Hipotekārie kredīti varētu sadārdzināties vēl vairāk, jo atkal kāpušas procentlikmes

Vispirms viņš skaidroja, ka ECB galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti un 2% inflāciju. “Tas ir izvēlēts kā ekonomikai veselīgs mērķis, un ECB par to cīnās.”

Piedzīvojām ievērojamu cenu kāpumu

Pēc kovida pandēmijas pasaules ekonomikā bija jūtama dažādu pabalstu ietekme. “Ļoti spēcīgi tas bija ASV, bet arī Eiropā un pie mums valsts atbalstīja iedzīvotājus.” Daļai iedzīvotāju šie pabalsti palīdzēja pārziemot, bet citiem tā bija papildu nauda.

Pēc tam šie līdzekļi atgriezās ekonomikā un veicināja to, ka liela daļa iedzīvotāju bija gatavi daudz pirkt un ceļot, tiklīdz atcēla pandēmijas ierobežojumus. Papildu izejvielu cenu augšup ceļošs faktors bija karš Ukrainā. Tā kā piedāvājums nebija tik liels, ievērojami kāpa cenas. “Inflācija Eiropā aizšāva [vidēji] virs 10%, bet Latvijā virs 20%.”

Strauji cēla procentlikmes

Kad ECB saprata, ka inflācija ir iesakņojusies un uzskrējusi ļoti augstu, tā pagājušā gada vasarā sāka strauji celt procentlikmes. “Tas notika desmit sapulces pēc kārtas un ar dažādiem ātrumiem. Bija 50 bāzes punkti, bija 75 bāzes punkti. Pēdējās četras sapulces palielinājums bija 25 bāzes punkti.

Mēs esam aizgājuši līdz depozītu likmei 4%, bāzes likmei 4,5% un kredītlikmei 4,75%.” Tāpat ECB samazināja ārkārtas atbalsta programmas, ko aktīvi īstenoja pandēmijas laikā.

Augsta inflācija negatīvi ietekmē visus

“Visus iedzīvotāju skar inflācija. Vai ir kredīts, vai nav kredīts, vai ir liela alga, vai ir maza alga. Ja preču un pakalpojumu cenas aug par 20% (Eiropā vidēji par 10%), tas nav labi,” speciālists teica.

Viņš skaidroja, ka ECB neskatās uz atsevišķām valstīm, bet gan uz visām eirozonas valstīm kopumā un to vidējo rādītāju.

Lēmums, kas ietekmē 20 dažādas valstis

“Viena no problēmām ECB ir tāda, ka tā vada vienu monetāro politiku reģionā, kurā ir 20 fiskālās politikas, 20 dažādas valdības ar 20 dažādām pieejamām 20 dažādās ekonomikās.

Tādējādi pat tagad, kad inflācija iet uz leju un bremzējas, tā ir no 1,4% Kiprā līdz 9,7% Slovākijā, kas arī ir diezgan plašs koridors.”

Raiba situācija ar kredītiem

Procentlikmju palielināšana ir viens no ECB instrumentiem, kā bremzēt patēriņu un inflāciju, noregulējot ekonomiku. Ceļot procentlikmes, tiek ietekmēta arī ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa, kuriem ir kredīti, jo viņiem par tiem jāmaksā vairāk.

Lāriņš norādīja, ka situācija ar kredītiem mūsu valstī ir ļoti raiba. Patlaban Latvijā vispopulārākā ir 6 mēnešu Euribor likme, bet kādreiz ļoti iecienīta bija 3 mēnešu Euribor likme.

“Mums bankā šobrīd hipotekāros kredītos populārākā ir 12 mēnešu Euribor likme. Tādējādi visiem kredītņēmējiem nav vienāda situācija.” Turklāt kredītiem ir dažādi atmaksas grafiki.

Jārēķinās, ka var pieaugt bezdarbs

“Pēc šādas likmju paaugstināšanas ECB gaida, ka ekonomikā būs problēmas. Tas nav mērķis, bet nevēlama un neizbēgama blakus parādība. Ceļot procentlikmes, visi gaida, ka mazāk ņems kredītus, mazāk patērēs, ražotājiem būs mazāk jāražo un varbūt jāatlaiž darbinieki.

Bezdarba līmeņa pieaugšana, kas ir ļoti sāpīga lieta, ir blakus parādība, ko centrālās bankas sagaida visā pasaulē. Tiek gaidīts, ka bezdarba līmenis pieaugs.”

Līdz šim neizjutām bezdarba kāpumu

Tā kā pagājušajā ziemā saistībā ar augstajām energoresursu cenām bija ievērojami valdību atbalsti Eiropā un daudzviet citur pasaulē, tad tas mīkstināja situāciju.

Tas nozīmēja, ka izmaksu pusē nebija saspringuma, pieprasījums saglabājās un bezdarbs Eiropā un ASV ir tuvu rekordzemam līmenim. 

Jābūt gataviem, ka maksājuma lielums regulāri mainīsies

Speciālists akcentēja, ka viss iepriekš minētais skar arī Latvijas iedzīvotājus, jo arī mums līdz ar ECB lēmumiem un notikumiem pasaulē pieaug procentmaksājumi.

Kredītņēmējiem ir jārēķinās, ka pie 3 mēnešu Euribor likmes 20 gadus ilgam kredītam maksājumu lielums var mainīties pat 80 reizes. Savukārt, ja ir izvēlēta gada Euribor likme, tad kredītam 20 reizes mainīsies maksājums.

Ir pieejamas arī 3 un 5 gadu procentu likmes, bet Latvijā tās nav ļoti populāras. Euribor fiksē šādiem termiņiem: 1 nedēļa, 1, 3, 6 un 12 mēneši. Visas procentu likmes virs 12 mēnešiem tiek aprēķinātas pēc kapitāla tirgus cenām – tās ir procentu likmes, kas nesaistītas ar Euribor.

Nevajadzētu cerēt, ka procentlikmes atgriezīsies līdz 0

Viņš norādīja, ka šobrīd tēma par procentmaksājumu pieaugumu ir ļoti saasināta, jo mums ir īsa vēsturiskā atmiņa. “Vecāki cilvēki atceras divciparu procentu likmes vēl salīdzinoši nesenajā 2009.gadā. Pēdējos 7-8 gadus procentlikmes, glābjot sliktu ekonomikas situāciju Eiropā, bija nenormāli zemas.

Ja runājam par inflācijas mērķi 2%, tad procentlikmju tirgum būtu jābūt aptuveni 2% rajonā. Tā būtu normāla situācija.

Līdz ar to cerēt, ka likmes atgriezīsies līdz 0 vai būs negatīvas, nevajadzētu. Normālā situācijā inflācijai vajadzētu būt ap 2%, bet mums praktiski nekad nav bijusi normāla ekonomikas situācija. Vienmēr ir kāda krīze, nenormāla izaugsme, vīruss, pandēmija, ierobežojumi un atkal krīze. Tās lietas nevar prognozēt.

Neviens negaidīja, ka likmes kāps tik drīz un tik strauji

Šī situācija ir tik sāpīga, jo mēs 7-8 gadus bijām pieraduši, ka procentmaksājumi nemainās. Tie nemainījās tāpēc, ka jaunajiem kredītiem procentlikmēs tika ielikta 0% minimālā likme un atsauce, ka zemāk neejam. Neviens negaidīja, ka likmes kāps.

Tagad, kad likmes strauji kāpj, mums vairs nav 0%, bet gada Euribor likme ir aptuveni 4%, plus pievienotā likme, tādēļ maksājumi ir trīskāršojušies atsevišķos gadījumos.”

Tikko ņemtiem kredītiem maksājumi ir ievērojami kāpuši

Lāriņš atzina, ka vidējā situācija Latvijā nav tik traka. “Ir kāds, kam pieauguši maksājumi par 200-300 eiro mēnesī, bet lielai daļai tie nav pieauguši vairāk par aptuveni 100 eiro mēnesī.

Viņš piedāvāja elementāru aprēķinu, ja iepriekš Euribor likme bija 0%, bet tagad ir uzkāpusi līdz 4%. Pagājušajā gadā runāja, ka vidējais kredīts Latvijā jaunam projektam ir aptuveni 80 tūkstoši eiro. Ja kredīts ņemts pagājušajā vai aizpagājušajā gadā, tad izmaiņas ir ļoti spēcīgi jūtamas. Bet, ja kredīts ņemts pirms 10 gadiem, tad ietekme ir daudz mazāka.

No 180 eiro līdz 455 eiro mēnesī

Tikko ņemtam 80 tūkstošu eiro kredītam līdzšinējais procentlikmju kāpums palielina ikmēneša maksājumu par aptuveni 275 eiro. Pagājušā gada sākumā, kad likmes vēl bija negatīvas, par tikko paņemtu kredītu bija jāmaksā aptuveni 180 eiro mēnesī. Šobrīd maksājums sasniedzis aptuveni 455 eiro.

Sadārdzinājums ir ievērojams, taču jāņem vērā, ka runa ir par kredītu, kas tikko paņemts. Šādu gadījumu noteikti nevar uzskatīt par vidējo situāciju tirgū.

Turklāt šajā izmaksu pieaugumā nav ietvertas procentlikmju izmaiņas, kas stājas spēkā šonedēļ.

Vairumam iedzīvotāju maksājuma pieaugums nav pārsniedzis 100 eiro

Statistikas dati liecina, ka aptuveni 72% Latvijas kredītņēmēju ikmēneša maksājums nav pieaudzis vairāk par 100 eiro. 28% kredītņēmēju maksājums pieaudzis straujāk. 60% gadījumu ikmēneša maksājums ir mazāks par 350 eiro. Izkliede starp mazāko un lielāko maksājumu ir diezgan liela.

Latvijā ir vairāk nekā 800 tūkstoši strādājošo, un hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits ir zem 125 tūkstošiem cilvēku.

Maksājums var pieaugt arī pavisam minimāli

Piemēram, ja hipotekārais kredīts ņemts pirms 15-20 gadiem un par to jāmaksā vēl tikai pāris gadu, tad procentmaksājumi ir pieauguši no 5-7 līdz 12-15 eiro (runa ir tikai par procentmaksājumu daļu, vēl ir arī pamatsumma). Lai gan pieaugums ir vairāk nekā divas reizes, parasti par šādu sadārdzinājumu kredītņēmēji nesatraucas.

Diemžēl kredītiem, kas ņemti nesen, maksājums var pieaugt par vairākiem simtiem eiro. Protams, jāņem vērā daudz un dažādi faktori.

Jaunais palielinājums būs salīdzinoši neliels

Runājot par pagājušās nedēļas ECB lēmumu palielināt procentlikmes par 25 bāzes punktiem, bankas pārstāvis skaidroja, ka tirgū 6 un 12 mēnešu Euribor likmes jau ir aptuveni 4% līmenī, tādējādi var lēst, ka šis lēmums būtiski nepalielinās iedzīvotāju kredītmaksājumus.

Aprēķini liecina, ka tikko paņemta 80 tūkstošu eiro kredīta maksājums mēnesī varētu pieaugt par aptuveni 17 eiro.

Sadārdzinājums par 10-30 eiro mēnesī

“Līdz ar to es teikšu tā: šis procentlikmju gājiens, pēdējais paaugstinājums, ko veica ECB [pagājušajā nedēļā], vidējo kredītu Latvijā sadārdzinās par 10, 20 vai 30 eiro mēnesī.

Ja kredīts ir virs 100 tūkstošiem eiro privātmājai vai lielākam dzīvoklim jaunā projektā, tad maksājums varētu būt lielāks, bet pieaugums vairs nebūs tāds, kā bija iepriekš, kad ECB soļi bija 75 un 50 bāzes punkti.

Es gribētu cerēt, ka šis ir pēdējais piliens šajā [procentlikmju palielinājuma] traukā. ECB saka, ka likmes tagad ir pietiekoši ierobežojošā līmenī un šādas tās varētu turēt kādu laiku, lai tās atstātu pozitīvu ietekmi uz inflāciju,” “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs rezumēja.

ECB atkal palielināja procentlikmes

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka ECB padomes sēdē Frankfurtē pagājušajā nedēļā tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,75%.

Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem. Jaunās likmes stājās spēkā 20. septembrī. Procentlikmes ECB padome palielinājusi desmito sanāksmi pēc kārtas.