Te ir darbs: uzņēmums "Rita" aicina darbā šuvējas. Cik viņas nopelna? FOTO
Latvijā ir vērojams šuvēju deficīts. Kaut arī šuvējas nopelna salīdzinoši labi, darbiniekus atrast ir grūti. Ar to ir saskāries arī viens no Latvijas vadošajiem šūšanas uzņēmumiem “Rita”, kas darbiniekus meklē gan savai Rīgas ražotnei Iļģuciemā, gan filiālei Jelgavā, kas darbu grasās sākt pēc pāris mēnešiem. Tā kā Latvijā šuvējas atrast ir visnotaļ grūti, uzņēmums domā darbaspēku ievest pat no Vjetnamas.
Par uzņēmumu, problēmām, kas saistās ar darbinieku meklēšanu, un to, cik var nopelnīt laba šuvēja, Jauns.lv stāsta akciju sabiedrības “Rita” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sazonovs.
Trūkst šuvēju
“Rita” pašlaik izvērtusi plašu reklāmas kampaņu, meklējot darbiniekus. Šuvējas vajadzīgas gan tās galvenajai ražotnei Rīgā, Slokas ielā, gan filiālei Jelgavas centrā, ko plānots atklāt tuvākajā laikā. Darbā tiek aicinātas šuvējas ne tikai no pilsētas, bet arī tuvējās apkārtnes, piemēram, Vangažiem (Rīgā) vai Elejas, Kalnciema, Dobeles (Jelgavā), jo darbiniekiem tiek kompensēti transporta (ceļa) izdevumi.
Par uzņēmumu Aleksandrs Sazonovs stāsta: “2024. gada 24. februārī mums apritēs 100 gadu. Esam vienīgā tekstilražošanas rūpnīca Latvijā, kas strādā ar pilnu ciklu (no dzijas, auduma adīšanas līdz gatavam apģērbam). No Vācijas piegādātāja iepērkam no Ķīnas vai Indijas nākušo dziju. Tālāk – audums, to piegriežam, un tad jau šujam.
Mums ir arī meitasuzņēmums – šūšanas cehs Lietuvā. Kopā pie mums strādā apmēram 150 cilvēku. Ja mums klāt nāktu vēl 150–200 šuvējas, visas strādātu, jo tuvāko divu mēnešu laikā domājam atvērt cehu Jelgavā. Mums ir stratēģija atvērt meitas uzņēmumus reģionālajos centros. Paredzēts, ka nākamais būs Latgalē.”
Produkcija ceļo uz Skandināviju
Praktiski visu savu produkciju “Rita” eksportē. Latvijā ikdienā to var redzēt, ieejot “Drogas” veikalos, jo “Rita” šuj “Drogas” darbinieku darba tērpus. Interneta veikalā 220.lv “Rita” tirgo savu šūdināto termoveļu.
“Rita”, kā saka Aleksandrs Sazonovs, šuj “visu ko”, pārsvarā trikotāžu, bet ne darba apģērbus vai gultas veļu. Produkciju var nopirkt Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Galvenais tirgus ir Somija. Tie, kas bijuši Somijā, noteikti pazīst divus lielus tirdzniecības tīklus – “Motonet” un “Karrkainen”, kur var nopirkt “Ritas” šūdināto.
Pieprasījums pēc Eiropā šūdinātā apģērba pieaug. Ģeopolitiskā situācija un cenu politika rosina izvērtēt to, ka Eiropā šūt ir vieglāk un ērtāk. Piemēram, kovida laiks lika pārvērtēt visas loģistikas ķēdes, un arī Ķīnā nav tik lēts darbaspēks, kā bija pirms dažiem gadiem. Labāk ir apģērbam, kas Somijas veikalos maksā ap 100 eiro, pie cenas pielikt divus trīs eiro nekā “mocīties” ar tā ražošanu otrā pasaules malā. Tomēr teju vai neatrisināma problēma ir šuvēju trūkums.
Šuvēja – prestiža un labi atalgota profesija
Aleksandrs Sazonovs gaisina iesīkstējušos uzskatus, ka šuvēja ir mazkvalificēta profesija un neko daudz, šūdinot apģērbu, nevar nopelnīt. Viņš stāsta:
“Minimālā alga valstī ir 620 eiro, bet pie mums šuvējām tā ir 800 eiro.
Šuvējas vidējā bruto alga gan Rīgā, gan Lietuvā ir virs 1000 eiro. Plus pēc triju mēnešu darba nopērkam veselības apdrošināšanu un kompensējam transporta izmaksas uz darbu.”
Uzņēmumā ir arī talantīgas šuvējas, kas nopelna ap 2000 eiro mēnesī.
Katru nedēļu darbā piesakās kāds jauns darbinieks (pieteikties var pa tālruni 26224538 vai e-pastu: director@rita.lv), bet šuvēju nepietiek. “Problēma ir tieši ar šuvējām, jo piegriešanas, adīšanas cehā varam dabūt cilvēkus, jo tur darbu pilda mašīnas, vajag operatorus, mehāniķus, ko varam atrast, bet nav cilvēku, kas gribētu strādāt ar rokām, – šuvējas.”
Ja neveiksies ar darbinieču atrašanu Latvijā, “Rita” pat prāto, ka varētu ievest šuvējas no Vjetnamas. Sākšot “izmēģinājumu” ar piecām darbiniecēm.
No mežģīnēm un apakšbiksēm līdz pieprasītam eksportētājam
Uzņēmuma “Rita” pirmsākumi meklējami 1913. gadā, kad Rīgā tika nodibināts apavu ražošanas uzņēmums. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uz tā bāzes tika nodibināta akciju sabiedrība “Rita”, kas vispirms sāka ražot mežģīnes. Pēc padomju varas nodibināšanas “Ritu” nacionalizēja un uz tās bāzes nodibināja šūšanas ražošanas apvienību “Sarkanais rīts”. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados uzņēmumā strādāja ap 1600 darbinieku.
Pēdējās desmitgadēs uzņēmums piedzīvojis gan uzplaukumu, gan sarežģītus laikus.
“Rita” pirms gadiem desmit pat bija uz bankrota robežas, jo no tās pakalpojumiem atteicās globālais zviedru apģērbu tirdzniecības uzņēmums “H&M”, kurš Eiropā vairs nešūdina vieglo apģērbu, visu ražošanu pārnesot uz Āfriku. “Kad viņi aizgāja, bija ļoti grūti. Zaudējām varbūt trīs ceturtdaļas no visa, kas mums bija, gandrīz bankrotējām. Tad trīs četrus gadus restrukturizējāmies, meklējām jaunus klientus, un nu viss ir labi, viss normalizējies,” saka Aleksandrs Sazonovs.
Uzņēmums jaunu uzrāvienu ieguva kovida laikā, kad sāka sejas aizsargmasku ražošanu, kurā izmantoja Vācijā patentēto “Silver Plus” antibakteriālo tehnoloģiju. Uzņēmums pats ražoja audumu, caur kuru ir vieglāk elpot nekā caur kokvilnas maskām. Pēc tam šīs maskas speciāli apstrādāja ar antibakteriālu tehnoloģiju, kas iznīcina 95% visu baktēriju. Tām bija starptautisks pieprasījums, ik nedēļu tika saražots tūkstošiem masku un 80% no tām tika eksportētas – uz Skandināviju un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Rīgā uzsākta vairākkārt lietojamu sejas aizsargmasku ražošana
Akciju sabiedrībā “Rita” Rīgā uzsākta sejas aizsargmasku ražošana, kurā izmantota Vācijā patentēta “Silver Plus” antibakteriālā tehnoloģija.
