi, taču tā arī nebija ekonomiskā paradīze. 2023. gadā krīze noteikti bija, piemēram, preču eksporta nozarēs, taču vienlaicīgi Latvijā visu gadu bija zems bezdarbs un gada sākums bija citas krīzes beigu sākums – apstājās cenu pieaugums un dzīves dārdzības līmenis šobrīd ir apmēram tāds pats kā bija pērn februārī,” norāda ekonomists.
Lai gan pērn inflācija piebremzējās, ikviens izjuta preču cenu pieaugumu veikalos, pagājušās sezonas enerģijas izmaksu kāpumu un Euribor ietekmi uz kredītu maksājumiem, kas radīja cilvēkos sajūtu, ka piedzīvojam ekonomisko krīzi. No aptaujas dalībniekiem tikai 12% norādīja, ka inflācija viņus nav ietekmējusi, tikmēr vairumam cenu kāpuma dēļ šogad nācies “savilkt jostas” – 48% atzina, ka sākusi dzīvot taupīgāk, 23% atteikušies no tēriņiem izklaidei un ceļošanai, bet 15% sākuši tērēt savus uzkrājumus.
Ekonomists pieļauj, ka iedzīvotāju noskaņojums ir samērā pesimistisks iepriekšējo četru gadu globālo satricinājumu – pandēmijas un kara ekonomiskās ietekmes – dēļ. Taču viņš paredz, ka 2024. gads iedzīvotājiem varētu palikt labā atmiņā, salīdzinot ar aizvadītajiem grūtajiem gadiem.
Pēteris Strautiņš arī prognozē, ka šogad nav gaidāma kāda jauna krīze – par to šobrīd nekas neliecina. “Šogad kopumā gandrīz viss ies uz labo pusi, tikai pārsvarā ļoti lēni. Gada vidējā inflācija būs tuvu nullei, iespējams, pat nedaudz zem tās, un precēm cenas kopumā samazināsies, bet pakalpojumiem pieaugs. Tā kā lielākā daļa ekonomiski aktīvo cilvēku ir algota darba veicēji, viņu labklājības izmaiņu prognozes nākamajam gadam ir labvēlīgas, jo nominālo algu pieaugums būs ļoti līdzīgs reālajam pieaugumam. Cerības dod arī gaidāmā Euribor procentu likmju samazināšanās, kas jau ir sākusies,” saka ekonomists.
