Vai malkas un granulu cenas atkal divkāršosies un trīskāršosies?
Pagājušā gada rudenī piedzīvojām ļoti augstas granulu un malkas cenas. Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MEKA) Informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs intervijā portālam Jauns.lv pieļāva, ka šogad rudenī granulu un malkas cenu pieaugums būs mērenāks.
Viņš atzina, ka patlaban ir grūti prognozēt, kas ar malkas un granulu cenām notiks rudenī.
“Šobrīd novērojamas viszemākās enerģijas cenas esošajā sezonā. Bet, tuvojoties rudenim, jau vasaras vidū cenas atkal augs, ja runājam par granulām. Domāju, ka kaut kādā ziņā tas ietekmēs arī malkas cenas.”
Jācer uz mērenāku cenu pieaugumu
Kāds varētu būt cenu pieaugums? Vai tas varētu būt pagājušā gada vasaras beigu un rudens līmenī, kad malka maksāja ļoti dārgi, vai nedaudz mērenāks? “Es domāju, ka pieaugums noteikti būs mērenāks.
Pagājušajā gadā bija diezgan problemātiski atrast iztrūkstošos apjomus, kas iepriekš Eiropā bija ievesti no Krievijas. Tagad lielākoties tiek optimizēta mūsu ražošana uz vietas Eiropas Savienībā. Parādās piegādes arī no Ziemeļamerikas. Tik liela stresa vairs nav.
Visticamāk, cenas nedubultosies
Cenu kāpums būs, bet tas nebūs x reizes. Es nedomāju, ka cenas dubultosies vai trīskāršosies.
Bet, protams, tik zemas cenas, kādas bija redzamas 2020., 2021.gadā (aptuveni 100 eiro par granulu tonnu), vismaz tuvāko divu gadu laikā mēs neredzēsim.”
Vairs nevarēsim iepirkt kurināmo “pa lēto”
Līdz ar to var secināt, ka granulu un malkas cenu pieaugums šoruden sagaidāms mērenāks, salīdzinot ar pagājušo gadu, taču vienlaikus nevaram cerēt, ka granulas un malku varēsim iepirkt tik lēti, kā to darījām vēl pirms dažiem gadiem.
Kā Ukrainas karš ietekmē cenas?
Krasavcevs atzina, ka Krievijas un Ukrainas kara attīstībai patlaban nav tiešas ietekmes uz mūsu granulu un malkas cenām. “Man liekas, ka tagad jau tam nav nekādas ietekmes.
No Krievijas un Baltkrievijas mēs neievedam ne malku, ne šķeldu jau kopš pagājušā gada jūnija. Mēs esam pilnīgi neatkarīgi.
Mums tas neko nemaina
Tas pats ir ar Ukrainu. No Ukrainas mēs nekad nebijām veduši daudz. Minimāli apjomi bija Lietuvā, man liekas 10-20 tūkstoši tonnu gadā, bet, salīdzinot ar simtiem tūkstošu lielo patēriņu, tas ir nekas.
Tādējādi domāju, ka, skatoties tīri no koksnes resursu puses, mums tas neko nemaina. Ne labā, ne sliktā nozīmē.”
Arī tad, ja piepildītos starptautisko ekspertu bažas un Baltkrievija vairāk, atklātāk un tiešāk iesaistītos karā ar Ukrainu, tas būtiski neietekmētu mūsu malkas un granulu cenas. “Tagad jau nē, jo mums koksnes plūsma no Baltkrievijas nenāk. Koksnes plūsmas nav.”
Galvenais, lai degviela būtu pieejama
Bet, ja piedzīvosim mērenu degvielas cenu kāpumu, tas var atstāt nelielu ietekmi uz malkas cenām. “Jā un nē. Ja pieņemsim malkas cenu 50-55 eiro par ciešo kubikmetru, tad transporta izmaksas tajā būs aptuveni 10 eiro. No tām varbūt puse ir degvielas izmaksas.
Pat tad, ja degviela būs divreiz dārgāka, tas būtiski neietekmēs kopējo cenu. Galvenais, lai degviela būtu pieejama.”
Tiesa, patlaban nav bažu, ka mums varētu pietrūkt degvielas, jo piegādes uz Latviju notiek no Somijas un Polijas. “Tur resursu plūsma jau ir diversificēta.”
