Kritiskā lasīšana: modernās tehnoloģijas: bieds vai palīgs?
Modernās tehnoloģijas un risinājumi straujos tempos ienāk mūsu ikdienas dzīvē. Tas, kas vakar mums vēl likās utopiska zinātniskā fantastika, šodien jau ir neatņemama sadzīves sastāvdaļa, bet rīt tas jau var būt vēsturisks relikts. Kā mums izturēties pret modernajām tehnoloģijām un ko no tām varam sagaidīt, stāsta Biznesa un tehnoloģiju platformas “BiSMART” vadītājs Juris Kabakovs.
Vēl pirms pāris desmitgadēm sajūsminājāmies par tādiem tehnoloģiskiem risinājumiem kā fakss un peidžeris, bet tagad jau esam aizmirsuši, kas tie ir par “zvēriem”. Pavisam nesen pat iedomāties nevarējām, ka nevarēsim iztikt bez mobilo aplikāciju lietošanas. Bet, kas būs turpmāk? Vai mums jābaidās no mākslīgā intelekta? Ar ko mākslīgais intelekts atšķiras no robotikas? Vai kāds “augstāks spēks” vai vara kontrolē un regulē katru mūsu soli un vārdu, vai mēs no tā esam atkarīgi un vai mums no tā jābaidās?
Kopsolī ar globālo tehnoloģiju attīstību
Ja sevi salīdzinām ar tādām bagātām valstīm kā Itālija, Spānija, tad esam daudz jūtamāk tehnoloģiski attīstījušies, bet salīdzinot ar ASV, vispār esam “kingi” (karaļi), saka Juris Kabakovs un uzskaita argumentus: “Mums ir ļoti ātrs, visurpieejams internets, mums ir jauni telefoni, labi datori, izmantojam e-parakstus un dažādus citus digitālos rīkos. Piemēram, visu lamātā Latvija.lv, manuprāt, ir ļoti labs rīks. Neatceros, ka man pēdējā laikā kaut kur būtu bijis jāiet un jāsūta vēstule kādai valsts iestādei”.
Viņš uzskata, ka mēs esam ļoti labi tehnoloģiski attīstīti, un piebilst, ka šajā jomā sevi par maz paslavējam un pasakām, ka mums ir izdevies.
Salikt anteniņas un traukties laikam pa priekšu
“Mēs katru dienu piedzīvojam kaut ko jaunu un kaut kas mainās. Piemēram, mūsu pašu aviokompānija “airBaltic”. Paceļoties gaisā un savienojoties ar “Starlink” (satelīta interneta konstelācija), mums ir internets, kas līdz nesanam laikam nav bijis. Tad jautājums – vai tas ir tehnoloģiski advancēti? Daudz, maz… Tas ir kāds brīnums, vai ne?
Ir tādas mazas lietas, ko mēs nepamanām. Pirms kāda laika daudz runājām par kiborgiem. Nu šī kustība ir attīstījusies, cilvēks pats sevi papildina ar dažādām maņām. Man sevi gan vēl nav izdevies papildināt, bet katrā ziņā tie cilvēki, kuriem ir šāda vēlme, var sev salikt anteniņas un iet pa priekšu laikam,” saka Juris Kabakovs.
Viņš stāsta, ka viens kiborgs sevī ielika mikroshēmu, lai sajustu vulkānu izvirdumus pasaulē un tos izdejotu – viņš var sajust un izdejot šādu izvirdumu “ritmu”. Savukārt kāds cits kiborgs var sadzirdēt krāsas, kuras mēs tradicionāli esam pieraduši tikai saredzēt.
Savukārt runājot piezemētākās, saprotamākās dimensijās, Juris Kabakovs teic, ka jau tagad ir daudzas lietas, ko mēs varam darīt ar telefonu, bet, kuras mēs neizmantojam, piemēram, paplašināto realitāti. Mēs atrodamies nedaudz lēnākā ritmā nekā, piemēram, lielās metropoles, kur ir daudz vairāk cilvēku, lielāka konkurence.
“Viņiem ir cits, no mums atšķirīgs dzīves ritms un tāpēc mums bieži vien nav nepieciešami tik ļoti advancēti tehnoloģiski risinājumi, tie vairāk ir kā apgrūtinājums,” teic Juris Kabakovs un uzsver, ka modernajām tehnoloģijām ir jākalpo cilvēkam, nevis jābūt par viņu paverdzinātāju.
Bezdarbs un robotizācija
Robotizācija ir jāievieš un jāizmanto katrā vietā, kur vien to var. Kā piemēru Juris Kabakovs min vēlmi izsūtīt desmit, divdesmit vienādus ielūgumus uz kādu ballīti. To var izdarīt vairākos veidos: katram personīgi piezvanīt, katram individuāli aizsūtīt īsziņu telefonā vai e-pastu, bet var visiem grupā ar vienu klišķi nosūtīt e-pastu. Un tā ir robotizācija:
“Un to, ko tu darītu visu dienu, sūtītu divdesmit e-pastu vai zvanītu divdesmit reizes pēc kārtas, viens robotiņš visu izdara tavā vietā. Šis ir tas tehnoloģiskais process, kas jāievieš katrā situācijā. Šis gan ir tāds triviāls piemērs”.
Robotizācija, pēc Jura Kabakova domām, neatņem darbu – tā iedod daudz vairāk brīva laika. Bet mūsu ziņā ir tas, ko mēs ar šo brīvo laiku darām – var “totāli mest pa lampu”, sportot, zīmēt, lasīt, no rīta līdz vakaram skatīties seriālus. Ir tik daudz dažādu iespēju…
Rīgas Austrumu slimnīcā sāks darboties ķīmijterapijas zāļu jaucējroboti
“Liela daļa cilvēku neatrod ko darīt ar šo brīvo laiku, bet mēs viņiem varam palīdzēt atrast, ko darīt. Varam veidot un attīstīt dažādas pārkvalifikācijas programmas, lai cilvēki varētu integrēties jaunajā, nevis tikt atstumti un domāt par to, ka viņiem tiks atņemts darbs. Robotizācija neatņem darbu. Tikai tavs darbs mainās, ja tu spēj adaptēties jaunajam,” saka Juris Kabakovs un teic, ka jaunais mūsu dzīvē ienāk strauji.
Piemēram, vēl pavisam nesen mēs taču nevarējām iedomāties, ka veikalos norēķināsimies pašapkalpošanās kasēs. Bet tagad viss iet uz to, ka ar laiku vispār veikalos varētu izzust kasieri. Un tas ir kolosāli.
Nākamais evolūcijas solis
Pastāv uzskats, ka mēs radīsim lietas vai būtnes, kuras spēs just, un tas būs evolūcijas nākamais solis, tas ir – būs augstāks intelekts nekā mums, cilvēkiem, kas mācīsies pats. Lai to saprastu, ir jāatšķir robotika no mākslīgā intelekta, ko bieži vien mēs nedarām. Robotam tu konkrēti pasaki, kur aiziet un ko darīt, bet mākslīgais intelekts no datiem, kas tam pieejami, pasaka, ko tev vajadzētu vajadzēt – iedod tev informāciju.
Vai mobilās ierīces noklausās to lietotāju sarunas?
“Tas ir tāpat, kā iedomāties, ka ledusskapis svaigu gaļu uzglabā tikai tad, kad tev to vajag, nevis 24 stundas diennaktī,” saka Juris Kabakovs .
“Kriptētā veidā, iespējams, kaut kādu laiku uz kaut kāda servera uzglabājas un tiek analizēts tas, ko tu runā, bet neizpaužot tavus personas identifikācijas datus, jo neviens nenoklausās tavu balsi un nemēģina tur kaut ko “dabūt ārā”, nevienam tas nav vajadzīgs,” spriež tehnoloģiju eksperts.
Piesardzība, lietojot viedtālruņus un sociālos tīklus
Ir cilvēki, kurus tik tiešām interesē citu dzīve, un tie ir cilvēki, kuri nodarbojas ar kādām nelikumībām. Tāpēc Juris Kabakovs neiesaka publiskot pārāk privātas bildes, jo “vajag atcerēties, ka pasaule ir tikpat pilna ar slimiem cilvēkiem, cik ar skaistiem”.
Vajag arī saprast to, ka mobilo ierīču atrašanās vietu var noteikt tikai valsts varas struktūras, un tavu personisko atrašanās vietu neviens cits nevarēs redzēt, ja tu viņam to nebūsi atļāvis, piemēram, saviem ģimenes locekļiem vai draugiem.
“Noteikti totāli visu savu dzīvi nevajag likt “online”, bet mēs jau zinām, ka jaunais vilnis ir tāds – tas, kas nav publiski redzams, neeksistē…”
Saziņas paradumu maiņa
Angļu valodas tirgū redzam, ka tur jau ir ierakstītas skaņas un tekstā adresātam tiek nosūtītas ļoti daudz diktētu ziņu, bet Latvijā ziņas vairāk ierunā, jo “mums diemžēl valoda ir tik maziņa, ka to tik plaši neizmanto kā angļu valodu”.
“Latviešu “Tildē”, protams, vari ziņu diktēt, bet tas jādara tās aplikācijā un tad ieraksts jākopē “WhatsApp”, kas ir ļoti sarežģīti. Bet, ja runāju krieviski, angliski vai itāliski, tad man “priekšā” jau ir sekretāre, kas visu pieraksta,” teic Juris Kabakovs.
Būtu smieklīgi, ja kādu interesētu noklausīties mūsu sarunas
Juris Kabakovs uzskata, ka raizes par datu drošību, reģistrējoties dažādās interneta vietnē, ir uzpūsta problēma. “Nu, kas gan tie ir par megadatiem? Reģistrējoties “Facebook” vajag tikai vārdu, uzvārdu un e-pastu. Manuprāt, tas visu tikai vienkāršo,” saka tehnoloģiju eksperts.
Un šī “vienkāršošana” attiecināma arī uz e-vēlēšanu ieviešanu. Šajā ziņā vispār nav ko gaidīt, saka Juris Kabakovs un teic, ka šīs mehānisms jāievieš pēc iespējas ātrāk: “Mums vajag dabūt cilvēkus vēlēt, nevis likt viņiem stāvēt rindās (vēlēšanu iecirkņos).
Tas ir tāds totāls vājprāts ar tām lapiņām (vēlēšanu biļeteniem). Domāju, ka šis projekts ir obligāti jātaisa. Tur ir kaut kādi mīnusi un arī kaut kādi plusi, bet uz to jāiet. Ja nē, tad jau varam teikt, ka vajadzēja saglabāt faksu vai vēl kaut kādas muļķības”.
Runājot par to, vai jūtama sabiedrības pretestība jaunajām tehnoloģijām, Juris Kabakovs saka: “Mums ir vairāk noliedzēju nekā varam iedomāties. Atcerēsimies par tiem pašiem mobilajiem telefoniem. Daudzi domāja, ka, ja mēs tos turēsim pārāk tuvu ausij, smadzenes vienkārši saies sviestā.
Un es vispār nesaprotu, ko ar to darīt? Skatieties, cilvēks brauc jaunākajā “bembī” un, stūrējot, tur rokās telefonu un pa to runā! Nezinu, vai viņi ir tehniski neattīstīti vai kaut kādā noliegumā, baidās pasaviem identifikācijas datiem. Jaunākajās BMW automašīnās taču piedāvā savienojumu ar telefonu, un tas ir ļoti ērti”.
Varbūt viss tas mums slēpjas kaut kur pagātnē, nāk no padomju laikiem, kad visiem mācīja turēt “mēli aiz zobiem”. Tagad cilvēki domā, ka šo savienojumu, kas ir automašīnā, kāds noklausīsies un tad būs kaut kādas nepatikšanas, spriež tehnoloģiju eksperts. Bet tas vienkārši ir smieklīgi. Viņš teic, ka mums trūkst policistu, kas izķertu dzērājšoferus, un kaut vai spriežot pēc šā, būtu neprātīgi iedomāties, ka būtu kādi “orgāni”, kas noklausās visas telefonsarunas:
“Nevienu tas neinteresē, izņemot tevi pašu. Un jo ātrāk to saproti, jo labāk, tehnoloģijas ir viens no stūrakmeņiem, kas uzlabo mūsu dzīvi. Ņemsim kaut vai tos vienkāršākos piemērus – elektriskos vārtus, pacēlējus, pulksteni, ko var redzēt griestos, ierīces, kas ļauj komandēt mūziku mājās…”
Dzīve jau iet uz priekšu un tā piedāvā daudz labu, interesantu lietu – tās vienkārši jāizmanto sev un apkārtējiem par labu, savu stāstījumu par moderno tehnoloģiju ietekmi un vērtībām mūsu dzīvē noslēdz Juris Kabakovs.
"Kritiskās lasīšanas skola" ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrībā kritisko domāšanu un aicināt aizdomāties par ziņu kontekstu, lasot dažādu mediju saturu ikdienā.
Projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kritiskās lasīšanas skolas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
