Uzmanieties! Latvijā darbojas nelegālie naudas aizdevēji
Latvijā sākuši darboties nelegāli un pat krimināli naudas aizdevēji. Februārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs brīdinājis par četriem pagrīdes aizdevējiem, kuri internetā naudu aizdod no ārzemēm.
Runa ir par šādām interneta adresēm – www.creditor.lv ,
www.kreditubirza.lv. Arī dažādos sludinājumu portālos ir iespējams aizņemties naudu no privātpersonām, turklāt Latvijā strādā vairāk nekā 20 nelegālie lombardi.
Aizņēmās 200 eiro
Šķietami vienkāršā aizņemšanās var iedzīt vēl lielākos parādos un taisnību atrast tepat Latvijā var izrādīties neiespējami. Viens no šādiem upuriem ir Dace (vārds mainīts).
Kad pērn martā viņa aizņēmās 200 eiro no Latvijā nelicencēta mikrokredītu izsniedzēja, Dace pat nevarēja iedomāties, ka pēc gada, kas pavadīts nebeidzamās cīņās ar aizdevēju un parādu piedzinēju, par vienīgo iespēju panākt savu taisnību kļūs tiesāšanās Čehijas tiesā. Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šajā situācijā bezspēcībā plāta rokas.
Dace aizņēmās naudu no kreditoru kompānijas ARJ Group s.r.o., kas Latvijā darbojas ar zīmolu creditday.eu. Abas puses vienojās, ka parāds jaunajai sievietei jāatdod mēneša laikā. Tā kā Dacei radās naudas grūtības, atmaksu pagarināja vēl par mēnesi.
Grafiku neatsūta
Īsi pirms termiņa beigām Dace sazinājās ar aizdevēju, lai informētu, ka viņai ir finansiālas grūtības naudu apmaksāt, tādēļ caur savu creditday.eu lietotāja profilu kliente lūdza iespēju aizdevumu maksāt pa daļām.
“Nākamajā dienā saņēmu zvanu no uzņēmuma. Man lika pārskaitīt 46 eiro, lai kreditors vispār izskatītu manu lūgumu. To arī izdarīju un saņēmu apstiprinājuma sms un arī e-pasta vēstuli par to, ka maksājumu grafiks ir sastādīts, pamatojoties uz maniem nosacījumiem,” stāsta kredītņēmēja.
Kaut gan apstiprinājums formāli bija saņemts, maksājumu grafiku pakalpojuma sniedzējs tā arī neatsūtīja. To, ka tāds vispār ir pastāvējis, Dace uzzināja tikai pēc mēneša, kad saņēma atgādinājumu no creditday.eu par to, ka līdz aizdevuma pilnīgai atmaksai palikušas tikai divas dienas.
Parāds tikai pieaug
“Izrādās, ka šajā laikā mans parāds bija palielinājies līdz 314 eiro, lai gan 46 eiro no aizņemtajiem 200 eiro biju apmaksājusi jau iepriekš. Man atkal tika piedāvāts maksājuma grafiks, kam piekritu. Tas gan netraucēja pakalpojumu sniedzējam pēc divām dienām atsūtīt man informāciju, ka atkal pienācis atmaksas datums, un, ja nauda netiks ieskaitīta 31 dienas laikā, man tikšot piemērots līgumsods 85 eiro apmērā,” savu pieredzi atklāj Dace.
Tā kā informācija creditday.eu lietotāja profilā un e-pastos atšķīrusies, sieviete uzdevusi jautājumu, kurai informācijai ticēt. Kā atbilde sekoja elektroniskā vēstule, ka visu informāciju jāskatās savā lietotāja profilā. Taču tur tās nebija.
Dace rakstīja atkal un paralēli veica ikmēneša maksājumu – 80 eiro, kas bija saskaņā ar piedāvāto apmaksas grafiku. Vēloties noskaidrot patiesību, kredītņēmēja zvanījusi uz norādīto tālruņa numuru, taču vairākas dienas neviens nav cēlis klausuli un nav arī atzvanījis.
Atkal sākās sarakste. Informācija lietotāja kontā liecināja, ka līgumsods ar katru dienu palielinās. To uzstājīgi atgādināja arī saņemtās īsziņas. Tajā pašā laikā Dace saņēma e-pastus, kuros creditday.eu atkal un atkal apliecināja, ka nekāda līgumsoda nav. Paralēli tam viņa turpināja maksāt pēc grafika.
Draud ar Melno lapu
“Rakstīju e-pastus, mēģināju zvanīt, bet atbildes nebija. Mani ignorēja. Šā gada sākumā saņēmu informāciju no parādu piedzinējiem, kuri sevi dēvē par Melno lapu, ka turpmāk par naudas atmaksāšanu atbild viņi. Tas, kas mani darīja uzmanīgu, ir vēstules saturs. Pirmkārt, norādīts, ka esmu parādā par telekomunikācijas pakalpojumiem, otrkārt, nebija norādīts ne līguma, ne rēķina numurs. Nav skaidrs, vai tas vispār ir likumīgi. Arī nosaukums – Latvijas parādnieku saraksts Melnā lapa radīja satraukumu un bailes par to, kādā sarakstā esmu iekļauta,” tā kredītņēmēja.
Tiesāties var Čehijā
Dace vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un lūdza palīdzību. Tikai tad viņa uzzināja, ka šis uzņēmums Latvijā nav licencēts, tādēļ atbildīgajām institūcijām “rokas par īsām”.
“Es nekad nevarēju iedomāties, ka Latvijā finanšu pakalpojumu varētu nodrošināt uzņēmums, kas šeit nav licencēts. Kā tiesiskā valstī var izveidoties situācija, ka ir aizdevēji, kurus neviens nekontrolē, un tie var darīt, kā vien vēlas? Tā kā uzņēmums ir reģistrēts Čehijā, es ar savu sūdzību varu vērsties šīs valsts tiesā. Vai nav absurds?” Dace ir sašutusi.
Šobrīd viņai juridisko palīdzību sniedz Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija. Lai citi neatkārtotu Dacei līdzīgas kļūdas, aizņemoties no nelegālā kredītdevēja, aicinām lasītājus dalīties ar savu pieredzi par aizņemšanos nelegālajā tirgū. Iespējams, jūs zināt vēl kādu nelegālo aizdevēju, par kuru nav izskanējusi publiska informācija. Šāda rīcība varbūt palīdzēs citiem cilvēkiem, bet vainīgie saņems pēc nopelniem.
Savu rūgto pieredzi vai apkārt dzirdēto rakstiet e-pastā
