Vai rīdzinieki krietni pārmaksā par siltumenerģiju?
SIA “Rīgas enerģija” valdes loceklis Pēteris Dzirkalis ir nosūtījis vairākas vēstules dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, kuras ir atbildīgas vai saistītas ar siltumenerģijas jomu un tarifiem - vēstules adresāti ir Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, LR Valsts kontrole, Rīgas pašvaldība un Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra”.
Vēstulē apgalvots, ka AS “Rīgas Siltums” no AS “Latvenergo” iepērk siltumenerģiju par nepamatoti augstu cenu, neizmantojot iespēju iegādāties to lētāk no trim Rīgas komercražotājiem.
“Rīgas siltums” par siltumenerģijas iepirkšanu “Latvenergo” šobrīd maksājot 178,34 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt “Rīgas enerģijas” piedāvājums - 98,47 eiro par MWh, paliekot neizmantots. Tāpat notiekot ar uzņēmuma “Green Rīga” piedāvājumu 96,64 eiro apmērā, kā arī uzņēmuma “Eco Energy Riga” tarifu 102,98 eiro par MWh. Jāpiebilst, ka visi šie minētie uzņēmumi siltumu iegūst, lietojot šķeldu, bet “Latvenergo” – dedzinot gāzi.
Sarēķinot starpību cenā un trīs uzņēmumu ražošanas jaudu, starpība sasniedz aptuveni 785 tūkstošus eiro nedēļā. Siltumenerģijas iepirkumu “Rīgas siltums” veic reizi nedēļā, un šajā apkures sezonā privātie ražotāji no iepirkuma ir izslēgti jau vismaz ceturto reizi, kas arī veido minētos 3 miljonus. Tiesa gan, oficiālu atbildi uz jau 21. novembrī nosūtīto vēstuli ar jautājumu - par kādu cenu siltumenerģija no “Latvenergo” tiek iepirkta, “Rīgas siltums” tā arī nav sniedzis, tāpēc šīs informācijas iegūšanai izmantotas citas iespējas.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma 49. panta otro daļu, siltumenerģijas operatoram ("Rīgas siltumam") ir pienākums ievērot ekonomisko principu – tas nozīmē, ka vispirms siltumenerģija tiek iepirkta no lētākajiem ražošanas avotiem un tikai pēc tam pakāpeniski, minimāli nepieciešamajā daudzumā no katra dārgākā avota, līdz tiek sasniegts nepieciešamais apjoms.
Uzņēmuma “Eco Green Riga” valdes priekšsēdētājs Jānis Timma uzskata: “Gadījumā, ja no lētākajiem ražošanas avotiem siltumenerģija netiek pirkta, tie atrodas piespiedu dīkstāvē, bet vienlaikus siltumenerģija tiek pirkta no dārgāka avota, šo pakāpeniskuma principu pārkāpjot.
Arī “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likums” nosaka pienākumu nodrošināt, lai publiskas personas līdzekļi tiktu izmantoti likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Turpat arī noteikts, ka rīcībai ir jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāku finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu – manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par izdevīgāko cenu, bet šajā gadījumā tas tiek ignorēts.”
Vai vainīga dārgā gāze
Iespējams, ka šāda situācija ir izveidojusies tādēļ, ka savulaik gāze ir iepirkta par neadekvāti augstu cenu: “Kā iespējamais iemesls šādai saskaņotai RS un AS “Latvenergo” rīcībai jāmin izcili neveiksmīgais un neizdevīgais gāzes iepirkums. Ir publiski pieejama informācija, ka 2022. gada otrajā pusē AS “Latvenergo” pārdeva valstij aptuveni 0,9 TWh gāzes par cenu, kas pārsniedza 200 EUR/MWh. Šai cenai būtu pietuvināti jāatspoguļo cena par kādu gāzi iegādājās pati AS “Latvenergo”, ja vien šajā bez iepirkuma procedūras notikušajā darījumā nav tikušas ietvertas kādas nelikumīgas intereses vai neadekvāti augstas peļņas normas.
Līdz ar to secināms, ka AS “Latvenergo” vadība ir rīkojusies ļoti neprofesionāli un tuvredzīgi, nespējot pat aptuveni prognozēt gāzes tirgus tendences. Tā rezultātā ir tikuši iegādāti bezjēdzīgi lieli gāzes krājumi par neadekvāti augstu cenu. Šobrīd saprotot, ka jau tuvākajā laikā gāze, kas iepirkta par cenu ap 130 EUR/MWh un, iespējams, pat dārgāk (kā tas redzams valstij pārdotās gāzes darījumā), nevienam nebūs vajadzīga un zaudējumos var nākties norakstīt ap 100 miljoniem EUR. Tādēļ arī tiek veiktas darbības, lai nodedzinātu maksimāli daudz šīs iepirktās gāzes, bet par to maksā rīdzinieki.
Tā, piemēram, šīs vēstules rakstīšanas brīdī, kad elektroenerģijas cena "Nordpool" biržā ir 113 EUR/MWh, TEC ražošanas jauda ir aptuveni 600 MW, kas ekonomiski ir pilnīgi nepamatoti un rada zaudējumus AS “Latvenergo”.”
Tiesa gan, ir bijis mēģinājums pamatot šādu izvēli iepirkumos, un savā atbildes vēstulē “Rīgas enerģija”, “Rīgas siltums” ir atsaucies uz kādu 2018. gada Eiropas direktīvu.
Par to neizpratnē ir arī Timma: “Izpētot šo konkrēto direktīvu, nācās konstatēt, ka jau tās 1. pantā ir rakstīts, ka “šī direktīva izveido vienotu ietvaru no atjaunojamiem resursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanai” un atšķirībā no fosilās gāzes, šķelda tieši tāda arī ir. Mums šobrīd vairs nepastāv saprātīgas šaubas, ka “Rīgas siltums” vairākās tirdzniecības nedēļās nav iegādājies siltumenerģiju par lētāko cenu, tādējādi izšķērdējot Rīgas iedzīvotāju līdzekļus. Arī atruna par iepirkuma procedūru kā ierobežojošo faktoru, kas neļauj iepirkumu veikt par lētāko cenu, neiztur kritiku. Saskaņā ar noslēgtajiem siltumenerģijas tirdzniecības līgumiem, “Rīgas siltumam” ir ekskluzīvas tiesības pašiem noteikt iepirkuma procedūras noteikumus.”
Latvenergo komentārā siltumenerģijas cenu nenosauc
Publicējam “Latvenergo” komentāru pilnībā: “Rīgas siltumapgāde ir regulēts bizness, kura ietvars ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kompetence, un Latvenergo kā siltuma tirgus viens no dalībniekiem strikti ievēro SPRK prasības un tirgus korektas darbības nosacījumus. AS "Latvenergo" ražo siltumu divās termoelektrostacijās, izmantojot dažādus tehnoloģiskos ciklus, un to saražotā siltuma tarifu, kas balstās uz ilgtermiņa ražošanas izmaksām un aktuālās kurināmā cenas prognozi, nosaka SPRK, un katru mēnesi Latvenergo ražotā siltuma tarifs ir redzams: www.latvenergo.lv
Siltumenerģijas piegāde Rīgas pilsētā ir pilnībā regulēta, visiem siltumenerģijas ražotājiem ir jābūt apstiprinātiem siltumenerģijas ražošanas tarifiem, kas atspoguļo siltumenerģijas ražošanas pamantotās izmaksas, bet, tā kā Rīgas pilsētas Daugavas labā krastā centralizētajā siltumapgādes zonā darbojas vairāki konkurenti, lai optimizētu iepirkumu un piegādātu klientiem pēc iespējas zemākas cenas piedāvājumus, "Rīgas siltums" organizē iknedēļas izsoles par siltumenerģijas piegādēm, kur ražotāji sacenšas par iespēju ražot "Rīgas siltumam" nepieciešamo papildus apjomu par cenām, kuras nedrīkst pārsniegt ražošanas regulētos tarifus.
"Latvenergo" šajās izsolēs piedalās ar tā saukto koģenerācijas atlikumsiltumu, kas rodas kā blakusprodukts no elektroenerģijas ražošanas TECos. Elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskā procesa galaprodukts ir ne tikai saražotā elektroenerģija, bet arī izstrādātais tvaiks, kas ir vai nu jāatdzesē pret apkārtējo vidi, vai arī ar relatīvi nelielām papildus izmaksām lietderīgi nododams siltumapgādes sistēmā. Šajā gadījumā kurināmais - dabasgāze ir patērēta elektroenerģijas ražošanā, un atlikumsiltuma nodošana ir iespēja ne tikai racionāli izmantot kurināmo, bet arī piedāvāt šo siltumenerģiju par cenu, kas ir zemāka par tarifu.
Tā kā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no elektroenerģijas biržas darbības, bet siltumenerģijas piegādes ir jānodrošina ik stundu pieprasītājā apjomā, tad siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots ne tikai koģenerācijas siltums, bet arī katlos saražotais, kuriem ražošanas izmaksas ir būtiski augstākas un atkarīgas no gāzes un co2 kvotu izmaksām. Līdz ar to tarifi ataino siltumenerģijas ražošana izmaksas ilgtermiņā, bet mūsu piedāvājumi izsolēs, īstermiņa – tuvāko dienu, novērtējumu par elektroenerģijas ražošanas apjomiem, un režīmiem un šī papildus atlikumsiltuma piedāvāšanas iespējām.
Efektīvi neizlietojot TEC elektroenerģijas ražošanas rezultātā radīto atlikuma siltumu siltumapgādē, nepamatoti tiek patērēti biokurināmā resursi (šķelda).
Rīgas siltumtirgus vienīgais pārvaldītājs/ rīkotājs ir AS "Rīgas siltums", kas gan pats ražo situmu, gan veic regulāras siltuma iepirkumu izsoles: kopš 2010.gada, līdz ar vairāku biokurināmā (šķeldas) siltumavotu darbības uzsākšanu pilsētas labā krasta siltumapgādes sistēmā, tika izveidots siltumenerģijas tirgus, kas paredz siltumenerģijas iepirkumu procedūru, cenu nosakot aptaujas veidā siltumenerģijas ražošanas apjomam, kuru var piegādāt ne mazāk kā 2 ražotāji un, kas tiek rīkota iknedēļas iepirkuma veidā. Proti, Rīgas siltums ik nedēļu rīko siltumenerģijas iepirkumu procedūru, lai no neatkarīgajiem ražotājiem iegādātos noteikta apjoma siltumenerģiju. Daugavas kreisā krasta siltumapgādes sistēmā darbojas tikai viens ražotājs – pats Rīgas siltums, attiecīgi, iknedēļas siltumenerģijas iepirkuma procedūra šobrīd rīkota netiek.
Ielūkojoties uzņēmuma “Latvenergo” mājas lapā redzams, ka 26. janvārī ir ievietota ziņa, ka ir noteikti februārī piemērojamie siltumenerģijas ražošanas tarifi – ražotnei TEC -1- 173,84 EUR/ MWh, bet ražotnei TEC-2- 178,34 MWh.
Tiesa gan, ja pajautātu pašiem rīdziniekiem, kādu siltumu viņi izvēlētos apmaksāt – vai mistisko atlikumsiltumu par 178 eiro, vai no šķeldas iegūto, tādejādi ietaupot 3 miljonus eiro mēnesī, atbilde būtu pati par sevi saprotama.
"Rīgas Siltums": konkurence ik gadu rīdziniekiem ļauj ietaupīt desmitiem miljonu eiro
Kā norāda AS "Rīgas Silturms", uzņēmumā saražo tikai 30% Rīgai nepieciešamā siltuma (52% atjaunojamie energoresursi; 48% dabasgāze), lielāko daļu siltuma - 70% uzņēmums iepērk no neatkarīgajiem siltuma ražotājiem, tādēļ rīdzinieku interesēs ir svarīgi radīt konkurējošus apstākļus visiem neatkarīgajiem ražotājiem.
Lai nepieļautu nemitīgu tarifu kāpumu, parādoties neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, tika izstrādāta juridiski korekta sistēma, iepazīstinot ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Konkurences padomi un tirgus dalībniekus, izstrādāti noteikumi un noslēgti līgumi ar neatkarīgajiem ražotājiem, izveidojot siltumenerģijas tirgu Rīgas Daugavas labā krasta siltumapgādes sistēmā.
Parakstot līgumus, visi neatkarīgie ražotāji ir piekrituši tirgus nosacījumiem. "Pagājušās nedēļas siltumenerģijas iepirkums atsevišķiem mazajiem ražotājiem nedeva cerēto rezultātu, kā rezultātā šobrīd apšauba šo sistēmu, kurā līdz šim piekrita strādāt," norāda uzņēmumā.
AS "Rīgas Siltums" tirgus apstākļos iepērk siltumenerģiju, balstoties uz Enerģētikas likumā noteikto ekonomiskā pakāpeniskuma principu un siltumenerģijas iepirkumu procedūras norises noteikumiem, kas ir publiski pieejami arī mājaslapā.
Savstarpējā konkurence, īpaši šajā ziemā, bremzēja tarifa pieaugumu, norāda "Rīgas Siltums".
Siltumenerģija tiek iepirkta no sešiem neatkarīgiem ražotājiem: AS “Latvenergo”, SIA “Rīgas BioEnerģija”, SIA “Gren Rīga”, SIA “Rīgas enerģija”, SIA “Eco Energy Riga” un SIA “Juglas Jauda“.
AS "Rīgas Siltums" norāda, ka ik nedēļu paziņo prognozi siltumenerģijas patēriņam. Tam pamatā ir komplicēti inženieru aprēķini, kas balstās virknē detaļu - āra gaisa temperatūru prognozes, balansēšanas vajadzības, slodzes, remontdarbi, aktīvie siltumavoti un nepieciešamais siltumenerģijas daudzums rīdziniekiem, kā arī citas tehniskas nianses.
Pēc tam neatkarīgie ražotāji iesniedz savus ražošanas apjomus, balstoties uz šo informāciju, AS "Rīgas Silturms" paziņo iepirkuma apjomu.
Savstarpēji nezinot viens otra cenas, neatkarīgie ražotāji noteiktos termiņos elektroniski iepirkumu platformā "Mercell" iesniedz savus piedāvājumus, ko uzņēmums izvērtē pēc Enerģētikas likumā noteiktā ekonomiskā pakāpeniskuma principa.
246 450 eiro ietaupījums nedēļā ir ieguvums no konkurences siltumenerģijas tirgū TEC-1 un TEC-2 zonās. Šis ietaupījums ir rēķināts, salīdzinot reālo šīs nedēļas iepirkumu ar situāciju, ja AS “Latvenergo” nepiedalītos nedēļas izsolēs. Neatkarīgie ražotāji tad varētu atļauties savas cenas paaugstināt katram apstiprināto tarifu griestu līmenī (tas pa laikam arī notiek).
"Konkurences apstākļos ieguvām siltumenerģiju par vidējo cenu 156,05 EUR/MWh TEC-1/TEC-2 zonā . Ja nebūtu konkurence, tad visiem piedaloties izsolē ar saviem atļautiem tarifiem, vidējā siltumenerģijas cena šajā nedēļa būtu 158,70 EUR/MWh – cenas pieaugtu par 2,65 EUR/MWh," norāda uzņēmumā.
"Tieši pateicoties konkurences apstākļiem tirgū, jau vairākus gadus izdodas ietaupīt miljonus eiro rīdzinieku maciņos," pauž "Rīgas Siltums", noraidot iepriekš izskanējušo maldinošo informāciju, kas neataino situāciju kopumā un ilgtermiņā.
AS "Rīgas Siltums" uzskata, ka, izjaucot tirgus un konkurences apstākļus, neatkarīgie ražotāji vairs nebūs ieinteresēti piegādāt lētāku siltumenerģiju, jo tiem būs garantēts iepirkums.
"Kopš siltumenerģijas tirgū ir esošais modelis (nodrošina konkurenci), situācija turpina uzlaboties, aizvien pieaugot zaļās enerģijas jaudām no neatkarīgajiem ražotājiem. Uzskatām, ka konkurences pieaugums aizvien spiedīs ražotājus uzlabot savu efektivitāti, un atjaunojamie energoresursi, kas ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, vairāk noteiks toni siltuma tirgū,'' pauž uzņēmumā.
