Eksportam gaidāmi pavisam grūti laiki
Ja vēl 2022. gada sākumā eksports bija Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais vilcējspēks un virzītājs, tad šobrīd ārējā tirdzniecība sāk bremzēties un jaunajā gadā eksports jau var sākt stagnēt. Energokrīzes un pieaugošo izmaksu dēļ uzņēmumiem prognozē grūtu ziemu un arī to, ka labāk šo krīzi pārdzīvos uzņēmumi, kas orientējas uz eksporta tirgiem, nevis vietējo patērētāju.
Eksportam labs gada sākums
Latvijas eksporta radītāji 2022. gadā kopumā ir labi, un, lai arī lielākoties eksportā pieaugumu ir nodrošinājis cenu kāpums, eksporta apjomi pieauga arī fiziski. Centrālās statistikas pārvaldes liecina, ka Latvija 2022. gada desmit mēnešos eksportēja preces 17,336 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 30,7% jeb 4,076 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 21,849 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 35,3% jeb 5,703 miljardiem eiro. Tādējādi 2022. gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 39,185 miljardus eiro, kas ir par 33,3% jeb 9,78 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā.
Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs norāda, ka pirmajā pusgadā Latvijas eksports kopumā sasniedza rekordaugstu līmeni, dominējot cenu efektam. Tomēr pieauga arī reālā eksporta apjomi. Augsto cenu dēļ nominālā izteiksmē labi veicās daudzu preču eksportā, piemēram, augstās koksnes cenas būtiski palielināja koksnes eksporta vērtību, tāpat arī audzis pārtikas produktu eksports, kā arī ķīmiskās rūpniecības un mehānismu eksports. "Cenu efekta un agrāku, nekā ierasts, dabasgāzes iepirkumu rezultātā nozīmīgs pieaugums vērojams minerālproduktu eksportā, kur gan lielu daļu veido reeksports. Sliktāk klājies metālu eksportā, krītoties cenām, un alkohola eksportā," skaidro Mirošņikovs.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns atzīst, ka Latvijas eksporta rādītāji gada pirmajā pusē uzrādīja pozitīvas tendences. "Īpaši strauja izaugsme vērojama biznesa pakalpojumu segmentā. Tomēr arī preču eksportā pieaugums novērojams ne tikai uz cenu pieauguma rēķina, bet arī eksporta apjoma ziņā. Pandēmija, karš un ar šiem faktoriem saistītie globālie izaicinājumi ir veicinājuši to, ka uzņēmumi aktīvāk cenšas meklēt jaunus tirgus, ir augusi viņu motivācija efektīvi izmantot dažādus atbalsta instrumentus, un daļai uzņēmumu šis būs izaugsmes laiks," norāda Rožkalns.
Viņš uzsver, ka pašreizējā brīdī labvēlīgākā situācijā ir tie eksportētāji, kuru pašizmaksu mazākā mērā ietekmē energoresursu sadārdzinājums. Tās ir nozares ar mazu energoietilpību, kā arī tie uzņēmumi, kuri iepriekš investējuši energoefektivitātes uzlabošanā.
Turpmāk nelabvēlīgi apstākļi un stagnācija
Ekonomisti ir vienisprātis, ka turpmākajos mēnešos krīze būs redzama arī eksporta rādītājos un, iespējams, 2023. gadā gaidāma stagnācija.
"Pirmā pusgada labais sniegums nodrošina reālā eksporta kāpumu arī gada griezumā, bet otrajā pusgadā eksportam gaidāmi nelabvēlīgi apstākļi, turpinoties arī 2023. gada sākumā. Tas noteiks eksporta stagnāciju 2023. gadā kopumā," prognozē centrālās bankas ekonomists Mirošņikovs. Latvijai svarīgākajās partnervalstīs, tādās kā Lietuva, Igaunija, Vācija, augstas energoresursu cenas, inflācija un gaidāmā recesija mazina pirktspēju un pieprasījumu, attiecīgi sagaidāms, ka Latvijas eksports uz lielākajām partnervalstīm kritīsies. Mazinoties pieprasījumam, visvairāk Latvijas eksportu ietekmēs koksnes, mehānismu un ierīču cenu samazināšanās, tāpat sezonāli jūtama arī labības cenu ietekme, norāda Mirošņikovs.
Arī Rožkalns atzīst, ka prognozēt turpmāko notikumu attīstību ir visai sarežģīti, jo pastāv augsta nenoteiktība ar energoresursu cenām un citiem faktoriem, tomēr viņš ir pārliecināts, ka eksportētājus iespējamās recesijas draudi noteikti skars mazāk nekā tos uzņēmumus, kas orientējas uz vietējo tirgu. "Proti, īstermiņā varam sagaidīt eksporta pieauguma tempu samazināšanos, bet ne eksporta apjomu kritumu," prognozē LIAA vadītājs.
To, ka uzņēmumi arvien ir aktīvi un meklē jaunus eksporta tirgus, apliecina arī LIAA administrētās Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmas rezultāti. "2022. gadā pieteikumu skaits atbalstam mārketinga aktivitātēm strauji audzis, un septembrī atbalstā esam izmaksājuši vairāk nekā 700 000 eiro. Jāuzsver, ka šajā programmā uzņēmēji var piesaistīt līdz 80% līdzfinansējumu dažādām mārketinga aktivitātēm un maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam ir līdz 60 000 eiro gadā," informē Rožkalns.
Viņš norāda, ka pašreizējās nenoteiktības apstākļos lielākie ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri turpinās investēt inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstībā, tādā veidā piedāvājot ātrus risinājumus sarežģītām problēmām. "Pasaulē šobrīd būtiski mainās cilvēku pirktspēja un paradumi, daudzās valstīs ir sarucis pieprasījums pēc ekskluzīvākiem un dārgākiem produktiem, jo cilvēki tos vairs nevar atļauties. Tā ir iespēja mūsu uzņēmumiem, piedāvājot alternatīvus produktus," saka LIAA direktors.
Eksportējam gan pamatproduktus, gan preces ar pievienoto vērtību
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka eksportā ir vērojamas pareizas un labas lietas un ir svarīgi, ka ārvalstīs pārdodam gan pamatproduktus, gan preces ar augstu pievienoto vērtību, īpaši krīzes laikā. "Eksportā mēs pārdodam pamatproduktus, kas ir graudi un rapsis, kā arī labi pārdodam produktus ar pievienoto vērtību. Kāpēc mēs nevaram balstīties tikai uz produktu pārdošanu ar augstu pievienoto vērtību? Jo tajā brīdī, kad pasaulē ir recesija un krīze, tad, ja cilvēkiem nav daudz naudas pārtikai, viņš nepirks cepumus, bet nopirks miltus un ceps cepumus pats. Ir labi, ka mēs eksportējam visos šajos segmentos," saka Gulbe.
Viņa uzsver, ka lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports pieaug ne tikai vērtībā, bet arī apjomā. To pierāda arī Latvijas piensaimnieku sasniegumi eksportā. Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks informē, ka piensaimnieki 2022. gada pirmajā pusē eksporta tirgos pārdevuši piena produktus 200 miljonu eiro vērtībā. 2021. gadā kopumā tie bija 180 miljoni eiro. "Ir, protams, piena produktiem arī cena kāpusi, taču tā nav pieaugusi divas reizes, tādēļ eksporta apjomi ir palielinājušies ievērojami," saka Šolks.
Gulbe atzīmē, ka pārtikas uzņēmumu eksporta tālāka attīstība noteikti būs atkarīga no valsts sniegtā atbalsta energokrīzē. "Ja mūsu ražotājiem nekompensēs elektrības un gāzes sadārdzināšanos, bet citas valstis to darīs, tad mūsu ražotājs ar savu dārgo siera rituli vai zivju konservu varēs stāvēt izstādēs, bet pircējs aizies pie tā ražotāja, kuram produkts ir lētāks," norāda Gulbe, uzsverot, ka Latvijā pārtikas nozare vienmēr ir balstījusies uz eksportu, jo vietējais tirgus nav tik liels un tādēļ ražotājiem izšķiroši svarīgi ir saņemt atbalstu, kas ļaus šo smago laiku pārdzīvot.
Arī LIAA direktors uzsver, ka šobrīd būtiski ir saglabāt mūsu uzņēmumu konkurētspēju, tādēļ svarīgi pēc iespējas ātrāk vienoties par valsts atbalsta instrumentiem, lai uzņēmumi var rēķināties ar sev zināmiem nosacījumiem. "Situācija ir līdzīga arī ārvalstu tirgos, kur strādā mūsu uzņēmumu konkurenti. Svarīgi saglabāt šo balansu, lai energoresursu cenas būtu salīdzināmas starp ražotājiem Baltijā un citās ES valstīs, kur ir nozīmīgākie Latvijas eksporta partneri. Sagaidām, ka eksporta pieaugums, pieprasījuma krituma apstākļos saruks, tomēr jābūt gataviem palielināt mūsu ražošanas jaudas brīdī, kad pieprasījums atkal augs," saka Rožkalns.
Eksports uz agresorvalstīm neapsīkst
Pēc 24. februāra vairāki lieli Latvijas eksportuzņēmumi paziņoja, ka aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgus. Dati gan liecina, ka eksports uz šīm agresorvalstīm nav apsīcis.
Mirošņikovs norāda, ka, sākoties karam, sankciju, norēķinu problēmu, uzņēmumu risku un morālo apsvērumu dēļ tika gaidīts eksporta izsīkums uz Krieviju un Baltkrieviju. Taču dati rāda, ka gan preču, gan pakalpojumu eksports sākumā (kara pirmajos mēnešos) samazinājās, bet preču eksports pēc tam atguvās un kopumā būtiski nav mazinājies, pakalpojumu eksportam paliekot zemā līmenī.
"Preču eksporta atgūšanās otrajā ceturksnī galvenokārt balstījās uz medikamentu, dažādu mehānismu un iekārtu rēķina, neapstājoties arī citu preču eksportam. Pakalpojumu eksportā būtisks kritums bijis braucienos, iepriekšējā līmenī paliekot tikai transporta pakalpojumiem," informē centrālās bankas ekonomists, atzīstot, ka tikmēr, skatoties relatīvi, Latvijas kopējā eksportā Krievijas un Baltkrievijas īpatsvars ir mazinājies, pieaugot citu valstu eksporta īpatsvariem.
Arī Rožkalns uzsver, ka Latvijas uzņēmumu nozīmīgākie eksporta tirgi ir Rietumos, ko apliecina arī kopējā eksporta statistika. "Lielākā daļa uzņēmumu apzinās riskus, kuri ir saistīti ar Krievijas tirgu, un 24. februāra notikumi šos riskus ir tikai palielinājuši. Daļa uzņēmumu, kuru preces un pakalpojumi nav iekļauti sankciju sarakstā, joprojām ir gatavi uzņemties šos riskus, bet tie ir uzņēmumi, kuri strādājuši šajos tirgos jau iepriekš. Mēs neesam novērojuši situācijas, ka uzņēmumi šobrīd interesētos par eksporta iespējām uz Krieviju vai Baltkrieviju," saka LIAA direktors.
Saskaņā ar LIAA veiktās uzņēmumu aptaujas rezultātiem kara sākumā lielākā daļa uzņēmumu norādīja, ka Krievijas tirgus ir maznozīmīgs. "Pieaugums eksportā uz Krieviju un Baltkrieviju vērojams tādās nozarēs kā ķīmijas un farmācijas produkti, mehānismu un mehānisko ierīču eksports. Vēsturiski šīs ir bijušas vienas no nozarēm, kur Krievija ir bijusi nozīmīgs noieta tirgus. Statistikā redzams, ka pēc kara sākuma februārī eksports uz Krieviju un Baltkrieviju sāka krist, bet pieaugums par 58% vairāk nekā pērn eksportā uz Krieviju fiksēts jūnijā, bet jūlijā pieaugums atkal ir strauji kritis. Visdrīzāk, palielinoties sankciju ietekmei, eksports uz Krieviju un Baltkrieviju turpinās samazināties," prognozē Rožkalns.
Krievijas tirgu ir izdevies aizvietot
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds norāda, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgu aizvēršanās kopumā ietekmēja aptuveni virs 10% no nozares apjomiem, no tiem ap 9% bija Krievijas tirgus. "Lielākā daļa nozares uzņēmumu produkciju eksportē uz ES, tāpēc šo tirgu zaudēšana nebūs tik jūtama. Arī tiem, kas strādāja ar Krieviju un Baltkrieviju, šo valstu īpatsvars nebija lielākais, un ir arī citi eksporta tirgi. Patlaban Krievija vairs nav ne nozares izejmateriālu avots, ne arī eksporta tirgus, ir atrasti gan citi piegādātāji, gan arī citi tirgi," norāda Grīnfelds.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumiem šobrīd lielākās bažas rada prognozētā recesija ES tirgos. "Bažas par nākotni pastāv, jo lielāka vai mazāka, bet recesija Eiropā būs. Pagaidām daļu no ražošanas sadārdzinājuma izdodas kompensēt ar produkcijas cenu celšanu - nozares galvenie klienti ir citi uzņēmumi, kas saprot šo sadārdzinājumu. Eksportu uz ES metāla cenu kāpums būtiski neietekmē, jo cenu līmenis ir augsts visā pasaulē un klienti, kas pērk produkciju, kura tiem nepieciešama, to saprot un maksā arī augstākas cenas. Metālapstrādes nozare piegādā produkciju, bez kuras ražotāji nevar iztikt, tāpēc augstās cenas ir jāpieņem," saka asociācijas vadītājs.
Arī Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds atzīst, ka alternatīvas Krievijas tirgum ir. "Tekstila un apģērbu ražošanas nozare iepriekšējos gados ir meklējusi jaunus noieta tirgus, vienlaikus saglabājot pārdošanas iespējas Krievijā. Iepriekšējos gados kopumā asociācijas uzņēmumi Krievijā ir pārdevuši apmēram 7-9% no saražotā. Lielāks Krievijas tirgus īpatsvars ir šūšanas uzņēmumiem, kuri uz šo tirgu eksportē 35% saražotā, un veļas ražošanas uzņēmumiem, kuri uz Krieviju eksportē 20% produkcijas. Tajā pašā laikā daudz veļas tika eksportēts arī uz Skandināvijas valstīm, īpaši uz Zviedriju, līdz ar to alternatīvi tirgi nozarei ir," saka Strazds.
Viņš piebilst, ka pēc prognozēm pēdējais gada ceturksnis un ziema nozarei būs smaga. Pagaidām pasūtījumi uzņēmumiem ir, tiek meklēti arī jauni noieta tirgi.
"Par nākotnes izaugsmi ir neziņa, turklāt vairākiem uzņēmumiem problēmas var radīt situācija gāzes tirgū. Gāzes sadārdzinājumu šobrīd nešķiet iespējams kompensēt, pat kāpinot produkcijas cenu, bet elektrības sadārdzinājumu uzņēmumi kompensē ar energoefektīvākām šujmašīnām. Pagaidām nozare "tiek cauri" uz cenu pieauguma rēķina, bet pilnībā kompensēt energoresursu cenu pieaugumu tas nevar," saka Strazds.
