Banku analītiķi: plašu cenu kritumu nav pamata gaidīt

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka, lai gan uz pērnā gada inflācijas fona cenu pieaugums maijā par 1,2% mēneša un 12,1% gada laikā varētu likties panesams, tomēr ekonomiste ir pārliecināta, ka ne iedzīvotāji, ne politikas veidotāji pie šāda inflācijas tempa negribētu pierast.

Eiropas Komisijas aptauju dati liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju domā, ka cenu pieaugums šogad vairs nebūs tik straujš kā nesen pieredzētais. Savukārt Eiropas Centrāla banka īsteno monetāro politiku, lai inflāciju vidējā termiņā virzītu uz tās 2% mērķi.

Gan Latvijā, gan eirozonā maijā salīdzinoši strauji augušas pārtikas preču cenas, savukārt enerģijas cenu pieaugums ir piebremzējies, informē Opmane. Viņa uzskata, ka vasara būs ne tikai atpūtas un atvaļinājumu laiks, bet arī atelpa no saspīlējuma energocenu jomā. Lai gan pašlaik arī rudens pusē būtiskus energocenu pieaugumus Latvijas Banka neprognozē, valdība lēmusi par šajā jomā paredzētiem atbalsta mehānismiem nākamajai apkures sezonai, liekot domāt, ka ir plāns, kā mazināt iedzīvotāju pirktspējas kritumu strauja energoresursu cenu pieauguma gadījumā.

"Tuvākajos mēnešos, inflācijai dodoties pelnītā atpūtā, sagaidāmi zemāki cenu pieauguma rādītāji, tomēr jāturpina darbs pie tā, lai šis "inflācijas atvaļinājums" nebūtu īslaicīgs, bet iezīmētu ceļu uz stabilu, mērenāku cenu pieaugumu," pauž Opmane.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis akcentē, ka maijs mūs nepatīkami pārsteidzis, jo vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,2%. Būtiskākā ietekme mēneša laikā bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), jo noslēdzās valsts atbalsta ietekme, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti). Ņemot vērā spēcīgo mēneša inflācijas pieaugumu, gada inflācija noslīdēja tikai līdz 12,1%.

Jūnijā un turpmākajos mēnešos vajadzētu ieraudzīt jau pozitīvākas tendences, kur enerģijas tarifu samazinājumi būtiskāk pasteidzinās inflācijas kritumu, prognozē Gašpuitis. Viņaprāt, uz vasaras laiku enerģijas cenu jautājums pieklusīs, bet neizzudīs un no jauna pieņemsies spēkā uz vasaras beigām, kad iezīmēsies apkures sezonas apvāršņi.

Veidojošais sausums no jauna rada potenciālus izaicinājumus elektroenerģijas tirgū, norāda Gašpuitis. Gāzes un naftas cenu jautājums aktualizēsies uz vasaras beigām, tomēr bez tāda stresa kā pērn, jo ir pietiekami daudz laika, lai piepildītu Eiropas gāzes krātuves. Gašpuitis skaidro, ka līdz šim vājais globālais pieprasījums ir ļāvis cenām normalizēties, šī tendence varētu būt noslēgusies. Līdz ar to tuvākajos mēnešos uzmanības centrā būs pārtikas cenu jautājums, kas ir iedzīvotāju jutīgākā tēriņu sadaļa, un no kuras lielā mērā veidojas arī inflācijas uztvere.

Augstā pārtikas cenu inflācija ir radījusi rezonansi visā Eiropā un Latvija nav izņēmums, norāda ekonomists. Uzmanība tiek pievērsta lauksaimniekiem, ražotājiem un veikalniekiem, mēģinot izķert "vainīgos" cenu pieaugumā. Patlaban lauksaimniecību preču un enerģijas cenu normalizācija ir audzējusi gaidas, ka jāsamazinās ne tikai pieauguma tempam, bet arī cenām būtu jārūk.

Taču katrs ķēdes posms atsaucas uz saviem argumentiem, kas šajā ziņā pārmērīgu optimismu nesola, uzsver Gašpuitis. Daudzviet lauksaimnieki joprojām cīnās ar iepriekšējo augsto izmaksu ietekmi uz gala produkciju. Sausums, vīrusi un problēmas Ukrainā norāda, ka izaicinājumi globālajam izejvielu tirgum saglabāsies.

"Ražotāji varētu cenu mazināt, to dara un darīs. Taču cik lielā mērā? Enerģijas cenu izmaksas ir kritušas. Taču pietrūkst prognozējamība par to tālāko dinamiku, kas liek nesteigties ar cenu mazināšanu, jo tās atkal palielināt būs grūti," skaidro Gašpuitis.

Attiecībā uz tirgotājiem ir līdzīgi, atzīst ekonomists. Katrā tirgū situāciju koriģē konkurence, spēlētāju ambīcijas un pircēju paradumi. Tirgotājiem šajos apstākļos ir jāpelna, tādēļ izmaksu spiediens vispirms vēršas pircēju un piegādātāju virzienā. Ja konkurence ir asa, tad jādomā par papildus izmaksu mazināšanu, turklāt jāņem vērā, ka pa šo laiku uzņēmējiem ir jāturpina veikt algu palielināšana darbiniekiem, kas sašaurina cenu mazināšanas iespējas.

Visticamāk, prognozē Gašpuitis, atsevišķos produktu segmentos sagaidīsim arī cenu kritumu, piemēram, pienam un piena produktiem vai atsevišķos augu un dārzeņu segmentos. Tomēr būs grupas, kur cenu kritums īsti nav gaidāms, bet kur lēnāk, bet kāpums turpināsies. Lai cerētu uz jūtamāku cenu kritumu, pietrūkst noteiktības, un tādēļ cenu korekcijas īstenosies caur akcijām un atlaidēm. Augstās cenas ietekmē pieprasījumu ne tikai Latvijā. Jo vairāk sagrīļosies ekonomika, jo lejupvērstas cenu korekcijas īstenosies pārliecinošāk, vismaz īstermiņā, prognozē Gašpuitis.

Ekonomists uzskata, ka noteikta cenu pieauguma inerce turpināsies pakalpojumos, jo tur pagaidām valda spēcīgs pieprasījums un cilvēki bauda normālības atgriešanos. Lai arī vidējās pirktspējas atjaunošanās gada otrajā pusē nostiprināsies, pieprasījums varētu kļūt izvēlīgāks un pārdomātāks. Būs uzkrājusies izmaksu pieauguma smagums, patērēti vai iztērēti uzkrājumi un Covid-19 laikos aizturētais patēriņš būs jaudu zaudējis. Jau jūnijā inflācijai vajadzētu paslīdēt zem 10%, uzskata Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka šī gada maijs, visticamāk, būs pēdējais mēnesis tuvākajā nākotnē, kad gada inflācija Latvijā vēl pārsniedza 10% un līdz septembrim gada inflācija Latvijā varētu noslīdēt līdz 5%.

Cenu pieaugumu maijā par 1,2% Āboliņš skaidro ar to, ka, neskatoties uz iespaidīgo gāzes cenu kritumu biržās un kopumā ļoti saprātīgu elektroenerģijas cenu līmeni "Nord Pool" biržā, maijā Latvijā būtiski pieauga elektroenerģijas un siltumenerģijas cenas, jo 1.maijā beidzās valsts atbalsta pasākumi, un, piemēram, apkures tarifi Rīgā tika samazināti tikai mēneša vidū.

Patēriņu cenu straujākais kāpums Latvijā noteikti ir beidzies un maijā gandrīz visu mēneša inflāciju Latvijā veidoja elektroenerģijas, kā arī siltumenerģijas cenu kāpums, skaidro Āboliņš. Ekonomists norāda, ka inflācija mazinās ne tikai Latvijā, bet arī citos pasaules reģionos. Dažādu resursu cenas pasaulē krīt kopš pērnā gada maija, ražošanas apjomi rūpniecībā samazinās, jo pandēmijas laika lielais netipiski pieprasījums pēc precēm ir beidzies, un loģistikas izmaksas arī atgriežas iepriekšējā līmenī.

Tāpat Covid-19 pandēmijas ekonomikas atbalsta pasākumi ir beigušies, un arvien vairāk jūtami arī centrālo banku centieni ierobežot inflāciju, skaidro Āboliņš. Piemēram, ASV naudas piedāvājums samazinās pirmo reizi vairāk nekā 50 gadu laikā. Tas ir noņēmis spiedienu uz preču cenām, tomēr inflācija kopumā Latvijā joprojām ir augsta. Iekšējo pakalpojumu cenas pārsvarā turpina augt pietiekami straujā tempā, un par plašāku cenu samazinājumu, zemāku resursu vai enerģijas cenu dēļ, pagaidām nevaram runāt, atzīst ekonomists.

Šobrīd lielais jautājums ir kad un vai sāks mazināties pārtikas cenas, kas šogad turpināja augt, neskatoties uz dažādu pārtikas izejvielu un energoresursu cenu kritumu finanšu tirgos, pauž Āboliņš, norādot, ka šeit ir pirmās labās ziņas - maijā pirmo reizi kopš 2021.gada augusta Latvijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%. Kopš 2021.gada augusta pārtikas cenas kopumā Latvijā ir augušas par vairāk nekā 40% un uz šī fona cenu samazinājums maijā, protams, ir ļoti nebūtisks.

Tomēr maijam pārtikas cenu samazinājumi Latvijā nav raksturīgi un tādēļ Āboliņš domā, ka vismaz līdz vasaras beigām noteikti varam gaidīt tālāku pārtikas cenu samazinājumu Latvijā. Pēdējo divu gadu laikā pārtikas cenas Latvijā augušas daudz straujāk nekā citur Eiropā vai pasaulē. Daļēji tas ir saistīts ar energoresursu un citu izejvielu cenu kāpumu, ko, iespējams, esam izjutuši ātrāk un izteiktāk nekā citas Eiropas valstis, kaut vai dēļ mūsu tuvuma karam Ukrainā.

Tomēr ne visas pārtikas cenu inflācijas atšķirības starp Baltiju un citām Eiropas valstīm var izskaidrot ar makroekonomiski izmērāmiem lielumiem, un, enerģijas cenām normalizējoties, prasītos plašāks pārtikas cenu samazinājums, uzsver Āboliņš. Pagaidām tas redzams produktiem, kuriem ir īss realizācijas termiņš. Piemēram, piena produktu un dārziņu cenas maijā samazinājās, jo to ražošanas izmaksās ātrāk ienāk zemākas enerģijas cenas.

Pēc Āboliņa prognozēm tuvākajos dažos mēnešos Latvijā varētu būt neliela deflācija mēneša ietvaros, lētākas siltumenerģijas un sezonāla pārtikas cenu samazinājuma dēļ, un vidējā gada inflācija Latvijā šogad varētu būt ap 9-9,5%.

Ekonomists norāda, ka siltumenerģijas cenas nākamajā apkures sezonā būs lētākas nekā šobrīd pat bez valsts atbalsta, un valsts ir apņēmusies izstrādāt sistēmu mērķētākai atbalsta sniegšanai, ja tas būs nepieciešams. Āboliņa ieskatā šāda ambīcija noteikti ir apsveicama, lai arī ir risks radīt nepilnīgu vai arī administratīvi smagnēju sistēmu.

Vienlaikus Āboliņš uzskata, ka plašu cenu kritumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī ir augusi par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bezdarbs ir zems un mazinās tālāk, kas turpinās spiest uz pakalpojumu cenām. Ņemot vērā augstos valstu parāda līmeņus, procentu likmju kāpums, visticamāk, tuvojas beigām, taču vienlaikus finanšu tirgus prognozes par procentu likmju mazināšanos jau nākamgad varētu būt pārsteidzīgas un ar EURIBOR likmēm 3,5-4% apmērā var nākties sadzīvot ilgāku laiku, prognozē Āboliņš.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka maijā reģistrētais straujais cenu kāpums pret aprīli ir izņēmums, kas saistāms ar vienreizējiem faktoriem - ziemā ieviesto valdības atbalsta pasākumu beigšanos, kā arī ar dārgākām viesnīcām uz hokeja čempionāta laiku. Savukārt nākamajos mēnešos cenu pieaugums visdrīzāk būtiski bremzēsies un cenas vairākās preču un pakalpojumu grupās pat kritīs, uzskata Komare.

Ekonomiste skaidro, ka lielākās pārmaiņas maija inflācijā nāk no kategorijas "ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi", kur cenu kāpums, salīdzinot ar aprīli, bija pie 6,5%. Straujākais cenu pieaugums reģistrēts elektroenerģijai (+28%) un siltumenerģijai (+8,4%). 30.aprīlī tika atcelts valdības atbalsts, tādēļ maijā cenu līmenis kāpa gan elektrībai, gan apkurei. Kaut gan apkures sezona ir galā, inflācijas rādītāju siltumenerģijas tarifi ietekmē visu cauru gadu, jo patēriņa grozs, kam statistiķi mēra cenas, visu gadu ir vienāds. Dažviet apkures tarifi jau ar maiju tika pazemināti, citviet saruks tuvākajos mēnešos - līdz ar to šajā grupā turpmākos mēnešos redzēsim cenu kritumu, skaidro Komare.

Savukārt, gāzei cenas maijā bija vidēji par 26,6% zemākas nekā aprīlī, jo no 1.maija liberalizēja gāzes tirgu. Gāzes tirgus liberalizācija pozitīvi atspoguļosies gāzes cenu dinamikā arī nākotnē. Uz šo brīdi skats nākotnē ir piesardzīgi pozitīvs - "Swedbank" prognozē, ka energoresursu cenas šogad turēsies ievērojami zem pērnā gada līmeņiem.

Pozitīvi Komari pārsteigušas pārtikas cenas, kuras beidzot, pirmo reizi gandrīz divu gadu laikā, mēneša griezumā ir nedaudz sarukušas - par 0,1%. Komare pieļauj, ka cenas uz leju vilkt palīdzējusi pieprasījuma mazināšanās - pārtikas mazumtirdzniecībā pārdotie apjomi sarūk jau pusgadu. Cenu samazinājums galvenokārt skāra svaigos dārzeņus un augļus, kā arī atsevišķus produktus, kuriem tika noteiktas atlaides, piemēram, piena produktus, šokolādi, mājputnu gaļu.

Pārtikas produktu cenu samazinājumu tika gaidīts jau kādu laiku - pasaules pārtikas izejvielu cenas, energoresursu un degvielas cenas, kas sākotnēji virzīja pārtikas cenas augšup, ir krietni sarukušas. Tomēr cenu samazinājums kavējās, un, domājot par nākotni, Komare prognozē, ka plašu un strauju kritumu pārtikas cenās varam arī nesagaidīt.

Ekonomiste skaidro, ka atsevišķu pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes dalībnieku izmaksas realitātē nemaz tik strauji nesarūk. Ja uzņēmumi ir neveiksmīgā laikā fiksējuši izmaksas, vai iepirkuši izejvielas par augstām cenām, tas var atstāt ilgstošu ietekmi uz gala produkta cenu. Piemēram, lauksaimniecībā mēslojums, vai putnu audzēšanā - graudi var būt iepirkti pērn par krietni augstākām cenām. Pārtikas ražošanā svarīgas ir arī darba rokas, kuru atalgojums, salīdzinot, ar pērno gadu ir strauji audzis. Lauksaimniecībā vidējās bruto algas pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 22,4%, un pārtikas produktu ražošanā 14,4%.

Pakalpojumu cenas maijā, salīdzinot ar aprīli, kāpa strauji - par 1,1%. Lielākoties pakalpojumu cenas virza izmaksu, pārsvarā - algu - kāpums. Tomēr Komare skaidro, ka daļēji maijā augsto pakalpojumu inflāciju uzturēja vienreizēji efekti. Piemēram, krietns cenu pieaugums reģistrēts viesnīcās, kuras maijā uzņēma pasaules hokeja čempionāta dalībniekus un fanus.

"Cenu kāpums šogad turpinās atkāpties un redzēsim arī mēnešus ar cenu līmeņa kritumu. To lielā mērā nosaka enerģijas izejvielu cenu labvēlīgā dinamika. Savukārt, darbaspēka izmaksas turpina strauji augt, ko veicina sarūkošais bezdarba līmenis un joprojām būtiskais darbaspēka trūkums. Tas nozīmēs turpmāku kāpumu pakalpojumu cenās, un neļaus arī kopējam cenu līmenim atslābt," pauž Komare.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš secina, ka gada inflācija Latvijā turpina samazināties, bet lēnāk, nekā varēja gaidīt, ņemot vērā izejvielu un enerģijas cenu kritumus biržās, kas turpinās jau gadu.

Gada inflācija samazinājās no 15,1% aprīlī līdz 12,1% maijā. Taču mēneša inflācija (+1,2%) bija ievērojami lielāka nekā aprīlī (0,4%). Strautiņš skaidro, ka iemesls ir valsts atbalsta pārtraukšana mājsaimniecību enerģijas rēķiniem. Ja nebūtu šī notikuma, tad datos redzētu cenu kritumu pret iepriekšējo mēnesi. Mājokļa uzturēšanas izmaksas nevis būtu pieaugušas par 6,5% pret aprīli, bet samazinājušās, jo turpinās siltuma tarifu samazināšanas vilnis, arī elektrības tirgus cenas maijā bija zemas.

Strautiņa ieskatā labā ziņa ir tā, ka valsts atbalsta atcelšanas ietekme mazināsies, jo siltuma tarifi pilsētās un ciemos turpina tuvināties valsts atbalsta slieksnim 68 eiro par megavatstundu (MWh) vai pat paiet zem tā. Tostarp maijā uz pusi samazinājās makroekonomiski nozīmīgais AS "Rīgas siltums" tarifs. Tā kā tas notika mēneša vidū, šī notikuma ietekmi datos redzēsim arī pēc mēneša, skaidro Strautiņš. Dabasgāzes cenas maijā mēneša griezumā kritās par 26,6%, pateicoties tirgus liberalizācijai. Par spīti elektrības sadales tarifa kāpumam no jūlija, pašas elektrības cena gada otrajā pusē būs daudz zemāka nekā pērn, tāpēc arī elektrības rēķini mājsaimniecībā gada griezumā varētu samazināties, prognozē Strautiņš.

Ekonomista ieskatā svarīga ziņa ir arī tas, ka pārtikas cenu kāpums ir apstājies. Ja aprīlī pārtikas cenas mēneša griezumā auga par 0,2%, tad maijā tās samazinājās par 0,1%. Pieskaitot arī bezalkoholiskos dzērienus, attiecīgie skaitļi ir 0,4% un -0,1%.

Veikalos jūnijā acīmredzama ir sezonālā dārzeņu cenu samazināšanās, norāda Strautiņš. Pēdējā pusgada laikā notikušais krasais graudu, svaigpiena un enerģijas cenu kritums turpina iespaidot piena un maizes produktu cenas, taču šajā gadījumā ekonomista ieskatā der teiciens, ka vēsture nevirzās taisnās līnijās, var būt arī īslaicīgi cenu kāpumi.

Strautiņam šķiet ticami cenu pieaugumi daļai gaļas produktu un olām, ko nosaka iepriekšējās graudu dārdzības garā "atbalss" lopkopju bilancēs, dažos gadījumos arī ražotāju neveiksmīgi lēmumi par izmaksu fiksēšanu uz ilgāku laiku brīdī, kad tās bija visaugstākās.

"Šie uzņēmumi izbīlī aizvēra aploka vārtus brīdī, kad zirgs bija izbēdzis, tagad zirgs netiek atpakaļ jeb ražotāji nevar baudīt izmaksu kritumu, kas jau sasniedz viņu konkurentus. Te gan jāvaicā, cik ilgi tā būs patērētāju problēma, jo tirgū arvien vairāk būs pieejamas lētākas alternatīvas, bet par pieļautām kļūdām ir jāmaksā, uzņēmējdarbība parasti ir kaut nedaudz riskanta," pauž Strautiņš.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas krītas transporta izmaksas un to kritums gada griezumā ir sasniedzis 7,7%. Jūnijā eiro kursa samazināšanās varētu tās stabilizēt mēneša griezumā, bet transporta gada deflācija padziļināsies, jo pērn jūnijā šīs izmaksas attiecībā pret maiju auga par 4,6%.

Strautiņš uzsver, ka pie apvāršņa nav redzami notikumi, kas varētu radīt nozīmīgu tālāku cenu līmeņa kāpumu, jo plānoto elektrības sadales tarifu palielināšanu ar uzviju līdzsvaros citu mājokļu uzturēšanas izmaksu samazināšanās. Līdz ar to gada inflācija jūnijā un jūlijā samazināsies ar ātrumu, kas būs līdzīgs cenu kāpuma tempam pērn, piemēram, pērn jūnijā mēneša inflācija bija 2,4%, bet jūlijā 2,2%.

Tā kā šī gada jūnijā ticamākais cenu izmaiņu virziens (attiecībā pret maiju) ir uz leju, tad sengaidītā gada inflācijas atgriešanās viencipara skaitļos varētu ja būt notikusi, uzskata Strautiņš un norāda, ka inflācija ir liela, bet aizejoša problēma, ir laiks nomierināties un nepieņemt sasteigtus lēmumus, ne personiski, ne valstiskā līmenī.