Darba devējs, vēloties ietaupīt naudu, apdraud darbinieku dzīvību un veselību
Dažkārt darba devēji, vēloties ietaupīt līdzekļus, nenodrošina darbiniekiem maksimāli drošu darba vidi. Valsts darba inspekcijas (VDI) Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā eksperte Inese Sūna intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka būvlaukumos izmanto nepilnīgi nokomplektētas sastatnes un neatbilstošas pretkritiena sistēmas.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa (26%) no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bija būvniecībā. Pagājušajā gadā pārkāpumi būvniecības nozarē veidoja 21% no visiem pārkāpumiem.
“Šogad izskatās nedaudz vairāk, bet tie ir dati par pirmajiem sešiem mēnešiem. Gada griezumā īpatsvars varbūt pamainīsies, bet jebkurā gadījumā vidēji tie ir 20-22% pēdējos gados.”
Nepilnīgi nokomplektētas sastatnes un nenostiprinātas būvbedru malas
Saistībā ar darbu augstumā biežākie pārkāpumi ir daļēji nokomplektētas sastatnes. Tāpat ir daudz nenostiprinātu tranšeju, būvbedru malu. Redzama arī nepietiekoša, neatbilstoša darbinieku apmācība un nepiemērots darba aprīkojums, piemēram, rokas instrumenti nav darba kārtībā.
Nereti nav uzstādīts aizsargnožogojums darbam augstumā. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien darbinieki nokrīt, veicot darbu augstumā. Piemēram, strādnieks veic kādus darbus vietā, kur nav aizsargnožogojuma, kas pasargātu viņu no kritiena.
“Ir gadījumi, kad darba devējs nenodrošina individuālos aizsardzības līdzekļus darbam augstumā, vai arī darba devējs tos ir nodrošinājis, bet nav nokontrolējis, ka darbinieks tos tiešām lieto.”
Arī nepiederošie var ieiet būvlaukumā
Tāpat gadās, ka būvlaukums nav norobežots, kas nozīmē, ka tajā var iekļūt nepiederošas personas. “Tas pakļauj trešās personas riskam - tās var piekļūt, iekļūt, iziet cauri, paskatīties un izdarīt kaut ko citu [būvlaukumā]. Tāpat pastāv nereģistrētās nodarbinātības risks, jo būvlaukumā nav nodrošināta atbilstoša kontrole.”
Dažkārt būvlaukumā strādājošie nav darbinieku sarakstos un viņiem nav apliecību. Tas norāda un augstu nelegālās nodarbinātības risku. “Ja nav izdota darbinieka apliecība, tad vēršam uzmanību: ir risks, ka darbiniekam nav noslēgts oficiāls darba līgums un par viņu nemaksā nodokļus.”
Vēl darba devēji mēdz nenovērtēt visus darba vides riskus, pret kuriem jāparedz konkrēti pasākumi, lai darbiniekiem būtu droši strādāt.
Sagādā visu nepieciešamo, bet nepietiekami izstāsta darbiniekiem
Sūna pastāstīja: daļa pārkāpumu rodas tāpēc, ka darba devējs nenodrošina visu vajadzīgo drošam darbam, savukārt citi pārkāpumi saistīti ar to, ka viss vajadzīgais ir nodrošināts, bet darbinieks pats to neizmanto.
“Gadās, ka darba devējs ir nopircis individuālos aizsardzības līdzekļus un izsniedzis darbiniekam tos pret parakstu, bet darbinieks nav saņēmis pietiekošu informāciju, viņš nav pietiekoši apmācīts, viņam nav viss izskaidrots un nav parādīts, kā tos pareizi lietot, piemēram, kur un kā piespraust, kā uzvilkt, kāds ir aizsardzības līdzekļu komplekts, tāpēc viņš tos nelieto, jo tie traucē. Viņš nezina, ka tie viņam palīdz nevis traucē,” speciāliste stāstīja.
Darba devējs vēlas ietaupīt
Sūna arī atzina, ka ir arī gadījumi, kad darba devējs nenodrošina visu vajadzīgo drošam darbam. Tiesa, šādas situācijas pēdējā laikā novēro arvien retāk.
“Ja runājam par darbu augstumā, tad dažkārt darbiniekiem nenodrošina pretkritiena sistēmu, jo tā ir dārga. Tās ir dažādas. Ir lielākas un mazākas komplektācijas sistēmas, bet tās ir pietiekoši dārgas. Iespējams, [darba devējs] šādā veidā ietaupa.”
Sastatnes nokomplektē nepilnīgi
Novērots, ka dažkārt arī sastatnes nokomplektē nepilnīgi – ne tā, kā ražotājs rekomendējis, lai būtu pilnībā droša darba vide. “Kaut ko ietaupa, iespējams, iznomā vai nopērk nepilnīgi nokomplektētas sastatnes, domājot, ka varbūt ar to pietiks, lai darbinieks uzkāptu un strādātu vajadzīgajā augstumā.”
Darba devēji var domāt: ja arī darbiniekiem būs grūtāka un nedrošāka strādāšana, izmantojot nepilnīgu sastatņu komplektu, tas nekas, gan jau viņi pastiepsies, pielāgosies un kaut kā strādās.
Ietaupījums cilvēka dzīvības cenā
Eksperte atzina, ka ir arī situācijas, kad sastatnēm neuzstāda visu aizsargnožogojumu, piemēram, neizmanto iekšējo vai ārējo nožogojumu. “[Darba devējs] uz to ietaupa, to nenodrošina, bet darbiniekam ir noteikts termiņš un uzdots darba uzdevums, tāpēc viņš iet un strādā. Viņš neaizdomājas, ka pats riskē.
Tad, kad darba devējs kaut ko nenodrošina, viņš mēģina ietaupīt. Bet ietaupījums beigās ir cilvēka dzīvības cenā.
Izrok milzīgas būvbedres, bet nenostiprina to malas
Ja runājam par tranšejām, būvbedrēm, tad gadās, ka izrok milzīgas, dziļas bedres, veic tajās darbus, bet zemes nogruvums var notikt jebkurā brīdī. Nenodrošinot atbilstošus balstus vai sānu malu stiprinājumus, darbinieks tiek pakļauts paaugstinātai bīstamībai darba laikā.”
Darba devēji šādās situācijās mēdz teikt: “Aj, varbūt nevajadzēs, atvedīs vēlāk, mēs jau pasūtījām, bet vēl nav atvesti, darbi ir jāuzsāk, termiņš ir noteikts.”
Visu šo atrunu un neuzstādīto nostiprinājumu rezultātā darbinieki gūst dažādas traumas, turklāt gūtās traumas ir ļoti smagas vai pat darbinieks iet bojā, inspekcijas pārstāve sacīja.
