Tipiskākie sensoru defekti. Kādas ir pazīmes?

Mūsdienīga, vidēji aprīkota automašīna var izmantot vairākus desmitus sensoru. Jo augstāka transportlīdzekļa klase un labāks aprīkojums, jo vairāk ir sensoru. Vislabāk aprīkotajās automašīnās tiek izmantoti vairāki datori ar specializētām funkcijām (piemēram, dzinēja vadība, drošības sistēmas, komforta sistēmas, multivide), kas ir savienoti savā starpā un kuriem ir vairāki viens otram pakārtoti sensori.

Šajā rokasgrāmatā mēs apskatīsim sensorus, kas ietekmē piedziņas bloka pareizu darbību. To defekti rada visnopietnākās sekas.

Vai viens sensors var padarīt automašīnas lietošanu neiespējamu?

Tas, kas 80. gados un 90. gadu sākumā automašīnu īpašniekiem bija neiedomājams, mūsdienās var notikt ar ikvienu. Apskatīsim divus piemērus.

Gaisa plūsmas mērītājs ir sensors, kas mēra, cik daudz gaisa tiek ievilkts caur dzinēja ieplūdes sistēmu. Visbiežāk šim nolūkam tiek izmantoti mērīšanas elementi, kuru pamatā ir stieples veida mērīšanas elements. Pamatojoties uz gaisa plūsmas mērītāja un citu sensoru datiem, kā arī atmiņā saglabāto programmu, dzinēja kontrolleris izvēlas sprauslu atvēršanas un aizvēršanas laiku. Ja gaisa plūsmas mērītājs nedarbojas, tas pārraida nepatiesus datus par ievilktā gaisa daudzumu vai nenosūta tos vispār. Rezultātā dzinēja vadības dators nespēj pareizi izvēlēties degvielas devu. Tā rezultātā rodas problēmas ar iedarbināšanu, raustīšanās braukšanas laikā utt.

Lambda zonde ir skābekļa sensors, kas atrodas izplūdes sistēmā. Tās izmantošanu pieprasa izplūdes gāzu emisijas standarti. Lambda zonde nosūta datoram, kas kontrolē dzinēja darbību, informāciju par skābekļa daudzumu izplūdes gāzēs. Šie dati ir nepieciešami arī, lai pareizi izvēlētos degvielas devu, ko ievada sprauslas. Ja otrā zonde aiz katalītiskā neitralizatora sabojājas, iesmidzināšanas sistēma darbojas nepareizi. Visbiežāk šādos gadījumos auto sāk patērēt milzīgu daudzumu degvielas, piemēram, 20l/100km.

Bojāts kloķvārpstas stāvokļa sensors var neitralizēt dzinēju visnepiemērotākajā brīdī. Līdzīgi ir arī ar dzesēšanas šķidruma temperatūras sensoru.

Par laimi, sensori nebojājas bieži. Pateicoties tiem, mēs varam izmantot dzinējus, kuriem ir liela jauda un kuri ir salīdzinoši ekonomiski. Tāpēc nav ko sūdzēties un turēties pie astoņdesmito gadu "vienkāršos un bezproblēmu" auto.

Cik sensoru var būt atbildīgi par pareizu automašīnas dzinēja darbību?

Kā piemēru var minēt 2007. gada Fiat 500, kas aprīkots ar 1.2i 8V benzīna dzinēju ar 70 ZS jaudu. Dzinēja vadības dators iegūst informāciju no šādiem sensoriem:

• Lambda zonde katalizatora priekšā;
• Lambda zonde pēc katalizatora (korektīva);
• Akseleratora pedāļa sensors (vai vienkārši gāzes pedālis);
• Ieplūdes gaisa spiediena sensors;
• Ieplūdes gaisa temperatūras sensors;
• Sadales vārpstas stāvokļa sensors,
• Kloķvārpstas stāvokļa sensors;
• Droseles sensors (potenciometrs);
• Detonācijas sensors (uz katra cilindra);
• Dzesēšanas šķidruma temperatūras sensors.
• Citās automašīnās, kā arī dīzeļdzinējos sensoru var būt daudz vairāk.

Sensora kļūme – kā ātri, efektīvi un lēti novērst bojājumus?

Ātras un efektīvas bojājumu novēršanas atslēga ir trīs šādi svarīgi faktori:

• Mehāniķa zināšanas un pieredze;
• Datordiagnostika;
• Monitoringa ierīces, lai pārbaudītu sensora stāvokli.
• Zināšanas un pieredze ļauj pareizi klasificēt problēmas cēloņus.

Datordiagnostika ļauj pārbaudīt, kurš sensors ir kļūmes cēlonis. Daudzos gadījumos arī kļūdu kodi ir jāinterpretē atbilstoši, jo tie ne vienmēr ir nepārprotami. Piemēram, diagnostikas datora norādīto lambda zondes nepareizo darbību var izraisīt aizsērējis trīskomponentu katalizators.

Svarīgs jautājums ir pareiza vecā sensora demontāža un jauna sensora uzstādīšana. Šeit palīdz piekļuve automašīnas ražotāja tehniskajai informācijai, lai mehāniķis precīzi zinātu, kā tikt pie sensora un kādi komponenti ir jāizjauc (lai to noņemtu). Dažkārt cēlonis ir redzams ar neapbruņotu aci - var tikt bojāts sensora savienojošais kabelis ar dzinēja vadības datoru, spraudnis utt.

Pēdējā lieta ir sensora pareizas darbības pārbaude. Mehāniķi to pārbauda, piemēram, ar osciloskopu (var būt diagnostikas datora sastāvdaļa), salīdzinot iegūtos mērījumus ar ražotāja datiem. Tas viss nepieciešams, lai pārbaudītu vai sensors tiešām nav bojāts, jo, piemēram, var būt bojāts kabelis, kas savieno sensoru ar datoru.

Ikreiz, kad kāds no sensoriem sabojājas, ir vērts vietnē Motointegrator.com vienoties par vizīti pie profesionāla mehāniķa. Profesionālis ātri atradīs problēmu un varēs to ātri atrisināt.

Vai sensori ir labojami? Kādās situācijās tas ir iespējams?

Dažkārt sensors var būt netīrs (piemēram, gaisa plūsmas mērītāja mērelements noklāts ar putekļiem vai eļļu vai netīrs droseļvārsta disks, kas traucē potenciometra pareizu darbību), un tas var izraisīt tā nepareizu darbību. Šādā situācijā mehāniķis elementa tīrīšanai var izmantot profesionālu ķīmisku līdzekli. To ir vērts darīt īpaši plūsmas mērītāja un droseļvārsta gadījumā, vai arī tad, ja uz spraudņa ir redzami netīrumi.

Bojājuma gadījumā (piemēram, iekšējais īssavienojums vai mehāniski bojājumi) sensori netiek remontēti. Izņēmums var būt situācijas, kad sensora spraudnis vai kabelis ir bojāts. Šajā gadījumā varat mēģināt to salabot, bet pašu sensoru ir jānomaina.

Tipiski sensoru defekti un to pazīmes.

Lambda zondes kļūme. Pazīmes: ļoti liels degvielas patēriņa pieaugums, melni dūmi (pārāk bagātīga gaisa-degvielas maisījuma dēļ), dzinēja apgriezienu izmaiņas, mazāka dzinēja jauda. Iespējams kontroles dzinēja indikatora apgaismojums uz paneļa vai cita brīdinājuma paziņojuma parādīšana borta datora ekrānā.

Akseleratora pedāļa sensora kļūme. Pazīmes: dzinējs nereaģē vai slikti reaģē uz gāzes pedāļa nospiešanu, braukšana ir apgrūtināta vai neiespējama, var degt dzinēja pārbaudes indikatora (Check Engine) lampiņa vai parādīts cits brīdinājuma ziņojums. Tikai daži cilvēki zina, ka šāds sensors pastāv.

Gaisa plūsmas mērītāja kļūme. Pazīmes: dzinēja jaudas zudums, īpaši pamanāms paātrinājuma laikā, tukšgaitas ātruma svārstības, lielas pārnesumu ātruma svārstības, jūtama automašīnas vibrācija stāvēšanas laikā, dzinēja raustīšanās braukšanas laikā. Pārbaudes dzinēja indikators var brīdināt par kļūmi, bet parasti tad, ja plūsmas mērītājs nedarbojas pilnībā. Nomaiņa dažās automašīnās ir ļoti vienkārša, tikai jāatskrūvē stiprinājuma skrūves un jāatvieno kabeļa spraudnis. Citos gadījumos var būt nepieciešams noņemt metāla saites.

Ieplūdes (iesūkšanas) gaisa temperatūras sensora kļūme. Pazīmes: problēmas ar dzinēja iedarbināšanu, palielināts degvielas patēriņš, var iedegties dzinēja pārbaudes indikators.

Sadales vārpstas stāvokļa sensora kļūme. Pazīmes: problēmas ar dzinēja iedarbināšanu, var iedegties dzinēja pārbaudes indikators. Sadales vārpstas stāvokļa sensora nomaiņa jāveic speciālistam, kurš ievēro pareizu sensora novietojumu.

Kloķvārpstas stāvokļa sensora kļūme. Pazīmes: problēmas ar dzinēja iedarbināšanu, dzinēja noslāpšana, var iedegties dzinēja pārbaudes indikators. Šeit, tāpat kā ar sadales vārpstas stāvokļa sensoru, ir svarīgi pareizi uzstādīt sensoru.

Droseles stāvokļa sensora kļūme. Pazīmes: dzinēja noslāpšana vai nevienmērīga darbība tukšgaitā, nevienmērīga dzinēja darbība, dzinēja raustīšanās, palielinot ātrumu pie lielākiem apgriezieniem, problēmas ar dzinēja iedarbināšanu. Ļoti bieži problēmas ar droseles stāvokļa sensoru izraisa netīrumi.

Detonācijas sensora kļūme. Pazīmes: manāms dzinēja jaudas zudums, palielināts degvielas patēriņš, iespējama dzinēja pārbaudes indikatora iedegšanās. Detonācijas sensora atteice ir ļoti bīstama, jo sadegšanas kamerās notiekošu nekontrolēto procesu rezultātā var tikt bojāts dzinējs.

Dzesēšanas šķidruma temperatūras sensora kļūme. Pazīmes: problēmas ar dzinēja iedarbināšanu, palielināts degvielas patēriņš, liels apgriezienu skaits tukšgaitā. Dzinējs braukšanas laikā var pēkšņi apstāties.

Ja jūsu automašīnā ir novērojamas kāda sensora defekta pazīmes, meklējiet palīdzību pie speciālista. Sarunājiet autoservisa apmeklējumu savā reģionā, izmantojot vietni Motointegrator.com!

Reklāmas raksts tapis sadarībā ar Inter Cars Latvija