Algu pieaugums bremzēsies... Ko no 2024. gada sagaida Latvijas ekonomisti

"Kopumā, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā augs par 1,4%. Gada sākumā ekonomika turpinās stagnēt, bet straujākus izaugsmes tempus ceram redzēt gada otrajā pusē, kad centrālās bankas būs sākušas samazināt procentu likmes. Procentu likmju kritums ļaus atjaunoties privāto investīciju aktivitātei pašmājās, un, kas mūsu eksportētājiem īpaši nozīmīgi, mājokļu tirgus un būvniecības aktivitātei arī mūsu partnervalstīs," sacīja Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka Latvijas ekonomikā kritums šā gada deviņos mēnešos veidoja 0,6%, tādējādi 2023. gadā lejupslīde būs izrādījusies dziļāka, nekā prognozēts gada sākumā un būs aptuveni 0,4% apmērā. "Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā kopumā un inflācijas nomocītais privātais patēriņš ir ievilkuši ekonomiku lejupslīdē," viņš skaidroja.

Vienlaikus Gašpuitis minēja, ka pazīmes norāda, ka aktivitāte ekonomikā 2023. gada beigās jau varētu būt sasniegusi zemāko punktu, taču tuvākajos divos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomikas aktivitāte saglabāsies izteikti stagnatīva. "Būtiskākais īstermiņa izaugsmes aktivitātes atbalsts būs ieplūstošie Eiropas fondi, īpaši būvniecībā. Daudz kas būs atkarīgs no birokrātijas spējas nodrošināt to pieejamību. Pirktspējas uzlabošanās pakāpeniski atdzīvinās privāto patēriņu, kas būs galvenais izaugsmes vilcējs 2024. gadā," viņš sacīja.

Tāpat "SEB bankas" makroekonomikas eksperts atzīmēja, ka inflācija eirozonā un Latvijā strauji pazeminās un tas stiprina cerības, ka procentu likmju slogs varētu tikt mazināts jau 2024. gada sākumā, sniedzot pozitīvus impulsus ekonomikai. Tas aktivizēs gan patēriņu iekšzemē, gan arī pieprasījumu ārējos tirgos. "Tomēr likt likmes uz straujiem uzlabojumiem, īpaši eksporta tirgos, pamatu es neredzu," teica Gašpuitis.

Viņš skaidroja, ka Vācijas un Ziemeļvalstu ekonomiku perspektīvas 2024. gadam ir vājas. Preču eksportā kritums vēl gada sākumā turpināsies, kas pakāpeniski stabilizēsies. Labākas izaugsmes perspektīvas ir pakalpojumu eksportam. Izteiktākas nostiprināšanās pazīmes varētu parādīties gada otrajā pusē. Atsevišķos sektoros apstrādes rūpniecībā situācija varētu saglabāties stagnatīva arī visu 2024. gadu. Izaugsme nav gaidāma arī tranzīta nozarē. Ja būs atbilstoši laika apstākļi, veiksmīgi rezultāti gaidāmi lauksaimniecībā.

Gašpuitis prognozēja, ka pie nelielas izaugsmes atgriezīsies mazumtirdzniecība un pakalpojumi. Tāpat aktivitāte uzlabosies nekustamā īpašuma un finanšu nozarēs.

"Pašreizējā Latvijas izaugsmes prognoze 2024. gadam 2,2% ir optimistiska. Reāla, ja inflācijas tempu kritums būs pietiekams, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc iespējas ātrāk sāktu mazināt procentu likmju slogu, izvairīsimies no enerģijas cenu kāpumiem un neparādīsies jauni nopietni izaicinājumi. Risks, ka stagnācija var ievilkties, ir augsts," teica Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums pēdējā gada laikā ir negatīvi ietekmējis Latvijas ekonomiku - izaugsme ir faktiski apstājusies un ekonomika kopumā šobrīd atrodas nelielā recesijā.

"Skatoties nākotnē, nenoteiktība saglabājas augsta un risku izaugsmei ir daudz, tomēr uz 2024. gadu raugos ar piesardzīgu optimismu, un, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomikā 2024. gadā ir gaidāma neliela izaugsme 2-2,5% apmērā," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka viena no nozarēm, kurā 2024. gadā ir gaidāma izaugsme, varētu būt rūpniecība, kur ražošanas apmēri kopš 2022. gada pavasara ir samazinājušies par aptuveni 8%. Līdz ar pandēmijas beigām preču pieprasījums pasaulē noplaka un pieauga preču krājumi noliktavās, tādējādi rūpniecībā samazinājās pasūtījumi un ražošana. Taču šobrīd ir redzamas pazīmes, ka krājumu samazināšanas cikls tuvojas beigām un rūpniecība atgriezīsies pie izaugsmes 2024. gada pirmajā pusgadā, lai gan izaugsme, visticamāk, būs mērena un nevienmērīga.

Tāpat, pēc Āboliņa teiktā, 2024. gadā situācija varētu uzlaboties tirdzniecībā. "Inflācija Latvijā ir noslīdējusi zem 2%, bezdarbs ir zems un algas turpina augt. Ja darba tirgū nenotiek kādas būtiskas izmaiņas, reālo ienākumu pieaugums veicinās tirdzniecības pieaugumu. Papildus tam finanšu tirgi šobrīd jau prognozē procentu likmju samazināšanu eirozonā, iespējams, jau no 2024. gada marta vai aprīļa. Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm, 2024. gadā kopumā procentu likmes eirozonā varētu tikt mazinātas četras vai piecas reizes, savukārt EURIBOR nākamā gada decembrī varētu noslīdēt līdz 2,6-2,8%. Kredīti Latvijā pārsvarā tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, tādēļ procentu likmju samazinājums arī veicinātu patēriņa izaugsmi," viņš klāstīja.

Āboliņš arī minēja, ka procentu likmju kāpuma dēļ situācija būvniecības nozarē Eiropā kļūst arvien dramatiskāka un pēdējos ceturkšņos ir būtiski samazinājusies - sarūk būvatļauju, kā arī no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits. Arī Latvijā procentu likmju kāpums mazina aktivitāti būvniecības nozarē. Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka būvniecībā nākamgad ir iespējams kritums, lai gan daļēji to kompensēs Eiropas Savienības finansētās investīcijas. Fiskālā politika kopumā joprojām ir stimulējoša, jo eirozonas valstu budžeti arī 2024. gadā būs ar palieliem deficītiem. Arī 2024. gads būs sarežģīts uz būvniecību vērstajās rūpniecības nozarēs.

"Tomēr ir arī daudz risku, kuru dēļ 2024. gada piesardzīgi pozitīvās prognozes Latvijas ekonomikā var nerealizēties. Karš Ukrainā turpinās, ģeopolitiskā situācija pasaulē ir ļoti nestabila, Ķīna turpina cīnīties ar problēmām nekustamā īpašuma sektorā, savukārt eirozonā īstermiņa rādītāji un ekonomikas noskaņojums ir pasliktinājies, neskatoties uz inflācijas kritumu. Arī enerģētikā krīze pilnībā nav pārvarēta un jauni šoki vai negaidīti liels pieprasījums aukstās ziemas dēļ var izraisīt jaunu enerģijas cenu kāpumus," sacīja Āboliņš.

Viņš piebilda, ka arī monetārā politika uz ekonomiku darbojas ar laika nobīdi, un pēdējā pusotra gada laikā pieredzētais straujais procentu likmju kāpums var izraisīt būtiskāku ekonomikas lejupslīdi, nekā šobrīd prognozēts, vai radīt finanšu stabilitātes riskus augstā parāda līmeņa dēļ. Tāpat eirozonā izaugsmi kavē ne tikai cikliskie, bet arī strukturālie faktori, piemēram, augstās enerģijas cenas un pieaugošā konkurence tādās Eiropas ekonomikai nozīmīgās nozarēs kā autobūve. Rezultātā ir risks, ka eirozonā arī 2024. gadā turpinās ekonomikas stagnācija, un tas ierobežos Latvijas izaugsmes iespējas.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka viena no straujāk augošajām nozarēm nākamgad varētu būt celtniecība, pateicoties straujākai Eiropas Savienības fondu apguvei. Tiesa gan, temps visdrīzāk būs lēnāks nekā 2023. gadā, kad tas bija ap 15%.

"Loti ceru, ka paātrināsies komercpakalpojumu, informācijas un sakaru pakalpojumu attīstība. Šo nozaru dinamika 2023. gadā bijusi neparasti vāja. Tās ir nozares, kas iepriekšējos gados bija uzticams mūsu ekonomikas enerģijas avots, šobrīd tām ir vājuma brīdis, taču ir priekšnosacījumi straujākai attīstībai 2024. gadā. Šā gada ļoti mazā apjoma dēļ varētu būt labs pieaugums arī nozarē "cita rūpniecība", kas galvenokārt ir enerģētika. Šī nozare ir neparasta ar to, ka tās vispārējā tendence kopš 2007. gada ir lejupejoša, kas nepavisam nav slikti, tas atspoguļo efektivitātes uzlabojumus, tātad mazāku enerģijas patērēšanu. Varbūt ieguldījumi atjaunojamo energoresursu jaudās nākotnē padarīs Latviju par elektrības eksportētāju, bet enerģētiku - par augošu nozari," klāstīja Strautiņš.

Viņš arī prognozēja, ka nākamgad varētu būt gaidāms pieticīgs pieaugums (1-2%) tirdzniecībā, bet šīs nozares lieluma dēļ tas tomēr uzskatāms par nozīmīgu faktu un tā būtu liela pārmaiņa pēc apmēram 5% krituma 2023. gadā.

"Sagaidu, ka tuvu nullei nākamgad būs izmaiņas apstrādes rūpniecībā. Varētu būt pozitīva attīstība gada ietvaros, bet gada sākumā vēl jutīs šā gada ražošanas samazinājuma inerci. Apstākļi preču eksporta tirgos joprojām būs diezgan nelabvēlīgi," teica Strautiņš.

Viņš arī pieļāva, ka no mīnusiem varētu nespēt izkāpt transporta nozare. Ģeopolitiskās situācijas dēļ nav gaidāma atgūšanās tranzītā, tā arī varētu kavēt autopārvadājumu attīstību.

Gada vidējā inflācija - gan tuvu nullei, gan 1,5-2% apmērā

Zorgenfreija sacīja, ja pēdējos gados inflācija bija galvenais ekonomikas vērotāju un arī iedzīvotāju bažu iemesls, tad 2024. gadā tā vairs nebūs.

"Inflāciju 2024. gadā prognozējam vien 1,5% apmērā," viņa teica, norādot, ka jau līdz šim redzētais kritums enerģijas cenās, kā arī pieejamās pasaules izejvielu tirgu cenu prognozes liek domāt, ka 2024. gadā izmaksas par komunālajiem maksājumiem Latvijas patērētājiem būs zemākas nekā vidēji 2023. gadā.

Tāpat Zorgenfreija minēja, ka, ņemot vērā tirgos iecenotās zemās nākotnes naftas cenas, jāsecina, ka arī degviela varētu būt vidēji lētāka nekā 2023. gadā. Arī atsevišķu importēto preču cenas, kā arī apģērbu cenas varētu būt zemākas salīdzinājumā ar situāciju 2023. gadā. Savukārt pārtikas un alkoholisko dzērienu cenās neliels kāpums varētu būt, taču krietni mazāks nekā 2023. gadā vērotais. Arī pakalpojumos visdrīzāk turpināsim redzēt cenu kāpumu, jo, lai gan daudzi izmaksu posteņi pakalpojumu sniedzējiem kļūs lētāki, tomēr spiediens celt algas saglabāsies.

Gašpuitis atgādināja, ka novembrī gada inflācija Latvijā noslīdēja līdz 1%, taču 2023. gadā Latvijā gada vidējā inflācija, visticamāk, būs 9%.

Viņš skaidroja, ka 2023. gadā inflācijas tempu sarukumu ir nodrošinājis enerģijas cenu kritums, kas ir mazinājis spiedienu uz preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, ko bremzē arī izaugsmes grūtības.

"2024. gada sākumā parādīsies gāzes cenu sarukuma ietekme tarifos, bet gada laikā enerģijas cenu krituma ietekme pamazām izzudīs. Enerģijas cenas būs svārstīgas, taču strauji noturīga to palētināšanās nākamgad neturpināsies. Lēnīgā globālā izaugsme varētu arī pasargāt no būtiska pieauguma, lai gan laika apstākļi un ģeopolitiskie notikumu faktori padara to svārstīgumu neprognozējamu," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka nākamgad stabilākām ir jākļūst pārtikas cenām, iespējams, pat vairākās grupās cenu līmenis var kristies. Ja izaugsme pasaulē buksēs, preču cenu kāpums būs minimāls, pieļaujot, ka deflācijas spēki Ķīnā atsauksies noteiktu preču cenu īslaicīgā kritumā. Savukārt pakalpojumos saglabāsies stabilāks inflācijas spiediens algu izmaksu kāpuma dēļ.

Arī Gašpuitis prognozēja, ka 2024. gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 1,5%. "Ja izvairīsimies no saspīlējumiem enerģijas tirgū un būtiskiem klimatiskiem notikumiem, inflācija var izrādīties arī zemāka," viņš piebilda.

Āboliņš prognozēja, ka gada vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt ap 2%, taču gada pirmajā pusē pat zem 2%.

"Galvenais zemās inflācijas cēlonis joprojām ir energoresursu cenu normalizēšanās Eiropā, kā rezultātā siltumenerģijas tarifi būs zemāki nekā iepriekšējā gadā, vismaz līdz apkures sezonas beigām. Un pie pašreizējām dabasgāzes cenām Rīgā nākamgad siltumenerģijas tarifi varētu samazināties vēl par 10-15%," sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš minēja, ka pakalpojumu inflācija Latvijā saglabājas salīdzinoši augsta, tostarp novembrī pakalpojumu cenas Latvijā bija par 5,9% augstākas nekā pirms gada. Bezdarbs ir zems un algas turpina augt, tādēļ pakalpojumu cenas, visticamāk, turpinās augt.

Āboliņš prognozēja, ka 2024. gada otrajā pusē, kad izzudīs energoresursu cenu krituma bāzes efekti, inflācija Latvijā atkal varētu pietuvoties 3%.

"Arī turpmākajos gados inflācijas riski kopumā saglabājas gana augsti. Piemēram, dabasgāzes patēriņš Eiropā joprojām ir par 15-20% mazāks nekā pirms 2022.gada, dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz 90%, taču cena ir gandrīz divas reizes augstāka nekā pirms 2021.gada. Tas liek domāt, ka līdzsvars energoresursu tirgos joprojām ir trausls un pilnībā nevar izslēgt atkārtotus cenu kāpumus. Domāju, ka vidējā termiņā ekonomikā varētu būt lielāka nosliece uz inflāciju nekā iepriekšējā desmitgadē," sacīja Āboliņš.

Savukārt Strautiņš sacīja, ka nākamgad kopējās cenu līmeņa izmaiņas būs ļoti nelielas jeb tuvu nullei.

"Preču cenu vidējais līmenis kritīsies, bet pakalpojumu cenu - pieaugs. Turpināsim virzīties cauri 2022. gada nogalē un 2023. gadā notikušā importa cenu krituma garajai atbalsij. Tā var vēl nozīmīgi izpausties gan atsevišķu pārtikas cenu kritumā, gan enerģijas cenās. Gan naftas, gan gāzes cenas biržās vēsta, ka transporta un siltuma izmaksas nākamgad samazināsies," teica Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka augs pakalpojumu cenas, kas galvenokārt ir atkarīgas no vietējā darbaspēka izmaksu līmeņa, taču temps būs lēnāks nekā pagājušo divu gadu laikā.

Bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt 6-6,7% līmenī

Āboliņš pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023. gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023. gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka līdz ar mērenas ekonomikas izaugsmes atsākšanos 2024. gadā, bezdarbs Latvijā, visticamāk, atkal sāks samazināties, un 2024. gada beigās tas varētu būt nedaudz zem 6%.

Zorgenfreija sacīja, ka šogad uz vājā ekonomikas attīstības fona darba tirgus kopumā bija pārsteidzoši noturīgs, taču bezdarbs 2023. gada otrajā pusē nedaudz pakāpās. Vienlaikus 2024. gada sākums atsevišķām nozarēm, piemēram, uz eksportu vērstajai apstrādes rūpniecībai, joprojām būs grūts, turpināsies arī kopējā ekonomikas stagnācija.

"Šādos apstākļos uzņēmumi var izlemt atvadīties no atsevišķiem darbiniekiem. Tādēļ 2024. gada sākumā bezdarbs, visticamāk, turpinās vēl nedaudz pieaugt, pietuvojoties 7%. 2024. gada otrajā pusē, atsākoties straujākai ekonomikas izaugsmei, bezdarbs atkal mazināsies, gada nogalē noslīdot līdz 6,4%," teica Zorgenfreija.

Gašpuitis pauda, ka šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis Latvijā palielinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 6,5%. Nelielais bezdarba pieaugums nesignalizēja par būtisku situācijas pasliktināšanos darba tirgū. Tas joprojām ir aktīvs, ko apliecina arī citi rādītāji. Tomēr tuvāko ceturkšņu laikā aktivitāte darba tirgū palēnināsies un gaidāms neliels bezdarba pieaugums.

"Ekonomiskās aktivitātes stagnācija, jo īpaši sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, tostarp uz eksportu orientētajās un tranzītā norāda uz nelielu, bet bezdarba pieauguma iespējamību 2024.gada sākumā. Darba meklētāju rindas tuvākajos mēnešos varētu paplašināt arī maksātspējas grūtības, kas spiestu darba meklējumos iesaistīties tādus iedzīvotājus, kas bijuši ekonomiski neaktīvi. Tomēr krasas izmaiņas nav gaidāmas," sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka uzņēmumu aptaujās darbaspēka trūkuma aktualitāte ir mazinājusies nedaudz un joprojām pastāv. Tādēļ bezdarba pieaugums būs īslaicīgs, kamēr darbinieki savā nozarē atradīs jaunas iespējas vai pieņems lēmumu par iespējām citā. Tāpat darba devēji nesteidz atlaist darbiniekus, jo saprot, ka ekonomika ir cikliska un iespēju robežās meklē veidus kā tos noturēt.

"Demogrāfisko tendenču dēļ uzņēmumiem darbinieku meklējumi kļūst par pastāvīgu aktualitāti. Darba zaudēšana vairumam darbinieku, kuru prasmes tiek atjaunotas, būs salīdzinoši īslaicīga parādība. Parādoties sezonālajiem darbiem un aktivizējoties ekonomikai, bezdarbs atkal mazināsies," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī atzīmēja, ka nodarbinātības kāpināšana ir aktuāls uzdevums. "Latvijā ir saskatāms strādāt spējīgu darbinieku resurss, kuru iesaistīšana darba tirgū ir mūsu interesēs," viņš piebilda.

Pēc Gašpuita prognozētā, nākamgad bezdarba līmenis varētu būt aptuveni šā gada beigu līmenī - 6,6%. "Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā un tranzīta pakalpojumos nozīmē, ka darba tirgus atdzišanas pazīmes izteiktāk būs jūtamas reģionos, kamēr Rīgā tas kopējo ainu ietekmēs minimāli vai nemaz. Jāņem vērā arī bēgļu kustības ietekmi uz darba tirgus statistiku," viņš sacīja.

Savukārt Strautiņš minēja, ka bezdarba līmenis nākamgad mainīsies ļoti maz. "Piesardzības labad pieņemu, ka tas būs par pāris procentu desmitdaļām augstāks nekā šogad - ap 6,7% iepretim 6,5%," viņš sacīja.

Strautiņš norādīja, ka joprojām saglabājas darba zaudēšanas risks rūpniecības uzņēmumos, kas ražo produktus, ko galvenokārt patērē Eiropas valstu celtniecība.

"Reālā iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamgad paātrināsies, bet kopējā naudas aprite augs lēnāk nekā šogad un tas pats par sevi ir svarīgs fakts, tas var pasliktināt finansiālo situāciju daļai uzņēmumu. Uzņēmumi negūst tiešu labumu no tā, ka to darbiniekiem straujāk aug pirktspēja, bet pāreja no augstas uz ļoti nelielu vai nekādu inflāciju daudziem var būt finansiāli traumatiska," sacīja Strautiņš.

Vidējās bruto darba samaksas kāpums gaidāms par 7-9%

Gašpuitis atzīmēja, ka 2023. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 11,8% - līdz 1549 eiro. Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā - attiecīgi par 13,7% un 11,1%.

"Pieauguma tempa noturīgums trešajā ceturksnī ir nedaudz negaidīts, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes grūtības. Tomēr turpmākie algu pieauguma tempi noplaks. Visticamāk, ka būs novērojamas atšķirības starp privāto un publisko sektoru. Privātajā sektorā uz izaugsmes tempu palēnināšanos reaģē ātrāk nekā publiskajā. Tomēr arī tur nākamgad algu pieauguma iespējas kļūs ierobežotākas," sacīja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka inflācija jau šobrīd būtiski iepaliek no atalgojuma kāpuma, stiprinot pirktspēju, kam pakāpeniski ir jāatdzīvina patēriņš. Taču ne visi šobrīd piedzīvo atalgojuma pieaugumu un arī citi ienākuma veidi indeksāciju vēl piedzīvos, tādēļ joprojām liela daļa mājsaimniecību izjutīs nopietnas maksātspējas grūtības.

"Nākamgad zaudētās pirktspējas atgūšanās turpināsies, kaut algu pieaugums noslīdēs līdz 7-8%. Būtiska ietekme uz pieaugumu būs minimālās algas palielināšanai. Izaugsmes buksēšana var likt daudzām nozarēm optimizēt zemāk atalgoto darbinieku skaitu, mazinot slodzes, ietekmējot vidējās algas līmeni," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī piebilda, ka, ņemot vērā 2024. gada perspektīvu, ir grūti atrast iemeslus, lai kādā no nozarēm algu kāpums neturpinātos. Taču, kā ierasts, tas nenotiks vienmērīgi, jo starp nozares uzņēmumiem, gan uzņēmuma darbiniekiem atšķirības saglabāsies vienmēr.

Āboliņš prognozēja, ka vidējā bruto darba samaksa Latvijā varētu augt par 7-9%. Valsts budžetā izdevumi atlīdzībai 2024. gadā pieaugs par vairāk nekā 10%, un domājams, ka straujākais algu kāpums ir gaidāms tieši prioritārajās valsts budžeta nozarēs - drošība, izglītība un veselība.

"Protams, augstās inflācijas dēļ spiediens celt atalgojumu ir liels arī privātajā sektorā, un straujākais algu kāpums varētu būt pakalpojumu nozarēs. Vienlaikus atsevišķās nozarēs, piemēram, rūpniecībā, 2023. gads ir bijis izaicinošs, un 2024. gadā uzņēmumu finansiālās iespējas celt atalgojumu nebūs tik labas, kā iepriekšējos divos gados. Tāpat jāņem vērā, ka inflācija ir gana strauji samazinājusies, un arī tas nedaudz samazinās spiedienu celt atalgojumu. Vidējā termiņā gan algas Latvijā turpinās augt, jo demogrāfijas dēļ tuvākajos 10 gados Latvijā iztrūkstošais darbinieku skaits varētu būt vairāk nekā 100 000," teica Āboliņš.

Zorgenfreija sacīja, ka, neskatoties uz ne visai spožo ainu ekonomikā, darbaspēka trūkuma problēma nav pazudusi. Joprojām liela daļa Latvijas uzņēmumu to atzīmē kā vienu no galvenajiem biznesu ierobežojošiem faktoriem.

"Tādēļ, lai gan uz vāja pieprasījuma fona daudziem uzņēmumiem atrast līdzekļus darbinieku atalgojuma celšanai kļūs arvien izaicinošāk, algas 2024. gadā joprojām augs strauji - par 8%. Temps gan atpaliks no 2023. gadā lēstajiem 11,5%. Vidējās algas kāpumu balstīs arī minimālās algas celšana par 13%," sacīja Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka, visticamāk, algu pieaugums būs straujāks tajās nozarēs, kurās ir lielāks mazo algu saņēmēju skaits. Būvniecībā, kuru stutēs publisko investīciju projekti, algu kāpums varētu būt straujāks nekā vidēji tautsaimniecībā. Savukārt apstrādes rūpniecībā, pieprasījuma trūkums ir tik izteikts, ka darbaspēka trūkumu kā problēmu vairs min tikai retais uzņēmums. Tas visticamāk nozīmēs, ka algas apstrādes rūpniecībā augs lēnāk nekā vidēji Latvijas ekonomikā.

Savukārt Strautiņš minēja, ka nākamgad darba samaksas pieaugums būtiski bremzēsies - ja šogad kāpums varētu būt ap 11%, tad nākamgad ap 7%.

Viņš skaidroja, ka nākamgad ļoti lēni augs nominālais iekšzemes kopprodukts jeb IKP naudas izteiksmē. Ja 2022. gadā tas auga par 16% un straujais algu kāpums šogad bija šī notikuma atbalss, tad nākamgad kopējā naudas aprite ekonomikā varētu augt vien par 2-3%.

"Uzminēt, kurās nozarēs atalgojums augs straujāk - tas nav viegls uzdevums. Ļoti iespējams, ka nākamgad nozaru struktūras atšķirību dēļ straujāk augs galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne. Tāpēc var pieļaut, ka straujāks algu pieaugums šajā reģionā raksturīgajās nozarēs - komercpakalpojumi, IT un sakaru pakalpojumi, tirdzniecība. Varētu būt arī straujš pieaugums nozarēs, kur algu līmeni vairāk ietekmē minimālās algas palielināšana, pirmkārt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka var pieiet arī savādāk - sagaidīt, ka turpināsies straujš algu pieaugums nozarēs, kurās darba samaksa strauji auga šogad, ar pieņēmumu, ka to nosaka strukturāli faktori, kas tik ātri nepāries. 2023. gadā viens no straujākajiem atalgojuma pieaugumiem bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, varbūt tāpēc, ka samazinās iedzīvotāju blīvums laukos. Taču šāds pieņēmums var neattaisnoties, jo aizejošais gads dabas resursu nozarēm ir bijis finansiāli nelabvēlīgs, pilnīgs pretstats diviem iepriekšējiem.