"Compensa Life" vadītājs izsaka pozitīvu prognozi par apdrošināšnas tirgu nākamgad

Nē, nav tā, ka kritums būtu skāris pilnīgi visus segmentus. Visvairāk skarta ir tieši mūža pensija, kur kritums 10 mēnešos ir par 39%. Vidēji par 6% ir kritusies tirgum piesaistītā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Labā ziņa savukārt ir, ka pieaugums ir tā saucamajiem riska apdrošināšanas veidiem, kas ir dzīvības un kritisko slimību apdrošināšana. Pieaugums ir par 13%. Taču pret kopējo tirgu šie parakstīto prēmiju ziņā ir salīdzinoši nelieli apdrošināšanas veidi, tādēļ to pieaugums nekādi nespēj kompensēt kritumu citos apdrošināšanas veidos.

Ja nākamais gads izskatās pozitīvāks, vai kādos no apdrošināšanas veidiem, kur šogad ir bijis redzams kritums, varētu atsākties izaugsme?

Es paredzu, ka nākamgad visi apdrošināšanas veidi varētu piedzīvot izaugsmi.

Ja mēs mazliet atkāpjamies atpakaļ, tad lielo negatīvo ietekmi uz mūža pensiju šogad atstāja būtībā divi faktori, kuri abi veicināja nedabīgi lielu prēmiju bāzi pagājušajā - 2022. - gadā. Covid-19 laikā ieguldījumu vērtība strauji nokritās un valdība ļāva pagarināt pensiju izņemšanas periodu. Ja parasti termiņš ir seši mēneši pēc pensionēšanās, tad pandēmijas dēļ to pagarināja līdz pagājušā gada novembrim. Tādēļ tie, kas nolēma nogaidīt, pensiju uzkrājumus izņēma pagājušajā gadā. Savukārt likuma izmaiņas, kas no 1.janvāra liedza iespēju izņemt uzkrātos līdzekļus piecu gadu laikā pēc pensionēšanās, veicināja līdzekļus izņemt tos pensionārus, kuri pensionēšanās vecumu sasniedza iepriekšējā gada beigās. Ja iepriekš vidēji pensionāri trīs mēnešu laikā nolēma, ko darīt ar uzkrātajiem līdzekļiem, tad tagad šis termiņš tika pasteidzināts. Tas viss pagājušogad veicināja nedabīgi lielu prēmiju apjomu tirgū. Arī paša likuma izmaiņas kā tādas mazliet ir mazinājušas mūža pensiju atraktivitāti.

Vienlaikus es gribu piebilst, ka likuma izmaiņas, liedzot pensijas kapitāla izņemšanu pirmajos piecos gados, manuprāt, bija pareizas, jo, ja mēs krājam pensijai, tad tam ir jābūt ilgtermiņa risinājumam un pensija ir jāsaņem, kamēr vien cilvēks dzīvo. Taču no iedzīvotāju skatu punkta tas vairs nav tik atraktīvi, jo es nevaru ātri tikt pie visas uzkrātās naudas.

Šogad mēs jau atgriežamies pie normālas prēmiju bāzes. Nākamgad, ņemot vērā, ka pensionāru skaits mazliet pieaug, akumulēto līdzekļu apjoms pieaug, mūža pensijai būtu jāatgriežas pie samērīgas izaugsmes.

Tas pats attiecas uz tirgum piesaistītās apdrošināšanas attīstību. Ir cerība, ka EURIBOR likmes varētu kristies, finanšu tirgos situācija varētu stabilizēties, vidējās algas pieaugs, kā rezultātā iedzīvotāju iespējas uzkrāt atkal palielināsies. Savukārt, kas attiecas uz dzīvības riska produktiem, tad pēdējo gadu tendences rāda, ka iedzīvotāju finanšu pratība pieaug un aizvien vairāk cilvēku izvēlas nodrošināties pret neparedzētiem gadījumiem, tādēļ šī tendence noteikti turpināsies arī nākamajā gadā.

Jau pieminējāt EURIBOR likmes. Kā to straujais kāpums ir ietekmējis apdrošināšanu un cilvēku vēlmi ieguldīt?

Vēlme ieguldīt nav samazinājusies, ir samazinājušās iespējas. Pieaugot EURIBOR likmēm un zinot, ka lielai sabiedrības daļai ir kredītsaistības, ir skaidrs, ka samazinās brīvo līdzekļu apjoms, ko atvēlēt uzkrājumiem. Tāda pati ietekme ir inflācijai, jo ikdienas vajadzībām tērējam vairāk un brīvo līdzekļu ir mazāk. Arī depozītu un obligāciju likmes ir pieaugušas, līdz ar to es pieļauju, ka daļa sabiedrības var arī nosvērties par labu šādiem ieguldījumiem. Lai arī to atdeve ir mazāka nekā potenciāli tirgum piesaistītiem instrumentiem, tie ir atraktīvāki nekā kādreiz.

Kur paši apdrošinātāji pašlaik iegulda līdzekļus?

Te gan no sākuma ir jāatceras, ka apdrošināšanas nozare ir diezgan stingri regulēta attiecībā par to, kur drīkst ieguldīt klientu līdzekļus. Arī atbildība pret klientiem ir augsta, un tādēļ ieguldījumu stratēģija gadiem ir bijusi ļoti konservatīva. Mūsu ieguldījumu portfelī aptuveni 80% veido obligācijas un depozīti. Tā tas ir bijis arī laikā, kad likmes bija zemākas. Šajā ziņā mēs esam pietiekami konservatīvi, jo mums ir jānodrošina saistību izpilde.

Vienlaikus jau gadiem notiek cīņa par to, ka cilvēkiem ir jāveido arī papildu uzkrājumi vecumdienām, lai ienākumu kritums pēc pensionēšanās nebūtu pārāk liels. Šis laiks nebūs izrāvis "robu" šajos uzkrājumos?

Iespējams, jā. Mēs redzam, ka šobrīd uzkrāj mazāk un pamatā uzkrājumus veido vecumdienām vai kādām vajadzībām tālākā nākotnē. Labā ziņa ir tā, ka tie klienti - vismaz mūsu portfelī -, kas ir sākuši krāt iepriekš, uzkrājumus veic un diezgan lielā mērā iemaksu regularitāti saglabā. Kāds varbūt samazina iemaksu summu, bet kopumā disciplīna saglabājas. Protams, ir arī gadījumi, ka līgums tiek pārtraukts un līdzekļi izņemti. Tādu gadījumu skaits ir pieaudzis, bet es neteiktu, ka šis pieaugums ir kritisks.

Taču ir jāatzīst, ka šobrīd jaunu klientu ienākšana uzkrājumu instrumentos ir krietni samazinājusies. Par to ir lielākais satraukums.

Ja mēs salīdzinām ar tādu nosacīti normālu gadu, tad cik liels ir šis samazinājums?

Jauno prēmiju apjoms šogad ir samazinājies par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Kādas šajā ziņā ir prognozes par nākamo gadu? No vienas puses, inflācijas kāpuma temps ir norimis, bet no otras puses - arī deflāciju mēs neesam piedzīvojuši un līdz ar to izdevumi cilvēkiem nav samazinājušies. Arī algas pielikumu nebūt ne visi ir piedzīvojuši. Vai tas neliek ar bažām skatīties arī uz nākamo gadu?

Es tomēr vēlreiz atkārtošu, ka uz nākamo gadu skatos optimistiski. Es ļoti ceru, ka nākamgad sāks samazināties kredītmaksājumu apmērs, jo EURIBOR likmēm kaut kad ir jāsāk kristies. Piekritīšu, ka atalgojums ne visiem ir palielinājies, bet, ja mēs skatāmies uz vidējiem rādītājiem, tas aug. Arī, ja raugāmies uz vēsturi, algas parasti "pievelkas" klāt inflācijai.

Arī darba devēji var veikt iemaksas par saviem darbiniekiem. Kas ir noticis šajā segmentā? Vai arī darba devēji samazināja iemaksas uzkrājošajos produktos?

Nē. Juridisko personu segmentā joprojām turpinās pieaugums. Šogad pieaugums ir 21% apmērā. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka juridisko personu īpatsvars šajā segmentā ir diezgan mazs - vien aptuveni 7% no uzkrājošās apdrošināšanas prēmijām. Tas nozīmē, ka mūsu darba devēji ne līdz galam novērtē ieguvumus, ko šāda veida instrumenti var dot darbinieku motivēšanai, turklāt ilgtermiņā.

Kā jūs pašlaik raksturotu privātpersonas un juridiskās personas, kas veic uzkrājumus?

Ja runājam par juridiskajām personām, tad lielākoties tie ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, un bieži vien uzkrājumu veidošana jau uzņēmumu grupas līmenī ir definēta kā neatņemama darbinieku motivācijas paketes sastāvdaļa. Ja runājam par fiziskajām personām, tad visbiežāk vidējais klients ir 35-45 gadu vecuma kategorijā. Visnotaļ līdzīgās proporcijās ir sievietes un vīrieši. Tāpat ļoti raksturīgi ir, ka cilvēkiem, kuri veido uzkrājumus, ir bērni.

Vienlaikus pētījumi liecina, ka pensionējoties Latvijas iedzīvotāji var piedzīvot ievērojamu ienākumu kritumu. Vai no šī viedokļa Latvijas pensiju sistēma ir vērtējama kā ilgtspējīga?

Kas attiecas uz pašu pensiju sistēmu, tad vaina nav tajā. Pat starptautiski mūsu pensiju sistēma ir atzīta par vienu no ilgtspējīgākajām pasaulē. Taču riski, ka nākotnes pensionāri varētu saskarties ar ienākumu krituma izaicinājumu, ir pietiekami lieli, bet tie ir balstīti citos faktoros un nav tik ļoti saistīti ar pašu pensiju sistēmu.

Pirmais faktors, kas jāmin, ir demogrāfiskā situācija, kas faktiski ir problēma visā Rietumu pasaulē, arī mums. Protams, tas rada risku, ka nākotnes pensionāri varētu būt pārāk liels slogs sistēmai, jo strādājošo, kuriem tā ir jāuztur, būs daudzkārt mazāk. Ja no 70.gadu vidus līdz pat 90.gadu sākumam vidēji valstī gada laikā piedzima vairāk nekā 40 000 bērnu, kopš 90.gadu sākuma šis skaits ar atsevišķiem izņēmumu gadiem ir tikai krities, un pagājušogad mums valstī piedzima vairs tikai aptuveni 15 000 bērnu. Tajā brīdī, kad 70. un 80.gados dzimušie sasniegs pensijas vecumu un pirmajā pensiju līmenī ienākumu plūsmu ģenerēs tie, kas ir dzimuši vēlāk, pirmā līmeņa pensiju apjoms būs daudz mazāks. Te tiešām valstiskā līmenī nopietni ir jādomā, kā mēs risinām šos jautājumus ilgtermiņā.

Otrs faktors ir uzņēmējdarbības vides attīstības stimulēšana. Jo attīstītāki un veselīgāki mums būs uzņēmumi, jo lielākas algas tie varēs maksāt un tas atsauksies uz pensiju apmēru nākotnē.

Vienlaikus ir jāatceras, ka ienākumu līmeņa kritums pensionējoties ir normāla parādība un tā tas notiek arī ļoti turīgās valstīs. Piemēram, Lielbritānijā vidējā valsts nodrošinātā pensija ir tieši puse no vidējās algas valstī, Vācijā vidējā valsts pensija ir mazāka nekā puse no vidējās algas. Visās valstīs pensionējoties ienākumi krītas. Ņemot vērā, ka turīgākās ekonomikās ir lielākas algas, vidējā valsts nodrošinātā pensija, protams, ir lielāka nekā pie mums, bet tā joprojām ir krietni mazāka nekā cilvēku ienākumi aktīvo darba gaitu laikā. Un te mēs nonākam pie trešā faktora, kas ir sabiedrības finanšu pratība. Ir jāsaprot, ka katrs no mums pats arī ļoti lielā mērā ir atbildīgs par to pensijas apmēru, ko mēs saņemsim. Ir jāveido uzkrājumu kultūra, ko attīstītās valstīs dara ilgu laiku. Mums dažkārt veidojas maldīgs priekšstats, ka tie pensionāri, ko mēs redzam vasarā Vecrīgā, ceļo par lielajām valsts pensijām. Tā nebūt nav. Šie cilvēki vienkārši aktīvo darba gadu laikā ir veikuši uzkrājumus.

Tieši tādēļ arī pie mums ir izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Kā jau es minēju, tad teorijā tā ir atzīta par vienu no ilgtspējīgākajām pasaulē, bet, lai tā funkcionētu, tajā ir visiem jāpiedalās. Trešajā pensiju līmenī valdība nevar piespiest piedalīties, tas ir katra paša lēmums, finanšu pratība un tālredzība. Es arī varu piebilst, ka, ja skatāmies uz likumu bāzi, tad valsts līmenī tiek darīts daudz, lai uzkrāšanas kultūru veicinātu.

"Compensa Life" pašlaik ir lielākais mūža pensiju apdrošināšanas prēmiju parakstītājs. Vai pieprasījums Latvijas tirgū pēc šī produkta ir atbilstošs?

Kā jau minēju, likuma izmaiņu dēļ pieprasījums nedaudz ir mazinājies, bet šis kritums nav ļoti būtisks. Es arī domāju, ka, augot finanšu pratībai, pieprasījumam nākotnē būtu jāpalielinās.

Vai mūža pensiju apdrošināšanas tirgū varētu parādīties vēl kāds spēlētājs? Kam būtu jānotiek, lai vēl kāds sāktu to darīt?

Visdrīzāk, ka tas nevarētu būt jauns spēlētājs Latvijas tirgū. Vai kāds no esošajiem apdrošinātājiem varētu startēt vai arī atgriezties? Te jāatgādina, ka pašlaik ar mūža pensiju apdrošināšanu nodarbojas trīs kompānijas, kādreiz bija četras. Grūti spriest. No vienas puses, prēmiju apjoms šajā segmentā ir gana vilinošs. No otras puses - tas ir pietiekami specifisks apdrošināšanas produkts.

Tas, ka nākotnē spēlētāju skaitu varētu palielināt, ir diskusijas, ka līdzekļus laikā, kad jau tiek saņemta mūža pensija, varētu piesaistīt tirgus instrumentiem. Šis risinājums nav viennozīmīgi vērtējams, bet, ja tādu ieviesīs, tad šajā tirgū varētu iesaistīties arī bankas.

Kādēļ šāds risinājums nebūtu vērtējams viennozīmīgi?

Ir jāatceras, ka pensionējoties cilvēks vairs nav aktīvā darba tirgū, kur varētu kaut ko papildus nopelnīt, un pensija visbiežāk ir vienīgie viņa iztikas līdzekļi. Tādēļ, pēc manām domām, ir jābūt garantijām, ka šie līdzekļi nav pakļauti tirgus svārstībām, kuras, kā mēs zinām, mēdz būt gana lielas. Manuprāt, pensiju būtība neiet kopā ar šādu risinājumu.

Jūs esat dzīvības apdrošinātājs, kurš piedāvā arī veselības apdrošināšanu. Kāda ir situācija šajā apdrošināšanas segmentā?

Veselības apdrošināšanā prēmiju apmērs tirgū ir diezgan strauji pieaudzis - par aptuveni 19%. Taču pieaugums galvenokārt ir noticis inflācijas dēļ, nevis tādēļ, ka būtu parādījušies jauni klienti. Medicīnas pakalpojumu cenas ir augušas ievērojami, un tas sagādājis ļoti lielus sarežģījumus arī apdrošināšanas sektoram. Nu jau tirgus ir mazliet spējis atkopties no šī pēkšņā satricinājuma, un, par nākotni runājot, es pieļauju, ka inflācija medicīnas sektorā turpinās palielināties un tā turpinās ietekmēt apdrošināšanas sektoru. Tādas indikācijas ir, un mēs saņemam ziņas no ārstniecības iestādēm, kuras mūs informē par jau kārtējiem pakalpojumu izmaksu pieaugumiem.

Vai tas var nozīmēt arī to, ka samazināsies klientu skaits, kuri iegādājas veselības apdrošināšanu, jo pārējās izmaksas jau arī nav kritušās?

Es tomēr teikšu, ka veselības apdrošināšana ir tik dziļi iesakņojusies uzņēmumu motivācijas paketē darbiniekiem, ka būtu grūti no tās atteikties vispār. Bet tendence, kas bija novērojama jau šogad un kas varētu turpināties, ir polises seguma sašaurināšana. Tas gan varētu turpināties, jo izmaksu pieaugumu izjūt visas nozares un ne visi to spēj nosegt ar biznesa apjomu pieaugumu. Tādēļ daudzi uzņēmumi ļoti skrupulozi vērtē, cik daudz var atļauties. Labā ziņa gan ir, ka nav novērojams, ka tagad sāktu masveidā veselības apdrošināšanu neiegādāties vispār.

Kādu perspektīvu jūs redzat privātpersonu veselības apdrošināšanai?

Tas joprojām ir nišas produkts un tāds noteikti vēl ilgu laiku paliks.

Kā jūs kopumā vērtējat konkurenci dzīvības apdrošināšanas tirgū? Tā ir pietiekama, vai arī ar laiku varētu vēl kāds apdrošinātājs ienākt?

Mūsu tirgus apmēriem konkurence ir pietiekami liela un tirgū ir stipri spēlētāji. Līdz ar to par konkurences trūkumu galīgi nav jāsūdzas.

Vai kāds varētu papildus ienākt? Es domāju, ka piecu septiņu gadu perspektīvā, zinot visus izaicinājumus, ar ko saskaras tieši dzīvības apdrošināšana un kāda ir tās specifika, diezin vai.

Rietumvalstīs ir izteikti, ka parakstīto prēmiju ziņā dominē dzīvības apdrošināšana. Pie mums ir otrādi, un daudz lielāki darbības apjomi ir riska apdrošināšanai. Vai pamazām šis īpatsvars sāk mainīties, vai tomēr pie mums turpinās tendence, ka svarīgāk ir apdrošināt mantu, atbildību, nevis dzīvību un veidot uzkrājumus?

Pamazām finanšu pratība sabiedrībā veidojas. Tomēr tas notiek ļoti pakāpeniski, un, protams, gribētos, ka tas notiek ātrāk, jo runa ir par mūsu pašu iedzīvotāju nākotni un labklājību. Dzīvības apdrošināšanas piesātinājums tirgū vēl joprojām ir salīdzinoši mazs, ja mēs salīdzinām sevi ar Rietumvalstīm. Tas ir stāsts par finanšu pratību un izglītošanu, lai cilvēki labāk izprastu konsekvences. Citādāk tiešām redzam absurdas situācijas. Piemēram, ko mēs parasti sakām, ja kāds ir iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā un, par laimi, izticis bez smagām sekām veselībai? Mēs sakām: "Štrunts par dzelžiem, galvenais, ka pats sveiks un vesels!" Taču tad, kad nonāk līdz praktiskām izvēlēm, mēs allaž vairāk apdrošinām tos dzelžus nekā sevi pašu.

"Compensa Life" strādā arī pārējās Baltijas valstīs. Kāda ir situācija tur?

Lielos vilcienos situācija ir diezgan līdzīga. Lai gan, ja runājam par attiecību starp dzīvības un riska apdrošināšanu, tad kaimiņvalstīs tā tomēr ir nedaudz labāka, it īpaši Igaunijā.

Bankām konkurenci rada dažādas "fin-tech" kompānijas. Kā ir ar apdrošināšanu? Vai parādās jauni spēlētāji, jauni risinājumi, kas maina apdrošināšanas vidi?

"Fin-tech" uzņēmumi pēdējā laikā sāk parādīties arī Baltijas tirgū. Vai tie šobrīd ir tādi, kas varētu tuvākā laikā ļoti būtiski mainīt situāciju tirgū? Es nedomāju. Pašlaik tie ne tik daudz konkurē ar apdrošināšanas kompānijām, cik meklē sadarbības iespējas.

Cik daudz no saviem ieguldījumiem jūs veicat Latvijā?

Ģeogrāfiski mēs savas investīcijas veicam plašā reģionā, bet, ņemot vērā to, ka Baltija ir mūsu mājas tirgus, kurš mums ir ļoti svarīgs, tad pietiekami nozīmīgu daļu mēs investējam arī Baltijā. Ar Latviju saistītās investīcijas mums šobrīd veido vairākus desmitus miljonus eiro.

Ja runājam par instrumentiem, tad, kā jau es minēju, gandrīz 80% līdzekļu ir ieguldīti obligācijās un depozītos.

Pēdējā laikā ļoti aktīvi tiek runāts, ka Latvijā ir jāveicina kapitāla tirgus. Obligāciju emisijas pēdējos gados tiešām ir piedzīvojušas teju bumu. Vai šie aktīvi sāk parādīties arī jūsu ieguldījumu portfelī?

Apdrošinātājiem tomēr ir sava specifika. Mūsu investīciju horizonts ir pietiekami tāls - 15 vai pat 20 gadi. Latvijā un Baltijā emitētās obligācijas parasti nav uz tik gariem termiņiem. Bet mēs rodam iespējas ieguldīt arī obligācijās šeit Latvijā un, ja ir labi piedāvājumi, mēs to izmantojam.

Pašlaik šķēpi tiek lauzti tieši ap valsts uzņēmumu aktīvāku piedalīšanos kapitāla tirgū. Jūs kā apdrošinātāji akcijās jebkurā gadījumā daudz neieguldītu, bet vai jums būtu interesants arī plašāks valsts uzņēmumu obligāciju piedāvājums, jo pieļauju, ka tie tiek vērtēti kā drošāki ieguldījumi nekā kāda mazāka privāta uzņēmuma emitētās obligācijas?

Jā, noteikti. Tas ir arī svarīgi, jo tas ir mūsu tirgus un mēs šādas iespējas noteikti apsvērtu.

Kāds šis gads ir bijis "Compensa Life" Latvijas filiālei, un ar kādiem darbības rezultātiem to plānojat noslēgt?

Mēs neesam atrauti no vispārējās tirgus situācijas un visi izaicinājumi ir skāruši arī mūs. Tajos apdrošināšanas veidos, kur tirgū ir kritums, arī mēs esam piedzīvojuši kritumu, kur ir bijis pieaugums, arī mums ir bijis kāpums. Viennozīmīgi, ka mēs nesasniegsim 2022. gada rādītājus. Vienlaikus pozitīvā ziņa mums ir tā, ka tur, kur ir kritums, mums tas ir bijis lēnāks nekā tirgū kopumā, savukārt veidos, kuri pieauguši, mēs esam pieauguši straujāk nekā tirgus. Līdz ar to šī gada rezultāti mums būs labāki nekā vidēji tirgū.

Nākamgad mēs savukārt sagaidām pieaugumu visos apdrošināšanas veidos un, līdzīgi kā šogad, plānojam augt straujāk nekā tirgus.