Klimata un enerģētikas ministrs centīsies panākt, lai elektrības cenu pieaugums nebūtu straujš

Kas pašlaik ir jūsu prioritārie darbi?

Prioritāri noteikti ir elektroenerģijas tarifi. Tas jau ir iesākts process, un risinājumi ir atrasti, kurus šobrīd virzām Saeimā. Darba gaitā ir problēmas, kuras risinām, un tas noteikti ir prioritārais jautājums, pie kura pašreiz strādājam. Tālāk seko tādi lielie jautājumi kā, piemēram, atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Tam sekojam līdzi, lai termiņš ir īss, sasniedzams un izdarāms. Trešais ir vides bloka pievienošana KEM, kopēju mērķu izvirzīšana un vienošanās ar sadarbības partneriem par to. Redzējums šobrīd ir katram savs, bet ir jāpanāk kopsaucējs par to, kā tas izskatās. Tas ir svarīgi, lai saprastu, kā tālāk strādāt.

Ja runājam par tarifiem, tad pašreizējais risinājums paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Atbalstam varētu kvalificēties ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā. Vai ir plānots arī kāds vispārējs atbalsts?

Līdz gada beigām tiek piemērots tarifa fiksētās maksas (maksa par jaudas uzturēšanu) samazinājums par 60%. Strādājam pie tā, lai no nākamā gada 1.janvāra fiksētā sadales tarifa pieaugumam nebūtu straujš, bet gan lēzens kāpums. Tāpat paralēli jau tiek testēta atbalsta sistēma jeb EIKIS, kas mērķēti palīdzēs konkrētām mājsaimniecībām. Ir arī atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.

Turpinot par tarifa fiksēto maksu, kādi ir plānotie risinājumi nākamajam gadam?

Problēma šajā jomā vasarā bija tāda, ka tarifa kāpums bija pārāk straujš. Kāpums bija straujāks, nekā iepriekš tika runāts un diskutēts. Tie nebija 30%, bet dažos gadījumos pat 100% un vairāk. Straujais kāpums bija tas, kas nošokēja. Mēs strādājam pie tā, lai tarifa kāpums būtu lēzenāks. Tāpat būtiski ir tas, ka būs skaidrs, kādi tarifi būs 2024., 2025. un 2026.gadā. Varēsim to plānot, nevis tā, kā bija tagad, - kā sniegs uz galvas.

Mēs strādājam pie likumiskā ietvara, lai to varētu sasniegt, un tas sāktu strādāt no 1.janvāra. Šobrīd esam iespringuši noteiktā termiņa dēļ, jo jau decembrī likumam ir jāstājas spēkā, lai jaunie tarifi būtu spēkā no 1.janvāra. Paralēli strādājam arī pie ilgtermiņa risinājuma, jo šis ir vidējā termiņa risinājums līdz 2025.gadam. Ilgtermiņā plānots noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) reizi gadā ziņot Saeimā par visu nacionālas nozīmes enerģētikas uzņēmumu 10 gadu plānu, tostarp jāatspoguļo arī viņu tarifu plāni. Tas ir risinājums, lai savlaicīgi būtu zināms un saprotams, kādas ir tarifu prognozes, un varam laicīgi kaut ko darīt. Tad arī Saeima, sabiedrība būs informēta un arī mēs paši sapratīsim, kādas ir problēmas. Vienlaikus SPRK būs pienākums izstrādāt metodiku maksimālā tarifu vērtības pieauguma noteikšanai tarifiem, kas būs spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Tāpat dienaskārtībā ir jautājums par esošo tarifu pārskatīšanu, ko solīja gan "Sadales tīkls", gan "Augstsprieguma tīkls". Mans pamatojums tam, ka tarifiem vajadzētu būt zemākiem, balstās uz to, ka elektroenerģijas cenas ir zemākas, nekā tika prognozēts. Pašlaik ir noslēgusies arī SPRK organizēta konsultācija par grozījumiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikā, lai tarifu vērtību pārskatīšana būtu iespējama jau no 2024.gada 1.janvāra, paredzot operatoram pienākumu līdz 2023.gada decembrim iesniegt un publicēt pārrēķinātas tarifu vērtības.

Cik lielas cerības ir uz tarifa pārskatīšanu un samazināšanu, jo arī esošos tarifus SPRK vērtēja un apstiprināja? SPRK jau arī tad vajadzēja ņemt vērā prognozes?

Ir lietas, ko varam kontrolēt un iespaidot, bet ir lietas, ko nevaram. Tas ir SPRK darbs, viņu metodika, ir jāuzticas viņiem. Tarifam ir jāatbilst konkrētiem noteikumiem, ir konkrēta metodika, kā tos aprēķināt. Tas ir SPRK lauciņš. Protams, mēs varam runāt par metodiku, un, iespējams, tur ir kas jāmaina, bet tas ir plašāks darba lauks, kam varētu pievērsties nākamajā vasarā. Ja redzam, ka ir problēmas metodikā, tad, labi, ķeramies tam klāt, bet vēlāk. Iespējams, ka metodika ir novecojusi, varētu būt lietas, kas jāatjauno, jo arī tirgus situācija ir mainījusies, ir dinamiskāka. Piemēram, mēs pagājušajā gadā ļoti labi sapratām, ka apkures tarifus nevar tik lēni apstiprināt, tos nepieciešams izskatīt un apstiprināt raitāk, jo cenas "staigā" daudz dinamiskāk un arī tarifu apstiprināšanas procesam līdz ar to jābūt ātrākam.

Vai šobrīd ir jau skaidrs, kā sadales tarifs mainīsies no 1.janvāra un arī tālāk pa gadiem?

Mēs šo rāmi esam izstrādājuši, un tas ir par tarifa kāpuma ierobežojumiem atkarībā no fāzēm un pieslēguma jaudām. Esam to izstrādājuši, bet Saeimai ir vēl jāapstiprina. Ir vēl dažādi priekšlikumi, un, iespējams, kaut kas mainīsies. Mūsu piedāvājums ir iedots, un tas šobrīd virzās cauri Saeimas lasījumiem.

Esam noteikuši, ka atbalsts ir atkarīgs no pieslēguma jaudas - 16, 20 vai 25 ampēri, no fāžu skaita. Protams, ir diskusijas, kāpēc ne 32, ne 40 ampēri. Vērtējot situāciju, esam secinājuši, ka lielākajai daļai jeb 95% mājsaimniecību ir 16, 20 vai 25 ampēru pieslēguma jauda, tādēļ koncentrējamies uz tiem. Pamatojums ir ļoti vienkāršs, proti, ja patērē ļoti daudz elektrības ar 32 ampēriem, tad sadales tarifa kāpums ir ļoti minimāls un uz kopējā elektrības rēķina fona neko daudz nemaina. Ja, piemēram, elektrības rēķins ir 300 eiro, tad sadales tarifa daļa ir ļoti neliela, bet cilvēkam ar 20 eiro elektrības rēķinu sadales tarifa kāpums ir daudz lielāks. Mēs no tāda viedokļa skatījāmies.

Tāpat joprojām turpinām aicināt cilvēkus pārskatīt savas pieslēguma jaudas. Vai visiem ir nepieciešami 32 un 40 ampēri? Cik redzam sistēmā, tad noslodze ir ļoti maza. Pēc sistēmas datiem redzam, ka tikai 5% šo jaudu tiešām izmanto. Par tīkla noslodzi mēs maksājam visi, tādēļ tā ir jāizmanto efektīvi. Ja, piemēram, kādā rajonā kāds cilvēks ir pieslēdzis objektam nesamērīgi "lielas jaudas", bet tās neizmanto - ir cits, kam tās vajadzīgas, bet nevar pieslēgties. Jāmaksā par to ir visiem.

Ir sākusies apkures sezona. Vai jums ir prognozes, ka arī apkures sezona var mājsaimniecībām sagādāt problēmas?

Šajā sezonā siltumapgādes tarifi ir stipri zemāki nekā pagājušajā gadā. Piemēram, Rīgā, ja pagājušā gada sezonā tarifs bija 170,59 eiro par megavatstundu (MWh), ar valsts atbalstu 111,06 eiro, tad šogad ir 87,57 eiro par MWh. Šogad apkures tarifi ir zemāki nekā pagājušā gada oktobrī ar visu atbalstu, tādēļ pagaidām atbalsts netiek plānots, bet situāciju mēs vērtējam un sekojam līdzi. Protams, nezināmais jautājums - kāda šogad būs ziema, cik tā būs auksta un gara, jo no tā jau arī būs atkarīgi apkures gala rēķini iedzīvotājiem. Uz šo jautājumu šobrīd nevienam nav atbildes, bet tas, ko viennozīmīgi varu pateikt, - tarifu ziņā ir izdarīts maksimums, un tie ir ievērojami zemāki nekā pagājušajā gadā.

Kā pašlaik notiek gatavošanās tam, lai atslēgtos no BRELL loka? Vai ir pārliecība, ka līdz 2025.gada sākumam būsim gatavi atslēgties?

Jā, protams, par to šaubu nav. Nesen tikos ar "Augstsprieguma tīkla" vadību, lai tieši šos jautājumus pārrunātu. Viss notiek, ir izdarīti visi lielie darbi, jo pie šī jautājuma "Augstsprieguma tīkls" strādā jau gadus 10. Līdz nākamā gada beigām mums vēl ir jāpabeidz vēl viena starpsavienojuma ar Igauniju rekonstrukcija. Nav nekādu pazīmju, ka varētu rasties kādas problēmas. Ir skaidrs mērķis, ko visi saprot, un nav nekādu indikāciju, ka varētu to neizdarīt.

Vai šajā ziņā ir iespējamas Krievijas provokācijas pirms 2025. gada? Vai tādām esam gatavi?

Jā, mēs ar provokāciju iespējamību rēķināmies. Mēs tādām esam gatavi, ir izstrādāti scenāriji pie iespējamiem atslēguma variantiem no Krievijas puses, ja tādi varētu būt. Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas notiek apkārt. No savas puses mēs esam gatavi un problēmām nevajadzētu būt.

Līdz šim daudz ir runāts par atslēgšanās ģeopolitisko mērķi, bet vai un kā tas ietekmēs elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs?

Domāju, ka elektroenerģijas cenu tas būtiski neietekmēs, jo arī pašreiz mēs elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas neiepērkam, mēs strādājam "NordPool" biržā. Tirgus cenu tas neietekmēs. Protams, kaut kāda ietekmē būs, un esmu jau uzdevis "Augstsprieguma tīklam" aprēķināt ietekmi uz tarifu izmaiņām, bet šobrīd vēl to ir grūti pateikt, jo iepirkumi turpinās. Skaidrs, ka atslēgšanās no BRELL kaut ko maksās, jo mēs paši uzturēsim frekvenci, un tās ir izmaksas. Pašreiz BRELL tīkls notur frekvenci, un tas arī ir iemesls, kādēļ šodien nevaram atslēgties, jo elektrību mēs no Krievijas nepērkam, bet ar to saistītais tīkls notur frekvenci. Tā radīs zināmas izmaksas, bet tas attieksies uz tarifu, nevis elektrības cenu.

Pēc gāzes vada bojāšanas starp Igauniju un Somiju atkal aktualizējās jautājums par Skultes LNG termināli. Ko jūs par to domājat?

Savas domas par Skultes LNG termināli esmu jau daudzkārt izteicis. Šis gadījums ļoti neietekmē situāciju. Skultes termināli mēs tāpat fiziski pagūt izbūvēt nevarētu. Par Skultes termināļa likuma atcelšanu ir nobalsots, un tas ir noiets posms. Protams, mēs esam atvērti privātiem investoriem, ja kāds vēlas, un esam gatavi palīdzēt. No valstiskā drošības viedokļa, ja būtu Skultes terminālis, būtu labi, bet tomēr svarīgākais ir mūsu Inčukalna krātuve. Tas fundamentāli ir daudz svarīgāk nekā terminālis. No apdraudējuma viedokļa, ja kāds gribēs ko izdarīt reģionā, tad vairāk tēmēs uz Inčukalnu, nevis uz termināli.

Ar Klaipēdu šobrīd ir sakārtota vienošanās par ilgtermiņa līgumu par konkrētu fiksēto regazificēšanas apjomu gāzei, kuru no viņiem piegādājam, arī privātajiem uzņēmumiem viņi ir atļāvuši vairāk jaudas rezervēt. Igauņi pēc pēdējiem notikumiem ir aktivizējušies ar Paldisku termināli. Tas pieder Igaunijas valstij, un viņi ļoti intensīvi strādā, lai līdz gada beigām būtu pilnībā gatava infrastruktūra, vajag tikai regazifikācijas kuģi. Mēs savu termināli tāpat nekad ātrāk par Paldiskiem neizbūvēsim. Vai mums reģionā vajag vēl trešo termināli? Ja investori ir gatavi nākt un investēt, tad esmu par to, bet ieguldīt valsts naudu terminālī būtu nepamatoti. Šogad Inčukalna krātuvē ir viens no piepildītākajiem gadiem, kas pierāda to, ka varam mierīgi to piepildīt ar esošajiem termināļiem, kas ir ļoti svarīgi.

Šis gadījums noteikti ir aktualizējis jautājumu par infrastruktūras drošību reģionā. Kā pašlaik vērtējat Latvijas stratēģiskās energoinfrastruktūras drošību? Vai tiks īstenoti papildu pasākumi?

Papildu drošības pasākumi ir ieviesti jau labu laiku atpakaļ, jo saprotam, kādā ģeopolitiskajā situācijā pašreiz atrodamies. Esošajā situācijā tiek veikti maksimāli iespējamie pasākumi, ko varam darīt. No manas puses nebūs korekti stāstīt plašāk par šiem pasākumiem. Tiek pievērsta uzmanība papildu drošībai, tiek vērtēti iespējamie riski, objekti tiek novēroti un tāpat vērtējam situāciju kaimiņvalstīs. Tas ir ļoti svarīgi. Saprotot esošo situāciju, arī kaimiņvalstis ir ieinteresētas, lai te viss būtu kārtībā, ņemot vērā, ka Inčukalna krātuve ir tieši pie mums. Šajā situācijā man pat gribētos teikt, ka, ja mēs kaut ko nedarīsim, tad kaimiņi noteikti pieskatīs, lai mēs izdarām visu pareizi un kārtīgi, jo viņu gāze atrodas pie mums.

Teju ikviens nozares eksperts, ar kuru nācies runāt, saka, ka Latvijai trūkst ilgtermiņa enerģētikas attīstības plāna, kurā būtu definēts, kāda veida ražošanas jaudas un cik lielā apjomā Latvijā būtu jāattīsta, un tas viss apgrūtina lēmumu pieņemšanu par investīcijām. KEM tādu plānu grasās izstrādāt?

Jā, mēs pie tā strādājam. Ir jāpiekrīt, ka tāda plāna nav, bet daudz kas ir ielikts arī Klimata likumā un citos dokumentos, bet Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir pēdējais, kas palicis. Esam arī prezentējuši Enerģētikas rīcības projektu Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur jau ir iezīmēts gan esošais enerģijas patēriņš, struktūra, patēriņa prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas prognozes. Likumā tas nav ierakstīts, bet šie plāni ir publiskoti. Informāciju mēs apkopojam un izvērtējam.

Savukārt, ja runājam par privāto segmentu, tad stratēģijas nav tik noteicošās, cik jāskatās uz tirgus cenu. Tas, vai tu nāc un investē, pirmkārt, ir atkarīgs no tā, vai spēsi nopelnīt. To mēs redzam pēc rezervētajām jaudām, ka problēma jau nav valsts pusē un plānos, bet gan tirgus cenās, kas mainās, un tad investīcijas vairs neatmaksājas. Tur mēs nevaram neko mainīt, jo elektrības cenu mēs nenosakām, to diktē tirgus. Pamats, kāpēc kāds investē saules vai vēja enerģijā, ir atkarīgs no tā, vai spēs nopelnīt. Tā ir uzņēmējdarbība.

Vai pašlaik KEM ir skaidrs, cik daudz saules un vēja parku projektu Latvijā tiks īstenoti, jo ir acīmredzami, ka visi, kuriem iepriekš ir rezervētas jaudas AST un ST, nerealizēsies?

Tas mani dara bažīgu, jo jaudas pie pārvades tīkla ir rezervētas par 6000 megavatu (MW), kas ir ļoti liels apjoms. Nu jau mēs redzam, ka rodas problēmas. Mēģinājām tās risināt ar maksu par jaudas rezervēšanu. Tas nenostrādāja, jo gandrīz visi arī iemaksāja. No vienas puses, tas ir ļoti labi, bet, no otras puses, tas neatrisina jautājumu, cik būs izbūvēts un cik nebūs. Jāatzīst, ka šobrīd aktivitāte ir stipri gausāka, nekā cerējām. Šobrīd ir izbūvētas jaudas tikai par 200 MW, kas ir pieslēgti pārvades tīklā, bet no rezervētajiem 6000 MW, tas ir praktiski nekas. Cik no šīm rezervētajām jaudām ir spekulantiem, to es diemžēl nevaru pateikt.

Protams, ir arī daļa investoru, kuri šobrīd nevar tikt pie finansējuma, ir garas rindas arī pēc tehnoloģijām, iekārtām. Ir dažādi apstākļi. Situācija ir tāda, kāda tā ir, mēs vērtējam to un skatāmies, runājam ar investoriem, lai saprastu, kāda ir virzība. Tas ir arī iemels, kādēļ negribam izsniegt jaunas jaudas, jo ir jāsaprot, kas notiks ar jau rezervētajām. Jāatzīst, ka šī sistēma nebija ideāla, ir pie kā piestrādāt. No šīs pieredzes varam mācīties, ka prioritāri mums būtu vairāk nepieciešami tieši hibrīdparki, kur ir saule un vējš kopā, bet ne atsevišķi. Saules parki gadā tīklu noslogo ap 10%, bet vējš - 40%. Ja uzliek tikai sauli, tad tas uzreiz ir liels slogs tīkliem un tīkls nebūs efektīvi izmantots. No valsts puses būtu jāmotivē tīklu izmantot efektīvāk. Tāpēc šobrīd skatāmies, ko varam mainīt, lai tieši hibrīdparki būtu prioritāri, jo tie valstij ir visizdevīgākie.

Minējāt, ka iemaksa par rezervētajām jaudām nav attaisnojusies. Vai valsts vēl var kaut ko darīt, lai atsijātu spekulatīvos projektus no tiem, kuri tiešām gatavojas parkus būvēt?

Mēs izvērtējam dažādus risinājumus. Jāsaka gan, ka ir arī noteikts termiņš, kurā projekti jāīsteno, kopš tehnisko prasību saņemšanas, tie ir trīs gadi. Kādam jau ir sācies otrais gads. Ir jāsaprot, vai mums šobrīd ir nepieciešami vēl kādi risinājumi, kā regulēt. Tagad spēles gaitā arī nebūtu īsti korekti kaut ko mainīt, jo tomēr pastāv tiesiskās paļāvības princips. Mēs situāciju analizējam un sekojam līdzi. Ir skaidrs, ka, ja līdz termiņa beigām ir atlicis pusgads vai gads, bet tu neesi pat lāpstu zemē iedūris, tad projektu īstenot nepaspēsi.

Baltijā pašlaik trūkst elektrības ražošanas bāzes jaudu. Ir izskanējusi ideja par mazajām modulārajām atomstacijām, un šo jautājumu pašlaik pēta Igaunijā. Ir izskanējusi ideja, ka Latvijā ir jāceļ vēl viena termoelektrocentrāle. Vai ir stratēģija, kas Latvijai būtu jādara?

Jā, šī problēma ir aktualizēta un par to ir runāts. Ļoti svarīgi ir tas, ka to sapratuši arī investori. Tas ir ļoti labi no tā aspekta, ka neviens vairs necer, ka tikai ar saules parku varēsi kaut ko nopelnīt, jo saulainā dienā elektrības cena ir ar mīnusa zīmi un pēc būtības sanāk, ka ir jāpiemaksā, ka ražo ar sauli. Cilvēki ir sapratuši, ka ir jāiegulda arī akumulācijas iekārtās. Tādā veidā šo problēmu risina pats tirgus. Protams, mēs izvērtējam visus iespējamos risinājumus, bet ļoti svarīgi ir saprast pašizmaksu, kādas būs izmaksas. Uzbūvēt kaut ko, kas nebūs konkurētspējīgs cenu ziņā pret privāto sektoru - tas nestrādās.

Runājot par modulārajām atomstacijām, igauņi saka, ka tam nebūs jēgas, ja ieguldīs tikai Igaunijas, bet vajadzētu piedalīties arī Latvijai vai visām trijām Baltijas valstīm. Tādas sarunas ir bijušas?

Sarunas ir, mums ar igauņiem ir cieša sadarbība. Tas ir viens no iespējamiem risinājumiem. Viena lieta ir uzbūvēt atomstaciju, bet svarīgi ir arī, kas to uzturēs, kas apkops un kur galu galā tā atradīsies. Mēs ar igauņiem strādājam pie kopējiem plāniem un izvērtējam esošo situāciju. Pašreiz tas ir izstrādes procesā.

Igaunija veido Līvī vēja parku netālu no Sāremā salas un ik pa laikam bilst, ka labprāt to paplašinātu Ainažu un Salacgrīvas virzienā. Latvija līdz šim uz to nekā nav reaģējusi. Ko domājat jūs?

Mēs noteikti esam par jebkuru atjaunojamās enerģijas projektu, jautājums ir, kādas ir iespējas un prasības, lai palīdzētu to īstenot. Pašreiz nav bijis neviens investors, kas būtu vērsies pie mums ar aicinājumu. Mēs esam atvērti, un, ja kāds pie mums nāks, tad vērtēsim iespējas, kā palīdzēt un virzīt projektu uz priekšu.

Trīs gadu budžeta plānošanas periodā ir paredzēts, ka lauvas tiesa no "Latvenergo" peļņas nonāk valsts budžetā. Vienlaikus "Latvenergo" būs jāfinansē ļoti apjomīgi atjaunojamās enerģijas ražošanas projekti, un uzņēmums ir paudis, ka gribētu, lai dividendēs turpmāk tiek izņemts daudz mazāks peļņas apjoms. Kā jūs uz to skatāties? Vai kopā ar Ekonomikas ministriju kā "Latvenergo" kapitāldaļu turētāju iestāsieties par izmaiņām?

Ir jāsaprot dažādi aspekti. Ir lielie projekti, kuriem "Latvenergo" jau ir paredzējis kādu daļu no savas peļņas, to daļu visi saprot un neviens to ārā dividendēs neplāno izņemt. Tie ir 86,2 miljoni eiro. Protams, viņi kā jebkurš uzņēmums grib vairāk ieguldīt attīstībā. Taču ir jāsaprot, ka tas nav ne KEM, ne Ekonomikas ministrijas, ne Finanšu ministrijas uzņēmums, bet valsts un visas sabiedrības uzņēmums, tas nozīmē, ka ir atbildība arī pret sabiedrību un valsti, un šīs abas vajadzības ir jāsabalansē. Mēs, protams, visi atceramies negācijas, kad pie augstām elektrības cenām uzņēmumam bija ļoti liela peļņa, tādēļ arī sabiedrībai no tā ir jāgūst kāds labums. Ir jāspēj atrast balanss starp šīm divām pusēm.

KEM ir arī "Augstsprieguma tīkla" kapitāldaļu turētājs un caur to arī "Conexus". Arī šiem uzņēmumiem ir ambiciozi attīstības mērķi. Ir skaidrs, kā šos attīstības plānus finansēs, vai turpinās obligāciju emisijas, ir runas arī par akciju kotēšanu biržā?

Pie manis ar konkrētu piedāvājumu neviens nav vērsies, ka nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu. Domāju, ka uzņēmumi savā stratēģijā to ir paredzējuši un plāno. Es nevarēšu komentēt finansējuma piesaistes plānus, jo pie manis neviens ar šādiem lūgumiem nav vērsies. Ir arī jāsaprot, ka tie nav tikai uzņēmumu mērķi, bet Latvijas valsts nospraustie mērķi, un jābūt sapratnei, ka tie ir mūsu visu kopējie mērķi, kā, piemēram, atslēgšanās no BRELL, zaļie un klimata mērķi utt. Bez uzņēmumu iesaistes šos zaļos mērķus nav iespējams sasniegt.

Kādā stadijā ir vides jomas pārcelšana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uz KEM?

Labs jautājums. Teiktu, ka pašreiz tas ir plānošanas stadijā un šajā jautājumā notiek dialogs. Neslēpšu, ka mūsu plāns ir ambiciozs un gribam to maksimāli ātri izdarīt, gribētu pabeigt līdz nākamā gada beigām. Esmu dzirdējis, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres viedoklis ir citādāks, ka to vēlas pēc 2025.gada. Mēs tādēļ sēžamies pie galda, diskutējam un cenšamies atrast kopējo vīziju un politiski vienoties. Vides bloks ir ļoti svarīgs, jo ejam ar to ciešā sazobē. Valdības deklarācijā ir noteikts, ka KEM atbild par visiem klimata mērķiem, bet mērķi jau visiem ir kopēji, un tie ir ļoti cieši saistīti ar vides jomu. Es negribētu nonākt situācijā, ka man prasīs, kāpēc klimata mērķi nav sasniegti, un man būs ar pirkstu jārāda uz blakusesošo kolēģi. Pašreiz, ja vides jomā ir kāda problēma, es varu vienīgi aicināt, bet man nav pilnvaru tās risināt.

Vai kaut kāda politiskā atbildība nebūtu jāuzņemas arī aizgājušajai valdībai, jo reti kurš eksperts uzskatīja, ka, veidojot KEM, vides jomas atstāšana VARAM ir labs risinājums?

Jā, arī no mūsu puses KEM bez vides jomas ir nesaprotams risinājums. Atbildības uzņemšanos var jau prasīt, tikai - kā tas īsti izpaudīsies? Mēs vairāk fokusējamies uz rezultātu, ka tas ir maksimāli ātri jāizdara, lai varētu sākt strādāt un kvalitatīvāk virzīties uz priekšu. Kaut vai tie paši vēja parki bez vides prasību ņemšanas vērā nekādi nevar virzīties uz priekšu un ir izaicinājumi, pie kuriem jāstrādā. Pašreiz notiek pārrunas, un es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā arī nonāksim pie kopsaucēja.

Vairākas Latvijas vides un dabas aizsardzības organizācijas vēl pirms apstiprināšanas pauda neizpratni un bažas par jūsu kandidatūru klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatam. Kāda situācija ir šobrīd? Vai izdevies satikties ar vides organizācijām, lai nonāktu pie kādiem kopsaucējiem?

Jā, mēs esam tikušies, un man dialogs ir ļoti svarīgs. Jau otrajā vai trešajā nedēļā, kopš stājos amatā, tikāmies ar Vides konsultatīvo padomi, lai šos jautājumus izrunātu. Es vairāk gribēju iepazīties, dzirdēt argumentus un pretenzijas. Bija ļoti saturīga saruna, sapratām, ka ir kopīgie mērķi, uz kuriem ir jāvirzās. Protams, bija diskusija, ka varbūt mērķi nav pietiekami ambiciozi. Tas ir saprotams. Kādam šie mērķi var šķist nepietiekami ambiciozi, kādam tie liksies pārāk ambiciozi, bet vidusceļš un balanss ir jāatrod. Saruna bija saturīga un konstruktīva, kas man ir ļoti svarīgi. Negribētu teikt, ka šķīrāmies kā labi draugi, bet pozitīvi gan, un esam vērsti uz turpmāko sadarbību.

KEM iepriekš vēstīja, ka Vides ministru padomes sanāksmē Luksemburgā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministriem panākta vienošanās par vairākiem priekšlikumiem virzībai uz klimatneitralitāti. Kas šajā kontekstā ir izaicinošākās apņemšanās tieši Latvijai?

Es gribētu teikt, ka izaicinošs ir viss. Mērķi tiešām nozarēm ir izaicinoši, kaut kas vairāk, kaut kas mazāk. Lielākais izaicinājums droši vien ir transporta sektorā, kur mērķus sasniegt būs liels izaicinājums. Skaidrs, ka KEM to nevarēs viena un ir jāstrādā ciešā sazobē ar Satiksmes ministriju. Tuvākajā laikā ar satiksmes ministru ir plānots pārrunāt, kā šos izaicinājumus sasniegt un īstenot kopīgos mērķus.

Pašreiz gaisotne ir ļoti pozitīva. Ir jātiekas, jārunā. Izcelt kādu konkrētu mērķi, kas būtu ambiciozāks nekā citi, nebūs īsti pareizi, jo tādi ir visi. Katrs mērķis ir izaicinošs savai nozarei un savai sfērai. Tagad pateikt, ka kāda nozare ir svarīgāka par citām, būtu nekorekti.

Līdz šim ir redzams, ka Latvijā kādas nozares domā par klimatneitralitāti, bet citas, kamēr kāds ar likumu nepiespiedīs to darīt, tikmēr neliekas ne zinis un negatavojas mainīt savu darbību. Vai ir sajūta, ka valstij būs jābūt "sliktajam" šajā jomā, lai piespiestu mainīties?

Tiešām ir tā, ka daļa nozares par to nedomā. Es gribētu teikt, ka tas nav ministriju vai likuma izaicinājums, katram pašam ir jāsāk ar sevi. Latvijā skeptiķu, kas netic, ka klimats mainās un tam ir ietekme, pašreiz ir ļoti maz, īpaši jau ņemot vērā šīs vasaras laikā piedzīvoto netipisko sausumu un pēc tam krusu. Daudzi, kas vēl šaubījās, nu jau redz, ka klimats mainās un ir svarīgi, ka katrs cilvēks saprot, ka arī viņš to ietekmē. Nekad nebūs tā, ka mēs likumā visu atrunāsim līdz pēdējam burtam, kas katram jādara un vēl sodīsim, ja tas netiks darīts. Ir jābūt sapratnei. Liels prieks, ka sabiedrībā šī sapratne kļūst arvien lielāka, ko varam arī novērot pēc saules paneļu uzstādīšanas apjomiem pašpatēriņam. Cilvēki saprot, ka tam ir ne tikai vides, bet arī ekonomiskais pienesums, kas ir svarīgi.

Tāpat no uzņēmēju puses arī bankas sāk jautāt par zaļajām investīcijām. Tādēļ nav tā, ka tikai valsts būs tas vagars, ir kopējs tirgus, kas to ietekmē, un faktoru ir ļoti daudz. Protams, no mūsu puses ir jāizstrādā likumu bāze, lai to sabiedrība pēc iespējas ātrāk un vieglāk varētu ieviest. Ir pārmetumi, ka līdz šim kaut kādas likuma normas ir kavējušās. Tas tā tiešām ir bijis un pie tā mēs strādājam, lai tā nebūtu. Pats fundamentālākais ir tas, ka jāsaprot, ka sabiedrība būs tā, kas to visu ieviesīs dzīvē. Mērķi ir jāsasniedz kopā, kas nozīmē, ka katram būs jāmaina ieradumi, arī man.

Par Klimata likumprojektu ir pietiekami daudz negatīvu atsauksmju. Vai tās plānots ņemt vērā?

Jā, pamatotu kritiku mēs ņemam vērā. Visi, kas dara, kļūdās, un ir labi, ja no malas kāds norāda uz šīm kļūdām. Viens no labajiem piemēriem, ko ņēmām vērā, ir par Vides un enerģētikas konsultatīvās padomes izveidi. Piekrītam, ka tā ir laba ideja un pie tā ir jāstrādā. Likumprojektā uzlabojumi ir jāveic, un mēs esam gatavi tos izvērtēt. Paldies kritizētājiem un īpaši tiem, kas kritizē pamatoti un argumentēti.

Kādā statusā šobrīd ir likumprojekts?

Finiša taisnē. Gala redakciju ir plānots apstiprināt decembra beigās. Arī Saeimā droši vien vēl kritiku dzirdēsim. Cerams, pamatotu.