Preču piegādes kompānijas vadītājs skaidro, kā mainījušies pircēju paradumi, krītoties pirktspējai

Ja pandēmijas laiks sūtījumu piegādes kompānijām bija ļoti ražīgs, tad pērn sūtījumu tirgus ģeopolitisko izmaiņu dēļ piedzīvoja lejupslīdi. Kā jūs raksturotu šo gadu? Vai situācija ir stabilizējusies?

Situācija ir stabila, taču vienlaikus arī sarežģīti stabila - tā varētu raksturot šo gadu kopumā. Ekonomikas apskati nesola rožainas prognozes ne par šo gadu, ne nākamo. Igaunijā stagnācija ir jau iestājusies, ekonomikā pieaugums nav vērojams jau sešus mēnešus, Latvija un Lietuva vēl lavierē uz stagnācijas robežas. Tieši tā arī bija, ka pandēmijas laikā sūtījumu skaits ļoti pieauga, apjomi dubultojās, atsevišķos segmentos pat trīskāršojās, bet tagad situācija ir ievērojami stabilāka.

Jāņem gan vērā, ka pandēmijas gads bija izņēmuma jeb tādas kā anomālijas gads, tādēļ šos datus nebūtu korekti izmantot salīdzinājumiem. Ja salīdzina 2020. gadu pret 2023. gadu, tad pieaugums ir virs 120% jeb apmēri ir aptuveni dubultojušies. Jautājums ir, kā skatās uz šo situāciju. Vai tagad ir tikpat labi kā pandēmijas gados? Nē, nav. Bet vai ir labāk kā pirms pandēmijas? Jā, noteikti, apjomi ir dubultojušies, cilvēki vairāk izmanto e-komerciju, vairāk veic pirkumu un attiecīgi ir pieprasījums pēc sūtījumu un piegādes pakalpojumiem.

Šogad un arī nākamgad mūs neapšaubāmi ietekmē ģeopolitiskā situācija, inflācija, pārtikas cenu pieaugums, degvielas cenu kāpums, arī elektroenerģijas sadales jaunie tarifi, kas samazina mājsaimniecību pirktspēju, EURIBOR kāpums utt. Ģeopolitisko notikumu fons nekur nav pazudis, mēs pie tā vienkārši esam pieraduši. Visas šīs komponentes samazina mājsaimniecību spēju pirkt un ietekmē arī paku piegādes apjomus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka kopējais pasta paku sūtījumu skaits pērn samazinājies par 5,2%. Kādas ir prognozes par šā gada kopējiem rezultātiem?

Tā tiešām ir, ka paku sūtījumu skaits pērn samazinājās. Jāsaka gan, ka tas atšķiras dažādos biznesa virzienos. Covid-19 laikā bizness/biznesam (B2B) piegādes praktiski apstājās, jo ierobežojumu dēļ daudzi nestrādāja, bet ļoti aktivizējās privātpersonu sūtījumi un biznesa sūtījumi privātpersonām. Tagad, kad veikali atkal ir vaļā, ļoti atdzīvojas B2B piegādes, kas turpina palielināties ar mērenu pieaugumu, un arī privātpersonu sūtījumi ir stabili. Ļoti pozitīvi vērtējams ir tas, ka aktīvo klientu skaita pieaugums šogad, salīdzinot ar 2020. gadu, ir 60%. Tas nozīmē to, ka ir noticis tas, ko tik ilgi gaidījām, ka daudzi Latvijas uzņēmēji atsakās no idejas atvērt savu fizisko veikalu kādā no tirdzniecības centriem, bet sāk ar e-komerciju. Tas ir veids, kā izskaidrot aktīvo klientu skaita pieaugumu. Mums ilgu laiku ir bijis viens no zemākajiem e-komercijas lietošanas rādītājiem, bet tagad tas lēnām mainās. Piemēram, lietuvieši un igauņi šajā ziņā mums bija stingri priekšā. Lietuvā un Igaunijā uzņēmumi vispirms atver interneta veikalu un tad, ja labi iet, ver vaļā fizisko veikalu.

Šīs tendences ir jau skaidri redzamas vai tas vēl ir tikai process?

Ar to es skaidroju aktīvo klientu skaita pieaugumu par 60%, bet, protams, tās nebūt nav beigas, bet tikai sākums. Mēs sākam iet šo ceļu, un cilvēki saprot, ka e-komercijā darboties ir daudz ērtāk, var aptvert Baltijas, Eiropas tirgu, nav jāmaksā īres maksas, bet ir jānodrošina ērta piegāde un saprotami noteikumi. Pa dienu var strādāt ofisā, bet vakarā attīstīt savu uzņēmējdarbību. Tā ir pozitīva tendence, un tas ir tikai sākums.

Vai un kā ir jūtama iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās inflācijas dēļ?

Dara bažīgu, ka jau piekto mēnesi pēc kārtas Latvijā ir straujākais mazumtirdzniecības kritums un tas ir lielāks nekā vidēji Eiropā. Situācija ir nopietna. Kur paliek nauda? Kā jau minēju, mājsaimniecības samaksā rēķinus, nopērk pārtiku, ielej degvielu un nekas ļoti daudz pāri nepaliek. Mēs redzam tendenci, ka cilvēki daudz prātīgāk veic pirkumus, tie vairs nav tik spontāni un emocionāli. Nav tā, ka sēdi vakarā mājās un pēkšņi izdomā nopirkt jaunu TV vai viedtālruni. Šādiem pirkumiem pircēji gatavojas pietiekami ilgi, pārdomā tos un atliek naudu.

Tāpat cilvēki daudz biežāk veic pirkumus tādās platformās kā "Andele mandele" u.c. Līdz ar to var secināt, ka cilvēki meklē preces par izdevīgāku cenu, kā arī izvēlas izdevīgāko piegādes veidu, kas ir piegāde uz paku skapi. To apliecina arī mūsu rezultāti, jo sūtījumu skaits uz mūsu paku skapjiem ir desmitkāršojies, ja salīdzina 2023. gadu ar 2020. gadu. Arī B2B biznesa piegādes ir stabilas. Šobrīd karšu maksājumu skaits ir lielāks fiziskajos veikalos, nevis e-komercijā. Cilvēkiem ir vairāk brīva laika, lai pastaigātu pa veikaliem, un šajā ziņā vasara e-komercijai nav pats veiksmīgākais laiks.

Ja e-komerciju pirms pandēmijas neizmantoja 30% interneta lietotāju, tad pagājušajā gadā tie bija jau 23%. Līdz ar to lietotāju skaits turpina pieaugt, un statistiska liecina, ka vismaz 70% Latvijas iedzīvotāju ir veikuši preču iegādi internetā. Lielākā daļa tomēr iepērkas, un nevajag domāt, ka arī vecākas paaudzes iedzīvotāji nespēj iegādāties preci internetā - nē, to dara, iegādājas un pietiekami aktīvi veic piegādes. Šāds fons, protams, rada biznesa klientu skaita pieaugumu.

"DPD Latvija" apgrozījums 2022. gadā bija 28,72 miljoni eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 2% - līdz 1,708 miljoniem eiro. Kādus šogad prognozējat finanšu rādītājus?

To ir ļoti grūti prognozēt, jo gads vēl nebūt nav noslēdzies, turklāt karstākie mēneši mums vēl ir priekšā. Oktobris, novembris, decembris mums ir aktīvākais laiks. Tādēļ pagaidām neko nevarēšu teikt par apgrozījumu. Uz šo jautājumu es jums varētu sniegt atbildi nākamā gada sākumā, kad pēc gada noslēguma droši varēšu komentēt finanšu rādītājus.

Vasaras sākumā ziņojāt, ka investēsiet vēl miljonu eiro paku skapju tīkla paplašināšanā. Kā veicas ar šiem plāniem?

Tas ir likumsakarīgs attīstības solis no mūsu puses, ņemot vērā pieaugošo sūtījumu skaitu uz paku skapjiem. Ja apjomi ir desmitkāršojušies, tad loģisks solis ir veikt investīcijas papildu skapju uzstādīšanā. Mums šobrīd ir vairāk nekā 300 paku skapji un būtībā realizējam plānu paplašināt savu tīklu. Nākamajā gadā tiks uzstādi papildus vairāki desmiti skapju, iespējams, vairāk par 50. Šajā segmentā mēs ejam uz priekšu un investēsim vēl un vēl. Cilvēki ļoti labprāt izmanto paku skapjus un viņiem patīk šis sūtījumu piegādes veids.

Kā kopumā vērtējat savu pakomātu tīkla pārklājumu - kur vēl redzat iespējas paplašināties un kuros reģionos nav pietiekama pārklājuma?

Mēs iepriekš fokusējāmies uz lielajām pilsētām, bet tagad skrupulozi vērtēsim tos datus, kur mūsu klienti tiešām vēlas saņemt sūtījumus un kur paši atrodas. Attiecīgi, analizējot šo informāciju, arī lemsim par paku skapju atrašanās vietām. Tas nozīmē, ka skapjus uzstādīsim vietās, kur klientiem piegādājam daudz kurjerpaku. Noteikti gan lielās, gan mazās pilsētas ir mūsu redzeslokā. Strādāsim pie tā, lai vienmērīgi paplašinātu mūsu paku skapju tīklu un attiecīgi spētu klientiem nodrošināt ērtāku piekļuvi mūsu infrastruktūrai. Paku skapji būs. Pašlaik mums skapji ir vairāk nekā 100 apdzīvotajās vietās, un domāju, ka šis skaits noteikti pieaugs.

Vai Rīgā, lielajās pilsētās jūsu skapju pārklājums pašlaik ir optimāls?

Vai esat saskarušies arī ar situācijām, ka kādā vietā paku skapis kļūs nerentabls un tas ir jāpārvieto?

Protams, ir. Paku skapju infrastruktūra nav statiska. Tā nav ēka, kuru uzceļ un nevar vairs pārvietot. Skapi mēs uzliekam un skatāmies noslodzi. Ja tiešām ir tā, ka esam kļūdījušies savos aprēķinos vai klientiem nav vēlmes izmantot šo skapi, tad mēs to pārvietojam. Mums liela priekšrocība ir arī kurjerdienests, jo redzam karstos punktus un noslodzi, kur pakas pasūta un klienti vēlas mūs "satikt". Paku skapju pārvietošana atbilstoši pieprasījumam ir normāla prakse.

Kāda ir proporcija - cik daudz klientu izvēlas sūtījumus saņemt pakomātos, cik daudz ar kurjeru? Vai tā mainās?

Tas lielākoties ir atkarīgs no sūtījuma. Ja sūtījums ir mazs, piemēram, viedtelefona kastīte, tad to vairāk nekā 80% izvēlas saņemt paku skapī, nevis ar kurjeru. Lielākā daļa šāda lieluma sūtījumu izvēlas saņemt paku skapī. Ja sūtījums ir lielāks, un arī šādu tendenci novērojam, ka cilvēki pasūta daudz lielākas un apjomīgākas preces e-komercijā, ko iepriekš nav darījuši, piemēram, siltumnīcas, batutus, kamīna katlus, tad ir skaidrs, ka šādi apjomi tiek piegādāti ar kurjeru. Mazās pakas, kuras var dabūt iekšā paku skapī, lielākoties tur arī dodas, bet lielākas, smagākas pakas klienti pavisam noteikti izvēlas saņemt ar kurjeru.

Vai nav arī tā, jo vērtīgāka prece, jo vairāk tomēr vēlas, lai piegādā kurjers?

Nē, mēs tādu tendenci neredzam. "iPhone", kuru cena ir 800-1000 eiro, pasūta ar piegādi uz paku skapi. Domāju, ka nevaram vilkt paralēles, ka cilvēki, tiklīdz ir dārgāks pirkums, sūta to ar kurjeru. Tas ir pozitīvi, jo iepriekš tieši tā arī bija. Cilvēki neuzticējās e-komercijai, neuzticējās piegādātājiem, vēlējās kurjeru satikt un preci saņemt. Tagad cilvēki pat neaizdomājas, kā šī piegāde tiek organizēta, un uzticas paku skapjiem, īpaši par to neuztraucoties.

Patiesībā ir kāda interesanta nianse attiecībā uz paku skapjiem - mums šķiet pašsaprotami paku saņemt skapī, bet ja runā ar kolēģiem Francijā, Šveicē, Skandināvijā, viņiem tā joprojām ir pietiekami liela inovācija un šo skapi uztver ar bailēm un bijību. Piemēram, Francijā klientam ir svarīgi aprunāties ar piegādātāju, pajautāt, kā viņam iet, un sarunas laikā saņemt sūtījumu. Baltijā tā tas nav - jo mazāk jārunā, jo mazāks kontakts, jo labāk. Savukārt, piemēram, Šveicē paku skapis nav tā ģeniālākā lieta, ja pasūta "iPhone", tad kurjers to vienkārši var atstāt pie mājas durvīm. Mēs neesam pārliecināti, ka šādu sūtījumu pie mums klients saņems. Viņiem tā nav problēma, viņiem TV, "iPhone" tiek atstāti pie klienta durvīm, un situācija ir atrisināta.

Tas ir ērtāk, nav jāgaida kurjers, nav jāpārceļ piegādes laiks, ja nebūsi mājās.

Mēs gan ļoti tam pielāgojamies, vairs nav jāzvana uz DPD, mēs sūtam informāciju, no cikiem līdz cikiem kurjers ieradīsies, tas nav pārsteigums, turklāt pārlikt piegādes laiku ir ļoti vienkārši. Bet neskatoties uz to, paku skapis ir ērtāks, ir 24 stundu pieejamība, nav nekas lieki jādara, kad grib, tad ej vai brauc pakaļ.

Nesen policija ziņoja par uzlauztiem pakomātiem. Tā ir liela problēma?

Mēs izmantojam Austrijā, Vācijā ražotus skapjus, kas ir ļoti izturīgi. Teikšu tā, ir bijuši mēģinājumi, bet tie nav vainagojušies ar panākumiem un skapis nav atlauzts. Es, protams, neaicinātu kādu pārbaudīt, cik tie ir izturīgi. Mūsu skapji ir pietiekami droši un nav bijuši izaicinājumi ar zādzībām.

Cik daudz sūtījumu Latvijas iedzīvotājiem piegādājat no ārzemēm, cik no vietējiem tirgotājiem?

No ārzemēm ienākošo sūtījumu skaits ir diezgan statisks, neskatoties uz to, ir vai nav pandēmija. Cilvēki tomēr vairāk izvēlas vietējos tirgotājus, jo tad vari valsts valodā piezvanīt, izstāstīt, pajautāt un noskaidrot. Būsim godīgi, ja tu pērc "Amazon", "Ebay", tur tomēr pretī ir franču, vācu vai itāļu tirgotājs, ar kuru ir jāspēj komunicēt. Varbūt tas ir iemesls, kas attur no preču iegādēm citos ES veikalos. Ceturtā daļa no mūsu sūtījumiem ir no ārzemēm, un to apjoms ir diezgan stabils un statisks. Varbūt mans skaidrojums nav pilnībā precīzs, bet pašlaik nav novērojama tendence, ka sūtījumu skaits no ārvalstīm pieaugtu vai mainītos.

Lidosta ir norādījusi, ka pēc kara sākuma tā arī neizdodas atjaunot kādreizējos aviokravu piegādes apjomus, kas pamatā ir e-komercijas kravas. Vai un kā jūs to izjūtat? Vai no ārzemēm pasūtītu preču piegādes laiks uz Latviju ir lielāks?

Par aviokravām, nē, mēs to neizjūtam. Pirmkārt, mēs DPD izmantojam sauszemes transportlīdzekļus - ja sūtat paku no Latvijas, tad tā ceļo no Latvijas uz Vāciju ar kravas mašīnu, pa ceļam piestājot Lietuvā, Polijā utt. Aviāciju mēs paku sūtījumiem Eiropā neizmantojam. Sūtot ar aviāciju, būsim godīgi, ir augstākas cenas produkts un nav pietiekami zaļš, jo rada daudz izmešu. Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai sūtījumu apjoms nav atjaunojies. Es pieļauju, kas mēs strādājam un veicam piegādes pietiekami efektīvi, līdz ar to cilvēkiem nav jāsūta ar aviāciju.

Esam aktīvi strādājuši pie tā, lai septembra vidū palaistu pakalpojumu, lai ar augstu precizitāti pateiktu tieši, kad sūtījums tiks piegādāts konkrētajā valstī - mēs zināsim, ka līdz Vācijai būs trīs dienas un varēsim tad klientam apsolīt, ka pēc trīs dienām šī paka būs. Mēs esam izveidojuši konkrētu mehānismu un precīzi varēsim pateikt konkrētu datumu, kad sūtījums tiks piegādāts. Domāju, ka klienti to novērtēs.

Kāda ir situācija Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, kurās strādā DPD?

Es teiktu, ka vienīgā tendence varētu būt paku skapju popularitāte. Rietumvalstīs viņi šajā jomā ir vēl tālu iepakaļ. Mēs atšķiramies ar to, ka mums tiešām paku skapju izmantošana ir augsta, tā ir Baltijā kopumā, arī Polija min uz papēžiem, bet vecajā Eiropā kurjerpiegādes ir pieprasītākas. Kopumā es teiktu, ka izaicinājumi ir ļoti līdzīgi visās valstīs, strādājam pie CO2 izmešu samazināšanas, kvalitātes uzlabošanas utt.

Nesen esat papildinājuši auto parku ar 10 elektroautomašīnām. Kādi ir tālākie plāni šajā jomā, lai līdz 2030.gadam sasniegtu mērķi - 100% emisiju neitrālu sūtījumu piegādi pilsētās?

Šobrīd mums ir lielākais elektrotransportu skaits komerciālo sūtījumu piegādēm Latvijā. Mums ir 40 elektrotransportlīdzekļi. No mērķiem mēs neatkāpjamies un strādājam pie tā, lai līdz 2030.gadam Rīgā visi sūtījumi tiktu piegādāti ar elektroauto. Protams, arī šajā jomā ir dažādi izaicinājumi, tostarp elektroenerģijas sadales jaunie tarifi, infrastruktūras pieejamība, automašīnu pieejamība un piegādes laiki. Tās ir detaļas, bet mēs ejam uz priekšu, lai 2030.gadā mērķis tiktu sasniegts.

Papildus esam ieviesuši gaisa kvalitātes monitoringu Rīgā, kurā tiek mērīts PM 2.5 smalko daļiņu piesārņojumu līmenis. Sadarbībā ar mūsu partneri "Pollutrack" jaunākās paaudzes gaisa kvalitātes mērīšanas sensori ir uzstādīti uz mūsu piegādes transportlīdzekļiem un paku skapjiem, tādējādi maršruta laikā, kad tiek veiktas piegādes, sensori mēra gaisa kvalitātes līmeni, sensori ievāc un atjauno datus ik pēc 12 sekundēm un ataino datus reāllaikā. Dati, kurus ievāc uzstādītie gaisa kvalitātes mērīšanas sensori, ir pieejami ikvienam iedzīvotājam ar konkrētās adreses gaisa kvalitātes piesārņojuma pakāpes indeksu, kā arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām par piesārņojuma līmeni un attiecīgajām darbībām, ko būtu vēlams vai nevēlams darīt.

Kā ir ar bezvadītāja transportlīdzekļiem? Vai šādus risinājumus arī apsverat? Cik zināms, kaimiņvalstis ir sākušas eksperimentus šajā jomā, tostarp ēdienu piegādē.

Jā, šādi eksperimenti ir Igaunijā. Jau šobrīd DPD Igaunijā sūtījumus piegādā autonomais transportlīdzeklis bez vadītāja, kurš darbojas elektroniski un attālināti. Pakas saņēmējs saņem ziņu ar laika intervālu, kad šis transportlīdzeklis būs piebraucis pie viņa ēkas. Ja to vizualizētu, tad tas ir paku skapis, kas piebrauc pie mājas un paziņo, ka būs te 10 minūtes un ir laiks nonākt lejā izņemt sūtījumu. Man ļoti gribētos kaut ko tādu realizēt arī Latvijā. Diemžēl šobrīd mēs atduramies pret to, ka Latvijas likumdošana nav gatava šādu transportlīdzekļu vadībai, kontrolei un to esamībai uz ielas. Tas ir lielākais izaicinājums. Igauņi bija pirmie, kas šo pilotprojektu palaida. Manuprāt, arī Lietuvā šis jautājums virzās uz priekšu. Vismaz igauņu pieredze ir ļoti pozitīva. Tā ir inovatīva pieredze un risinājums un arī saņēmējam ir lielāka ērtība.

Viss atduras pie tā, ka šajā jomā Latvijā nav sakārtotas likumdošanas?

Jā, tehniskais risinājums DPD ir, pieredze ir, bet trūkst likumdošanas, kas pieļautu šo transportlīdzekļu kustību pa ielu un regulētu atbildību, kas notiek, ja tas kaut kur iebrauc vai kāds tajā iebrauc. Igaunijā tas bija lielākais izaicinājums - ja notiek ceļu satiksmes negadījums, vai atbild automašīnas ražotājs vai tā brīža programmētājs, kas to vada attālināti.

Vai esat par šo jautājumu runājuši ar atbildīgajām iestādēm, Satiksmes ministriju, Rīgas domi?

Nē, mēs pagaidām šo domu tālāk neesam attīstījuši, jo arī ražotājam vēl ir testa periods. Kvēlākais mērķis nav palaist testa versiju Rīgas ielās. Igauņi tādā ziņā bija priekšā, jo bija tam gatavi un sāka testēt. Agri vai vēlu mēs arī Latvijā pie tā nonāksim, un tad arī būs nepieciešams rast risinājumu, kā to attīstīt. Masveidā šo transportu vēl neražo un testēšanai šobrīd pietiek gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu. Esmu optimists un ticu, ka arī Latvijā šādi transportlīdzekļi brauks pa ielām.

Kā kopumā vērtējat konkurenci sūtījumu piegādes jomā Latvijā?

Domāju, ka visi, kas strādā šajā nozarē, ir vienādā situācijā, mūs visus ietekmē vieni un tie paši faktori - kā jau minēju iepriekš, tas ir mājsaimniecību pirktspējas kritums, inflācija, darbaspēka izmaksu pieaugums un pieejamība. Redzams, ka piegādes uz paku skapjiem ir ļoti populāras un šajā segmentā konkurence ir ļoti pieaugusi, līdz ar to tirgus ir piesātināts. Paku skapji šobrīd ir pilnīgi visiem tirgus spēlētājiem - "Omniva", "Itella", "Venipak", "Latvijas pastam", kurš vēl nesen paziņoja par investīcijām vēl 200 skapjos. Var teikt, ka piegādēm uz paku skapjiem tirgus piesātinātība ir ļoti augsta un arī konkurence ir augsta. Mēs sevi noteikti pozicionējam kā līderi attiecībā uz CO2 samazināšanu un zaļajām piegādēm. Neviens no iepriekšminētajiem spēlētājiem tik masveidīgi nav uzsācis šādu projektu - piegādāt sūtījumus klimatneitrāli bez papildu CO2 izmešiem. Arī paku skapji palīdz samazināt izmešus, jo, ja paku skapī var ielikt 100 dažādas pakas, tad iepriekš būtu braukuši pa Rīgu pie katra klienta, lai šīs pakas piegādātu. Tas nozīmē, ka vairāk būtu ielās un radītu piesārņojumu. Tas ir ļoti labs risinājums.

Kā līdz ar izmaksu pieaugumu ir mainījušās pakalpojumu cenas? Vai tās ir pieaugušas? Kādas ir prognozes par turpmāko cenu dinamiku?

Protams, izmaksas ir pieaugušas - apkures izmaksas mums pagājušajā gadā pieckāršojās, gluži tāpat kā visiem pārējiem biznesiem. Mēs neesam izņēmums. Tāpat degvielas izmaksas, un tagad ir pārsteigums par jaunajiem elektroenerģijas sadales tarifiem. Arī darbaspēka izmaksas un ekspektācijas par algu turpina pieaugt. Šobrīd mēs gala cenu patērētājiem neesam plānojuši koriģēt, bet, protams, vērosim situāciju un tās tālāko attīstību. Ja man jautā par šodienu, tad nē, cenas necelsim, jo spējam pietiekami efektīvi menedžēt izmaksas un saglabāt izmaksu līmeni tādu, kāds tas ir šobrīd.

Kā ir ar darbaspēka pieejamību? Cik jums ir darbinieku?

Darbinieku skaita palielināšana noteikti nav mūsu pašmērķis, mēs pēdējo gadu pusotru ļoti aktīvi strādājam pie tā, lai efektivizētu procesus, piemēram, sūtījumu šķirošana, apstrāde. Tas nozīmē to, ka investējam dažādos tehnoloģiskajos rīkos un risinājumos, lai padarītu darbu vienkāršāku, ērtāku un saprotamāku. Mums šobrīd ir 210 darbinieku.

Runājot par darbaspēka pieejamību, laikam būšu viens no retajiem, kas teiks, ka darbiniekus var atrast - tam vienīgi ir jāvelta lielāks laiks un resursi, lai atrastu darbinieku, piesaistītu un motivētu utt. Tas atšķiras no situācijas pirms 10 gadiem, kad bija darbs un piesakās, šodien cilvēki ir jāpārliecina, jāvelta tam resursi. Tā ir realitāte. Tas mums kā darba devējiem liek mainīties, pielāgoties, parādīt, kāpēc esam foršāki un labāki. Tā ir normāla prakse, un neredzu to kā problēmu. Daļai uzņēmumu tā ir problēma, jo tās ir izmaksas no viņu puses. Tā ir mūsdienu realitāte un noteikti kļūs vēl izteiktāka, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, jo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Situācija kļūs vēl grūtāka, un mums kā darba devējiem ir par to jādomā, kā piesaistīt un noturēt darbiniekus.

Pirms kāda laika bija aktivizējušies krāpnieki, kas uzdevās par sūtījumu piegādes kompānijām, izkrāpjot iedzīvotājiem kartes datus. Vai šādi gadījumi mazinās?

Jā, tā ir ļoti nopietna problēma. Tādēļ, ja saņēmējam rodas šaubas, ja tiek prasīti karšu dati, "Smart ID" vai PIN kodi, tad noteikti ir jāsazinās ar piegādes kompāniju. Šis viens zvans novērsīs problēmu. Mēs kā pakalpojumu sniedzējs, godīgi sakot, neko daudz nevaram darīt, vienīgi turpināt informēt par šo problēmu un skaidrot, tādēļ es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mēs DPD nekādā gadījumā neprasām banku datus, karšu numurus vai "Smart ID" pieejas un līdzīgas lietas. Šī ir problēma, un šobrīd tai diemžēl nav risinājuma. Krāpnieku aktivitātes nekur nav pazudušas, tās kļūs arvien rafinētākas un noslīpētākas.