Cik ļoti inflācija skārusi "Rimi Latvia"

Kādu ietekmi pašlaik izjūtat no augstās inflācijas? Par cik vidēji ir augušas cenas veikalu plauktos, ja salīdzinām ar gada sākumu?

Inflāciju, protams, mēs jūtam. Cenu pieaugums atšķiras atkarībā no piegādātāja un no pieprasījuma. Vidējais patēriņa cenu līmenis augustā bija par 25,7% augstāks nekā gada sākumā. Mēs runājam ar piegādātājiem par cenām, un, protams, ir jūtams, ka visiem ir grūtāk.

Ko dzirdat no piegādātājiem pašlaik, jo pieļauju, ka apkures rēķini arī viņiem ir diezgan neparedzami? Cenu celšana ir apstājusies vai neskaidrība ir vēl priekšā?

Tas atšķiras dažādām preču kategorijām. Ir kategorijas, kurām cenas nav mainījušās, piemēram, bērnu apģērbam, sezonas dārzeņiem. Savukārt, jo energoietilpīgāka ir ražošana, jo grūtāk ir prognozēt turpmāko situāciju un grūtāk teikt, ka cenas vairs necels. Viss atkarīgs no elektrības un gāzes pieejamības, kā arī cenu izmaiņām. Pārtikas ražošanā, kur cep un vāra, izmanto tvaiku, energopatēriņš tomēr ir salīdzinoši augsts.

Kurām preču kategorijām ir visvairāk augušas cenas?

Visvairāk cenas ir pieaugušas tieši svaigajai pārtikai, piemēram, piena produktiem, vistas gaļai, arī graudu pārstrādes produktiem. Tie ir ikdienas produkti, tāpēc arī pircēji to, visticamāk, izjūt izteiktāk.

Un kurām kategorijām cenu pieaugums ir mazākais?

Jau pieminēju bērnu apģērbu, cenas šajā kategorijā ir saglabājušās iepriekšējā līmenī, sezonas dārzeņiem cenas nav īpaši mainījušās, kartupeļi un sīpoli pat maksā mazāk.

Vai var novērot atšķirības Latvijā ražotajām precēm un importētajām? Vai ir manāmas atšķirības cenu pieauguma tendencēs?

Ir valstis, kas vairāk mēģina subsidēt savus ražotājus. Mēs savu piedāvājumu vienmēr esam būvējuši, vairāk balstoties uz vietējiem produktiem. Īpaši svaigās pārtikas kategorijā tie ir apmēram 70% un importētajai pārtikai "Rimi" plauktos nav liela īpatsvara. Mēs lielākoties pārdodam vietējo ražojumu, jo cilvēki tam dod priekšroku.

Šajā jautājumā es arī gribētu uzsvērt nodokļu politikas atšķirības valstu starpā. Piemēram, visiem zināms, ka Polijā svaigajai pārtikai ir 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, tādēļ cenu atšķirības veikalos ir izteikti redzamas. Mūsu pusē šis eksperiments ar samazināto PVN likmi svaigajiem dārzeņiem un augļiem izdevās, kas ir labi, bet attiecībā pret pārējo svaigo pārtiku ir ļoti nedzirdīgas ausis. Man nav saprotams, kāpēc tā, jo argumentu to nedarīt praktiski nav.

Pirms vēlēšanām diezgan daudz partiju samazināto PVN pārtikai bija iekļāvušas savās programmās. No tirgotāju viedokļa, tam būtu jēga un ietekme uz cenām?

Jā, protams, tas būtu labums visai sabiedrībai jau nākamajā rītā. Tas mazinātu šobrīd augošo inflācijas spiedienu uz arvien plašāku sabiedrības daļu. Samazinātā PVN likme plašākai pārtikas grupai palielinātu to vietējo ražotāju loku, kas varētu pārdzīvot šos grūtos laikus, un sekmētu Latvijas pārtikas produktu konkurētspēju arī pret lētākiem importa produktiem. Nav noslēpums, ka Latvijā pārtikai mājsaimniecības tērē daudz lielāku ienākumu daļu, nekā tas ir Eiropā, kur tie ir tikai ap 15%, tāpēc tas būtu jūtams atbalsts lielai sabiedrības daļai.

Pretargumenti ir tādi, ka PVN samazinātā likme vienlīdz lielus labumus sniegtu kā mazturīgajiem iedzīvotājiem, tā turīgākajiem.

Es varu atspēkot vairākus aplamus argumentus šajā jautājumā. Pirmais, ir pilnīgi nekorekti apgalvot, ka tirgotāji to neatspoguļos cenās un cenu samazināšana nebūs redzama. Ja palūkojamies pagātnē, tad ir daudzi piemēri, kad varējām vienoties ar valdību, parakstījām memorandu un to korekti ievērojām. Tas notika gan eiro ieviešanas laikā, gan pamata PVN likmes samazināšanas laikā.

Otrkārt, arguments par atbalstu visiem? Baltijas valstis, manuprāt, ir pēdējās, kur samazinātās likmes vēl nav. Pārējā Eiropa ir sapratusi, ka šis ir veids, kā sabiedrībai sniegt lielāko labumu.

Vai redzat izmaiņas pircēju paradumos? Kā pašlaik mainās tā saucamais vidējais čeks?

Kā mazumtirgotājs mēs redzam reālo paradumu maiņu. Latvijas pircēji ļoti ātri pielāgojas tam, kas notiek tirgū. Vidējais pirkums ir ar negatīvām tendencēm, var redzēt, ka cilvēki pērk mazāk, var nopirkt lētāk, vairāk pērk akcijas preces, iepērkas vairākos veikalos, meklējot izdevīgākos piedāvājumus. Šīs tendences diezgan izteikti var redzēt jau no pavasara beigām un vasaras. Arī mūsu aptaujas liecina, ka 88% Latvijas iedzīvotāju jau jūlijā bija nobažījušies par mājsaimniecību izdevumiem rudenī un ziemā, kas atspoguļojas arī pircēju paradumos.

Kā to jūs izjūtat? No visas mazumtirdzniecības nozares pārtikas tirgotāji tomēr, visdrīzāk, cietīs vismazāk, jo bez ēdiena neiztikt...

Pārtikas tirgotāji savā starpā ļoti asi konkurē, kurš pircējam varēs sniegt labāko piedāvājumu. Mums pietiek, ar ko nodarboties savā pusē, lai sniegtu pircējam labāko piedāvājumu. Skaidrs, ka pārtika ir ikdienas nepieciešamības prece, ne ekstra, tādēļ esam pamatvajadzību groza pirmajās vietās. Jācer, ka to sapratīs arī dažādas ministrijas un iestādes, spriežot par to, kāds atbalsts ir vajadzīgs un kurā kategorijā mūs ieliks brīdī, kad būs jādomā par energoresursu pietiekamību ārkārtas situācijā. Nezinu, cik šie plāni ir publiski, bet ir tikai korekti vismaz teorētiski paredzēt arī sliktāku scenāriju, piemēram, kad, iespējams, sāks pietrūkt gāzes. Tad būs patērētāji, kam var pateikt, ka jums nepienākas. Manuprāt, nav jautājumu, ka pārtikas veikaliem arī ir jābūt prioritāšu sarakstā. Kur tad cilvēki pirks pārtiku? Brīžiem nerodas pārliecība, ka visi to vienādi saprotam. Es negribu nevienu biznesu padarīt mazāk svarīgu, bet ir ārkārtas situācijas, kad ir lietas, bez kurām cilvēki var iztikt, bet maize laikam nav to vidū.

Kādas prognozes pašlaik var izdarīt par ziemas periodu, kad tiek solīti arī augstie apkures rēķini?

Man nekad nav paticis neko prognozēt, un šobrīd to darīt ir īpaši grūti, turklāt tam visam klāt ir vēlēšanu laiks, jo nav skaidrs, kas notiks pēc 1.oktobra. Tas, ka ir sameklēti resursi, kā palīdzēt mājsaimniecībām šajā grūtajā periodā un to pārdzīvot, tas ir labi, bet īstas skaidrības par atbalstu uzņēmumiem nav. Kas notiks ar pārējo pasauli visapkārt, karu, pārtikas piegādes ķēžu stabilizēšanos utt., par to es nevaru spriest.

Es ceru, ka esam jau ļaunākajā scenārijā un mēģinām izdzīvot. Man personīgi šķiet, ka daudz ļaunāk par tām sliktākajām prognozēm diez vai būs. Mēs esam Eiropas Savienībā, ir tomēr dažādas atbalsta programmas, pasākumi, esam tajā visi kopā ar Rietumu pasauli, tas tomēr dod zināmu drošību. Šos grūtos laikus sajutīsim mēs visi, katrs uzņēmums, mājsaimniecība, visi, bet ar atbalstu tomēr spēsim to pārdzīvot.

Kādi ir jūsu pasākumi energoresursu taupīšanai? Veikalu tīkli uzstāda saules paneļus, saīsina darbalaiku, samazina apgaismojumu telpās…

Mēs energotaupībai esam pievērsuši uzmanību vienmēr - gan tāpēc, lai izskaustu neefektivitāti, gan, lai atbilstu labai korporatīvās pārvaldības praksei. Šobrīd, protams, ar to nodarbojamies īpaši aktīvi. Esam jau daudz izdarījuši, un nevar piecreiz ietaupīt to, kas jau ir ietaupīts. Mums visos veikalos ir LED apgaismojums, CO2 dzesēšanas iekārtas. Tie ir divi lielākie energopatērētāji veikalos. Šajā jautājumā daudz kas jau ir izdarīts.

Tagad ejam tālāk - kaut kādas dzesēšanas iekārtas mēs varam slēgt ārā, jo tās nav kritiskas. Piemēram, atdzesēts alus ir ekstra, bet ne nepieciešamība. Samazinām apgaismojuma intensitāti. Domāju, ka šādas lietas veikalos pircēji redzēs, varbūt kāds ledusskapis nestrādās, būs tukšāks, kaut kur būs mazāk gaismas. Protams, šādās lietās mēs meklējam līdzsvaru, lai iepirkšanās ir ērta un vienkārša, bet elektrība tiek taupīta tur, kur to var darīt.

Kā ar apkures taupīšanu? Ziemā jau pircēji veikalā ir virsdrēbēs.

Ir arī cilvēki - mūsu darbinieki -, kas veikalā pavada visu dienu. Par darbinieku komfortu mums arī ir jādomā. Taču arī šajā jautājumā notiek izmaņas, un mēs redzēsim zemākas temperatūras, kā ierasts. Mēs jau sākām to darīt vasarā ar kondicionēšanas sistēmu, un atsevišķos veikalos augustā bija siltāk, nekā ierasts.

Kasieriem nebūs jāsēž cimdiņos?

Es ceru, ka nebūs tik traki. Protams, ir jāmeklē risinājumi un var darīt vēl vairāk, ja situācija paliks pavisam slikta. Varam turpināt saīsināt darbalaiku, veikali darbu sāks vēlāk un pabeigs ātrāk utt. Līdz veikalu aizvēršanai gan nedomāju, ka nonāksim, jo svaigās pārtikas tirdzniecībā ir svarīgi veikalu turēt atvērtu katru dienu, lai ir aprite. Tiklīdz kādu dienu veikals ir slēgts, pārtikas zudumi ir ļoti lieli.

Daudzi Rīgas lielveikali jau paziņojuši par darbalaika samazināšanu. Kā tas ietekmē "Rimi", jo tieši pārtikas veikaliem tas bieži tiek saglabāts tāds pats kā līdz šim?

Mēs maziem solīšiem jau mainām darbalaiku, un katrā no veikalu formātiem tas atšķiras, to esam darījuši arī citus gadus, piemēram, nedaudz mainot darbalaiku atsevišķiem veikaliem, parejot no ziemas sezonas uz vasaras un otrādi. Protams, ja sāksies vēl lielākas problēmas enerģētikas jomā, tad būs jāpieņem lielāki lēmumi attiecībā uz visu veikalu darbalaikiem, piemēram, no dienas X visi "Rimi" veikali darbalaiku saīsina par divām stundām, lai taupītu elektrību, nevis pielāgotos pircēju plūsmām. Attiecībā uz "Rimi" veikaliem, kas atrodas lielveikalos, kas samazinājuši darbalaikus, mēs vērtēsim, proti, ja rīta vai vakara pēdējās stundās veikals būs mazāk apmeklēts, tad to koriģēsim un pielāgosim arī savu darbalaiku.

Nesen atvērāt pirmo "Rimi" veikalu Alūksnē. Kādas izmaiņas paredzat vēl veikalu tīklā?

Kādreiz Alūksnē bija "Supernetto" veikals, tādēļ var teikt, ka Alūksnē tā ir kā atkal atvēršana. Jauna veikala atvēršana mēdz būt garš process, kas var aizņemt divus trīs gadus un pat ilgāk, bet, protams, gadās arī, ka telpas mums ir ideālas, no savas puses ir nepieciešamas mazas investīcijas, un tad veikala atvēršana var notikt ātrāk. Jauna veikala būvniecība prasa ilgāku laiku.

Protams, ar veikalu atvēršanu mēs šobrīd esam uzmanīgāki, rēķinām līdzi. Būvniecības izmaksas ir augušas, piegāžu termiņi ir garāki, viss process ir grūtāks un ilgāks, tādēļ esam piesardzīgāki, bet savu tīklu turpinām attīstīt. Ja ir pircēji, kas grib, lai mēs tur esam, tad kādēļ gan neatvērt veikalu. Būs labi gan mums, gan pircējiem.

Vai ir vēl kādas pilsētas, vietas, kur plānoti jauni veikali? Redzat tam perspektīvu?

Lielo pilsētu Latvijā ir maz, un tur mēs visur jau esam. Ir vēl daudz mazāku pilsētu, kur mūsu veikalu nav, bet šajā ziņā esam mazliet piesardzīgāki un turpināsim tādi būt. Kaut ko jau gan mēs vēl atvērsim.

Tuvākā gada laikā būs jauni veikali?

Jā, protams, būs, jo ir procesi, kas jau ir iesākti un ko nevar tā apstādināt. Droši vien visi jau zina, ka būvējam jaunu veikalu Valdlaučos, un nākamā gada pirmajā pusē veikalam vajadzētu būt vaļā, protams, ja atkal nenotiks kas tāds, ko nespējam paredzēt. Ir arī Rīgā vairāki projekti, kur industriālās zonas tiek pārbūvētas par tirdzniecības zonām un kur plānojam būt pārstāvēti. Vecais Preses nams, kur būs biroju un tirdzniecības telpas, arī tur būs mūsu veikals.

Vai augstās būvniecības izmaksas liks arī iepauzēt kādu projektu?

Iespējams, būs mazliet jāpagaida, jāskatās, kas notiks, taču lielākā daļa iesākto projektu ir izgājuši visas procedūras, un tie jāturpina. Šobrīd mēs attīstībā neplānojam apstāties.

Vai var notikt arī pretējs process un kādu no veikaliem var nākties slēgt?

Jā, arī tas vienmēr ir iespējams, pagaidām mums nav potenciāli aizveramu veikalu. To sauc par veikalu tīkla veselības uzturēšanu, un vienmēr tie veikali, kam iet sliktāk, tiek vairāk pieskatīti. Mēs esam arī aizvēruši veikalus, pagājušā gadā aizvērām Mežciemā "Supermarket" formāta veikalu, Rēzeknē aizvērām veikalu, jo Rēzeknē mums bija trīs veikali, un vienā brīdī šķita par daudz.

Šobrīd ir daži mazāki veikali kā kandidāti, bet plānu, ka varētu kādu veikalu tuvākajā laikā varētu aizvērt, nav.

Vai ir skaidrs, kāda ir "Rimi" lielākā veikala nākotne tirdzniecības centrā "Alfa", kuru ir pārņēmis ar jūsu tiešāko konkurentu "Maxima" saistīts uzņēmums? Līgums par atrašanos tirdzniecības centrā gan jums ir uz ilgāku laiku…

Es nevarētu teikt, ka mums kaut kas liek domāt, ka tas mainīsies. Nevienā brīdī neesam jutuši, ka gribētu kāds līgumu pārtraukt.

Uz cik ilgu laiku līgums ir?

Maksimālā versija ir līdz 2034.gadam.

Pandēmijas laikā daudzi arī pārtiku iegādājās e-veikalā. Kādas tendences redzat pēc tam, kad ir atcelti Covid-19 laikā ieviestie ierobežojumi? Kādas ir e-komercijas nākotnes perspektīvas pārtikas segmentā?

E-veikala tirdzniecībā vienmēr ir redzamas sezonālas tendences - vasarās vienmēr paliek mazāk pirkumu, jo cilvēki pārvācas uz vasarnīcām, vairāk pārvietojas, ceļo utt. Un otra tendence, kas, es ceru, ir pagātne, ir pandēmijas ierobežojumu ietekme - jo stingrāki ierobežojami, jo labāk veicas e-veikalam, jo vairāk atceļ ierobežojumus, jo mazāk pircēju e-veikalā. Mēs e-komercijas virzienu turpinām attīstīt, nesen atvērām Ogrē jauno "Rimi Drive".

Mēs e-veikalu turpināsim attīstīt arī turpmāk, jo cilvēki arvien biežāk iepērkas internetā. E-komercija sniedz iespēju ietaupīt šobrīd vērtīgāko resursu, kas ir laiks. Tas tiešām ir ātrāk, ērtāk un vienkāršāk, ko cilvēki novērtē.

Pieļauju, ka šī ziema nebūs tik veiksmīga, jo, kā jau runājām, apkures rēķini ietekmēs iepirkšanos, bet pēc tam jau kļūs labāk.

Esmu diezgan drošs un gribētu piekrist bijušā Zviedrijas ekonomikas ministra Andera Borga kādā konferencē sacītajam, ka šis gads būs grūts un arī iespējams vēl nākamais, bet ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā esam Skandināvijā kopā ar Baltiju, tiksim šim periodam cauri daudz labāk nekā daži citi reģioni pasaulē un atkal būsim labā izaugsmes periodā.

Ir interesanti pētījumi par e-komercijas nākotnes attīstību, kur prognozes dažādās valstīs atšķiras, piemēram, Lielbritānijā iedzīvotāji aktīvi izmanto internetu pārtikas iegādei, itāļi savukārt nē.

Es ļoti labi saprotu, ja francūži iet uz tuvējo maiznīcu, patausta, pasmaržo bageti un nepērk to internetveikalā. Bet vienlaikus nevaru atrast iemeslu, kādēļ nepirkt internetā, piemēram, tualetes papīru. Ja ir tikko gatavota, svaiga, smaržīga pārtika, tas ir viens, ja brīvdienās gribu nogaršot ko jaunu, tad, visdrīzāk, došos uz veikalu, bet ikdienā, kad laika iepirkumiem ir maz, tad interneta veikals ir ļoti ērts.

Vēl viens šā gada jaunums ir dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Cik sekmīgi ir izdevies ieviest depozīta automātus?

"Rimi" tīklā nedēļā tiek nodoti divi miljoni taras vienību, kas ir milzīgs daudzums un dabai tas ir liels ieguvums. Es teiktu, ka depozītsistēmu esam ieviesuši samērā veiksmīgi. Protams, kā jebkurai lielai un jaunai sistēmai ir lietas, ko vajadzētu pamainīt, uzlabot, bet globāli es teiktu, ka esam veiksmīgi tikuši galā. Pie mums nes nodot arī citur iegādātu taru, un dažreiz atsevišķās vietās tas rada sistēmas pārslodzi, bet gan mūsu kapacitāte, gan cilvēku paradumi ar laiku nostabilizēsies.

Kā pašlaik vērtējat konkurences situāciju mazumtirdzniecībā? Beidzot Latvijā ir ienācis "Lidl" tīkls, arī "Spar" atvēris veikalus reģionos…

Pārtikas mazumtirdzniecībā no konkurences viedokļa nekad nav bijis vienmuļi, un pircējiem šī konkurence nāk tikai par labu, ir lielākas izvēles iespējas. Jāsaka, ka tāda izteikti zemo cenu kategorijā piedāvājuma Latvijā līdz šim īsti nav bijis un "Lidl" ir ienācis ar atbilstošu piedāvājumu šajā segmentā. Līdz šim es negribētu teikt, ka mēs un visi citi tirgotāji bija neaktīvi, bet jebkura konkurence palīdz vēlreiz pārskatīt procesus, izdarīt kaut ko labāk, kaut ko citādāk. Laiks kļūst vēl dinamiskāks.

Kāda situācija pašlaik ir ar darbinieku pieejamību? Vai "Lidl" ienākšana tirgū ir mainījusi situāciju, ņemot vērā, ka viņi sevi pozicionē, ka maksā labākās algas nozarē.

Tā ir par stundu likmēm, taču kādi ir darbinieka gala ieguvumi, tas jau ir cits jautājums - tas jāprasa strādājošajiem. Attiecībā uz "Lidl" ienākšanu mēs darbinieku pusē nekādas lielas izmaiņas un atšķirības neesam jutuši. Ir kāds aizgājis, kāds atkal atnācis atpakaļ. No tā, ka atvērās "Lidl" veikali, mēs nepazaudējam daudz cilvēku un mums neradās papildu grūtības darbinieku piesaistē.

Kā kopumā ir ar darbaspēka pieejamību, kas mazumtirdzniecībā vienmēr ir bijis izaicinoši?

Kā jau katras krīzes sākumā - tā bija 2008.gadā un arī Covid-19 krīzē -, ir daudz darbinieku, kas ir gatavi strādāt. Tā bijis vienmēr. Šobrīd vakanču skaits mums ir neliels pret kopumā strādājošo skaitu. Tā, ka darbinieki paliek pāri, arī nekad nav bijis, un nedomāju, ka arī būs. Šobrīd ir veselīga proporcija starp vakanču un nodarbināto skaitu.

Kā ir ar reģionālo principu, joprojām no reģioniem ir jāved darbinieki uz Rīgu?

Tā vienmēr ir bijis, ka reģionos darbaspēku ir vieglāk atrast. Rīgā vienmēr ir bijis grūtāk, jo bezdarba Rīgā praktiski nav.

Arvien aktīvāk veikalos ienāk pašapkalpošanās kases, skeneri, ko var izmantot pircēji. Vai tas ļauj risināt problēmas ar darbaspēku? Kā šīs tehnoloģijas veikalos varētu attīstīties turpmāk?

Mēs šos pakalpojumus paplašinām, ieviešam mobilos risinājumus, kad preces var skenēt un par tām norēķināties ar savu telefonu, tādu veikalu līdz gada beigām papildus būs 23, kur būs šī iespēja. Absolūti lielākajā daļā veikalu ir pašapkalpošanās kases, tikai dažos to nav. Šos risinājumus mēs paplašinām, un digitālie risinājumi iet roku rokā ar e-komerciju, piemēram, gudrais iepirkumu saraksts, kad tu vari iepirkumu grozā ielikt uzreiz visus produktus konkrētai receptei un citi jauninājumi.

Cik daudz pircēju izmanto skenerus, pašapkalpošanās kases? Vai redzat tuvākajā nākotnē, ka pašapkalpošanās kases spēs aizvietot kasierus?

Līdz mazākumam mēs vēl neesam tikuši, bet ir atsevišķi veikali, piemēram, Rīgā, Valdemāra ielā, kur pašapkalpošanās kases izmanto jau apmēram 50% pircēju. Ir veikali, kur pašapkalpošanās kases, skeneri un mobilie rīki pircēju plūsmā jau tuvojas 50%, bet vidēji tie ir 30%. Apmēram trešdaļa izmanto pašapkalpošanās iespējas, bet pārējie tradicionālo kasi. Šī tendence ir lēni pieaugoša, strauji šis skaits neaug, jo pircējiem ir jāpierod.

Vai mazākos veikalos nākotnē varētu būt tikai pašapkalpošanās kases?

Jā, nākotnē tas ir pilnīgi iespējams. Mēs par to domājam. Konkrētu plānu vēl nav, bet idejas un procesi tajā virzienā notiek.

Kā šo ietekmē pircēju norēķināšanās ar karti vai skaidru naudu?

Ir pircēji, kas joprojām negrib norēķināties ar maksājumu kartēm, taču pašapkalpošanās kasēs pārsvarā ir tikai bezskaidras naudas norēķini. Tā droši vien arī paliks. Lai uzbūvētu tādu veikalu, kur ir tikai pašapkalpošanās kases, ir jābūt iespējai tajās norēķināties arī ar skaidru naudu. Tādus veikalus, kur ir tikai pašapkalpošanās kases un bezskaidras naudas norēķini, mēs šobrīd neplānojam. Bet kas zina, kāda būs tālā nākotne. "Rimi" tīklā šogad 66% norēķinās ar karti, bet joprojām liela daļa norēķinās arī skaidrā naudā.

Rudenī ir iespējams atkal jauns Covid-19 vilnis un iespējami arī ierobežojumi. Ņemot vērā iepriekšējo divu gadu pieredzi, kurus pasākumus jūs kā tirgotāji varat novērtēt kā jēgpilnus un kurus vairs nekad negribētu redzēt?

Man visgrūtāk saprotamais un nejēdzīgākais ierobežojums šķita lielo veikalu slēgšana - uz lielajiem veikaliem nedrīkst iet, lai gan tur ir plašas telpas un atbilstoša ventilācija, bet mazos veikalos saspiesties kopā drīkst. Neesmu kompetents, bet, manuprāt, masku lietošana ir vienkārša un arī pietiekami droša prasība, arī pārējos piesardzības pasākumus varam ātri ieviest, kaut gan ceru, ka nevajadzēs.

Kādas ir prognozes par šā gada apgrozījumu un peļņu?

Grūti prognozēt, daudz kas atkarīgs no elektrības, gāzes rēķiniem, resursu pieejamības, pircēju paradumu maiņas. Vidējo pirkuma grozu cilvēki var turpināt optimizēt joprojām, var pirkt mazāk, lētāk, sašaurināt preču skaitu. Ja vienmēr ir bijis grūti, tad šajā situācijā ir īpaši izaicinoši kaut ko paredzēt un prognozēt.

Zaudējumi jums nedraud?

Domāju, ka nē. Pie šī brīža situācijas, ja tā saglabājas stabila, tiksim galā.

Kādas plānotas nākamā gada investīcijas?

Tās būs investīcijas jaunajos veikalos. Lielās investīcijas esam jau pabeiguši - tas ir jaunais loģistikas centrs, jaunais birojs. Nākamās lielās investīcijas, par ko domājam, ir saules paneļu parks loģistikas centrā, bet tas vēl ir tikai plānos. Jāskatās, kāda būs ziema, un šie investīciju plāni iespējams būs vēl jākoriģē.

Kādu saules paneļu parku plānojat?

Tas būs atkarīgs no tā, cik daudz jumts spēj izturēt, bet mēs gribētu iespējami jaudīgāku saules parku. Projekts vēl ir plānošanas sākuma stadijā.

Uz veikaliem arī uzstādīsiet saules paneļus?

Mēs par to domājam. Kur tas būs iespējams, vērtēsim, bet ēkas ir dažādas - kādos objektos esam tikai īrnieki, dažos esam īpašnieki, un ne visur tas ir tehniski iespējams.