Saeima atbalsta ātro kredītu ierobežošanu un to nedošanu naktī
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktī.
Likumprojektu atbalstīja 86 parlamentārieši, neviens nebija pret, un neviens neatturējās. Vēl pieci deputāti no dažādām frakcijām balsojumā nepiedalījās.
Parlamentārieši šodien pretēji atbildīgās komisijas lēmumam atbalstīja arī ierosinājumu, ka ātro kredītu sniedzēju uzraudzību un kontroli īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Pašlaik nebanku kreditētājus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Gan iepriekš komisijā, gan arī šodien parlamenta sēdē par šo jautājumu bija plašas debates.
Viens no priekšlikuma autoriem Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka šo iniciatīvu ir iespējams īstenot, kā arī norādīja uz nepietiekamo PTAC kapacitāti. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) oponēja, skaidrojot, ka FKTK pamatuzdevums ir aizsargāt noguldītājus, bet nebanku kreditētāji nepiesaista klientu naudu. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) debatēs piedāvāja apdomāt iespēju izveidot atsevišķu institūciju izveidi, kas uzraudzītu šo nozari.
Pēc šīm debatēm deputātu vairākums tomēr atbalstīja ierosinājumu par nebanku kreditētāju uzraudzības uzticēšanu FKTK. Par šo ieceri balsoja 50 deputāti, pret bija 23 parlamentārieši, bet astoņi parlamentārieši atturējās. Vēl deviņi politiķi balsojumā nepiedalījās.
Šodien atbalstītie likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25% dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, deputātus iepriekš informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no plkst.23 līdz 7. Līdz šim šādas normas regulējums neparedzēja.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
EM pārstāvji iepriekš deputātiem sacīja, ka saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī nepaceļamu kopējo parādu slogu.
Lemjot par šo likumprojektu, deputāti neatbalstīja vairākus citus ierosinājumus attiecībā uz kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu, tāpat atbalstu neguva arī deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikums noteikt, ka šos kredītus var izsniegt no 21 gada vecuma.
Šo likumprojektu un tam iesniegtos priekšlikumus vēl vērtēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, tāpat likuma grozījumi būs vēl jāskata Saeimas sēdē trešajā un galīgajā lasījumā. Priekšlikumus uz trešo lasījumu šim likumprojektam var iesniegt līdz 7.maijam.
Līdz šim likuma grozījumu virzīšana saskārusies ar būtiskiem iebildumiem no nozares puses un spēcīgu lobiju pret tiem. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija iebilda pret likumprojekta virzību, paužot, ka tas ir "sasteigts, nepārdomāts un faktiski vairs neatbilst aktuālajai situācijai". Tāpat asociācija pauda, ka piedāvātais risinājums ir "antikonstitucionāls, kas rezultēsies ar nozares uzņēmumu prasībām pret valsti Satversmes tiesā".
Saistībā ar šiem likuma grozījumiem Saeimā vērsās arī sportisti Māris Štrombergs un Ivo Lakučs. Viņi norāda, ka "ilggadējs un uzticams visas Latvijas BMX sabiedrības un Latvijas BMX čempionāta patrons ir AS "4finance", kas darbojas Latvijas nebanku kreditēšanas tirgū". Sportisti skaidro, ka atbalsta trūkums vai pašreizējā AS "4finance" atbalsta zudums daļai jauno sportistu ģimeņu prasīs krietni lielākus ieguldījumus dalībai sacensībās, līdz ar to varam zaudēt daudzus sportot gribošus jauniešus. "Tāpēc mums šķiet neizprotams minētais likumprojekts, ar kuru tiks grauta visu uzņēmumu darbība, kas daudz palīdzējuši sportam, tajā skaitā BMX riteņbraukšanas attīstībai un atbalstam Latvijā," teikts Štromberga un Lakuča vēstulē.
Sportisti arī uzsver, ka sagaida konkrētus priekšlikumus BMX riteņbraukšanas pastāvēšanas un attīstības nodrošināšanai Latvijā, kā arī "nesagraut nozīmīgu atbalstu BMX sportam Latvijā kopumā".
LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA
