Neglaimojoši Latvijai. Izrādās, ka esam antitopa līderi vēl vienā jomā
Diemžēl viesu izmitināšanas nozarei patlaban klājas diezgan grūti. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka ik mēnesi uzņemam par aptuveni trešdaļu viesu mazāk nekā 2019.gadā pirms kovida pandēmijas.
Viņš sacīja, ka viesu izmitināšanas nozarei šogad klājas diezgan grūti, lai gan aktīvajā sezonā izmitinātāju noslogojums bija diezgan labs.
“Taču tāpat jūtam ietekmi no ģeopolitiskās situācijas pasaulē, jūtam, ka mazāk brauc grupas un arī individuālie tūristi. Jūtam, ka diemžēl nav iespējams pilnībā nosegt slāvu tirgu ar citām klientu grupām un arī publika varbūt nav tik maksātspējīga.
Esam antirekorda pirmajā vietā
Redzam, ka šajā gadā, sākot ar janvāri un salīdzinot ar periodu pirms kovida pandēmijas 2019.gadā, katru mēnesi ir par aptuveni 30% mazāk ārvalstu viesu.
Diemžēl arī citās Eiropas Savienības valstīs situācija nav iepriecinoša, taču mēs izceļamies ar to, ka mums katru mēnesi ir par aptuveni 30% mazāk viesu, salīdzinot ar 2019.gadu. Diemžēl mēs esam rekordpirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc ārvalstu tūristu plūsmas krituma, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.”
Kāpēc izskatāmies tik slikti?
Kāpēc mūsu situācija ir tik slikta, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm? Kalniņš skaidroja: “Droši vien ir vairāki faktori. Bet kāpēc Latvija ir sliktāka par Lietuvu un Igauniju?
Iespējams, tas saistīts ar to, ka atrodamies pa vidu Baltijai. Lietuvai tuvāka ir pārējā Rietumeiropa, tostarp Polija, kas ir liels tirgus, un Vācija, savukārt Igaunijai ir attīstīta prāmju satiksme ar Skandināvijas valstīm.
Mēs esam pa vidu. Mēs kovida pandēmijas laikā zaudējām prāmju satiksmi ar Stokholmu, kas savā ziņā arī atstāja negatīvu ietekmi.”
Vai esam pelēkāki nekā lietuvieši un igauņi?
“Godīgi sakot, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, mēs neizceļamies. Visas trīs Baltijas valstis plus mīnuss ir vienādas.
Ļoti daudz tūristu ceļo cauri Baltijas valstīm, Piemēram, vienu nakti paliek Lietuvā, otru nakti – Latvijā, bet trešo nakti – Igaunijā. Bet, neskatoties uz to, redzam, ka lietuviešiem iet nedaudz labāk. Rietumeiropieši, kas atrodas viņiem tuvāk, vairāk brauc uz turieni.
Latvijā pirmajā vietā ir Lietuvas un Igaunijas tūristi.” Diemžēl viņi nav tik maksātspējīgi, kādi iepriekš bija slāvu tūristi.
Mazāk senioru no Rietumeiropas
Vai no vecās Rietumeiropas pie mums brauc tik pat daudz tūristu, kā tas bija iepriekš? “Individuālie tūristi brauc, bet daudz mazāk ir grupu, salīdzinot ar laiku pirms kovida pandēmijas.
Agrāk pie mums brauca daudz pensionāru grupu no Francija, Spānijas, Vācijas. Pavisam noteikti pasaules ģeopolitiskā situācija ir ietekmējusi cilvēku paradumus un, iespējams, nedaudz biedē mūsu atrašanās blakus Krievijai.
Cilvēki domā, kur un kā ekonomēt
Protams, visu viesu izmitināšanas nozari ietekmē arī inflācija un vispārējais izejvielu un energoresursu cenu pieaugums. Cilvēku maksātspēja nav tik liela, kāda tā bija agrāk. Cilvēki skatās un domā, kā ekonomēt.
Lai gan vasarā tūristu plūsma salīdzinoši bija diezgan laba, mēs redzam, ka ir samazinājies [izmitināšanas vietās] pavadīto nakšu skaits Latvijā,” Kalniņš teica.
Klienti tērē mazāk naudas
Asociācijas vadītājs arī atzina: pēdējā laikā novērojama tendence, ka klienti savā atpūtas laikā tērē mazāk naudas. “Jā. Ja mēs skatāmies pēc nozares apgrozījuma, tad tas ir rekordliels, bet tas tāds ir, pamatojoties uz inflāciju, un nebūt nenozīmē peļņu.”
Ja paskatās uz nozares apgrozījumu reālajās cenās un salīdzina to ar 2019.gada apgrozījumu (pirms kovida pandēmijas), tad redzams, ka cilvēki patlaban tērē mazākas naudas summas.
Cilvēku maksātspēja ir kritusies
“Noteikti cilvēki tērē mazāk, tāpat mazāk iet uz restorāniem, tajos vispārējā cilvēku plūsma ir mazāka.
Protams, visus skar pasaules, īpaši Eiropas inflācija. Tāpat mūs skar “Euribor” likmju kāpums un ar to saistītās papildu izmaksas. Cilvēku maksātspēja vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk,” LVRA vadītājs sacīja.
